Palmu m\u0101ja tagad ir viena no modern\u0101kaj\u0101m viedaj\u0101m \u0113k\u0101m R\u012bg\u0101. Tai piln\u012bb\u0101 nomain\u012bts sienu un jumta segums, k\u0101 ar\u012b ier\u012bkotas m\u016bsdien\u012bgas siltumapg\u0101des, rasin\u0101\u0161anas, apgaismojuma un gaisa apmai\u0146as sist\u0113mas, ko vada automatiz\u0113ta klimata kontrole.<\/p>\n
Ier\u012bkotas apsild\u0101mas notekas, kas visu gadu sav\u0101c lietus\u016bdeni turpm\u0101kai augu laist\u012b\u0161anai. Tehnolo\u0123ijas pal\u012bdz nodro\u0161in\u0101t optim\u0101lus aug\u0161anas apst\u0101k\u013cus augiem, uzlabo darba vidi darbiniekiem un samazina CO\u2082 emisijas.<\/p>\n
\u201cSiltumn\u012bca augiem, cilv\u0113kiem un plan\u0113tai \u2013 t\u0101 ir Palmu m\u0101jas misija \u0161odien,\u201d saka\u00a0LU Bot\u0101nisk\u0101 d\u0101rza direktore Ren\u0101te Lagzdi\u0146a,\u00a0aicinot interesentus garaj\u0101s sv\u0113tku br\u012bvdien\u0101s baud\u012bt tropu\u00a0br\u012bnumus un mierpilnu atp\u016btu LU Bot\u0101niskaj\u0101 d\u0101rz\u0101.<\/p>\n
Par LU Bot\u0101nisk\u0101 d\u0101rza Palmu m\u0101ju<\/p>\n
LU Bot\u0101nisk\u0101 d\u0101rza Palmu m\u0101jas v\u0113sture s\u0101k\u0101s 20. gadsimta 30. gados. S\u0101kotn\u0113ji t\u0101s augstums bija devi\u0146i metri, p\u0113c\u0101k jumts pac\u0113l\u0101s v\u0113l augst\u0101k \u2013 l\u012bdz 12 metriem. Ta\u010du 1960. gadu nogal\u0113, liellapu fikusa vainagam sasniedzot jumtu, tika pie\u0146emts l\u0113mums b\u016bv\u0113t jaunu \u0113ku t\u0101s \u0161odienas apris\u0113s \u2013 550 m\u00b2 plat\u012bb\u0101 un 24 metru augstum\u0101, kas durvis v\u0113ra 1972. gad\u0101.<\/p>\n
Saturs turpin\u0101s p\u0113c rekl\u0101mas<\/p>\n
Rekl\u0101ma<\/p>\n
Palmu m\u0101j\u0101 aug liel\u0101k\u0101 da\u013ca no visas subtropu kolekcijas \u2013 vair\u0101k nek\u0101 200 da\u017e\u0101du nosaukumu augi, starp kuriem ar\u012b 25 da\u017e\u0101das palmu sugas un variet\u0101tes.<\/p>\n
Te apskat\u0101mi augi no visiem kontinentiem no apgabaliem ar subtropu klimatu; tostarp pasaul\u0113 retas un apdraud\u0113tas sugas \u2013\u00a0da\u017e\u0101dlapu arauk\u0101rija, relikt\u0101 metasekvoja, m\u016b\u017eza\u013c\u0101 sekvoja un kritiski apdraud\u0113t\u0101 di\u017e\u0101 vol\u0113mija u.c. Te sastopams vair\u0101k nek\u0101 10 IUCN Sarkanaj\u0101 sarakst\u0101 iek\u013cautu sugu.<\/p>\n
Piem\u0113ram, di\u017e\u0101 vol\u0113mija ir iek\u013cauta kritiski apdraud\u0113to sugu kategorij\u0101, bet da\u017e\u0101dlapu arauk\u0101rija ir vec\u0101kais zin\u0101nais dienvidu puslodes skujkoks, t\u0101 atrasta Kainozojas \u0113ras Juras perioda nogulumos.\u00a0Savuk\u0101rt liellapu fikuss, kura d\u0113\u013c k\u0101 jau min\u0113ts, pat ticis main\u012bts jumta augstums, \u0161eit aug jau kop\u0161 Palmu m\u0101jas pirms\u0101kumiem, tas ir \u2013 tam dr\u012bz var\u0113s svin\u0113t 100 gadu jubileju! Izm\u0113ros visiespaid\u012bg\u0101ka palma ir Kan\u0101riju f\u0113nikspalmas variet\u0101te, bet viens no Palmu m\u0101jas v\u0113sturiski iespaid\u012bg\u0101kajiem augiem ir Forstera hoveja, kuru 1939. gad\u0101 Bot\u0101niskajam d\u0101rzam uzd\u0101vin\u0101ja komponists J\u0101zeps V\u012btols.<\/p>\n
Kopum\u0101 Palmu m\u0101j\u0101 apskat\u0101mas 286 subtropu un tropu sugas, k\u0101 ar\u012b 116 kultiv\u0101ri. Augu \u0123eogr\u0101fisk\u0101 izcelsme aptver visu Zemeslodi \u2013 \u0161eit sastopami augi no Austr\u0101lijas, Vidusj\u016bras re\u0123iona, \u0100frikas, \u0136\u012bnas, Jap\u0101nas, Tuvajiem Austrumiem, Dienvidamerikas u.c.<\/p>\n
Gaismas festiv\u0101ls un Palmu m\u0101ja<\/p>\n