{"id":79773,"date":"2025-12-19T10:15:29","date_gmt":"2025-12-19T10:15:29","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/79773\/"},"modified":"2025-12-19T10:15:29","modified_gmt":"2025-12-19T10:15:29","slug":"griekija-agrini-atmaksa-e5-3-miljardus-es-aizdevumu-stiprinot-tirgus-uzticibu-lente-lv-2","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/79773\/","title":{"rendered":"Grie\u0137ija agr\u012bni atmaks\u0101 \u20ac5.3 miljardus ES aizdevumu, stiprinot tirgus uztic\u012bbu\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Grie\u0137ija veic agr\u012bnu maks\u0101jumu ES aizdev\u0113jiem, lai stiprin\u0101tu tirgus uztic\u012bbu<\/p>\n<p>K\u0101 inform\u0113 telekan\u0101ls EuroNews, Grie\u0137ija ir veikusi v\u0113sturisku agr\u012bnu maks\u0101jumu \u20ac5.3 miljardu apm\u0113r\u0101 no savas pirm\u0101s eirozonas gl\u0101b\u0161anas programmas. \u0160is drosm\u012bgais solis, kas s\u0101kotn\u0113ji bija paredz\u0113ts atmaks\u0101t v\u0113l\u0101kajos gados, pat l\u012bdz 2040. gadiem, liecina par iev\u0113rojamu pav\u0113rsienu valsts ekonomikas stabiliz\u0101cijas ce\u013c\u0101. T\u0101 ir stingra z\u012bme, ka Grie\u0137ija arvien maz\u0101k pa\u013caujas uz kr\u012bzes laika par\u0101diem un akt\u012bvi str\u0101d\u0101 pie n\u0101kotnes procentu maks\u0101jumu sloga samazin\u0101\u0161anas.<\/p>\n<p>Pav\u0113rsiena punkts tautsaimniec\u012bb\u0101<\/p>\n<p>Grie\u0137u aizdevuma meh\u0101nisms (GLF), kas tika izveidots k\u0101 pirmais iek\u0161\u0113jais gl\u0101b\u0161anas instruments eirozon\u0101 pirms Eiropas Stabilit\u0101tes meh\u0101nisma (ESM) rad\u012b\u0161anas, bija b\u016btisk\u0101ks par\u0101du kr\u012bzes laik\u0101. Kad Grie\u0137ija 2010. gad\u0101 zaud\u0113ja piek\u013cuvi finan\u0161u tirgiem, GLF \u013c\u0101va nov\u0113rst t\u016bl\u012bt\u0113ju maks\u0101tnesp\u0113ju, t\u0101d\u0113j\u0101di ierobe\u017eojot riskus cit\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm. \u0160is agr\u012bnais maks\u0101jums \u013caus Grie\u0137ijai ietaup\u012bt aptuveni \u20ac1.6 miljardus procentu maks\u0101jumos l\u012bdz 2041. gadam. Paredzams, ka par\u0101da attiec\u012bba pret IKP samazin\u0101sies zem 120% l\u012bdz 2029. gadam, kas ir iev\u0113rojams sasniegums valstij, kurai ir viens no augst\u0101kajiem par\u0101du r\u0101d\u012bt\u0101jiem eirozon\u0101.<\/p>\n<p>No kr\u012bzes uz stabilit\u0101ti<\/p>\n<p>Grie\u0137ijas finansi\u0101l\u0101 tra\u0123\u0113dija, kas s\u0101k\u0101s 2009. gad\u0101, bija b\u0113d\u012bgi slavena ar gadiem ilgu fisk\u0101lo nepr\u0101t\u012bbu, milz\u012bgiem defic\u012btiem un v\u0101ju ekonomisko konkur\u0113tsp\u0113ju. Tas noveda pie trim starptautisk\u0101m gl\u0101b\u0161anas programm\u0101m no ES un Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda (SVF), ko pavad\u012bja stingri taup\u012bbas pas\u0101kumi un s\u0101p\u012bgas struktur\u0101l\u0101s reformas. \u0160\u012b agr\u012bn\u0101 atmaksa ir apliecin\u0101jums Grie\u0137ijas atvese\u013co\u0161an\u0101s sp\u0113j\u0101m. T\u0101pat k\u0101 pacients, kas veiksm\u012bgi p\u0101rcietis smagu oper\u0101ciju, Grie\u0137ija ir atjaunojusi savu ekonomikas vesel\u012bbu. L\u012bdz 2023. gadam valsts bija atguvusi invest\u012bciju l\u012bme\u0146a kred\u012btreitingus, kas atspogu\u013co uzlaboto fisk\u0101lo sniegumu un institucion\u0101lo stabilit\u0101ti. Rezult\u0101t\u0101 aiz\u0146em\u0161an\u0101s izmaksas ir samazin\u0101ju\u0161\u0101s. Grie\u0137ijas 10 gadu oblig\u0101ciju ienes\u012bgums da\u017ek\u0101rt ir pat zem\u0101ks nek\u0101 liel\u0101k\u0101m valst\u012bm k\u0101 It\u0101lija un Francija, kas ir dramatisks pagrieziens sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar kr\u012bzes laiku, kad Grie\u0137ijas par\u0101ds tika uzskat\u012bts par augsta riska \u201cdraud\u012bgu\u201d akt\u012bvu.<\/p>\n<p>Strategiskais maks\u0101jums un kritika<\/p>\n<p>Premjerministrs Kirjaks Mitsotakis jau 2023. gad\u0101 ap\u0146\u0113m\u0101s veikt \u0161o agr\u012bno par\u0101da atmaksu. Lai gan \u0161is solis uzlabo Grie\u0137ijas par\u0101da profilu uz pap\u012bra, da\u017ei kriti\u0137i nor\u0101da, ka tas var\u0113tu izrais\u012bt viet\u0113j\u0101s likvidit\u0101tes samazin\u0101\u0161anos laik\u0101, kad m\u0101jsaimniec\u012bbas un uz\u0146\u0113mumi joproj\u0101m saskaras ar dz\u012bves d\u0101rdz\u012bbas spiedienu. Opoz\u012bcijas partijas argument\u0113, ka \u0161ie l\u012bdzek\u013ci b\u016btu var\u0113ju\u0161i tikt novirz\u012bti iek\u0161zemes invest\u012bcij\u0101m, algu atbalstam vai m\u0113r\u0137tiec\u012bgai pal\u012bdz\u012bbai, radot t\u016bl\u012bt\u0113ju labumu ien\u0101kumiem un ekonomiskajai aktivit\u0101tei. Ta\u010du ESM un EFSF vad\u012bt\u0101js Pierre Gramenia uzsv\u0113ra: \u201cGrie\u0137ija turpina pan\u0101kt iev\u0113rojamu progresu savas ekonomikas stiprin\u0101\u0161an\u0101. \u0160is papildu agr\u012bnais GLF aizdevuma maks\u0101jums s\u016bta v\u0113l vienu pozit\u012bvu sign\u0101lu finan\u0161u tirgiem, uzlabo Grie\u0137ijas par\u0101da strukt\u016bru un atspogu\u013co valsts uzlabojo\u0161o fisk\u0101lo st\u0101vokli.\u201d T\u0101d\u0113j\u0101di, lai gan past\u0101v da\u017e\u0101di viedok\u013ci, \u0161is maks\u0101jums ir noz\u012bm\u012bgs Grie\u0137ijas ce\u013c\u0101 uz ekonomisko notur\u012bbu un uztic\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Grie\u0137ija veic agr\u012bnu maks\u0101jumu ES aizdev\u0113jiem, lai stiprin\u0101tu tirgus uztic\u012bbu K\u0101 inform\u0113 telekan\u0101ls EuroNews, Grie\u0137ija ir veikusi v\u0113sturisku&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":79774,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[77,76,552,19666,4857,35,39,38,36,37,34,40,19667,19668],"class_list":{"0":"post-79773","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-bizness","9":"tag-business","10":"tag-eirozona","11":"tag-es-aizdevumi","12":"tag-griekija","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-lv","20":"tag-parada-atmaksa","21":"tag-tirgus-uzticiba"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115745713282826326","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/79773","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=79773"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/79773\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/79774"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=79773"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=79773"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=79773"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}