{"id":8091,"date":"2025-09-29T16:23:06","date_gmt":"2025-09-29T16:23:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/8091\/"},"modified":"2025-09-29T16:23:06","modified_gmt":"2025-09-29T16:23:06","slug":"no-baroka-greznibas-lidz-petera-vaska-dzilumam-saja-nedela-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/8091\/","title":{"rendered":"no baroka grezn\u012bbas l\u012bdz P\u0113tera Vaska dzi\u013cumam \u0161aj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Kult\u016bras dz\u012bve Latvij\u0101 \u0161oned\u0113\u013c iepludin\u0101jusi kr\u0101\u0161\u0146us un dv\u0113seli aizkustino\u0161us notikumus, pied\u0101v\u0101jot ce\u013cojumu laik\u0101 un stil\u0101 \u2013 no baroka m\u016bzikas elegant\u0101s bag\u0101t\u012bbas l\u012bdz m\u016bsdienu akad\u0113misk\u0101s m\u016bzikas spilgt\u0101kajiem paraugiem, \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161ot pasaul\u0113 atz\u012bt\u0101 latvie\u0161u komponista P\u0113tera Vaska dai\u013cradei. Izdevums \u201eKult\u016bras Diena un Izklaide\u201d (KDi) iel\u016bkojas \u0161\u012bs ned\u0113\u013cas kult\u016bras notikumu ainav\u0101, atkl\u0101jot daudzveid\u012bbu un dzi\u013cumu, kas sp\u0113j iepriecin\u0101t un iedvesmot ikvienu.<\/p>\n<p>Baroka m\u016bzikas burv\u012bba<\/p>\n<p>Baroka laikmeta m\u016bzika, kas valdzina ar savu grezn\u012bbu, smalkumu un emocion\u0101lo dzi\u013cumu, \u0161oned\u0113\u013c piedz\u012bvo savu atdzim\u0161anu da\u017e\u0101dos koncertos un festiv\u0101los. Lai gan 2025. gada septembra s\u0101kum\u0101 v\u0113rien\u012bgie baroka m\u016bzikas sv\u0113tki \u201eSen\u0101s m\u016bzikas festiv\u0101ls\u201d jau nosl\u0113gu\u0161ies, to iespaid\u0101 daudzviet Latvij\u0101 joproj\u0101m skan\u0113s izcilu baroka komponistu k\u0101 Antonio Vivaldi, Johana Sebastiana Baha un Georga Fr\u012bdriha Hende\u013ca meistardarbi . \u0160ie pas\u0101kumi, kas bie\u017ei vien norisin\u0101s v\u0113sturisk\u0101s viet\u0101s, piem\u0113ram, Rund\u0101les pil\u012b vai R\u012bgas bazn\u012bc\u0101s, sniedz unik\u0101lu iesp\u0113ju klaus\u012bt\u0101jiem ne tikai baud\u012bt augstv\u0113rt\u012bgu m\u016bziku, bet ar\u012b izjust laikmeta elpu un harmoniju ar arhitekt\u016bru . Vec\u0101s m\u016bzikas atska\u0146o\u0161ana uz v\u0113sturisko instrumentu kopij\u0101m pie\u0161\u0137ir \u012bpa\u0161u autentiskumu un ma\u0123iju, p\u0101rv\u0113r\u0161ot koncertus par ce\u013cojumu laik\u0101 .<\/p>\n<p>P\u0113teris Vasks \u2013 m\u016bzikas tit\u0101ns un iedvesmas avots<\/p>\n<p>\u012apa\u0161u vietu kult\u016bras notikumu ainav\u0101 ie\u0146em pasaul\u0113 atz\u012btais latvie\u0161u komponists P\u0113teris Vasks. Vi\u0146a m\u016bzika, kas bie\u017ei vien raksturojas ar dzi\u013cu gar\u012bgumu, emocion\u0101lu sp\u0113ku un humanit\u0101r\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m, turpina savaldzin\u0101t klaus\u012bt\u0101jus gan Latvij\u0101, gan starptautisk\u0101 m\u0113rog\u0101 . \u0160oned\u0113\u013c \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu izpeln\u012bjies Latvijas Nacion\u0101l\u0101 simfonisk\u0101 or\u0137estra (LNSO) sniegums fran\u010du diri\u0123enta \u017dana Kristofa Spinozi vad\u012bb\u0101. Programm\u0101, kas atkl\u0101j gar\u012bguma sp\u0113ku t\u0101 da\u017e\u0101daj\u0101s izpausm\u0113s, izskan\u0113jis ar\u012b P\u0113tera Vaska darbs \u201eCantabile\u201d st\u012bgu instrumentiem . Spinozi, kur\u0161 pie LNSO pults st\u0101j\u0101s pirmo reizi, kop\u0101 ar izciliem solistiem un Valsts akad\u0113misko kori \u201eLatvija\u201d interpret\u0113ja ar\u012b Antonio Vivaldi, Johana Sebasti\u0101na Baha un Gabriela For\u0113 ska\u0146darbus .<\/p>\n<p>P\u0113tera Vaska fonds akt\u012bvi veicina vi\u0146a dai\u013crades populariz\u0113\u0161anu un atbalsta jaunos talantus. Komponists ir sa\u0146\u0113mis neskait\u0101mus apbalvojumus par savu m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu, tostarp presti\u017e\u0101s \u201eLiel\u0101s m\u016bzikas balvas\u201d un \u201eOPUS KLASSIK\u201d apbalvojumus, apliecinot vi\u0146a nenoliedzamo noz\u012bmi akad\u0113misk\u0101s m\u016bzikas pasaul\u0113 . Vi\u0146a kompoz\u012bcijas, kas bie\u017ei vien atspogu\u013co dzi\u013cas p\u0101rdomas par dz\u012bvi, cilv\u0113ci un pasaules notikumiem, turpina iedvesmot un vest pie sirds aizvien jaunus klaus\u012bt\u0101jus . C\u0113sis ar\u012b nesen aicin\u0101ju\u0161as uz P\u0113tera Vaska dai\u013cradei velt\u012btu festiv\u0101lu, kas apliecina komponista nemain\u012bgo popularit\u0101ti un ietekmi .<\/p>\n<p>Da\u017e\u0101d\u012bba un jaunumi kult\u016bras ainav\u0101<\/p>\n<p>Papildus baroka m\u016bzikai un P\u0113tera Vaska darbu atska\u0146ojumiem, kult\u016bras dz\u012bve \u0161oned\u0113\u013c pied\u0101v\u0101 ar\u012b citus interesantus notikumus. Liep\u0101jas simfoniskais or\u0137estris Gunta Kuzmas vad\u012bb\u0101 turpina savu Latvijas turneju ar jauno pianistu Daniilu Mickevi\u010du, atska\u0146ojot Edvarda Gr\u012bga Klavierkoncertu, Ludviga van B\u0113thovena Sept\u012bto simfoniju un Gundara Pones uvert\u012bru \u201eSkaist\u0101 ven\u0113ciete\u201d .<\/p>\n<p>Rakstniec\u012bbas un m\u016bzikas muzej\u0101 notiks saruna ar ukrai\u0146u rakstnieci Oksanu Zabu\u017eko, kas piev\u0113rs\u012bsies aktu\u0101l\u0101m t\u0113m\u0101m par ukrai\u0146u nacion\u0101lo identit\u0101ti un dzimti . \u0160\u0101da veida tik\u0161an\u0101s bag\u0101tina kult\u016bras diskursu un sniedz ieskatu da\u017e\u0101du tautu un kult\u016bru pieredz\u0113.<\/p>\n<p>Nacion\u0101laj\u0101 te\u0101tr\u012b pirmizr\u0101di piedz\u012bvojis re\u017eisora Roberta Daubura un rakstnieka J\u0101\u0146a Jo\u0146eva ori\u0123in\u0101ldarbs \u201eKo var cilv\u0113ks\u201d, kas balst\u012bts re\u0101los notikumos un piev\u0113r\u0161as izmekl\u0113t\u0101jas Ritas Aksenokas dz\u012bvei .<\/p>\n<p>Kult\u016bras inform\u0101cijas port\u0101ls \u201eKDi\u201d (Kult\u016bras Diena un Izklaide) turpina sniegt intelektu\u0101lu ce\u013cvedi kult\u016bras notikumu pasaul\u0113, atspogu\u013cojot gan Latvijas, gan pasaules kult\u016bras dz\u012bvi, tendences, intervijas, te\u0101tra un kino apskatus, k\u0101 ar\u012b gr\u0101matu un m\u016bzikas jaunumus . \u0160\u012b ned\u0113\u013cas nogale sol\u0101s b\u016bt bag\u0101ta ar notikumiem, pied\u0101v\u0101jot pla\u0161u kl\u0101stu gan klasisk\u0101s m\u016bzikas cien\u012bt\u0101jiem, gan te\u0101tra baud\u012bt\u0101jiem, gan ar\u012b tiem, kas mekl\u0113 intelektu\u0101las un iedvesmojo\u0161as tik\u0161an\u0101s .<\/p>\n<p>Kult\u016bras pasaule ir k\u0101 bezgal\u012bgs universums, kur\u0101 katrs notikums ir k\u0101 zvaigzne, kas mirdz sav\u0101 gaism\u0101. \u0160oned\u0113\u013c m\u016bsu uzman\u012bbas centr\u0101 ir baroka m\u016bzikas elegant\u0101 grezn\u012bba un P\u0113tera Vaska dai\u013crades dzi\u013cais, dv\u0113seliskais v\u0113st\u012bjums. Savuk\u0101rt visas septembra beigas pied\u0101v\u0101 da\u017e\u0101dus pas\u0101kumus, kas \u013cauj izbaud\u012bt Latvijas kult\u016bras daudzveid\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Kult\u016bras dz\u012bve Latvij\u0101 \u0161oned\u0113\u013c iepludin\u0101jusi kr\u0101\u0161\u0146us un dv\u0113seli aizkustino\u0161us notikumus, pied\u0101v\u0101jot ce\u013cojumu laik\u0101 un stil\u0101 \u2013 no baroka&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":8092,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[896,89,90,2527,2987,35,39,38,36,37,34,160,40,997],"class_list":{"0":"post-8091","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-baroka-muzika","9":"tag-entertainment","10":"tag-izklaide","11":"tag-klasiska-muzika","12":"tag-kulturas-notikumi","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-kultura","20":"tag-lv","21":"tag-peteris-vasks"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/8091","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=8091"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/8091\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/8092"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=8091"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=8091"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=8091"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}