Atjaun\u012bgo (saules un v\u0113ja) energoresursu projektu \u012bsteno\u0161anai tiek izmantoti vair\u0101ki finans\u0113juma avoti \u2013 pa\u0161a att\u012bst\u012bt\u0101ja kapit\u0101ls, finan\u0161u investoru nauda, banku kred\u012bti, ko sekm\u012bgi var papildin\u0101t ar za\u013co oblig\u0101ciju emisiju.<\/p>\n
T\u0101das atzi\u0146as skan\u0113ja konferenc\u0113 Atjaun\u012bg\u0101 ener\u0123ija Latvij\u0101 2026 \u2013 QUO VADIS. Tie\u0161i p\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 ir pieredz\u0113ts b\u016btisks elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas jaudu pieaugums, un \u0161o ieceru \u012bsteno\u0161an\u0101 ir tiku\u0161i izmantoti vair\u0101ki finan\u0161u avoti. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka visliel\u0101k\u0101s aktivit\u0101tes ir biju\u0161as tie\u0161i saules elektrostaciju segment\u0101, ta\u010du \u0161ogad jau ar\u012b v\u0113ja elektrostaciju izveid\u0113, k\u0101 ar\u012b uzkr\u0101\u0161anas jaudu (BESS) uzst\u0101d\u012b\u0161an\u0101. Lai ar\u012b sav\u0101 zi\u0146\u0101 pa\u0161laik liel\u0101k\u0101s perspekt\u012bvas tiek saist\u012btas ar v\u0113ja ener\u0123ijas jaudu uzst\u0101d\u012b\u0161anu, v\u0113l \u0161obr\u012bd t\u0101s ir iev\u0113rojami d\u0101rg\u0101kas nek\u0101 saules elektrostacijas.<\/p>\n
Iesp\u0113ju lauks<\/p>\n
T\u0101 k\u0101 bie\u017ei vien atjaun\u012bg\u0101s (saules un v\u0113ja) elektroener\u0123ijas ra\u017eot\u0146u projektus s\u0101k att\u012bst\u012bt\u0101ji, kuriem pa\u0161iem nav tik liela kapit\u0101la (vair\u0101ku desmitu miljonu eiro), lai vienatn\u0113 var\u0113tu realiz\u0113t iecer\u0113to projektu, tad tiek apzin\u0101ti finan\u0161u investori un bankas, kuras b\u016btu gatavas aizdot naudu. \u201cNauda \u2013 finans\u0113jums \u2013 saules un v\u0113ja parku izveidei ir, tikai jaut\u0101jums, k\u0101 da\u017e\u0101du segmentu potenci\u0101lie finans\u0113t\u0101ji un aizdev\u0113ji uz tiem raug\u0101s un kas katra projekta gad\u012bjum\u0101 ir gan kop\u0113jie, gan to individu\u0101lie riski,\u201d skaidro ZAB Cobalt partneris, zv\u0113rin\u0101ts advok\u0101ts Edgars Lodzi\u0146\u0161. Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka \u0161o elektroener\u0123ijas ra\u017eot\u0146u izveidei prim\u0101rais ir pa\u0161a ieceres autora kapit\u0101ls, kas nepiecie\u0161ams projekta izstr\u0101dei, \u012bpa\u0161umties\u012bbu sak\u0101rto\u0161anai, visa veida at\u013cauju sa\u0146em\u0161anai, kas prasa ar\u012b laiku.<\/p>\n
\u201cFaktiski starta br\u012bdis ar\u012b ir tas visdarbietilp\u012bg\u0101kais laiks, jo tikai p\u0113c \u0161o m\u0101jasdarbu paveik\u0161anas var s\u0101kt nodarboties ar strat\u0113\u0123isk\u0101 investora un\/vai kred\u012bta piesaisti,\u201d skaidro E. Lodzi\u0146\u0161. Vi\u0146\u0161 atg\u0101dina, ka \u0161\u0101du projektu realiz\u0101cij\u0101 interese ir ar\u012b no priv\u0101tajiem riska kapit\u0101la fondiem, kurus \u013coti interes\u0113 iecer\u0113t\u0101s elektroener\u0123ijas ra\u017eotnes finan\u0161u atdeve un ar\u012b izejas iesp\u0113jas p\u0113c vair\u0101kiem gadiem no attiec\u012bg\u0101 projekta. \u201c\u0160\u0101du projektu realiz\u0101cijas mugurkauls pa\u0161laik ir bankas, ta\u010du to aizdevumu \u012bpatsvars no kop\u0113j\u0101m projekta izmaks\u0101m atkar\u012bb\u0101 no projekta parasti ir ap 50% l\u012bdz 70%, turkl\u0101t da\u017e\u0101du apsv\u0113rumu d\u0113\u013c bankas vienatn\u0113 neb\u016bt nev\u0113las finans\u0113t attiec\u012bg\u0101s ieceres materializ\u0101ciju,\u201d uzsver E. Lodzi\u0146\u0161. Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka cit\u0101s Eiropas valst\u012bs k\u0101 viens no \u0161\u0101du projektu realiz\u0101cijas finans\u0113juma avotiem ir ar\u012b za\u013c\u0101s un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s oblig\u0101cijas. Latvij\u0101 \u0161\u0101das za\u013c\u0101s oblig\u0101cijas ir emit\u0113ju\u0161as tikai divas \u2013 AS Latvenergo un AS Augstsprieguma t\u012bkls. \u201cZa\u013c\u0101s oblig\u0101cijas ir lieliska iesp\u0113ja l\u012bdzek\u013cu piesaistei atjaun\u012bg\u0101s elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas projektu \u012bsteno\u0161anai Latvij\u0101, kas pla\u0161i netiek izmantota,\u201d t\u0101 E. Lodzi\u0146\u0161. Vi\u0146\u0161 ar\u012b atz\u012bst, ka Latvij\u0101 pa\u0161laik pla\u0161i netiek izmantots mezan\u012bna finans\u0113jums, kas ir k\u0101 starpposms starp pa\u0161a projekta att\u012bst\u012bt\u0101ja un bankas finans\u0113jumu. K\u0101 v\u0113l vienu finans\u0113juma avotu \u2013 instrumentu, kuru var izmantot, \u2013 E. Lodzi\u0146\u0161 min elektroener\u0123ijas stacij\u0101 nepiecie\u0161amo iek\u0101rtu un apr\u012bkojuma ieg\u0101di l\u012bzing\u0101.<\/p>\n
Visu rakstu lasiet 16.decembra \u017eurn\u0101l\u0101 Dienas Bizness!<\/p>\n