Vai un cik no Latvijas valsts bud\u017eeta n\u0101ksies v\u0113l ieguld\u012bt Latvijas nacion\u0101laj\u0101 lidsabiedr\u012bb\u0101 “airBaltic”? \u0160is jaut\u0101jums ir aktu\u0101ls vairs ne pirmaj\u0101 gadumij\u0101. Aizvad\u012btaj\u0101 2025. gad\u0101 uz\u0146\u0113muma p\u0101rvald\u012bbu papildin\u0101ja iepriek\u0161 nebijis dokuments \u2013 liel\u0101k\u0101 akcion\u0101ra gaidu v\u0113stule uz\u0146\u0113muma valdei un padomei. Taj\u0101 par\u0101d\u0101s iepriek\u0161 neizskan\u0113ju\u0161i formul\u0113jumi un summas saist\u012bb\u0101 ar valsts atbalstu, kapit\u0101la piesaisti, oblig\u0101ciju p\u0101rfinans\u0113\u0161anu un R\u012bgas lidostu, ta\u010du uz vair\u0101kiem jaut\u0101jumiem atbildes izpaliek. “Kas notiek Latvij\u0101?” (KNL?) analiz\u0113ja \u2013 vai valsts \u012bpa\u0161uma p\u0101rvald\u012bt\u0101ju gaidas ir pilnv\u0113rt\u012bgas un cik t\u0101s re\u0101li \u012bstenojamas. <\/p>\n
2024. gada ruden\u012b vald\u012bba l\u0113ma<\/a>, ka nacion\u0101l\u0101s aviokomp\u0101nijas “airBaltic”akciju s\u0101kotn\u0113j\u0101 publisk\u0101 pied\u0101v\u0101jum\u0101 jeb IPO j\u0101piesaista ap 300 miljoniem eiro, j\u0101saglab\u0101 vismaz 25% akciju valsts \u012bpa\u0161um\u0101. P\u0113c nepilna pusgada, vienojoties ieguld\u012bt 14 miljonus eiro, par “airBaltic” akcion\u0101ru k\u013cuva<\/a> “Lufthansa”, kam tagad pieder 10% akciju, ta\u010du Latvijas aviokomp\u0101nijas akciju kot\u0113\u0161ana bir\u017e\u0101 nav \u012bstenota v\u0113l arvien. Latvijas valsts da\u013ca, ar\u012b p\u0113c 14 miljonu eiro papildus ieguld\u012bjuma \u0161oruden<\/a>, ir 88,37%.<\/p>\n 2025.gada s\u0101kum\u0101 KNL? diskusij\u0101<\/a> “airBaltic” valdes loceklis Pauls C\u0101l\u012btis aizvien pl\u0101nu k\u0101 “tikt \u0101r\u0101” no oblig\u0101ciju \u013coti augst\u0101s 14,5% procentu likmes saist\u012bja ar 300 miljonu ie\u0146\u0113mumiem IPO proces\u0101, savuk\u0101rt uz jaut\u0101jumu par darb\u012bbu bez IPO atbild\u0113ja, ka atbilsto\u0161i pl\u0101notajam bud\u017eetam 2025. gad\u0101 “izvelkam vai tiekam l\u012bdz gada beig\u0101m”.<\/p>\n Dr\u012bz p\u0113c tam tika atlaists uz\u0146\u0113muma vad\u012bt\u0101js Martins Gauss, prec\u012bzi bud\u017eeta pl\u0101ni publiski nav pieejami, tom\u0113r par to \u012bsteno\u0161anu uzskat\u0101mi liecina reitingu a\u0123ent\u016bras “Fitch” pazi\u0146ojums decembra s\u0101kum\u0101<\/a>, kad darbu izpilddirektora amat\u0101 s\u0101ka Erno Hild\u0113ns<\/a>\u00a0– samazin\u0101ti gan uz\u0146\u0113muma ilgtermi\u0146a, gan 380 miljonu v\u0113rto oblig\u0101ciju reitingi.<\/p>\n K\u0101 “bez turpm\u0101ka valsts atbalsta” piesaist\u012bt “vismaz EUR 200m”?<\/p>\n Vien nepilnas tr\u012bs ned\u0113\u013cas pirms “Fitch” l\u0113muma “airBaltic” valsts kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101ja p\u0101rst\u0101vis \u2013 Satiksmes ministrijas valsts sekret\u0101rs Andulis \u017didkovs parakst\u012bjis\u00a0gaidu v\u0113stuli<\/a>\u00a0vid\u0113ja termi\u0146a strat\u0113\u0123ijai no 2025. l\u012bdz pat 2030.gadam.<\/p>\n \u0160is dokuments ir turpin\u0101jums j\u016bnij\u0101 vald\u012bbas akcept\u0113jam atjaunotajam “airBaltic” strat\u0113\u0123iskajam m\u0113r\u0137im<\/a>, kas \u013coti visp\u0101r\u0113ji nosaka, ka uz\u0146\u0113mumam, darbojoties p\u0113c komerci\u0101liem un ilgtsp\u0113j\u012bgiem principiem, j\u0101nodro\u0161ina aviosabiedr\u012bbas konkur\u0113tsp\u0113ju un peln\u012btsp\u0113ju, k\u0101 ar\u012b, j\u0101nodro\u0161ina pasa\u017eieru un kravu\u00a0aviop\u0101rvad\u0101jumus, j\u0101veicina “Latvijas starptautisko sasniedzam\u012bbu un R\u012bgas k\u0101 noz\u012bm\u012bga Zieme\u013ceiropas gaisa satiksmes centra att\u012bst\u012bbu.”<\/p>\n Visp\u0101r\u012bgas fr\u0101zes, piem\u0113ram, “nerentabla darb\u012bba nav pie\u013caujama”, ir las\u0101mas ar\u012b gaidu v\u0113stul\u0113, un t\u0101s parakst\u012bt\u0101js atbild\u0113s uz KNL? jaut\u0101jumiem ar\u012b nekonkretiz\u0113ja, cikt\u0101l \u0161is attiecas uz atsevi\u0161\u0137iem mar\u0161rutiem vai gadalaikiem.<\/p>\n “Bez turpm\u0101k\u0101 papildu finansi\u0101l\u0101 valsts atbalsta<\/a>” \u2013 ar\u012b \u0161\u0101ds uzst\u0101d\u012bjums ietverts v\u0113stul\u0113, atst\u0101jot neatbild\u0113tus jaut\u0101jumus, vai ar\u012b uz\u0146\u0113muma bankrota risks to nemain\u012btu un k\u0101di finan\u0161u risin\u0101jumi, izmantojot valsts bud\u017eetu, neietilptu atbalsta j\u0113dzien\u0101. Ar\u012b p\u0113d\u0113j\u0101 laika SM p\u0101rst\u0101vju izteikumi<\/a> viennoz\u012bm\u012bgu atbildi nesniedz.<\/p>\n Jau daudzk\u0101rt izskan\u0113jis, ka IPO gad\u012bjum\u0101 taj\u0101 lielu da\u013cu jauno “air Baltic” akciju b\u016btu j\u0101ieg\u0101d\u0101jas Latvijas valstij. J\u0101atg\u0101dina, ka p\u0113c pirm\u0101 ceturk\u0161\u0146a rezult\u0101tiem “airBaltic” valdes loceklis Vitolds Jakov\u013cevs pie\u013c\u0101va, ka valsts var ieguld\u012bt l\u012bdz div\u0101m tre\u0161da\u013c\u0101m no jaun\u0101m akcij\u0101m, vai \u012bstenot akcion\u0101ra “p\u0101rejas aizdevumu” (angliski \u2013 “bridge loan”) \u2013 to KNL? aprakst\u012bja j\u016bnij\u0101.\u00a0<\/p>\n Tikm\u0113r gaidu v\u0113stul\u0113 par finan\u0161u m\u0113r\u0137iem teikts: “Piesaist\u012bt akciju kapit\u0101lu (v\u0113lams ar IPO starpniec\u012bbu) vismaz EUR 200m apm\u0113r\u0101, lai stiprin\u0101tu bilanci un finan\u0161u stabilit\u0101ti.” Agr\u0101k tika piesaukti 300 miljoni, v\u0113l\u0101k bija runa par 250 miljoniem, par ko KNL? rakst\u012bja iepriek\u0161<\/a>. Tagad uz\u0146\u0113muma padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Andrejs Martinovs, atbildot uz KNL? jaut\u0101jumiem par gaidu v\u0113stul\u0113 teikto, pau\u017e: “\u0160is cipars izriet no biznesa pl\u0101na par flotes moderniz\u0101ciju”. Ta\u010du izpaliek konkr\u0113t\u0101kas versijas par \u0161\u0101da uzst\u0101d\u012bjuma \u012bsteno\u0161anu situ\u0101cij\u0101, kad “Fitch” decembr\u012b noteiktais reitings CCC+ defin\u0113ts k\u0101\u00a0 b\u016btisks kred\u012btrisks pie kura maks\u0101tnesp\u0113ja ir \u013coti re\u0101la.<\/p>\n IPAS “CBL Asset Management” valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js K\u0101rlis Purgailis KNL? gaidu v\u0113stuli nosauca par v\u0113lmju sarakstu, kuru izpild\u012bt b\u016bs \u013coti sare\u017e\u0123\u012bti. “200 miljoni IPO ir ambiciozs m\u0113r\u0137is,” vi\u0146\u0161 v\u0113rt\u0113, prognoz\u0113jot gr\u016bt\u012bbas piesaist\u012bt 200 miljonus tuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113, jo gaidu v\u0113stul\u0113 noteiktais uz\u0146\u0113muma akciju v\u0113rt\u012bbas pieaugums un atdeve investoriem p\u0113c IPO pl\u0101nota 12% apm\u0113r\u0101. Purgailis to uzskata par p\u0101r\u0101k zemu atdevi tik augsta riska invest\u012bcijai.<\/p>\n Cik re\u0101li p\u0101rfinans\u0113t 380 miljonus “b\u016btiski l\u0113t\u0101k”?<\/p>\n K\u0101 v\u0113l viens finan\u0161u m\u0113r\u0137is gaidu v\u0113stul\u0113 noteikta 380 miljonu v\u0113rto oblig\u0101ciju p\u0101rfinans\u0113\u0161ana “pie pirm\u0101s iesp\u0113jas ar b\u016btiski l\u0113t\u0101ku finan\u0161u instrumentu”.<\/p>\n SM valsts sekret\u0101ra atbild\u0113 uz KNL? jaut\u0101jumiem nav nek\u0101da skaidrojuma, k\u0101p\u0113c \u0161\u0101da iecere b\u016btu uzskat\u0101ma par re\u0101li \u012bstenojamu. \u017didkova atbild\u0113 vien apgalvots, ka gaidu v\u0113stule izstr\u0101d\u0101ta “kop\u0101 ar airBaltic padomi, un ir veiktas padzi\u013cin\u0101tas sarunas un rasta vienota izpratne, lai airBaltic padome ar valdi sp\u0113tu sagatavot strat\u0113\u0123iju atbilsto\u0161i gaidu v\u0113stul\u0113 min\u0113tajam”. Ar\u012b “airBaltic” atbild\u0113s nebija nek\u0101da izv\u0113rsuma.<\/p>\n Martinova atbildes KNL? bija gar\u0101kas, tom\u0113r visp\u0101r\u012bgas un vair\u0101k teor\u0113tiskas. “airBaltic” padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js piem\u0113ram, pauda, ka vi\u0146am “ir skaidrs, ka priorit\u0101ri oblig\u0101ciju refinans\u0113\u0161ana var notikt regul\u0113taj\u0101 kapit\u0101la tirg\u016b. Ja k\u0101ds no eso\u0161ajiem akcion\u0101riem v\u0113l\u0113sies ieg\u0101d\u0101ties oblig\u0101cijas, emitentam nav instrumentu un nav ar\u012b interes\u0113s tam likt \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus.” Tom\u0113r izpalika jebk\u0101da konkr\u0113t\u0101ka versija, kur praks\u0113 var\u0113tu rast “b\u016btiski l\u0113t\u0101ku finan\u0161u instrumentu”.<\/p>\n “Bez 200 miljonu piesaistes p\u0101rfinans\u0113t oblig\u0101cijas nav iesp\u0113jams. Da\u017eus pirc\u0113jus var\u0113tu atrast, bet pras\u012bs 16% ienes\u012bgumu. Vien\u012bgais variants \u2013 piesaist\u012bt papildu kapit\u0101lu” \u2013 t\u0101 savuk\u0101rt akcion\u0101ra uzst\u0101d\u012bjumus v\u0113rt\u0113 K\u0101rlis Purgailis. Vi\u0146\u0161 secina: “Grib IPO par maksim\u0101lo cenu, bet refinans\u0113t par maksim\u0101li zemu likmi \u2013 tam nav racion\u0101la pamata”.<\/p>\n Dokumenti<\/p>\n \n\t\t\t\tSatiksmes ministrijas un airBaltic amatpersonu atbildes.docx\t\t\t<\/p>\n \t\t\t Lejupl\u0101d\u0113t<\/a><\/p>\n 17.25 KB<\/p>\n Kurp un vai rentabli papla\u0161in\u0101s “savienojam\u012bbu caur R\u012bgas lidostu”?<\/p>\n Papildus agr\u0101k strat\u0113\u0123iskaj\u0101 m\u0113r\u0137\u012b min\u0113tajai “Latvijas starptautiskajai sasniedzam\u012bbai”, gaidu v\u0113stul\u0113 nefinan\u0161u m\u0113r\u0137u sada\u013c\u0101 attiec\u012bb\u0101 uz “airBaltic” priorit\u0101t\u0113m pausts, ka saist\u012bb\u0101 ar R\u012bgas lidostu t\u0101s j\u0101\u012bsteno “papla\u0161inot savienojam\u012bbu caur R\u012bgas lidostu”. Vienlaikus gaidu v\u0113stule nep\u0101rprotami vedina dom\u0101t par turpm\u0101ku papla\u0161in\u0101\u0161anos \u2013 “kur tas ir iesp\u0113jams, ir j\u0101veic darb\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161anu citos re\u0123ionos un darb\u012bbas tirgos”. Tai pat laik\u0101 noteikts, ka R\u012bgas lidost\u0101 j\u0101saglab\u0101 l\u012bderpoz\u012bcijas p\u0113c apkalpoto pasa\u017eieru da\u013cas vismaz 55% apm\u0113r\u0101, k\u0101 ar\u012b saglab\u0101jot transf\u0113ra da\u013cu virs 40% apm\u0113r\u0101.<\/p>\n Decembr\u012b lidsabiedr\u012bba no vis\u0101m b\u0101z\u0113m pied\u0101v\u0101 86 galam\u0113r\u0137us, no tiem 56 \u2013 no R\u012bgas. Kam\u0113r gads s\u0101k\u0101s ar pazi\u0146ojumu par 19 galam\u0113r\u0137u atcel\u0161anu un reisu skaita samazin\u0101\u0161anu uz 21 galam\u0113r\u0137i vasaras sezon\u0101, jaun\u0101kie uz\u0146\u0113muma pazi\u0146ojumi<\/a> gan v\u0113sta par atk\u0101rtotu galam\u0113r\u0137u pieaugumu, n\u0101kamvasar p\u0101rsniedzot aizvad\u012bt\u0101s vasaras r\u0101d\u012bt\u0101jus.<\/p>\n Nesen satiksmes ministrs Atis \u0160vinka port\u0101l\u0101 “Delfi” pauda<\/a>, ka iepriek\u0161 “airBaltic” lidoja kvantitat\u012bvi \u2013 “t\u0101l\u0101k un vair\u0101k, vienalga \u2013 tundra, taiga”, bet tagad m\u0113r\u0137is ir b\u016bt “pa\u0161pietiekamiem, efekt\u012bviem, pe\u013c\u0146u sp\u0113j\u012bgiem un neso\u0161iem”. KNL? j\u016bnij\u0101 jau rakst\u012bja par \u0160vinkas v\u0113stuli<\/a>, atbildot uz “Apvienot\u0101 saraksta” Saeimas deput\u0101tu jaut\u0101jumiem, kur nor\u0101d\u012bts, ka j\u0101veic “mar\u0161rutu t\u012bkla optimiz\u0101cija”, lai nodro\u0161in\u0101tu maksim\u0101lu rentabilit\u0101ti. K\u0101 zin\u0101ms, “airBaltic” agr\u0101k\u0101 vad\u012bba vair\u0101kk\u0101rt pazi\u0146oja, un tas redzams ar\u012b uz\u0146\u0113muma p\u0101rskatos, ka rentabilit\u0101ti nodro\u0161ina ACMI bizness jeb lidma\u0161\u012bnu ar apkalpi iznom\u0101\u0161ana cit\u0101m lidsabiedr\u012bb\u0101m.<\/p>\n Mar\u0161rutu t\u012bkla izmai\u0146u komerci\u0101los rezult\u0101tus r\u0101d\u012bs laiks, ta\u010du j\u0101atz\u012bm\u0113, ka p\u0113rn uz\u0146\u0113mums par katru nolidoto s\u0113dvietas kilometru cieta zaud\u0113jumus 19 centu apm\u0113r\u0101. \u00a02025.gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js samazin\u0101jies l\u012bdz 10 centiem, bet j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka tas fiks\u0113ts p\u0113c tradicion\u0101li ienes\u012bg\u0101s vasaras sezonas. Savuk\u0101rt reisu aizpild\u012bjuma un vid\u0113ji dien\u0101 nolidoto stundu skaits sal\u012bdzino\u0161i ar 2024. gadu \u0161\u0101 gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os b\u016btiski neat\u0161\u0137iras, ta\u010du abi r\u0101d\u012bt\u0101ji mazliet samazin\u0101ju\u0161ies \u2013 p\u0113rn reisu aizpild\u012bjums bija 81,2%, bet ar vienu lidma\u0161\u012bnu vid\u0113ji dien\u0101 tika nolidotas 10,68 stundas. Devi\u0146os m\u0113ne\u0161os attiec\u012bgi \u2013 80,5% un 10,6 stundas.<\/p>\n Biju\u0161ais satiksmes ministrs T\u0101lis Linkaits, koment\u0113jot gaidu v\u0113stuli, KNL? sac\u012bja, ka\u00a0l\u012bdz\u0101s skaidriem uzst\u0101d\u012bjumiem nav prec\u012bzi uzrakst\u012bts “k\u0101d\u0101 apm\u0113r\u0101 j\u0101nodro\u0161ina Latvijas savienojam\u012bba”. B\u0101zes uztur\u0113\u0161ana R\u012bg\u0101 un tranz\u012bta sist\u0113mu caur R\u012bgas lidostu eksministrs saista ar zaud\u0113jumu risku un uzst\u0101da vi\u0146am nekaidros jaut\u0101jumus: “Vai rentabilit\u0101tes v\u0101rd\u0101 varam no\u012bsin\u0101t savienojam\u012bbu l\u012bdz galvenajiem avi\u0101cijas centriem (AMS, FRA, CPH (Amsterdama, Frankfurte, Kopenh\u0101gena – red.))? Ja konkurenti samazina apjomu, ar\u012b airBaltic dr\u012bkst samazin\u0101t apjomu? – jo vien\u012bgais kvantitat\u012bvais ierobe\u017eojums ir tirgus da\u013ca 55%.”.<\/p>\n