Hipermilitariz\u0101cija maina Krievijas ekonomiku: bud\u017eeta prognoze iez\u012bm\u0113 dr\u016bmu ainu. Krievija pirmo reizi publiskojusi inform\u0101ciju par bud\u017eeta izdevumiem karadarb\u012bbai Ukrain\u0101. 2025. gad\u0101 karadarb\u012bbas tie\u0161\u0101s izmaksas b\u016bs aptuveni 11,1 triljons rub\u013cu jeb ~142 miljardi USD, kas ir 5,1% no Krievijas iek\u0161zemes kopprodukta (IKP).<\/p>\n
Krem\u013ca ministrs publisko kara izdevumus<\/p>\n
Par to Aizsardz\u012bbas ministrijas 17. decembra kol\u0113\u0123ijas papla\u0161in\u0101taj\u0101 s\u0113d\u0113 pazi\u0146oja Putina kara ministrs Andrejs Belousovs. Atbilsto\u0161i Ekonomisk\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas prognozei, 2025. gad\u0101 Krievijas IKP tiek l\u0113sts 217,3 triljonu rub\u013cu apm\u0113r\u0101 (~2,8 triljoni ASV dol\u0101ru). Iepriek\u0161 Krievijas varas iest\u0101des atkl\u0101ja tikai kop\u0113jos feder\u0101l\u0101 bud\u017eeta t\u0113ri\u0146us sada\u013c\u0101 \u201cvalsts aizsardz\u012bba\u201d, kur iek\u013cauti teko\u0161ie izdevumi, bru\u0146ojuma ra\u017eo\u0161anas un milit\u0101r\u0101s infrastrukt\u016bras b\u016bvniec\u012bbas izmaksas. Krievijas Finan\u0161u ministrijas dati liecina, ka izdevumi \u0161aj\u0101 bud\u017eeta sada\u013c\u0101 2025. gad\u0101 sasniegs 13,5 triljonus rub\u013cu (~173 miljardus USD). Izdevumi, kas saist\u012bti ar milit\u0101raj\u0101m oper\u0101cij\u0101m, ir aptuveni 82% no \u0161\u012bs summas. Belousovs l\u0113sa, ka Aizsardz\u012bbas ministrijas kop\u0113jie izdevumi ir 7,3% no IKP jeb aptuveni 15 triljoni rub\u013cu (~192 miljardi USD).<\/p>\n
Maizes viet\u0101 iero\u010di<\/p>\n
Putina<\/a> vald\u012bba karam ik stundu t\u0113r\u0113 gandr\u012bz divus miljardus rub\u013cu jeb apm\u0113ram 26 miljonus ASV dol\u0101ru nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudas, liecina Krievijas Zin\u0101t\u0146u akad\u0113mijas Starptautisk\u0101 dro\u0161\u012bbas probl\u0113mu instit\u016bta dati. Krievijas kop\u0113jie milit\u0101rie izdevumi 2025. gada janv\u0101r\u012b-septembr\u012b sasniedza rekordaugstu l\u012bmeni – 11,854 triljonus rub\u013cu (~153 miljardus ASV dol\u0101ru). Tas ir 30% pieaugums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar to pa\u0161u periodu 2024. gad\u0101 un gandr\u012bz \u010detras reizes vair\u0101k nek\u0101 pirms kara 2021. gad\u0101.<\/p>\n 2026.\u202fgada bud\u017eeta projekt\u0101 domin\u0113 izdevumi \u201cvalsts aizsardz\u012bbai\u201d un \u201cvalsts dro\u0161\u012bbai\u201d – kop\u0101 16,84\u202ftriljoni RUR (~218,1\u202fmljrd.\u202fUSD), kas ir 38% no visiem izdevumiem. 2021.\u202fgad\u0101 tie bija 24%. Turkl\u0101t 59% milit\u0101ro izdevumu tiek noslepenoti. Faktiski katrs otrais nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju rublis tiek novirz\u012bts karam un dro\u0161\u012bbas iest\u0101d\u0113m. Sp\u0101rnot\u0101 fr\u0101ze \u201cmaizes viet\u0101 iero\u010di\u201d, kas apz\u012bm\u0113 valsts agresijas politiku uz tautas labkl\u0101j\u012bbas r\u0113\u0137ina, vairs nav tikai t\u0113lains izteiciens. Tagad tas ir burtisks realit\u0101tes apraksts. Kar\u0161 maina Krievijas bud\u017eetu.<\/p>\n Bud\u017eeta prognoze<\/p>\n L\u012bdz 2042. gadam Krievijas bud\u017eetu gaida strauj\u0161 defic\u012bta pieaugums. \u201cB\u0101zes scen\u0101rij\u0101\u201d defic\u012bts no pa\u0161reiz\u0113jiem 5,7 triljoniem rub\u013cu jeb apm\u0113ram 73 miljardiem ASV dol\u0101ru palielin\u0101sies l\u012bdz 21,6 triljoniem – 278 miljardiem USD. \u201cKonservat\u012bvais\u201d scen\u0101rijs paredz 54,7 triljonu jeb ~700 mljrd. USD defic\u012btu, kas ir 8,4% no iek\u0161zemes kopprodukta, teikts aizvad\u012btaj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 Krievijas premjerministra Mihaila Mi\u0161ustina apstiprin\u0101t\u0101 ilgtermi\u0146a bud\u017eeta prognoz\u0113, zi\u0146o izdevums \u201c\u0412\u0435\u0434\u043e\u043c\u043e\u0441\u0442\u0438\u201d.<\/p>\n Defic\u012bta seg\u0161anai Krievijas vald\u012bba n\u0101kamo 17 gadu laik\u0101 valsts par\u0101du pl\u0101no palielin\u0101t se\u0161as reizes. Liel\u0101k\u0101s galvass\u0101pes sag\u0101d\u0101s naftas un g\u0101zes ie\u0146\u0113mumi: to \u012bpatsvars iek\u0161zemes kopprodukt\u0101 samazin\u0101sies uz pusi – no 4% l\u012bdz 1,9%, raksta izdevums \u201cThe Moscow Times\u201d.<\/p>\n Krievija non\u0101kusi kara ekonomikas slazd\u0101 <\/p>\n P\u0113c pilna m\u0113roga iebrukuma Ukrain\u0101 Krievijas ekonomika darbojas kara laika re\u017e\u012bm\u0101. Ofici\u0101li t\u0101s ir \u201cdemogr\u0101fisko izaicin\u0101jumu\u201d un \u201csoci\u0101lo programmu izdevumu\u201d sekas. Ta\u010du paties\u012bb\u0101 \u201cvald\u012bba atz\u012bst, ka Krievija non\u0101kusi kara ekonomikas slazd\u0101, no kura vairs nav iesp\u0113jams izk\u013c\u016bt\u201d, Putina vald\u012bbas prognozi koment\u0113 \u201cTelegram\u201d kan\u0101ls “\u0411\u0430\u0448\u043d\u0438 \u0424\u0435\u0434\u0435\u0440\u0430\u0446\u0438\u0438”. Katru gadu \u201cspeci\u0101l\u0101s milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas\u201d izdevumi pieaug un b\u016btiski nesamazin\u0101sies ar\u012b p\u0113c pamiera.<\/p>\n \u201cIlgtermi\u0146\u0101 Krem\u013ca priorit\u0101te ir kar\u0161. Bru\u0146o\u0161an\u0101s izdevumus nav pl\u0101nots samazin\u0101t pat miera sarunu gad\u012bjum\u0101 – vismaz l\u012bdz 2027. gadam,\u201d apgalvo \u201cReuters\u201d avoti Krievijas vald\u012bb\u0101.<\/p>\n \u201cAtgrie\u0161an\u0101s pirmskara izdevumu l\u012bmen\u012b netiek apspriesta visp\u0101r. Kop\u0161 2022. gada s\u0101kuma izdevumi armijai, bru\u0146ojuma iepirkumiem un dro\u0161\u012bbas iest\u0101d\u0113m Krievijas bud\u017eetam izmaks\u0101ja aptuveni 42 triljonus rub\u013cu jeb ~ 542 miljardus ASV dol\u0101ru,\u201d raksta \u201cTelegram\u201d kan\u0101ls \u201cPravda Gerashchenko\u201d.<\/p>\n Kara izdevumu statistika nav iepriecino\u0161a: sal\u012bdzinot ar 2023. gadu, Krievijas milit\u0101rais bud\u017eets palielin\u0101jies par 95%; sal\u012bdzinot ar 2022. gadu – par 173%; ar pirmskara 2021. gada l\u012bmeni – par 295% jeb gandr\u012bz \u010detras reizes. Vid\u0113ji Krem\u013ca \u201ckara ma\u0161\u012bna\u201d pat\u0113r\u0113ja 1,32 triljonus rub\u013cu m\u0113nes\u012b (~17 mljrd. USD) jeb 43,4 miljardus RUR dien\u0101 (~ 560 milj. USD).<\/p>\n Atbilsto\u0161i Krievijas Finan\u0161u ministrijas publiskotiem datiem, sal\u012bdzinot ar 2024. gadu, Kremlis kara izdevumus \u0161ogad palielin\u0101jis par 2,8 triljoniem RUR jeb 30%, apr\u0113\u0137in\u0101jis V\u0101cijas Starptautisko un dro\u0161\u012bbas lietu instit\u016bta p\u0113tnieks Janiss Kl\u016bge. Militariz\u0101cijai Kremlis t\u0113r\u0113 aptuveni 44% Krievijas kop\u0113jo feder\u0101lo nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu, kas ir absol\u016bts rekords.<\/p>\n Kop\u0161 kara s\u0101kuma izt\u0113r\u0113tie 542 miljardi USD sal\u012bdzin\u0101mi ar visas Krievijas augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas bud\u017eetu 24 gadu garum\u0101, bud\u017eeta izdevumiem vesel\u012bbas apr\u016bpei 22 gadu garum\u0101 un gandr\u012bz 80 lielu un tur\u012bgu re\u0123ionu, piem\u0113ram, Sverdlovskas vai Krasnodaras apgabalu, gada bud\u017eetiem. Izmaksu slogs liek samazin\u0101t soci\u0101l\u0101 atbalsta programmas, un da\u017ei optimisti rietumvalst\u012bs uzskata, ka Krievijas v\u0101j\u0101 ekonomikas izaugsme un milz\u012bgie kara izdevumi galu gal\u0101 piespied\u012bs Putinu parakst\u012bt vieno\u0161anos par mierizl\u012bgumu.<\/p>\n Kara laika ekonomika bremz\u0113 izaugsmi un palielina soci\u0101lo spriedzi<\/p>\n L\u012bdz ar karadarb\u012bbas izbeig\u0161anu Rietumu sankcijas, visticam\u0101k, tiktu atceltas, kam\u0113r sankciju spiediena apst\u0101k\u013cos Krievijas ekonomikas atvese\u013co\u0161an\u0101s nav iesp\u0113jama. Krievijas bud\u017eeta defic\u012bts nav tikai cipars uz pap\u012bra. Tas noz\u012bm\u0113, ka vald\u012bba past\u0101v\u012bgi refinans\u0113 par\u0101dus, druk\u0101 naudu vai spiesta mekl\u0113t citus finans\u0113juma avotus, koment\u0113 \u201cThe Moscow Times\u201d.<\/p>\n Vienlaikus vald\u012bbai j\u0101tiek gal\u0101 ar soci\u0101l\u0101s neapmierin\u0101t\u012bbas izpausm\u0113m, lai savlaic\u012bgi izmaks\u0101tu pensijas, pabalstus un algas valsts sektor\u0101. Vald\u012bbas ier\u0113d\u0146i saprot, ka no \u0161\u012b strupce\u013ca izejas vairs nav. Soci\u0101l\u0101 spriedze pieaug – t\u012bmekl\u012b \u201cizplat\u0101s spekul\u0101cijas\u201d, ka Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas augst\u0101 procentu likme ir nevis instruments c\u012b\u0146ai ar infl\u0101ciju, bet m\u0113\u0123in\u0101jums piesaist\u012bt iedz\u012bvot\u0101ju uzkr\u0101jumus vald\u012bbas aizdevuma oblig\u0101ciju ieg\u0101dei. Citiem v\u0101rdiem sakot, iedz\u012bvot\u0101jiem no savas kabatas j\u0101finans\u0113 Putina kara izdevumi. Ilgtermi\u0146a prognoze l\u012bdz 2042. gadam ir vald\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101jums atz\u012bt, ka ekonomika ir iestr\u0113gusi kr\u012bz\u0113 uz ilgu laiku. Neizbeidzot milit\u0101ro konfliktu, neb\u016bs straujas izaugsmes, ekonomikas diversifik\u0101cijas, t\u0101pat k\u0101 iesp\u0113ju izvair\u012bties no sankciju izol\u0101cijas sek\u0101m. \u201cKrieviju gaida nebeidzami bud\u017eeta defic\u012bti un m\u0113\u0123in\u0101jumi gl\u0101bt sist\u0113mu, izmantojot aiz\u0146em\u0161anos un devalv\u0101ciju. \u0160is ir izol\u0113tas valsts ekonomikas strupce\u013c\u0161,\u201d rezum\u0113 izdevums.<\/p>\n Bru\u0146o\u0161an\u0101s – Krievijas ekonomikas izaugsmes pamats <\/p>\n Krievijas IKP pieaugumu nodro\u0161ina milit\u0101ri r\u016bpnieciskais komplekss, tr\u012bs mai\u0146\u0101s ra\u017eojot iero\u010dus Ukrain\u0101 karojo\u0161ai armijai, liecina Krievijas valsts statistikas p\u0101rvaldes \u201cRosstat\u201d dati. \u0160ogad nozares pienesums IKP pieaugum\u0101 gandr\u012bz tr\u012bsk\u0101r\u0161ojies. 2024. gada nogal\u0113 tas \u0123ener\u0113ja vienu procentpunktu no kop\u0113j\u0101 4,3% IKP pieauguma.<\/p>\n Rietumvalstu izl\u016bkdienestu dati uzr\u0101da, ka, piem\u0113ram, gran\u0101tu ra\u017eo\u0161ana ir pieaugusi vair\u0101k nek\u0101 11 rei\u017eu – 4,5 miljoni gran\u0101tu gad\u0101. Mun\u012bcijas (artil\u0113rijas l\u0101di\u0146u, avi\u0101cijas bumbu, ra\u0137e\u0161u, patronu u.c.) ra\u017eo\u0161an\u0101 Krievija ir apsteigusi visas p\u0101r\u0113j\u0101s pasaules valstis, novembr\u012b paliel\u012bj\u0101s Krievijas valsts korpor\u0101cijas \u201cRosteh\u201d izpilddirektors Sergejs \u010cemezovs.<\/p>\n \u201cUz pap\u012bra milit\u0101ri r\u016bpnieciskais komplekss rada ekonomikas izaugsmes il\u016bziju. Ta\u010du paties\u012bb\u0101 Krievija p\u0101rv\u0113r\u0161as par \u201cvienreizlietojamo pre\u010du ekonomiku\u201d,\u201d koment\u0113 K\u0101rnegija fonda Krievijas Eir\u0101zijas centra (Carnegie Russia Eurasia Center) p\u0113tniece Aleksandra Prokopenko. \u201cR\u016bpn\u012bcas darbojas ar pilnu jaudu, str\u0101dnieki sa\u0146em algas, produkcijas piepras\u012bjums pieaug, ta\u010du viss, ko t\u0101s ra\u017eo, ir nekav\u0113joties j\u0101izn\u012bcina. Tankus, dronus un l\u0101di\u0146us ra\u017eo, lai izn\u012bcin\u0101tu kaujas lauk\u0101. Invest\u012bciju triljoni milit\u0101ri r\u016bpnieciskaj\u0101 kompleks\u0101 stimul\u0113 nodarbin\u0101t\u012bbu un ra\u017eo\u0161anu, ta\u010du nerada materi\u0101l\u0101s v\u0113rt\u012bbas ilgtermi\u0146a lieto\u0161anai, piem\u0113ram, automa\u0123istr\u0101les, elektrostacijas vai skolas (..) Ar katru kara gadu ekonomika k\u013c\u016bst arvien p\u0101rslogot\u0101ka, bet vienlaikus ar\u012b nabadz\u012bg\u0101ka.\u201d<\/p>\n Apstiprin\u0101s vis\u013caun\u0101k\u0101s prognozes<\/p>\n Visi Krievijas ekonomikas att\u012bst\u012bbas galvenie riski ir \u012bstenoju\u0161ies jau 2024.-2025. gad\u0101, secina Krievijas Zin\u0101t\u0146u akad\u0113mijas Tautsaimniec\u012bbas prognoz\u0113\u0161anas instit\u016bta (TPI) p\u0113tnieki. Nev\u0113lam\u0101s demogr\u0101fisk\u0101s tendences palielina darbasp\u0113ka tr\u016bkumu, pieaug ar\u012b tehnolo\u0123isk\u0101 atpalic\u012bba no \u0136\u012bnas un cit\u0101m att\u012bst\u012btaj\u0101m valst\u012bm, sar\u016bk og\u013c\u016bde\u0146ra\u017eu eksporta un dabas resursu izmanto\u0161anas ie\u0146\u0113mumi, pieaug milit\u0101ro izdevumu slogs, un palielin\u0101s sankciju spiediens. \u0160\u0101d\u0101 situ\u0101cij\u0101 bud\u017eetu var l\u012bdzsvarot, tikai samazinot izdevumus, kas apvienojum\u0101 ar augsto Krievijas Bankas procentu b\u0101zes likmi \u201c2026. gad\u0101 nosaka ekonomisk\u0101s situ\u0101cijas pasliktin\u0101\u0161anos\u201d.<\/p>\n \u201cKontrol\u0113tas ekonomikas atdzi\u0161anas\u201d periods ir beidzies. No janv\u0101ra l\u012bdz septembrim bija v\u0113rojama stagn\u0101cija. L\u012bdz septembrim ekonomikas izaugsme, sal\u012bdzinot ar 2024. gadu, bija pal\u0113nin\u0101jusies l\u012bdz nullei. R\u016bpniec\u012bb\u0101 pieaugums v\u0113rojams tikai ar milit\u0101ri r\u016bpniecisko kompleksu saist\u012bt\u0101s ra\u017eo\u0161anas nozar\u0113s, savuk\u0101rt ilgtermi\u0146a pat\u0113ri\u0146a pre\u010du ra\u017eo\u0161ana un invest\u012bciju piepl\u016bdums past\u0101v\u012bgi samazin\u0101s.<\/p>\n “Ekonomisk\u0101s kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101 invest\u012bciju tr\u016bkums izrais\u012bs v\u0113l liel\u0101ku ra\u017eo\u0161anas apjoma kritumu, kam sekos nodarbin\u0101t\u012bbas un pat\u0113r\u0113t\u0101ju piepras\u012bjuma samazin\u0101\u0161an\u0101s, k\u0101 ar\u012b uz\u0146\u0113mumu un m\u0101jsaimniec\u012bbu nenomaks\u0101to par\u0101du pieaugums. Slikt\u0101kais scen\u0101rijs var\u0113tu b\u016bt visp\u0101r\u0113ja maks\u0101jumu kr\u012bze,\u201d secina TPI p\u0113tnieki.<\/p>\n Krievija k\u013cuvusi par izol\u0113tu militariz\u0113tu valsti <\/p>\n Putina priorit\u0101tes nep\u0101rprotami ir milit\u0101r\u0101 un dro\u0161\u012bbas jomas. Ar milit\u0101riem pas\u016bt\u012bjumiem valsts pa\u0161laik atbalsta tikai bru\u0146ojuma nozari. Ta\u010du \u0161is modelis neveicina att\u012bst\u012bbu. Ekonomika, kas piln\u012bb\u0101 orient\u0113ta uz karu, pak\u0101peniski zaud\u0113 izaugsmes iesp\u0113jas. T\u0101 viet\u0101, lai milit\u0101rai r\u016bpniec\u012bbai ieg\u0101d\u0101tos \u0137\u012bnie\u0161u komponentes, izt\u0113r\u0113tos triljonus var\u0113tu izmantot civiliem projektiem, tehnolo\u0123iskajai un infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbai. Milit\u0101rie izdevumi ir sasniegu\u0161i savu maksim\u0101li iesp\u0113jamo robe\u017eu uz citu nozaru r\u0113\u0137ina. Kremlim tuvie politisko procesu koment\u0113t\u0101ji nereti sal\u012bdzina Krievijas militariz\u0101ciju ar Izra\u0113las aizsardz\u012bbas modeli: past\u0101v\u012bgi aplenkta cietok\u0161\u0146a koncepcija, specdienestu un milit\u0101ristu dominance. Tom\u0113r at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Izra\u0113las Krievija savus \u0101r\u0113jos un iek\u0161\u0113jos ienaidniekus izdom\u0101, izv\u0113las un pasludina pati. Past\u0101v milz\u012bga at\u0161\u0137ir\u012bba starp Krievijas un Izra\u0113las milit\u0101rismu, jo starptautisk\u0101 sabiedr\u012bba Izra\u0113lu p\u0101rsvar\u0101 atbalsta. Netiek piem\u0113rotas sankcijas, kas Telavivai trauc\u0113tu palielin\u0101t savu ekonomisko, tehnolo\u0123isko un politisko ietekmi.<\/p>\n Tikm\u0113r Maskava ar savu \u201c\u0123eopolitisko c\u012b\u0146u\u201d palikusi vienatn\u0113, bez uzticamiem sabiedrotajiem un saskaras ar ietekm\u012bg\u0101ko pasaules lielvaru manipul\u0101cij\u0101m, atkl\u0101tu vai sl\u0113ptu pretest\u012bbu. T\u0101p\u0113c Putina varas sist\u0113ma k\u013c\u016bst arvien stingr\u0101ka un ne\u017e\u0113l\u012bg\u0101ka. Neatkar\u012bgi no \u201cspeci\u0101l\u0101s milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas\u201d izn\u0101kuma atgrie\u0161an\u0101s pie agr\u0101ko gadu dz\u012bvesveida Krievij\u0101 vairs nenotiks. Ukrainas kar\u0161 un militariz\u0101cija k\u013cuvu\u0161i par pa\u0161a Putina fizisk\u0101s izdz\u012bvo\u0161anas un valsts past\u0101v\u0113\u0161anas ideolo\u0123isko pamatu.<\/p>\n Putins mekl\u0113 attaisnojumus un vaino Rietumu pasauli <\/p>\n \u201cP\u0113c Padomju Savien\u012bbas sabrukuma Krievija v\u0113l\u0113j\u0101s k\u013c\u016bt par civiliz\u0113to Rietumu da\u013cu, ta\u010du tas nenotika (..) Mums lik\u0101s, ka \u013coti \u0101tri k\u013c\u016bsim par t\u0101 saukt\u0101s civiliz\u0113t\u0101s Eiropas valstu un visas Rietumu pasaules \u0123imenes locek\u013ciem. \u0160odien izr\u0101d\u0101s, ka tur nav nek\u0101das civiliz\u0101cijas, tikai piln\u012bga degrad\u0101cija,\u201d Putins pazi\u0146oja Aizsardz\u012bbas ministrijas kol\u0113\u0123ijas s\u0113d\u0113, kad vi\u0146a ministrs Belousovs publiskoja kara izdevumus. Krievijas diktators aps\u016bdz\u0113ja rietumvalstis separ\u0101tisma un teroristu atbalst\u012b\u0161an\u0101, kuri sa\u0146\u0113ma iero\u010dus un finans\u0113jumu no \u0101rvalst\u012bm, un apgalvoja, ka vis\u0101 postpadomju period\u0101 Krievijai tika liegtas vienl\u012bdz\u012bgas ties\u012bbas. \u201cTo turpin\u0101ja no vis\u0101m pus\u0113m apspiest, turkl\u0101t arvien vair\u0101k un vair\u0101k (..) Gandr\u012bz visi jaut\u0101jumi attiec\u012bb\u0101 uz Krieviju tika lemti no sp\u0113ka poz\u012bcijas. Vi\u0146i mums draudz\u012bgi uzsita pa plecu, aicin\u0101ja uz da\u017e\u0101diem pas\u0101kumiem, bet Rietumi savas intereses Krievij\u0101 \u012bstenoja ar sp\u0113ku, tostarp bru\u0146otu sp\u0113ku,\u201d s\u016bkst\u012bj\u0101s Putins.<\/p>\n \t\t\t\t\t\tinfo<\/p>\n Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvij\u0101 un pasaul\u0113,
pievienojoties mums Telegram<\/a> vai Whatsapp<\/a> kan\u0101l\u0101<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Hipermilitariz\u0101cija maina Krievijas ekonomiku: bud\u017eeta prognoze iez\u012bm\u0113 dr\u016bmu ainu. Krievija pirmo reizi publiskojusi inform\u0101ciju par bud\u017eeta izdevumiem karadarb\u012bbai…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":82501,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-82500","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115761622940232974","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/82500","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=82500"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/82500\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/82501"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=82500"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=82500"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=82500"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}