{"id":81476,"date":"2025-12-20T23:34:08","date_gmt":"2025-12-20T23:34:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/81476\/"},"modified":"2025-12-20T23:34:08","modified_gmt":"2025-12-20T23:34:08","slug":"peksnas-un-verienigas-parmainas-pec-diktaturas-gasanas-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/81476\/","title":{"rendered":"P\u0113k\u0161\u0146as un v\u0113rien\u012bgas p\u0101rmai\u0146as p\u0113c diktat\u016bras g\u0101\u0161anas\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>P\u0101rsteigums Gada Valsts izv\u0113l\u0113: S\u012brija apsteidz glob\u0101los l\u012bderus<\/p>\n<p>Ietekm\u012bgais britu izdevums \u00abThe Economist\u00bb, sekojot savai ikgad\u0113jai trad\u012bcijai, ir pie\u0161\u0137\u012bris \u00abGada valsts\u00bb titulu S\u012brijai, atz\u012bstot valst\u012b notiku\u0161o \u0101rk\u0101rt\u012bgi straujo un noz\u012bm\u012bgo p\u0101rmai\u0146u apjomu p\u0113d\u0113j\u0101 gada laik\u0101. K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, \u0161is apbalvojums tiek pie\u0161\u0137irts valstij, kas demonstr\u0113jusi visliel\u0101ko progresu ekonomik\u0101, politik\u0101 vai cit\u0101s b\u016btisk\u0101s jom\u0101s. L\u0113mums ir \u012bpa\u0161i paman\u0101ms, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka S\u012brija v\u0113l nesen bija starptautisk\u0101s izol\u0101cijas un ilgsto\u0161a konflikta simbols.<\/p>\n<p>\u00abThe Economist\u00bb izv\u0113li pamato ar S\u012brijas transform\u0101cijas m\u0113rogu, kas p\u0101rsp\u0113j jebkuras citas valsts uzlabojumus glob\u0101laj\u0101 ar\u0113n\u0101 \u0161aj\u0101 period\u0101. Lai gan citi re\u0123ioni uzr\u0101d\u012bja pozit\u012bvu att\u012bst\u012bbu, piem\u0113ram, Kan\u0101da, Moldova, Dienvidkoreja un Braz\u012blija, neviens no tiem nesp\u0113ja sal\u012bdzin\u0101ties ar S\u012brijas radik\u0101lo pagrieziena punktu. K\u0101 tuvs pretendents min\u0113ta ar\u012b Argent\u012bna, kas demonstr\u0113ja iev\u0113rojamu progresu, \u012bstenojot stingras ekonomisk\u0101s reformas, kas pal\u012bdz\u0113ja samazin\u0101t infl\u0101ciju un nabadz\u012bbu, tom\u0113r S\u012brijas gad\u012bjuma m\u0113rogs tika nov\u0113rt\u0113ts k\u0101 iz\u0161\u0137iro\u0161s.<\/p>\n<p>Revol\u016bcijas sekas: Diktat\u016bras sabrukums un jaun\u0101 administr\u0101cija<\/p>\n<p>S\u012brijas izv\u0113le ir tie\u0161\u0101 veid\u0101 saist\u012bta ar 2024. gada decembra notikumiem, kad tika g\u0101zts diktators Ba\u0161ars al Asads, kur\u0161 vald\u012bja valst\u012b autorit\u0101ri vair\u0101k nek\u0101 50 gadus caur savu \u0123imeni. \u0160is pav\u0113rsiens izbeidza vair\u0101k nek\u0101 13 gadus ilgo pilso\u0146u karu, kas, p\u0113c apl\u0113s\u0113m, pras\u012bja vair\u0101k nek\u0101 500 000 dz\u012bv\u012bbu un piespieda aptuveni se\u0161us miljonus cilv\u0113ku pamest savas m\u0101jas. P\u0113c Asada re\u017e\u012bma kri\u0161anas 2024. gada 8. decembr\u012b tika izveidota p\u0101rejas administr\u0101cija, ko vada prezidents Ahmads al \u0160araa.<\/p>\n<p>Izdevums atz\u012bm\u0113, ka p\u0113rn vald\u012bja ba\u017eas, ka S\u012brija var\u0113tu iesl\u012bgt haos\u0101 vai ka jaun\u0101 vad\u012bba var\u0113tu ieviest stingru reli\u0123isku sist\u0113mu. \u00abRe\u0101laj\u0101 dz\u012bv\u0113 nekas no t\u0101 nenotika,\u00bb raksta \u00abThe Economist\u00bb. Jaun\u0101 vald\u012bba ir saglab\u0101jusi valsts vienot\u012bbu, veidojusi attiec\u012bbas ar ASV un Persijas l\u012b\u010da valst\u012bm, un S\u012brija ir s\u0101kusi izk\u013c\u016bt no starptautisk\u0101s izol\u0101cijas. \u0160o pozit\u012bvo tendenci veicin\u0101ja ar\u012b rietumvalstu sankciju m\u012bkstin\u0101\u0161ana, kas \u013c\u0101va ekonomikai uzs\u0101kt atkop\u0161anos.<\/p>\n<p>Soci\u0101l\u0101s dz\u012bves normaliz\u0113\u0161an\u0101s un ties\u012bbu uzlabojumi<\/p>\n<p>Viena no b\u016btisk\u0101kaj\u0101m at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101tni ir iev\u0113rojamais uzlabojums soci\u0101laj\u0101s br\u012bv\u012bb\u0101s un ikdienas dz\u012bves normaliz\u0113\u0161an\u0101s. Tiek zi\u0146ots, ka S\u012brij\u0101 vairs nav oblig\u0101ts sievie\u0161u sejas vai \u0137erme\u0146a ap\u0123\u0113rba ierobe\u017eojums, izklaides un alkohola lieto\u0161ana ir at\u013cauta. \u0160ie aspekti kontrast\u0113 ar iepriek\u0161\u0113j\u0101 re\u017e\u012bma repres\u012bvo politiku. Tiek l\u0113sts, ka gandr\u012bz tr\u012bs miljoni s\u012brie\u0161u ir atgriezu\u0161ies sav\u0101 dzimten\u0113, lai gan dz\u012bve joproj\u0101m ir sare\u017e\u0123\u012bta.<\/p>\n<p>Lai gan daudzas S\u012brijas pils\u0113tas, tostarp Alepo un Raka, ir smagi cietu\u0161as no kara posta, un infrastrukt\u016bras atjauno\u0161ana b\u016bs milz\u012bgs darbs, kas, p\u0113c da\u017eiem nov\u0113rt\u0113jumiem, pras\u012bs gadu desmitus un simtiem miljardu eiro, tom\u0113r valst\u012b v\u0113rojama dz\u012bv\u012bbas atjauno\u0161an\u0101s: arvien vair\u0101k cilv\u0113ku atgrie\u017eas darb\u0101, uzlabojas veikalu un bankom\u0101tu darb\u012bba.<\/p>\n<p>Ekonomikas atjauno\u0161an\u0101s un starptautisk\u0101 integr\u0101cija<\/p>\n<p>S\u012brijas atgrie\u0161an\u0101s starptautiskaj\u0101 ar\u0113n\u0101 ir bijusi \u0101tra un m\u0113r\u0137tiec\u012bga. Jaun\u0101 diplom\u0101tija ir pan\u0101kusi valsts reintegr\u0101ciju starptautiskaj\u0101s organiz\u0101cij\u0101s. Viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem so\u013ciem bija ASV un citu valstu sankciju atcel\u0161ana vai p\u0101rskat\u012b\u0161ana, tostarp 2019. gad\u0101 ieviest\u0101 \u201cC\u0113zara likuma\u201d (Caesar Act) atcel\u0161ana, kas bija v\u0113rsta pret Asada re\u017e\u012bma noziedzniekiem. \u0160is solis ir kritiski svar\u012bgs, lai piesaist\u012btu nepiecie\u0161am\u0101s \u0101rvalstu invest\u012bcijas infrastrukt\u016bras atjauno\u0161anai.<\/p>\n<p>Tom\u0113r, atz\u012bm\u0113jot progresu, \u00abThe Economist\u00bb uzsver, ka riski joproj\u0101m ir lieli. Da\u017eos re\u0123ionos turpin\u0101s neskaidr\u012bbas un bru\u0146otu grupu past\u0101v\u0113\u0161ana, piem\u0113ram, uz zieme\u013cu piekrastes un Svaid\u0101, kur tika re\u0123istr\u0113ti upuri. T\u0101pat nav izzudusi vajadz\u012bba p\u0113c pla\u0161a m\u0113roga hum\u0101n\u0101s pal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161anas, jo miljoniem cilv\u0113ku joproj\u0101m ir p\u0101rvietoti valsts iek\u0161ien\u0113.<\/p>\n<p>Konteksts: \u00abGada valsts\u00bb trad\u012bcija un iepriek\u0161\u0113jie uzvar\u0113t\u0101ji<\/p>\n<p>\u00abThe Economist\u00bb \u0161o trad\u012bciju aizs\u0101ka 2013. gad\u0101, katru gadu izce\u013cot valsti, kas visvair\u0101k main\u012bjusies uz labo pusi. \u0160is princips noz\u012bm\u0113, ka uzvar\u0113t\u0101js nav bag\u0101t\u0101k\u0101 vai ietekm\u012bg\u0101k\u0101 valsts, bet t\u0101, kas sp\u0113jusi visdramatisk\u0101k p\u0101rvar\u0113t iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada izaicin\u0101jumus. Piem\u0113ram, 2024. gad\u0101 titulu ieguva Banglade\u0161a par autorit\u0101ra re\u017e\u012bma g\u0101\u0161anu, savuk\u0101rt 2023. gad\u0101 tas tika pie\u0161\u0137irts Grie\u0137ijai par ekonomiskaj\u0101m reform\u0101m un politisko stabilit\u0101ti.<\/p>\n<p>S\u012brijas gad\u012bjums iez\u012bm\u0113 bezprecedenta atz\u012bmi, jo valsts no pag\u0101ju\u0161\u0101 gada represiju un izol\u0101cijas epicentra k\u013cuvusi par izaugsmes simbolu, kas, lai gan ir nepiln\u012bgs, tom\u0113r ir visliel\u0101kais, ko \u0161ogad piedz\u012bvojusi pasaule. \u0160is tituls liecina par \u00abThe Economist\u00bb skat\u012bjumu uz v\u0113sturisku, drastisku p\u0101reju no viena politisk\u0101 re\u017e\u012bma uz otru, neraugoties uz zem\u0101k\u0101s b\u0101zes l\u012bmeni.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"P\u0101rsteigums Gada Valsts izv\u0113l\u0113: S\u012brija apsteidz glob\u0101los l\u012bderus Ietekm\u012bgais britu izdevums \u00abThe Economist\u00bb, sekojot savai ikgad\u0113jai trad\u012bcijai, ir&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":81477,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,20515,28,29,32,33,20514,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,20516,26,27,6923,20513,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-81476","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-asada-gasana","11":"tag-breaking-news","12":"tag-breakingnews","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-gada-valsts","16":"tag-headlines","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-parejas-valdiba","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-sirija","31":"tag-the-economist","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115754517372661158","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/81476","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=81476"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/81476\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/81477"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=81476"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=81476"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=81476"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}