{"id":79749,"date":"2025-12-19T09:42:15","date_gmt":"2025-12-19T09:42:15","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/79749\/"},"modified":"2025-12-19T09:42:15","modified_gmt":"2025-12-19T09:42:15","slug":"hiv-latvija-nereti-atklaj-velu-un-daudzi-nelieto-valsts-apmaksatas-zales-ka-apkarojam-virusu-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/79749\/","title":{"rendered":"HIV Latvij\u0101 nereti atkl\u0101j v\u0113lu, un daudzi nelieto valsts apmaks\u0101t\u0101s z\u0101les. K\u0101 apkarojam v\u012brusu? \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>P\u0113d\u0113jos gados Latvija no Eiropas l\u012bderes jaunatkl\u0101to HIV gad\u012bjumu skait\u0101 ir nokritusi uz sesto vietu re\u0123ion\u0101. Turkl\u0101t\u00a0testu skaits turpina pieaugt. Vienlaikus nevar\u0113tu teikt, ka HIV epid\u0113mija valst\u012b b\u016btu apkarota \u2013 joproj\u0101m test\u0113jamies nepietiekami un da\u013ca pacientu savu diagnozi nemaz nezina. Situ\u0101ciju pozit\u012bvi ietekm\u0113 tas, ka kop\u0161 2018. gada visiem cilv\u0113kiem, kuri dz\u012bvo ar HIV, pieejama valsts apmaks\u0101ta terapija, ta\u010du to lieto tikai nedaudz vair\u0101k nek\u0101 puse pacientu. K\u0101p\u0113c t\u0101?<\/p>\n<p>Lai skat\u012btu \u0161o resursu, mums ir nepiecie\u0161ama j\u016bsu piekri\u0161ana s\u012bkdatn\u0113m.<\/p>\n<p>Piekr\u012btu &#8220;Tre\u0161\u0101s puses&#8221; s\u012bkdatn\u0113mP\u0101rvald\u012bt s\u012bkdatnes<\/p>\n<p><a id=\"1\" name=\"1\">Test\u0113jas vair\u0101k, gad\u012bjumu \u2013 maz\u0101k<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">P\u0113d\u0113jos gados vair\u0101kk\u0101rt publiski izskan\u0113jis, ka Latvija ir starp l\u012bder\u0113m Eirop\u0101 jaunatkl\u0101to HIV gad\u012bjumu skait\u0101. Piem\u0113ram, v\u0113l 2021. gad\u0101 Latvija ierindoj\u0101s otraj\u0101 viet\u0101. Lai ar\u012b kopum\u0101 Eiropas l\u012bmen\u012b joproj\u0101m izce\u013camies, piem\u0113ram, ar divreiz liel\u0101ku HIV pozit\u012bvo gad\u012bjumu skaitu uz 100\u00a0000 iedz\u012bvot\u0101ju nek\u0101 re\u0123ion\u0101 vid\u0113ji, statistika ir uzlabojusies.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Nu ierindojamies sestaj\u0101 viet\u0101 Eirop\u0101.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">P\u0113rn atkl\u0101ti 180 HIV gad\u012bjumi, liecina Slim\u012bbu profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Piem\u0113ram, 2022. gad\u0101 tie bija 229 gad\u012bjumi. Ja raug\u0101mies ilg\u0101k\u0101 laik\u0101, tad, piem\u0113ram, pirms desmit gadiem ik gadu atkl\u0101ja aptuveni 400 jaunu gad\u012bjumu. T\u0101tad \u0161aj\u0101 laik\u0101 izplat\u012bbu izdevies samazin\u0101t aptuveni divas reizes.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Lai ar\u012b datu par 2025. gadu v\u0113l nav, SPKC Infekciju slim\u012bbu uzraudz\u012bbas un imuniz\u0101cijas noda\u013cas vec\u0101k\u0101 epidemiolo\u0123e \u0160arlote Konova skaidroja, ka ar\u012b \u0161ogad v\u0113rojams samazin\u0101jums.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Un kas v\u0113l ir b\u016btiski, ka tie\u0161i laboratorij\u0101s veikto HIV testu skaits ir pieaudzis. L\u012bdz ar to ir b\u016btiski, ka jaunatkl\u0101to HIV infekcijas gad\u012bjumu skaitam tie\u0161\u0101m ir tendence samazin\u0101ties, nevis samazin\u0101jusies to diagnostic\u0113\u0161ana,&#8221; uzsv\u0113ra Konova.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">SPKC dati liecina, ka 2022. gad\u0101 laboratorij\u0101s veikti vair\u0101k nek\u0101 178\u00a0000 testu. Bet p\u0113rn jau teju 191\u00a0500 testu.\u00a0<\/p>\n<p><a name=\"2\">Visizplat\u012bt\u0101k\u0101 \u2013 heteroseksu\u0101la transmisija\u00a0<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Bie\u017ei past\u0101v uzskats, ka HIV ieg\u016bst galvenok\u0101rt narkotiku injic\u0113\u0161anas ce\u013c\u0101 vai homoseksu\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s, ta\u010du t\u0101 nav tiesa.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Tie\u0161i v\u012brie\u0161iem bie\u017e\u0101k tiek re\u0123istr\u0113ta HIV infekcija, un visaugst\u0101k\u0101 saslimst\u012bba ir vecuma grup\u0101 no 30 l\u012bdz 49 gadiem. Un, ja m\u0113s skat\u0101mies, piem\u0113ram, par infic\u0113\u0161an\u0101s ce\u013ciem, tad proporcion\u0101li sar\u016bk tie gad\u012bjumi, kas ir ieg\u016bti narkotiku lieto\u0161anas rezult\u0101t\u0101, lietojot kop\u012bgus piederumus.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Joproj\u0101m visizplat\u012bt\u0101k\u0101 ir heteroseksu\u0101l\u0101 transmisija, kad netiek lietots prezervat\u012bvs. L\u012bdz ar to tagad HIV infic\u0113ta cilv\u0113ka profils ir seksu\u0101li akt\u012bvs cilv\u0113ks 30\u201349 gadu vecuma grup\u0101,&#8221; st\u0101st\u012bja Konova.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Heteroseksu\u0101la transmisija Latvij\u0101 domin\u0113 jau kop\u0161 2008. gada. Narkotiku injic\u0113\u0161anas ce\u013c\u0101 HIV ieg\u016bst sal\u012bdzino\u0161i reti \u2013 piem\u0113ram, no p\u0113rn atkl\u0101tajiem 180 gad\u012bjumiem \u0161\u0101ds ce\u013c\u0161 apstiprin\u0101j\u0101s 13 pacientiem. Ta\u010du lielai da\u013cai \u2013 aptuveni pusei \u2013 pacientu infic\u0113\u0161an\u0101s ce\u013c\u0161 ir nenosak\u0101ms.\u00a0<\/p>\n<p><a name=\"3\">Kop\u0161 valsts apmaks\u0101 terapiju \u2013 gad\u012bjumu skaits sar\u016bk\u00a0<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Tendence jaunatkl\u0101to gad\u012bjumu skaitam stabili samazin\u0101ties v\u0113rojama kop\u0161 2017. gada. Tas liel\u0101 m\u0113r\u0101 saist\u012bts ar to, ka kop\u0161 2018. gada visiem HIV pozit\u012bviem pacientiem <a href=\"https:\/\/www.lsm.lv\/raksts\/zinas\/latvija\/no-1oktobra-plano-sakt-ikviena-hiv-pacienta-arstesanu-bez-ierobezojumiem.a292677\/\" target=\"_blank\" class=\"lsm-link\" data-type=\"article\" data-id=\"292677\" rel=\"nofollow noopener\">valsts s\u0101ka apmaks\u0101t<\/a> terapiju.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Lietojot \u0161\u012bs z\u0101les, v\u012brusa koncentr\u0101ciju asin\u012bs var samazin\u0101t l\u012bdz t\u0101dam l\u012bmenim, ka t\u0101 vairs nav nosak\u0101ma un v\u012brusu izplat\u012bt nav iesp\u0113jams.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Prim\u0101r\u0101 profilakse mums nestr\u0101d\u0101 un sekund\u0101r\u0101 ar\u012b mums nestr\u0101d\u0101. Mums str\u0101d\u0101 tre\u0161ais l\u012bmenis, kad \u0101rst\u0113\u0161ana ir k\u0101 profilakse. Un tad m\u0113s varam vienk\u0101r\u0161i secin\u0101t, ka t\u0101 str\u0101d\u0101, jo m\u0113s no 2018. gada s\u0101k\u0101m \u0101rst\u0113t visus, vairs negaidot krit\u0113rijus, respekt\u012bvi, pacienta vesel\u012bbas st\u0101vok\u013ca pasliktin\u0101\u0161anos. M\u0113s redzam, ka tas ir nostr\u0101d\u0101jis,&#8221; skaidroja &#8220;Agihas&#8221; \u2013 atbalsta biedr\u012bbas cilv\u0113kiem, kuri dz\u012bvo ar HIV, priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Andris Vei\u0137enieks.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Proti, prim\u0101r\u0101 profilakse ir, kad cilv\u0113ks pats sevi aizsarg\u0101 \u2013 piem\u0113ram, nodarbojas ar dro\u0161u seksu. Sekund\u0101r\u0101 profilakse ir, kad cilv\u0113ks, kur\u0161 jau ir infic\u0113jies, pats neizplata v\u012brusu t\u0101l\u0101k. T\u0101tad \u0161\u012bs profilakses Latvij\u0101 nestr\u0101d\u0101. Vei\u0137enieks sac\u012bja, ka pie vainas aizspriedumi un sabiedr\u012bbas zin\u0101\u0161anas par \u0161iem jaut\u0101jumiem.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Ta\u010du ar\u012b ar \u0161o tre\u0161o l\u012bmeni \u2013 pacientu \u0101rst\u0113\u0161anu \u2013 ir probl\u0113mas. Cilv\u0113kam \u0161\u012bs z\u0101les ir j\u0101v\u0113las sa\u0146emt pa\u0161am, ar\u012b j\u0101ierodas p\u0113c terapijas. \u0160o procesu sauc par z\u0101\u013cu l\u012bdzest\u012bbu. Ta\u010du relat\u012bvi liela da\u013ca pacientu Latvij\u0101 nav l\u012bdzest\u012bgi.\u00a0<\/p>\n<p><a name=\"4\">P\u0113t\u012bjums: Liela da\u013ca aizmirst iedzert z\u0101les vai neiev\u0113ro nor\u0101d\u012bjumus<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Z\u0101\u013cu l\u012bdzest\u012bba ir z\u0101\u013cu lieto\u0161ana atbilsto\u0161i \u0101rsta nor\u0101d\u012bjumiem. Un HIV kontekst\u0101 z\u0101les ir nepiecie\u0161ams lietot, lai mazin\u0101tu v\u012brusa ietekmi uz organismu, lai neb\u016btu tik viegli to izplat\u012bt, ar\u012b lai cilv\u0113kiem pa\u0161iem b\u016btu laba vesel\u012bba un ilgtermi\u0146\u0101 neb\u016btu komplik\u0101ciju,&#8221; skaidroja R\u012bgas Stradi\u0146a universit\u0101tes (RSU) Farm\u0101cijas fakult\u0101tes asoci\u0113t\u0101 profesore un vado\u0161\u0101 p\u0113tniece Sabiedr\u012bbas vesel\u012bbas instit\u016bt\u0101 Elita Poplavska.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Poplavska ir viena no galvenajiem p\u0113tniekiem RSU projekt\u0101, kur\u0101 vair\u0101kos p\u0113t\u012bjumos\u00a0mekl\u0113 jaunas zin\u0101\u0161anas HIV ierobe\u017eo\u0161anai un sabiedr\u012bbas vakcin\u0101cijas aptveres papla\u0161in\u0101\u0161anai. Vien\u0101 no p\u0113t\u012bjumiem skaidroja, cik liela HIV pozit\u012bvo cilv\u0113ku da\u013ca Latvij\u0101 lieto terapiju. P\u0113t\u012bjums gan v\u0113l ir izstr\u0101des stadij\u0101, ta\u010du p\u0113tniece padal\u012bj\u0101s ar port\u0101lu LSM.lv par pirmajiem secin\u0101jumiem.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">No aptauj\u0101tiem aptuveni 372 cilv\u0113kiem aptuveni 73\u00a0% nav l\u012bdzest\u012bgi pacienti.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Iemesli ir da\u017e\u0101di, bet liel\u0101k\u0101 da\u013ca vienk\u0101r\u0161i aizmirst iedzert z\u0101les. Tie bija apm\u0113ram 70\u00a0% no visiem aptauj\u0101tajiem. 31\u00a0% vienk\u0101r\u0161i neiev\u0113roja lieto\u0161anas nor\u0101d\u012bjumus. T\u0101tad vi\u0146i kaut k\u0101d\u0101 veid\u0101 piel\u0101goja vai izlaida dienas. 26\u00a0% z\u0101les nelietoja vair\u0101k nek\u0101 divas dienas,&#8221; st\u0101st\u012bja Poplavska.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Da\u013ca aptauj\u0101to m\u0113dz \u012bslaic\u012bgi p\u0101rtraukt terapiju aizspriedumu d\u0113\u013c. Piem\u0113ram, dom\u0101jot, ka p\u0113c alkohola lieto\u0161anas nedr\u012bkst lietot ar\u012b \u0161\u012bs z\u0101les. Ta\u010du t\u0101 nav tiesa. Tie\u0161i otr\u0101di \u2013 ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bgi terapiju lietot stingri p\u0113c \u0101rsta nor\u0101d\u012bjumiem, lai v\u012brusu var\u0113tu nom\u0101kt.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">P\u0113t\u012bjum\u0101 ar\u012b secin\u0101ts, ka da\u013cai pacientu biju\u0161as gr\u016bt\u012bbas piek\u013c\u016bt vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113mai vai tikt p\u0113c z\u0101l\u0113m.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">SPKC dati savuk\u0101rt liecina, ka Latvij\u0101 kopum\u0101 l\u012bdzest\u012bgi ir nedaudz virs 50\u00a0% HIV pacientu. Kur ir p\u0101r\u0113jie vair\u0101k nek\u0101 45\u00a0%? Nav zin\u0101ms.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p><a name=\"5\">HIV re\u0123istr\u0101 tr\u016bkst b\u016btiskas inform\u0101cijas\u00a0<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">P\u0113tniece skaidroja, ka viens no b\u016btisk\u0101kajiem secin\u0101jumiem RSU l\u012bdzest\u012bbas p\u0113t\u012bjum\u0101 ir tas, ka HIV pozit\u012bvie pacienti nav homog\u0113na popul\u0101cija. Proti, tie ir \u013coti da\u017e\u0101di cilv\u0113ki ar da\u017e\u0101d\u0101m dz\u012bves situ\u0101cij\u0101m un iesp\u0113j\u0101m. Tas savuk\u0101rt pal\u012bdz mekl\u0113t ce\u013cus, k\u0101 \u0161iem pacientiem piek\u013c\u016bt.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Teor\u0113tiski \u0161\u0101das zi\u0146as b\u016btu j\u0101ieg\u016bst no HIV re\u0123istra, k\u0101ds ar\u012b Latvij\u0101 darbojas kop\u0161 2019. gada. Ta\u010du taj\u0101 tr\u016bkst da\u013ca b\u016btiskas inform\u0101cijas par pacientiem, piem\u0113ram, par transmisijas ce\u013cu un z\u0101\u013cu lieto\u0161anu pacientu vid\u016b.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;M\u0113s pa\u0161laik str\u0101d\u0101jam pie t\u0101, lai n\u0101kotn\u0113 var\u0113tu nodro\u0161in\u0101t sasaisti ar kl\u012bniskaj\u0101m inform\u0101cijas sist\u0113m\u0101m. Pa\u0161laik \u0101rsti pa\u0161i ievada inform\u0101ciju, t\u0101p\u0113c nostr\u0101d\u0101 ar\u012b cilv\u0113ciskais faktors. Iesp\u0113jams, \u0101rsts ir k\u0101d\u0101 promb\u016btn\u0113 ilgsto\u0161\u0101 vai nav uz vietas, vai vienk\u0101r\u0161i var aizmirst ievad\u012bt \u0161o inform\u0101ciju. Bet ko m\u0113s pl\u0101nojam n\u0101kotn\u0113\u00a0\u2013 ka, piem\u0113ram, dati par v\u012brusu slodzi, kas ir \u013coti noz\u012bm\u012bgi, lai m\u0113s saprastu, vai pacients tie\u0161\u0101m terapiju lieto, var\u0113tu ien\u0101kt autom\u0101tiski. Tikl\u012bdz, piem\u0113ram, laboratorij\u0101 cilv\u0113ks ir nodevis asinis un vi\u0146am \u0161\u012b v\u012brusa slodze ir noteikta, t\u0101 mums ien\u0101k re\u0123istr\u0101 inform\u0101cija,&#8221; st\u0101st\u012bja Konova.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Re\u0123istr\u0101 nepiln\u012bbas redz ar\u012b Vei\u0137enieks.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;K\u0101da no t\u0101 ir j\u0113ga? Tas, ka tev ir kauns jebkur\u0101 starptautisk\u0101 pas\u0101kum\u0101, kad prasa, k\u0101da jums ir z\u0101\u013cu l\u012bdzest\u012bba un cik pacienti ir sasniegu\u0161i nenosak\u0101mu slodzi? Mums nav ko atbild\u0113t, m\u0113s varam tikai min\u0113t,&#8221; uzsv\u0113ra biedr\u012bbas &#8220;Agihas&#8221; priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js.<\/p>\n<p><a name=\"6\">Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji joproj\u0101m test\u0113jas par maz\u00a0<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Lai ar\u012b laboratorij\u0101s veikto testu skaits pieaug, kopum\u0101 sabiedr\u012bba joproj\u0101m test\u0113jas p\u0101r\u0101k k\u016btri.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Piem\u0113ram, 2023. gad\u0101 Igaunij\u0101 uz 1000 iedz\u012bvot\u0101jiem HIV testu veica 84 cilv\u0113ki, bet Latvij\u0101 tikai 64 cilv\u0113ki.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Visakt\u012bv\u0101k test\u0113jas v\u012brie\u0161i homoseksu\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s un narkotiku lietot\u0101ji. Ret\u0101k p\u0101rbaudes veic cilv\u0113ki heteroseksu\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">RSU Sabiedr\u012bbas vesel\u012bbas instit\u016bta direktore Anda \u0136\u012bv\u012bte-Urt\u0101ne port\u0101lam LSM.lv\u00a0skaidroja, ka viens no iemesliem ir cilv\u0113ku inform\u0113t\u012bbas tr\u016bkums par HIV izplat\u012bbas ce\u013ciem. Piem\u0113ram, heteroseksu\u0101li cilv\u0113ki nereti dom\u0101, ka vi\u0146iem iesp\u0113ja \u0161o v\u012brusu ieg\u016bt ir krietni maz\u0101ka nek\u0101 tiem, kuri injic\u0113 narkotikas vai veido viendzimuma attiec\u012bbas.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Igaunij\u0101 \u0123imenes \u0101rstiem ir vadl\u012bnijas, kas pasaka, ka faktiski jebkur\u0161 seksu\u0101li akt\u012bvs cilv\u0113ks ar noteiktu regularit\u0101ti \u0123imenes \u0101rstam ir j\u0101s\u016bta uz HIV testu. Un tie m\u016bsu p\u0113t\u012bjumi r\u0101da, ka diezgan labi darbojas HIV profilakses punkti, kur ir gan nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas, gan pa\u0161vald\u012bbas iesaist\u012btas, tie akt\u012bvi test\u0113. Protams, ka ar\u012b visi donori tiek test\u0113ti. Ta\u010du, ja pajaut\u0101 infic\u0113tajam\u00a0cilv\u0113kam, k\u0101 tu uzzin\u0101ji par savu diagnozi,\u00a0t\u0101da mazi\u0146a da\u013ca tikai saka, \u2013 t\u0101p\u0113c, ka man to ieteica \u0101rsts,&#8221; nor\u0101d\u012bja p\u0113tniece.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Biedr\u012bbas &#8220;Agihas&#8221; p\u0113t\u012bjums r\u0101da, ka 2019. gad\u0101 no teju 300 respondentiem tikai 11\u00a0% veica HIV testu t\u0101d\u0113\u013c, ka uz to nos\u016bt\u012bjis \u0101rsts.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\u0136\u012bv\u012bte-Urt\u0101ne ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka da\u013cai cilv\u0113ku v\u012brusu konstat\u0113 tikai pirms n\u0101ves. Un tie visbie\u017e\u0101k ir pacienti, kas jau cirkul\u0113ju\u0161i vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113m\u0101.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Vi\u0146\u0161 varb\u016bt tr\u012bs reizes gada laik\u0101 ir stacion\u0113ts ar kaut k\u0101d\u0101m somatisk\u0101m saslim\u0161an\u0101m. Tas noz\u012bm\u0113, ka vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113m\u0101 nesp\u0113j atpaz\u012bt kl\u012bnisk\u0101s paz\u012bmes, p\u0113c kur\u0101m oblig\u0101ti b\u016btu j\u0101taisa tas HIV tests,&#8221; nor\u0101d\u012bja p\u0113tniece.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">T\u0101tad viens no\u00a0uzlabojumiem HIV profilaks\u0113 Latvij\u0101 b\u016btu ne tikai potenci\u0101lo pacientu, bet ar\u012b \u0101rstu izgl\u012bto\u0161ana, lai k\u0101pin\u0101tu testu skaitu p\u0113c \u0101rsta nos\u016bt\u012bjuma.\u00a0<\/p>\n<p><a name=\"7\">P\u0113t\u012bjums: Teju 1000 pacienti nezina, ka ir infic\u0113ti\u00a0<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Vien\u0101 no p\u0113t\u012bjumiem iepriek\u0161 min\u0113taj\u0101 RSU projekt\u0101 model\u0113, cik cilv\u0113ku, kas dz\u012bvo ar HIV, savu diagnozi nezina. Jaun\u0101kie dati liecina, ka 2020. gada beig\u0101s tie bija aptuveni 990 pacienti \u2013 tie ir 14\u00a0% no visiem HIV pozit\u012bvajiem pacientiem. Sal\u012bdzin\u0101jumam \u2013 2010. gad\u0101 \u0161is skaitlis bija divreiz liel\u0101ks.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Lai ar\u012b uzlabojums statistik\u0101 ir pan\u0101kts, darba \u0161ai jom\u0101 v\u0113l ir daudz \u2013 ANO m\u0113r\u0137is l\u012bdz 2030. gadam ir pan\u0101kt, ka 95\u00a0% cilv\u0113ku, kas dz\u012bvo ar HIV, zina savu diagnozi.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Veikto testu skaits ir zems. Diagnostic\u0113jam v\u0113lu. Tad, kad jau imunit\u0101te diezgan kritusies. Tas noz\u012bm\u0113, ka ir ilgs laiks, kam\u0113r pacients staig\u0101 apk\u0101rt un izplata v\u012brusu t\u0101l\u0101k. Mums ir svar\u012bgi vi\u0146us atrast un \u0101rst\u0113t,&#8221; uzsv\u0113ra \u0136\u012bv\u012bte-Urt\u0101ne.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/sagb.jpg\" alt=\"\"\/><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Eiropas Slim\u012bbu profilakses un kontroles centra (ECDC) dati r\u0101da, ka septi\u0146as Eiropas Savien\u012bbas (ES) valstis \u2013 to skait\u0101 Islande, Somija, Be\u013c\u0123ija un Portug\u0101le \u2013 jau tagad sasniedz ANO uzst\u0101d\u012bto m\u0113r\u0137i. ES vid\u0113jais r\u0101d\u012bt\u0101js p\u0113rn bija 92\u00a0%. Ta\u010du Latvija atrad\u0101s starp t\u0101m valst\u012bm, kuras no v\u0113lam\u0101 atrodas vist\u0101l\u0101k. Kop\u0101 ar Latviju ar\u012b Baltijas kaimi\u0146i, \u010cehija, Slov\u0101kija, Bulg\u0101rija, Horv\u0101tija, Polija un Malta. Visslikt\u0101kais r\u0101d\u012bt\u0101js re\u0123ion\u0101 ir Lietuvai, kur savu diagnozi zina tikai aptuveni 65\u00a0% HIV pozit\u012bvo pacientu.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Vei\u0137enieks port\u0101lam LSM.lv\u00a0skaidroja: &#8220;Izklaus\u0101s jau drausm\u012bgi, bet faktiski HIV pozit\u012bvs cilv\u0113ks k\u0101 seksu\u0101lais partneris, ja vi\u0146am ir nenosak\u0101ma slodze un vi\u0146\u0161 \u0101rst\u0113jas regul\u0101ri, vi\u0146\u0161 ir dro\u0161\u0101ks seksu\u0101lais partneris neaizsarg\u0101t\u0101s seksu\u0101l\u0101s attiec\u012bb\u0101s nek\u0101 tas cilv\u0113ks, kas neko nezina par sevi.&#8221;\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Latvij\u0101 HIV testu iesp\u0113jams veikt laboratorij\u0101s, k\u0101 ar\u012b speci\u0101los testpunktos, kur to iesp\u0113jams izdar\u012bt anon\u012bmi un bez maksas.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Biedr\u012bb\u0101 &#8220;Baltijas HIV asoci\u0101cija&#8221;, kurai ir divi \u0161\u0101di testpunkti R\u012bg\u0101, nor\u0101d\u012bja, ka cilv\u0113ku interese par test\u0113\u0161anos pieaug, ta\u010du testpunktu kapacit\u0101te \u0161obr\u012bd netiek piln\u012bb\u0101 izmantota.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Kopum\u0101 Latvij\u0101 ir 25 \u0161\u0101di HIV profilakses punkti.\u00a0\u00a0Tajos var veikt HIV, sifilisa, hepat\u012bta B un C eksprestestu, k\u0101 ar\u012b sa\u0146emt vair\u0101kus citus HIV profilakses un kait\u0113juma mazin\u0101\u0161anas pakalpojumus. \u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/sagq.jpg\" alt=\"\"\/><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"P\u0113d\u0113jos gados Latvija no Eiropas l\u012bderes jaunatkl\u0101to HIV gad\u012bjumu skait\u0101 ir nokritusi uz sesto vietu re\u0123ion\u0101. Turkl\u0101t\u00a0testu skaits&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":79750,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-79749","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115745583601902604","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/79749","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=79749"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/79749\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/79750"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=79749"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=79749"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=79749"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}