{"id":81385,"date":"2025-12-20T21:16:19","date_gmt":"2025-12-20T21:16:19","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/81385\/"},"modified":"2025-12-20T21:16:19","modified_gmt":"2025-12-20T21:16:19","slug":"rumanija-pec-40-gadiem-registreti-gadijumi-slimiba-diagnosticeta-indonezijas-pilsonem-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/81385\/","title":{"rendered":"Rum\u0101nij\u0101 p\u0113c 40 gadiem re\u0123istr\u0113ti gad\u012bjumi, slim\u012bba diagnostic\u0113ta Indon\u0113zijas pilson\u0113m\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Nejau\u0161s atkl\u0101jums: Sen\u0101 slim\u012bba atgrie\u017eas Eirop\u0101<\/p>\n<p>Rum\u0101nijas Vesel\u012bbas ministrija ir apstiprin\u0101jusi pirmos lepras (zin\u0101mas ar\u012b k\u0101 Hansena slim\u012bba) gad\u012bjumus valst\u012b p\u0113d\u0113jo vair\u0101k nek\u0101 \u010detrdesmit gadu laik\u0101. K\u0101 inform\u0113 port\u0101ls jauns.lv, \u0161is re\u0123istr\u0113tais saslim\u0161anas vilnis atg\u0101dina par infekciju, kas Eirop\u0101 bija gandr\u012bz izskausta kop\u0161 20. gadsimta vidus. P\u0113d\u0113jais apstiprin\u0101tais lepras gad\u012bjums Rum\u0101nij\u0101 tika fiks\u0113ts 1981. gad\u0101, kas noz\u012bm\u0113, ka kop\u0161 iepriek\u0161\u0113j\u0101 re\u0123istr\u0101cijas pag\u0101ju\u0161i 44 gadi. Lai gan lepra m\u016bsdien\u0101s tiek uzskat\u012bta par \u0101rst\u0113jamu, t\u0101s par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s atkal raisa sabiedr\u012bbas uzman\u012bbu un pastiprin\u0101tu medic\u012bnas uzraudz\u012bbu.<\/p>\n<p>Slim\u012bba tika diagnostic\u0113ta div\u0101m Indon\u0113zijas pilson\u0113m, kuras abas str\u0101d\u0101ja par masier\u0113m k\u0101d\u0101 SPA centr\u0101 Klu\u017e\u0101, kas ir otr\u0101 apdz\u012bvot\u0101k\u0101 pils\u0113ta Rum\u0101nijas zieme\u013crietumos. \u0160is fakts liek dom\u0101t par slim\u012bbas iesp\u0113jamu importu no end\u0113miskiem re\u0123ioniem. Viet\u0113j\u0101s varasiest\u0101des nekav\u0113joties rea\u0123\u0113ja uz atkl\u0101jumiem, uzs\u0101kot pla\u0161u epidemiolo\u0123isko izmekl\u0113\u0161anu un p\u0101rbaudes.<\/p>\n<p>C\u0113lo\u0146i un pacien\u0161u izcelsme<\/p>\n<p>Infic\u0113t\u0101s sievietes ir attiec\u012bgi 21 un 25 gadus vecas. Izmekl\u0113\u0161an\u0101 noskaidroj\u0101s, ka viena no pacient\u0113m nesen bija atgriezusies no \u0100zijas valsts \u2013 Indon\u0113zijas, kur pavad\u012bjusi m\u0113nesi kop\u0101 ar savu m\u0101ti. P\u0113c\u0101k k\u013cuva zin\u0101ms, ka m\u0101te \u0161obr\u012bd ir hospitaliz\u0113ta ar t\u0101du pa\u0161u diagnozi. Abas Rum\u0101nij\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161\u0101s sievietes sa\u0146em nepiecie\u0161amo \u0101rst\u0113\u0161anu atbilsto\u0161i Pasaules Vesel\u012bbas organiz\u0101cijas (PVO) noteiktajiem protokoliem. \u0100rst\u0113\u0161anas uzs\u0101k\u0161ana b\u016btiski samazina, un galu gal\u0101 nov\u0113r\u0161 t\u0101l\u0101ku infekcijas p\u0101rne\u0161anas risku.<\/p>\n<p>Rum\u0101nijas Vesel\u012bbas ministrs Aleksandru Rogobete publiski mudin\u0101jis sabiedr\u012bbu saglab\u0101t mieru, uzsverot, ka lepra nav \u012bpa\u0161i lip\u012bga slim\u012bba. Lai notiktu infekcijas p\u0101rnese, ir nepiecie\u0161ams ilgsto\u0161s un cie\u0161s kontakts ar sasirgu\u0161o personu. Vienk\u0101r\u0161s, \u012bslaic\u012bgs kontakts, piem\u0113ram, rokasspiediens, apsk\u0101viens vai kop\u012bgas telpas \u012bslaic\u012bga lieto\u0161ana, slim\u012bbas izplat\u012bbai parasti nepietiek.<\/p>\n<p>\u0100rk\u0101rtas pas\u0101kumi un iest\u0101des sl\u0113g\u0161ana<\/p>\n<p>Rea\u0123\u0113jot uz situ\u0101cijas nopietn\u012bbu, varas iest\u0101des veica t\u016bl\u012bt\u0113jus prevent\u012bvus pas\u0101kumus. Konkr\u0113tais SPA centrs Klu\u017e\u0101 tika sl\u0113gts uz izmekl\u0113\u0161anas laiku, lai nodro\u0161in\u0101tu visu iesp\u0113jamo kontaktpersonu apzin\u0101\u0161anu un test\u0113\u0161anu. T\u0101pat tika dots r\u012bkojums par pastiprin\u0101tu epidemiolo\u0123isko uzraudz\u012bbu un r\u016bp\u012bgu \u0101rvalstu darbinieku darba un dz\u012bves apst\u0101k\u013cu nov\u0113rt\u0113\u0161anu. Turkl\u0101t Rum\u0101nija ir v\u0113rsusies pie PVO ar ofici\u0101lu l\u016bgumu sniegt starptautisku pal\u012bdz\u012bbu un ekspert\u012bzi \u0161aj\u0101 negaid\u012btaj\u0101 uzliesmojum\u0101. P\u0101rbaudes tiek veiktas v\u0113l div\u0101m potenci\u0101li saskarsm\u0113 non\u0101ku\u0161\u0101m person\u0101m, lai piln\u012bb\u0101 izsl\u0113gtu t\u0101l\u0101ku izplat\u012bbu lok\u0101l\u0101 kopien\u0101.<\/p>\n<p>Kas ir lepra un t\u0101s poz\u012bcija Eirop\u0101<\/p>\n<p>Lepra jeb Hansena slim\u012bba ir hroniska infekcijas slim\u012bba, ko izraisa bakt\u0113rijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis. T\u0101 galvenok\u0101rt ietekm\u0113 \u0101du, g\u013cot\u0101das un nervus. Lai gan ne\u0101rst\u0113ta lepra var rad\u012bt nopietnus un neatgriezeniskus boj\u0101jumus, ir svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t, ka, pret\u0113ji viduslaiku m\u012btiem, t\u0101 neizraisa \u0137erme\u0146a da\u013cu nokri\u0161anu; gan boj\u0101t\u0101s vietas var k\u013c\u016bt nejut\u012bgas, kas veicina traumas.<\/p>\n<p>PVO dati liecina, ka lepra Eirop\u0101 kopum\u0101 ir reti sastopama. Atsevi\u0161\u0137i gad\u012bjumi, kas tiek re\u0123istr\u0113ti p\u0113d\u0113jos gados, galvenok\u0101rt attiecas uz migrantiem vai cilv\u0113kiem, kas nesen ce\u013coju\u0161i no end\u0113miskiem re\u0123ioniem \u0100zij\u0101, \u0100frik\u0101 vai Lat\u012b\u0146amerik\u0101. Atsevi\u0161\u0137os Vidusj\u016bras re\u0123iona valst\u012bs, piem\u0113ram, Sp\u0101nij\u0101, It\u0101lij\u0101, Grie\u0137ij\u0101 un Portug\u0101l\u0113, reti tiek fiks\u0113ti ar\u012b autohtonie gad\u012bjumi, proti, tie, kur infic\u0113\u0161an\u0101s notikusi pa\u0161\u0101 Eiropas teritorij\u0101. Piem\u0113ram, kaimi\u0146valst\u012b Horv\u0101tij\u0101 nesen tika re\u0123istr\u0113ts viens gad\u012bjums personai, kas saist\u012bta ar Nep\u0101lu.<\/p>\n<p>V\u0113sturiskais konteksts un Latvijas pieredze<\/p>\n<p>Lepra ir viena no sen\u0101kaj\u0101m cilv\u0113ces slim\u012bb\u0101m, kas piemin\u0113ta jau B\u012bbel\u0113. T\u0101s apkaro\u0161anai Eirop\u0101 viduslaikos tika izmantota stingra izol\u0101cija, liecinieks tam ir ar\u012b Latvijas v\u0113sture. Baltij\u0101 pirmais konkr\u0113tais lepras gad\u012bjums dat\u0113ts ar 1222. gadu, un slim\u012bbas izplat\u012bbas d\u0113\u013c tika ier\u012bkotas leprozorijas, lai izol\u0113tu slimniekus. Latvij\u0101 19. gadsimta beig\u0101s past\u0101v\u0113ja se\u0161as \u0161\u0101das iest\u0101des, tostarp C\u0113su leprozorij\u0101, kur pacienti atrad\u0101s pat kara laik\u0101. P\u0113d\u0113jais Latvijas leprozorijs \u2013 Talsu leprozorijs St\u016br\u012b\u0161os \u2013 darboj\u0101s l\u012bdz 2007. gadam, kad tas tika reorganiz\u0113ts un \u0113k\u0101s iek\u0101rtots pansion\u0101ts. M\u016bsdien\u0101s, pateicoties efekt\u012bvai \u0101rst\u0113\u0161anai ar antibiotik\u0101m, \u0161\u012b slim\u012bba ir praktiski uzveikta, un piespiedu karant\u012bna vairs nav nepiecie\u0161ama.<\/p>\n<p>Rum\u0101nijas situ\u0101cija kalpo k\u0101 atg\u0101din\u0101jums par glob\u0101l\u0101s vesel\u012bbas dro\u0161\u012bbas noz\u012bmi, \u012bpa\u0161i laik\u0101, kad cilv\u0113ku pl\u016bsma starp kontinentiem ir tik intens\u012bva. Iest\u0101\u017eu \u0101tr\u0101 reakcija un fokus\u0113\u0161an\u0101s uz kontaktperson\u0101m ir galvenie priek\u0161noteikumi, lai \u0161o sen\u0101s slim\u012bbas atgrie\u0161anos ierobe\u017eotu lok\u0101l\u0101, izol\u0113t\u0101 gad\u012bjum\u0101, nevis pie\u013cautu t\u0101s l\u0113nu izplat\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Nejau\u0161s atkl\u0101jums: Sen\u0101 slim\u012bba atgrie\u017eas Eirop\u0101 Rum\u0101nijas Vesel\u012bbas ministrija ir apstiprin\u0101jusi pirmos lepras (zin\u0101mas ar\u012b k\u0101 Hansena slim\u012bba)&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":81386,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,20474,22,20475,30,31,35,39,38,36,37,34,20473,40,20,26,27,7436,18896,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-81385","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-hansena-slimiba","15":"tag-headlines","16":"tag-kluza","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lepra","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-rumanija","31":"tag-sabiedribas-veseliba","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115753974716122499","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/81385","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=81385"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/81385\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/81386"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=81385"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=81385"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=81385"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}