{"id":80774,"date":"2025-12-20T09:25:08","date_gmt":"2025-12-20T09:25:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/80774\/"},"modified":"2025-12-20T09:25:08","modified_gmt":"2025-12-20T09:25:08","slug":"arejie-tirgi-un-valdibas-pasakumi-ka-galvenie-virzitaji-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/80774\/","title":{"rendered":"\u0100r\u0113jie Tirgi un Vald\u012bbas Pas\u0101kumi K\u0101 Galvenie Virz\u012bt\u0101ji\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Igaunijas Ekonomikas Atvese\u013co\u0161an\u0101s Gada Nogal\u0113<\/p>\n<p>Igaunijas ekonomisk\u0101 aina uzr\u0101da stabiliz\u0101cijas un atkop\u0161an\u0101s paz\u012bmes, ko paredz Igaunijas centr\u0101l\u0101s bankas jaun\u0101k\u0101s makroekonomisk\u0101s prognozes. K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, tiek prognoz\u0113ts, ka n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 ekonomikas izaugsmi galvenok\u0101rt sekm\u0113s \u0101r\u0113jo tirgu atkop\u0161an\u0101s un vald\u012bbas \u012bstenotie fisk\u0101lie pas\u0101kumi. \u0160\u012b prognoze iez\u012bm\u0113 p\u0101reju no iepriek\u0161\u0113jiem stagn\u0101cijas vai l\u0113nas izaugsmes periodiem, lai gan Baltijas kaimi\u0146valstu kontekst\u0101 aina ir da\u017e\u0101da.<\/p>\n<p>Igaunijas Bankas anal\u012bti\u0137i nor\u0101da uz uzlabojumiem vair\u0101k\u0101s iepriek\u0161 nestabil\u0101s nozar\u0113s, kas s\u0101ku\u0161as atkal uzr\u0101d\u012bt izaugsmi. P\u0113d\u0113jie pieejamie dati liecina, ka, piem\u0113ram, eksporta apjoma pieaugums ir sp\u0113c\u012bgs sign\u0101ls, jo liela da\u013ca iepriek\u0161\u0113j\u0101s ekonomisk\u0101s krituma ir bijusi saist\u012bta ar eksport\u0113jo\u0161o sektoru saskartaj\u0101m probl\u0113m\u0101m. \u201cEksporu jauda ir nepiecie\u0161ams priek\u0161nosac\u012bjums ekonomisk\u0101s aktivit\u0101tes ilgsto\u0161ai cel\u0161an\u0101s reiz\u0113,\u201d uzsver Igaunijas Banka.<\/p>\n<p>Izaugsmes Faktori: Eksports un Fisk\u0101l\u0101 Politika<\/p>\n<p>N\u0101kam\u0101 gada izaugsmes bilde b\u016bs atkar\u012bga no diviem galvenajiem balstiem. Pirmk\u0101rt, sagaid\u0101ma \u0101r\u0113j\u0101 piepras\u012bjuma uzlabo\u0161an\u0101s, \u012bpa\u0161i \u0146emot v\u0113r\u0101, ka Igaunijas eksports ir stipri orient\u0113ts uz Zieme\u013cvalst\u012bm, tostarp Somiju un Zviedriju, k\u0101 ar\u012b Latviju. Lai gan glob\u0101l\u0101s tirdzniec\u012bbas e-kaus\u0113jam\u0101s neskaidr\u012bbas, piem\u0113ram, saist\u012bb\u0101 ar ASV tirdzniec\u012bbas barjer\u0101m, joproj\u0101m past\u0101v, kop\u0113j\u0101 tendence ir pozit\u012bva.<\/p>\n<p>Otrk\u0101rt, liela loma b\u016bs Igaunijas vald\u012bbas pl\u0101notajiem pas\u0101kumiem. Igaunijas vald\u012bba ir vienojusies par n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eetu, kas paredz algu palielin\u0101\u0161anu valsts sektor\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem, tostarp skolot\u0101jiem un gl\u0101b\u0113jiem, k\u0101 ar\u012b b\u016btisku aizsardz\u012bbas izdevumu pieaugumu l\u012bdz vair\u0101k nek\u0101 5% no IKP. Lai gan \u0161\u0101da fisk\u0101l\u0101 politika tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 noz\u012bm\u0113s iev\u0113rojamu bud\u017eeta defic\u012btu, kas tiek prognoz\u0113ts ap 4,5% no IKP n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 (liel\u0101kais p\u0113d\u0113jo tr\u012bsdesmit gadu laik\u0101, neskaitot 2020. gadu), centr\u0101l\u0101 banka nor\u0101da, ka \u0161ie so\u013ci ir nepiecie\u0161ami. Vald\u012bbas pas\u0101kumi veicin\u0101s iek\u0161\u0113jo piepras\u012bjumu, mazinot nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c tik straujas sisen\u0113jo\u0161\u0101s piepras\u012bjuma att\u012bst\u012bbas.<\/p>\n<p>Infl\u0101cijas Tendences un Darba Tirgus<\/p>\n<p>Attiec\u012bb\u0101 uz infl\u0101ciju, Igaunijas Banka prognoz\u0113 t\u0101s pak\u0101penisku mazin\u0101\u0161anos turpm\u0101kajos gados. Paredzams, ka pat\u0113ri\u0146a cenu pieaugums pal\u0113nin\u0101sies, jo da\u013ca infl\u0101cijas spiediena, kas rad\u0101s no pag\u0101ju\u0161\u0101 gada nodok\u013cu izmai\u0146\u0101m (piem\u0113ram, PVN paaugstin\u0101\u0161ana un transportl\u012bdzek\u013cu nodok\u013ca ievie\u0161ana), ar laiku izzud\u012bs. L\u012bdz 2026. gada s\u0101kumam transportl\u012bdzek\u013cu nodok\u013ca ietekmes un l\u012bdz gada vidum PVN paaugstin\u0101\u0161anas ietekmes izgaismo\u0161an\u0101s mazos infl\u0101cijas spiedienu.<\/p>\n<p>Darba tirgus situ\u0101cija tiek v\u0113rt\u0113ta k\u0101 pozit\u012bva. Anal\u012bti\u0137i secina, ka pieaugo\u0161\u0101 ekonomisk\u0101 aktivit\u0101te labv\u0113l\u012bgi ietekm\u0113 nodarbin\u0101t\u012bbu. Interesanti, ka lejupsl\u012bdes laik\u0101 uz\u0146\u0113mumi nav tik strauji samazin\u0101ju\u0161i darbinieku skaitu, cik ra\u017eo\u0161anas apjomus. Tas noz\u012bm\u0113, ka, ekonomikai atg\u016bstoties, uz\u0146\u0113mumi sp\u0113s palielin\u0101t ra\u017eo\u0161anas jaudu, izmantojot jau eso\u0161o darbasp\u0113ku, pirms s\u0101ksies pla\u0161\u0101ka jaunu darbinieku pie\u0146em\u0161anas f\u0101ze. \u0160\u0101da situ\u0101cija var \u012bslaic\u012bgi mazin\u0101t algas pieauguma spiedienu.<\/p>\n<p>Igaunijas Vietas Baltijas Kontekst\u0101<\/p>\n<p>Sal\u012bdzinot ar kaimi\u0146valst\u012bm, Igaunijas ekonomikas atkop\u0161an\u0101s temps p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 ir bijis l\u0113n\u0101ks nek\u0101 Lietuvai, bet, iesp\u0113jams, ir uzlabojies attiec\u012bb\u0101 pret situ\u0101ciju 2024. gad\u0101. Da\u017ei \u0101r\u0113jie nov\u0113rt\u0113jumi liecina, ka Latvijas IKP \u0161\u0101 gada tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b pieauga strauj\u0101k nek\u0101 Igaunij\u0101. Tom\u0113r j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka Igaunijas ekonomika ir \u013coti atkar\u012bga no Zieme\u013cvalstu tirgiem, savuk\u0101rt Latvijas eksports ir vair\u0101k orient\u0113ts uz V\u0101ciju un Baltiju. Latvijai ir liel\u0101ks par\u0101da slogs nek\u0101 Igaunijai, kas prognoz\u0113 sal\u012bdzino\u0161i lab\u0101ku par\u0101da attiec\u012bbu pret IKP 2029. gad\u0101 (34,4% Igaunijai pret 56,4% Latvijai).<\/p>\n<p>Lietuvas ekonomika \u0161obr\u012bd demonstr\u0113 visliel\u0101ko notur\u012bbu Baltij\u0101, liel\u0101 m\u0113r\u0101 pateicoties t\u0101s daudzveid\u012bg\u0101kajai ekonomiskajai strukt\u016brai un lab\u0101kai eksporta tirgus izkliedei Centr\u0101leiropas virzien\u0101. Igaunijas stipr\u0101k\u0101s puses, piem\u0113ram, augst\u0101s invest\u012bcijas p\u0113tniec\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101, joproj\u0101m ir svar\u012bgas ilgtermi\u0146a konkur\u0113tsp\u0113jai.<\/p>\n<p>Fisk\u0101l\u0101s Discipl\u012bnas Dilemma un N\u0101kotnes Riski<\/p>\n<p>Igaunijas Banka ar\u012b br\u012bdina par nepiecie\u0161am\u012bbu atjaunot fisk\u0101lo l\u012bdzsvaru. Jo ilg\u0101k tiks atlikta par\u0101da stabiliz\u0101cija, jo gr\u016bt\u0101ks k\u013c\u016bs \u0161is uzdevums. Virz\u012bba uz sabalans\u0113tu bud\u017eetu, lai gan ilgtermi\u0146\u0101 svar\u012bga valsts uzticam\u012bbai investoru ac\u012bs, noz\u012bm\u0113s pietic\u012bg\u0101ku ekonomisk\u0101s izaugsmes periodu. Lielais bud\u017eeta defic\u012bts n\u0101kamgad ir da\u013c\u0113ji saist\u012bts ar lielajiem aizsardz\u012bbas izdevumiem, kas, k\u0101 atz\u012bm\u0113ts, iev\u0113rojam\u0101 da\u013c\u0101 tiek novirz\u012bts importam un t\u0101d\u0113j\u0101di tie\u0161i neveicina viet\u0113j\u0101s ekonomikas atvese\u013co\u0161anos.<\/p>\n<p>Kopum\u0101 Igaunijas centr\u0101l\u0101 banka redz skaidru atkop\u0161an\u0101s trajektoriju 2026. gadam, prognoz\u0113jot, ka eksporta un valsts atbalsta pas\u0101kumi pal\u012bdz\u0113s ekonomik\u0101 atg\u016bt agr\u0101ko dinamiku. Tom\u0113r valstij b\u016bs j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar augst\u0101ku fisk\u0101lo slodzi un nepiecie\u0161am\u012bbu uzraudz\u012bt izdevumus, lai nodro\u0161in\u0101tu ilgtsp\u0113j\u012bgu izaugsmi p\u0113c vald\u012bbas stimul\u0113jo\u0161\u0101s f\u0101zes beig\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Igaunijas Ekonomikas Atvese\u013co\u0161an\u0101s Gada Nogal\u0113 Igaunijas ekonomisk\u0101 aina uzr\u0101da stabiliz\u0101cijas un atkop\u0161an\u0101s paz\u012bmes, ko paredz Igaunijas centr\u0101l\u0101s bankas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":80775,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[77,76,20277,2325,7678,20276,20275,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-80774","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-bizness","9":"tag-business","10":"tag-ekonomikas-prognoze-2026","11":"tag-eksports","12":"tag-fiskala-politika","13":"tag-igaunijas-banka","14":"tag-igaunijas-ekonomika","15":"tag-latvia","16":"tag-latvian","17":"tag-latviesu","18":"tag-latviesu-valoda","19":"tag-latviesuvaloda","20":"tag-latvija","21":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115751178950463328","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/80774","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=80774"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/80774\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/80775"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=80774"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=80774"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=80774"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}