Itin bie\u017ei\u00a0n\u0101kas dzird\u0113t\u00a0fr\u0101zi\u00a0“nejauksim kult\u016bru ar politiku”. Un arvien bie\u017e\u0101k n\u0101kas dom\u0101t \u2013 vai tas maz ir iesp\u0113jams? Latvijas Sabiedrisk\u0101 medija organiz\u0113taj\u0101 “100 g kult\u016bras” diskusij\u0101 “Kult\u016bra un politika. Kop\u0101 vai atsevi\u0161\u0137i?” tiekas da\u017e\u0101du nozaru p\u0101rst\u0101vji, lai p\u0101rspriestu, kur rodas probl\u0113mas, uzskatot, ka kult\u016bra un politika ir savstarp\u0113ji nesaist\u012btas pasaules un kop\u012bgi\u00a0cen\u0161as konstru\u0113t\u00a0situ\u0101cijas, kur\u0101s tas patie\u0161\u0101m t\u0101 ar\u012b var\u0113tu b\u016bt.<\/p>\n
Eirov\u012bzijas 2024. gada uzvar\u0113t\u0101js\u00a0Nemo pazi\u0146ojis<\/a> par\u00a0savas uzvaras balvas nos\u016bt\u012b\u0161anu atpaka\u013c organizatoriem, protest\u0113jot pret Izra\u0113las pl\u0101noto dal\u012bbu n\u0101kamaj\u0101 dziesmu konkurs\u0101. Sp\u0101nijas, N\u012bderlandes, \u012arijas, Slov\u0113nijas<\/a> un Islandes <\/a>telekan\u0101li \u0161\u012b\u00a0pa\u0161a iemesla d\u0113\u013c pav\u0113st\u012bju\u0161i, ka boikot\u0113s 2026.\u00a0gada\u00a0Eirov\u012bziju, kura notiks V\u012bn\u0113.<\/p>\n Tikm\u0113r Liep\u0101jas pa\u0161vald\u012bb\u0101 norit karstas diskusijas par nodibin\u0101juma “Liep\u0101ja 2027” r\u012bkot\u0101 starptautisk\u0101 konkursa rezult\u0101tu<\/a> un m\u0101kslinieka Kri\u0161a Salma\u0146a objekta “P\u016btiens” vietu Liep\u0101jas pils\u0113tvid\u0113. Savuk\u0101rt R\u0113zeknes pa\u0161vald\u012bba \u0161obr\u012bd izv\u0113rt\u0113 iesp\u0113ju Latgales v\u0113stniec\u012bbu “Gors” p\u0101rveidot par iest\u0101di vai izv\u0113l\u0113ties citu p\u0101rvald\u012bbas formu<\/a>, nek\u0101 l\u012bdz \u0161im, t\u0101d\u0113j\u0101di liekot uzdot jaut\u0101jumu, vai “Gors” sekos Ventspils koncertz\u0101les “Latvija” un Ogres muzeja piem\u0113ram. \u0160ie un citi gad\u012bjumi r\u0101da, ka gan politi\u0137i v\u0113las iesaist\u012bties un ietekm\u0113t kult\u016bras norises, gan m\u0101kslinieki piedal\u0101s politiskos procesos, izmantojot m\u0101kslu k\u0101 platformu. Tom\u0113r ir ar\u012b m\u0101kslinieki, kas uzskata, ka m\u0101kslas past\u0101v\u0113\u0161anas vien\u012bgais iemesls ir m\u0101ksla, ka vi\u0146iem neb\u016btu j\u0101jaucas politik\u0101 un otr\u0101di.<\/p>\n Vai ir iesp\u0113jams nejaukt m\u0101kslu un politiku? Vai var past\u0101v\u0113t m\u0101ksla m\u0101kslas d\u0113\u013c, neiedzi\u013cinoties m\u0101kslinieka politiskajos uzskatos, izcelsm\u0113 vai r\u012bc\u012bb\u0101 cit\u0101, ne m\u0101kslas lauk\u0101? Un k\u0101ds ce\u013c\u0161 b\u016btu ejams \u0161odienas Latvij\u0101,<\/p>\n<\/blockquote>\n “100 g kult\u016bras” diskusij\u0101 “Kult\u016bra un politika. Kop\u0101 vai atsevi\u0161\u0137i?” diskut\u0113 m\u0101kslas zin\u0101tniece Jana Kukaine, dramaturgs J\u0101nis Balodis, filozofs Artis Svece un pianists Daumants Liepi\u0146\u0161.<\/p>\n Pat “vist\u012br\u0101k\u0101 m\u0101ksla” rodas kontekst\u0101<\/a><\/p>\n Da\u017ereiz, run\u0101jot par m\u0101kslu, m\u0113dz lietot j\u0113dzienu “t\u012br\u0101 m\u0101ksla”, kas nor\u0101da uz t\u0101du m\u0101kslas darbu, kas nav saist\u012bts ar apk\u0101rt\u0113jo kontekstu, taj\u0101 skait\u0101 \u2013 politiku. Vai m\u0101kslas uzdevums tie\u0161\u0101m ir pati m\u0101ksla, vai tom\u0113r tai ir j\u0101izriet no sabiedriskiem un politiskiem procesiem un p\u0101rdom\u0101m, kas radu\u0161\u0101s pasaules notikumu rezult\u0101t\u0101?<\/p>\n Pianists Daumants Kalni\u0146\u0161 uzskata \u2013 viss ir atkar\u012bgs no m\u0101kslinieka person\u012bbas, tom\u0113r politiku no p\u0101r\u0113j\u0101s pasaules ir teju neiesp\u0113jami no\u0161\u0137irt: “Ir \u013coti daudzi ce\u013ci ejami. Un ir \u013coti gr\u016bti pateikt, kur s\u0101kas politika un kur t\u0101 beidzas, jo politi\u0137i ir visur, kur m\u0113s sastopamies ar ikdienas izv\u0113l\u0113m.<\/p>\n Un bie\u017ei vien politiku no visa p\u0101r\u0113j\u0101 nemaz nav iesp\u0113jams nodal\u012bt.”<\/p>\n<\/blockquote>\n Vi\u0146\u0161 uzskata, ka instrument\u0101l\u0101 m\u016bzika, ko p\u0101rst\u0101v ar\u012b vi\u0146\u0161, p\u0113c savas b\u016bt\u012bbas ir abstrakta, l\u012bdz ar to nevar tie\u0161i un nep\u0101rprotami paust konkr\u0113tus uzskatus. “Protams, visam ir iesp\u0113jams pievienot domu kl\u0101t, bet m\u0113s jau, dro\u0161i vien, non\u0101ksim pie secin\u0101juma ar\u012b \u0161\u012bs diskusijas gait\u0101, ka nekas nav viennoz\u012bm\u012bgs un vienpus\u0113js,” pianists saka.<\/p>\n Dramaturgs J\u0101nis Balodis sav\u0101 un ar\u012b citus rado\u0161os darbus redz da\u017e\u0101dos sl\u0101\u0146os. “Ir darba est\u0113tisk\u0101 iedarb\u012bba, par kuru varb\u016bt var\u0113tu teikt, ka tur nevar saskat\u012bt k\u0101du politisku s\u016bt\u012bjumu. Lai gan man \u0161\u0137iet, ka to ir diezgan gr\u016bti uztais\u012bt apolitisku.<\/p>\n Manupr\u0101t, darbs ir politisks jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101, jo j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, k\u0101 darbs ir tapis, kas to finans\u0113, kur\u0101 viet\u0101 tas atrodas, k\u0101du skat\u012bt\u0101ju tas m\u0113\u0123ina uzrun\u0101t un sasniegt, k\u0101das strat\u0113\u0123ijas tiek izmantotas\u2026 It \u012bpa\u0161i m\u016bsdienu m\u0101kslas teritorij\u0101 tas viss ar\u012b ir da\u013ca no darba, un t\u0101 ir politiska teritorija,” J\u0101nis Balodis saka.<\/p>\n<\/blockquote>\n M\u0101kslas zin\u0101tniece Jana Kukaine piekr\u012bt gan Daumanta Kalni\u0146a, gan J\u0101\u0146a Balo\u017ea teiktajam. “Paties\u012bb\u0101 jau viss ir atkar\u012bgs ne tikai no pa\u0161a m\u0101kslinieka izv\u0113l\u0113m, gan \u0161\u012b br\u012b\u017ea situ\u0101cijas, kad darbs tiek rad\u012bts, bet ar\u012b no konteksta, ko bie\u017ei vien m\u0113s nekontrol\u0113jam.<\/p>\n “M\u0113s tikai ar laika distanci varam paman\u012bt, kas bija politisks kult\u016bras form\u0101, ko varb\u016bt tobr\u012bd v\u0113l tik \u013coti nevar\u0113ja apjaust.<\/p>\n<\/blockquote>\n Politikas un m\u0101kslas diskusij\u0101 ir iesaist\u012bti v\u0113l citi sp\u0113l\u0113t\u0101ji, kas ir diezgan main\u012bgi un pla\u0161i. T\u0101p\u0113c ar\u012b \u0161\u012b diskusija ir sare\u017e\u0123\u012bta. Un viens no iesp\u0113jamajiem klup\u0161anas akme\u0146iem ir tas, ka mums nav skaidrs, kas ir politikas j\u0113dziens. Ar to jau var saprast da\u017e\u0101das lietas, un tam kaut k\u0101d\u0101 br\u012bd\u012b ar\u012b b\u016btu j\u0101pieskaras,” Jana Kukaine saka.<\/p>\n Filozofs Artis Svece uzskata, ka jaut\u0101jums ir komplekss, turkl\u0101t vi\u0146\u0161 atg\u0101dina, ka ideja par “t\u012bro m\u0101kslu” ir radusies konkr\u0113t\u0101 v\u0113sturisk\u0101 situ\u0101cij\u0101, kuras konteksts nav bijis tik daudz politisks, k\u0101 vienk\u0101r\u0161i k\u0101 pretreakcija pret moraliz\u0113jo\u0161u m\u0101kslu. “Ir t\u0101da pam\u0101co\u0161a un moraliz\u0113jo\u0161a m\u0101ksla\u00a0un tad ir t\u0101 m\u0101ksla m\u0101kslai. Bet, protams, m\u0101ksla m\u0101kslai nenoz\u012bm\u0113, ka m\u0101kslinieks vai m\u0101kslas darbs ir \u0101rpus sabiedr\u012bbas.<\/p>\n Ja m\u0113s esam iesaist\u012bti sabiedr\u012bb\u0101, tad m\u0113s esam iesaist\u012bti politiskaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s. T\u0101p\u0113c ar\u012b, lai gan m\u016bzika ir abstrakta, izv\u0113le sp\u0113l\u0113t klasisko vai popm\u016bziku jau ar\u012b ir politiska izv\u0113le. Tam visam ir noteikts politisks, soci\u0101ls konteksts un v\u0113st\u012bjums,” uzskata Artis Svece.<\/p>\n<\/blockquote>\n Nevaram vienlaikus dz\u012bvot provinci\u0101l\u0101 idill\u0113 un Eiropas centr\u0101. Liep\u0101jas piem\u0113rs<\/p>\n Decembra s\u0101kum\u0101 Liep\u0101jas domes deput\u0101tu vair\u0101kums div\u0101s komitej\u0101s noraid\u012bja<\/a> dar\u012bjuma saska\u0146o\u0161anu ar nodibin\u0101jumu “Liep\u0101ja 2027” par vides objekta izveidi. Iebildumus par m\u0101kslinieka Kri\u0161a Salma\u0146a darbu “P\u016btiens”, kas atz\u012bts par p\u0113rn notiku\u0161\u0101 metu konkursa “Pav\u0113j\u0101, pretv\u0113j\u0101” uzvar\u0113t\u0101ju, da\u013ca domes deput\u0101tu pamato ar nepiem\u0113rotu vietu un t\u0113mas nesaist\u012bbu ar Liep\u0101jas v\u0113sturi un apk\u0101rt eso\u0161o j\u016bgendstila apb\u016bvi.<\/p>\n Respekt\u012bvi, k\u0101 arguments pret \u0161o skulpt\u016bru ir pa\u0161u domes deput\u0101tu gaume.<\/p>\n<\/blockquote>\n Pl\u0101not\u0101s izmaksas \u2013 60 t\u016bksto\u0161us eiro \u2013 gatavojas segt valsts Kult\u016bras ministrijas person\u0101, bet 18. decembra Liep\u0101jas domes s\u0113d\u0113, iesp\u0113jams, citu instit\u016bciju un sabiedr\u012bbas spiediena ietekm\u0113 tom\u0113r Kri\u0161a Salma\u0146a “P\u016btiens” tika akcept\u0113ts <\/a>ar nosac\u012bjumu, ka to p\u0113c 2028. gada p\u0101rcels uz citu vietu. M\u0101ksliniekam pret \u0161o citu vietu iebildumu nav, ta\u010du t\u0101 tom\u0113r nav pirm\u0101 reize, kad m\u0113s saskaramies ar situ\u0101ciju, kad pa\u0161vald\u012bbas iejaucas kult\u016bras instit\u016bciju veidot\u0101 satur\u0101. Spilgts piem\u0113rs ir Ogres m\u0113rs Egils Helmanis, kur\u0161 akt\u012bvi iesaist\u0101s Ogres muzeja izst\u0101\u017eu veido\u0161an\u0101. Un, ja, piem\u0113ram, muzeja vad\u012bba nev\u0113las, lai tur tiktu izst\u0101d\u012bts Pjotra Avena porcel\u0101ns<\/a>, t\u0101 glu\u017ei vienk\u0101r\u0161i tiek atlaista<\/a>.<\/p>\n Vai pa\u0161vald\u012bba ir atbild\u012bga par taj\u0101 notieko\u0161\u0101s kult\u016bras saturu? Vai deput\u0101ti maz ir gana kompetenti, lai \u0161\u0101du atbild\u012bbu uz\u0146emtos?<\/p>\n<\/blockquote>\n Liep\u0101ja \u2013 Eiropas kult\u016bras galvaspils\u0113ta vai viet\u0113j\u0101s gaumes pils\u0113ta?2min<\/p>\n<\/p>\n Artis Svece uzskata, ka domes deput\u0101ti ir atbild\u012bgi par savu pils\u0113tu, l\u012bdz ar to ar\u012b par kult\u016bras noris\u0113m. “Vi\u0146i var izlemt visu, kas vi\u0146iem ien\u0101k pr\u0101t\u0101 par savu pils\u0113tu, atbilsto\u0161i v\u0113l\u0113t\u0101ju interes\u0113m. Es dom\u0101ju, ka Liep\u0101jas gad\u012bjum\u0101 t\u0101 probl\u0113ma ir cita \u2013 jaut\u0101jums ir dr\u012bz\u0101k par to, ko Liep\u0101jas domes deput\u0101ti un iedz\u012bvot\u0101ji grib izdar\u012bt ar savu pils\u0113tu. Vai vi\u0146i grib pils\u0113tu, kas ir Eiropas galvaspils\u0113ta un kaut kas t\u0101ds, kas interes\u0113 ar\u012b k\u0101du citu bez pa\u0161as Liep\u0101jas, vai varb\u016bt vi\u0146i grib provinci? Ja vi\u0146i grib provinci\u0101lu pils\u0113tu, kur\u0101 sav\u0113jie cilv\u0113ki j\u016btas labi, tad tur nevajag neko r\u012bkot, nevajag Eiropas galvaspils\u0113tu un nevajag Kri\u0161a Salma\u0146a m\u0101kslas darbus. Neviens nevar piespiest liep\u0101jniekiem to vai citu m\u0101kslas darbu.<\/p>\n Tom\u0113r j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka spriest lok\u0101li, p\u0113c savas gaumes un taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 grib\u0113t b\u016bt Eiropas galvaspils\u0113tai ir pretrun\u012bgi. T\u0101p\u0113c vi\u0146iem ir izv\u0113le,” filozofs dal\u0101s sav\u0101 viedokl\u012b.<\/p>\n<\/blockquote>\n Ar\u012b Jana Kukaine uzskata, ka laikmet\u012bg\u0101 kult\u016bra paredz diskomfortu un iek\u0161\u0113jo konfliktu. “Nav teikts, ka tev vienm\u0113r j\u0101b\u016bt saj\u016bsm\u0101 un ka tev vienm\u0113r viss patiks. Tas ir piln\u012bgi norm\u0101li, un man liekas, ka Artis to uzsv\u0113ra \u0161aj\u0101 diskusij\u0101,” m\u0101kslas zin\u0101tniece saka.<\/p>\n \u00a0<\/p>\n Daumants Liepi\u0146\u0161 piekr\u012bt Janas Kukaines un Arta Sveces izteikumiem, sakot: “Jo vair\u0101k diskusiju par kult\u016bru, jo lab\u0101k. Jo caur to m\u0113s ar\u012b augam un att\u012bst\u0101mies.”<\/p>\n<\/blockquote>\n Savuk\u0101rt J\u0101nis Balodis nov\u0113rojis, ka Liep\u0101jas gad\u012bjums skaidri iez\u012bm\u0113 ar\u012b l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas kult\u016bru un pa\u013cau\u0161anos uz da\u017e\u0101du nozaru profesion\u0101\u013ciem, kas pie\u0146emti darb\u0101, vadoties p\u0113c vi\u0146u zin\u0101\u0161an\u0101m, ieg\u016bt\u0101s izgl\u012bt\u012bbas un sasniegumiem. “Vai m\u0113s tad ap\u0161aub\u0101m, ka ir bijusi \u0161\u0101da k\u0101rt\u012bba? Vai tas mums vairs nav saisto\u0161i? Un ko tad tas par mums saka? Vai m\u0113s t\u0101 v\u0113l\u0113tos ar\u012b iet uz priek\u0161u? Tie cilv\u0113ki, kas pie\u0146\u0113ma konkursu, zin\u0101ja procesu un ieraudz\u012bja darba pamatojumu. Un tas nebija vi\u0146u subjekt\u012bvais v\u0113rt\u0113jums, bet profesion\u0101lais,” dramaturgs saka.<\/p>\n “Tas ir jaut\u0101jums par uztic\u0113\u0161anos. Vai domes deput\u0101ti uzticas m\u0101ksliniekam un m\u0101kslas ekspertiem? Nav jau spiesta lieta \u2013 var ar\u012b neuztic\u0113ties, bet tad es atkal teik\u0161u, ka kaut k\u0101d\u0101 mirkl\u012b tas non\u0101k pretrun\u0101s ar m\u0113r\u0137iem,” papildina Artis Svece. Vi\u0146apr\u0101t, neuztic\u012bba nozares profesion\u0101\u013ciem kav\u0113 t\u0101s att\u012bst\u012bbu un ierobe\u017eo izcilu darbu ra\u0161anos, kas ne vien celtu viet\u0113jo sabiedr\u012bbas izaugsmi, bet ar\u012b \u0101rvalstu t\u016bristu interesi, kuri augsta l\u012bme\u0146a un drosm\u012bgu m\u0101kslu pieradu\u0161i redz\u0113t Eiropas metropol\u0113s.<\/p>\n Tom\u0113r vi\u0146\u0161 ar\u012b uzsver \u2013 idilliska provinces dz\u012bve nav nekas kari\u0137\u0113jams. T\u0101 vienk\u0101r\u0161i ir izv\u0113le ar konkr\u0113t\u0101m sek\u0101m. “Es varu iedom\u0101ties, ka t\u0101 ir omul\u012bga dz\u012bve \u2013 tevi nekas netrauc\u0113, ir pat\u012bkama liftu m\u016bzika, nevis kaut k\u0101di eksperimenti, kur viena ska\u0146a min\u016bti skan,” filozofs saka.<\/p>\n<\/blockquote>\n V\u0113lme ietekm\u0113t kult\u016bru \u2013 vai tie\u0161\u0101m, lai uzlabotu ekonomiskos r\u0101d\u012bt\u0101jus? R\u0113zeknes piem\u0113rs<\/p>\n Uztic\u0113ties vai neuztic\u0113ties profesion\u0101\u013ciem \u2013 \u0161\u0101ds jaut\u0101jums ir aktu\u0101ls ne vien Liep\u0101j\u0101, bet ar\u012b otrpus Latvijai, proti, R\u0113zekn\u0113, kur p\u0113c koncertz\u0101l\u0113 veikt\u0101 funkciju audita pa\u0161vald\u012bba izv\u0113rt\u0113 iesp\u0113ju Latgales v\u0113stniec\u012bbu “Gors” p\u0101rveidot par iest\u0101di<\/a> vai varb\u016bt izv\u0113l\u0113ties v\u0113l k\u0101du citu p\u0101rvald\u012bbas formu. Vietvara uzsver, ka pa\u0161vald\u012bba “Goram” katru gadu pie\u0161\u0137ir dot\u0101ciju no sava bud\u017eeta, pretim sagaidot gan kvalit\u0101ti, gan pa\u0161as iest\u0101des darbu, kas v\u0113rsts uz dot\u0101ciju samazin\u0101\u0161anu un ie\u0146\u0113mumu palielin\u0101\u0161anos. Audits esot skaidri iez\u012bm\u0113jis probl\u0113mas iest\u0101des darb\u0101 \u2013 t\u0101 teikusi pa\u0161vald\u012bba. Un domes deput\u0101ti uzskata, ka “Goram” j\u0101nodro\u0161ina pe\u013c\u0146u neso\u0161\u0101ks repertu\u0101rs.<\/p>\n Daumants Liepi\u0146\u0161 ne reizi vien ir uzst\u0101jies “Gor\u0101”, t\u0101p\u0113c uz pa\u0161vald\u012bbas ieceri p\u0101r\u0146emt vad\u012bbu repertu\u0101ra izv\u0113l\u0113 p\u0113c pa\u0161u gaumes l\u016bko skeptiski. “T\u0101 ir t\u0101da gaismas sali\u0146a Latgal\u0113 kopum\u0101. Un var redz\u0113t, ka tur str\u0101d\u0101 cilv\u0113ki ar misijas apzi\u0146u. Vi\u0146i to dara, jo vi\u0146i grib nest kult\u016bru R\u0113zekn\u0113 un Latgal\u0113. Un vi\u0146i grib celt kult\u016bras izpratnes l\u012bmeni. Ne vienm\u0113r kult\u016bra var b\u016bt pe\u013c\u0146u neso\u0161a, un ir ar\u012b kaut k\u0101da da\u013ca, kas ir dot\u0113jama. Un \u0161is ir t\u0101ds uzskat\u0101ms gad\u012bjums, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka t\u0101 ir Austrumu pierobe\u017ea un k\u0101ds tur ir etniskais sast\u0101vs,<\/p>\n es teiktu, ka “Gors” ir viens no veiksm\u012bg\u0101kajiem piem\u0113riem, kas tur ir kult\u016bras nozar\u0113. Es ceru, ka sabiedr\u012bba ar savu iesaisti un atbalstu tom\u0113r pan\u0101ks, ka tas viss tur turpin\u0101s,” pianists saka.<\/p>\n<\/blockquote>\n J\u0101nis Balodis uzskata, ka “Gors” ir vieta, kur piedz\u012bvot m\u016bsdien\u012bgu un laikmet\u012bgu m\u0101kslu, kas savuk\u0101rt rosina skat\u012bt\u0101jus dom\u0101t un analiz\u0113t ne tikai konkr\u0113tu kult\u016bras saturu, bet ar\u012b aicina \u0161\u012bs pa\u0161as prasmes p\u0101rnest uz cit\u0101m ikdienas situ\u0101cij\u0101m. “Un tas var b\u016bt ne\u0113rti, jo varb\u016bt ir izdev\u012bg\u0101ka t\u0101da sabiedr\u012bba, kas neskat\u0101s un neierauga kopsakar\u012bbas vai izdara to maz\u0101k. Un tur ir b\u012bstam\u012bba \u2013 ja “Gora” darb\u012bbu izm\u0113ra tikai ar finansi\u0101lo atdevi, tad nekas it k\u0101 netiek ieg\u016bts. Bet uz “Goru” dodas cilv\u0113ki ar\u012b no Lub\u0101nas un cit\u0101m viet\u0101m, kas atrodas pat simt kilometru att\u0101lum\u0101. Cilv\u0113kiem t\u0101 ir svar\u012bga vieta, kur b\u016bt. Tur tad j\u0101dom\u0101, k\u0101p\u0113c notiek tas, kas notiek. Es dom\u0101ju, ka tur nav tikai ekonomiska neizdev\u012bba, bet ar\u012b citi iemesli,” J\u0101nis Balodis saka.<\/p>\n Latgalei vajag laikmet\u012bg\u0101s kult\u016bras infrastrukt\u016bru2min<\/p>\n<\/p>\n Jana Kukaine n\u0101k no Latgales un v\u0113l joproj\u0101m daudz laika pavada dzimtaj\u0101 novad\u0101. “Latgalei \u013coti vajag laikmet\u012bgo kult\u016bru, un es pat teiktu, ka ir nepiecie\u0161ams v\u0113l vair\u0101k invest\u0113t kult\u016bras infrastrukt\u016br\u0101.<\/p>\n<\/blockquote>\n Par to ir neskait\u0101mi p\u0113t\u012bjumi, ka kult\u016bra neatmaks\u0101jas k\u0101 apavu fabrika vai kas cits. Proti, t\u0101 nenes pe\u013c\u0146u taj\u0101 pa\u0161\u0101 vai n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 \u2013 tas ir ieguld\u012bjums ilgtermi\u0146\u0101, dom\u0101jot par kopien\u0101m, kas veidojas,” m\u0101kslas zin\u0101tniece saka. Vi\u0146aspr\u0101t, Latgalei, esot valsts Austrumos, b\u016btu j\u0101aktualiz\u0113 un j\u0101vairo laikmet\u012bg\u0101s kult\u016bras centri, nevis tie j\u0101ierobe\u017eo. “Diez vai Rotko muzejs un “Gors” divat\u0101 var visu \u0161o slogu panest,” Jana Kukaine saka, par slogu saucot platformu nodro\u0161in\u0101\u0161anu, kas raisa diskusijas, p\u0101rdomas un sabiedr\u012bbas iesaisti, kas tie\u0161\u0101 m\u0113r\u0101 no kult\u016bras p\u0101rce\u013cas ar\u012b uz politiskiem un sabiedriskiem notikumiem.<\/p>\n “Gors” ir svar\u012bgs, bet nav vien\u012bg\u0101 vieta Latgal\u0113, kur dz\u012bvo kult\u016bra1min<\/p>\n<\/p>\n Artis Svece, klausoties kol\u0113\u0123u paustajos viedok\u013cos, sajutis nelielu koloni\u0101lisma pieska\u0146u, t\u0101p\u0113c uzsver: “Man liekas, ka t\u0101 ir b\u012bstama lieta \u2013 teikt, ka “Gors” ienes gaismu Latgal\u0113. Tas pie\u0146\u0113mums tad ir t\u0101ds, ka t\u0101s gaismas tur nemaz nav un ka kult\u016bras tur nemaz nav, un ka t\u0101 augst\u0101 kult\u016bra un “Gors” ir tas apgaismot\u0101js. T\u0101 ir t\u0101da koloni\u0101lisma valoda, ka m\u0113s tagad n\u0101ksim un visus apgaismosim.”<\/p>\n Vi\u0146apr\u0101t, nek\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 nevajadz\u0113tu pie\u0146emt, ka kult\u016bra Latgal\u0113 nepast\u0101v un ka t\u0101 ien\u0101k tikai no \u0101rpuses. “Tur ta\u010du ir tie cilv\u0113ki, kuri grib klaus\u012bties, piem\u0113ram, klasisko m\u016bziku, ko pier\u0101da dati. Bet taj\u0101 mirkl\u012b, kad tu vi\u0146iem pasaki, ka \u0161eit t\u0101das iesp\u0113jas nav un j\u0101brauc uz R\u012bgu, n\u0101kamais solis ir t\u0101ds, ka tas cilv\u0113ks aizbrauc uz R\u012bgu, bet uz palik\u0161anu.<\/p>\n<\/blockquote>\n Jo ko vi\u0146am citu dar\u012bt? T\u0101p\u0113c t\u0101 dr\u012bz\u0101k ir runa par amb\u012bcij\u0101m \u2013 vai es k\u0101 domes deput\u0101ts gribu, lai \u0161ie cilv\u0113ki paliek R\u0113zekn\u0113? Vai es gribu, lai paliek tie, kuri lasa gr\u0101matas un klaus\u0101s klasisko m\u016bziku, vai es gribu tikai tos, kuri skat\u0101s “Netflix”? Ja es gribu, lai Latgale b\u016btu nevis m\u016b\u017e\u012bg\u0101 province, bet lai tur ir daudzveid\u012bga dz\u012bve, tad es saku, ka man vajag “Goru” un visu, kas taj\u0101 notiek,” Artis Svece saka.<\/p>\n Ko dar\u012bt ar ilggad\u0113ju draugu, kur\u0161 nodarbojas ar nepie\u0146emam\u0101m darb\u012bb\u0101m? Latvijas, Izra\u0113las un “Eirov\u012bzijas” piem\u0113rs<\/p>\n To, ka politiku no m\u0101kslas no\u0161\u0137irt ir sare\u017e\u0123\u012bti, liek aizdom\u0101ties ar\u012b p\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os aktu\u0101lais st\u0101sts par “Eirov\u012bziju” un Izra\u0113las iesp\u0113jamo dal\u012bbu taj\u0101. K\u0101 zin\u0101ms, Eiropas Raidorganiz\u0101ciju apvien\u012bbas jeb “EBU” dal\u012bbvalstis nobalsoja par pas\u0101kuma kopumu<\/a>, lai labotu l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s nepiln\u012bbas rekl\u0101mas un balso\u0161anas jom\u0101s, un tika nolemts, ka Izra\u0113la turpin\u0101s dal\u012bbu \u0161aj\u0101 konkurs\u0101. “Eirov\u012bzija” ir sabiedrisko raidstaciju konkurss, un Sp\u0101nijas, N\u012bderlandes, \u012arijas, Slov\u0113nijas<\/a> un Islandes <\/a>telekan\u0101li jau ir teiku\u0161i, ka boikot\u0113s n\u0101kam\u0101 gada “Eirov\u012bziju”, bet Latvijas Sabiedriskais medijs ir izv\u0113l\u0113jies nost\u0101ties nevis vien\u0101 vai otr\u0101 pus\u0113<\/a>, bet nejaukt politiku ar m\u0101kslu.<\/p>\n Pianists Daumants Liepi\u0146\u0161 k\u0101 alternat\u012bvu piem\u0113ru “Eirov\u012bzijas” probl\u0113mai nosauc daudzus pianistu konkursus, kuros\u00a0pa\u0161laik ir liegta iesp\u0113ja piedal\u012bties Krievijas p\u0101rst\u0101vjiem. Ir ar\u012b t\u0101di konkursi, kur dal\u012bbniekiem no Krievijas \u013cauj piedal\u012bties k\u0101 neitr\u0101lajiem dal\u012bbniekiem, no vi\u0146iem sagaidot, ka dal\u012bbniekam nav nek\u0101das intereses p\u0101rst\u0101v\u0113t Krievijas valsti.<\/p>\n “Manupr\u0101t, tas ir labs risin\u0101jums, jo tas prasa ar\u012b kaut k\u0101du person\u012bgu l\u0113mumu no m\u016bzi\u0137iem, kas dz\u012bvo vai ir dzimu\u0161i Krievij\u0101 un kuriem ir Krievijas pilson\u012bba. Tas prasa kaut k\u0101du skaidru nost\u0101ju demonstr\u0113t, taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 neizsl\u0113dzot nevienu,” pianists saka.<\/p>\n<\/blockquote>\n J\u0101nis Balodis uzskata \u2013 “Eirov\u012bzija” pati par sevi nav neitr\u0101la, jo p\u0101rst\u0101v konkr\u0113tas v\u0113rt\u012bbas. “T\u0101 ir Eiropas v\u012bzija, k\u0101 saka nosaukums. Bet kas t\u0101 ir par v\u012bziju un ko t\u0101 sev\u012b iemieso? Es teiktu, ka “Eirov\u012bzija” iemieso konkr\u0113tas v\u0113rt\u012bbas, kas ir konfront\u0113tas ar Palest\u012bnas un Izra\u0113las konfliktu. Man liekas, ka tas ir neizb\u0113gami, ka vi\u0146\u0101m ir kaut k\u0101 j\u0101sastat\u0101s. Cit\u0101di tad san\u0101ktu t\u0101, ka m\u0113s aizveram acis,” dramaturgs uzskata.<\/p>\n Ar\u012b Jana Kukaine dom\u0101, ka “Eirov\u012bzijas” apolitiz\u0113\u0161ana dr\u012bz\u0101k l\u012bdzin\u0101s galvas ieb\u0101\u0161anai smilt\u012bs. “M\u0113s izliekames, ka m\u0113s neredzam probl\u0113mu un m\u0113s ticam, ka vi\u0146a p\u0101rst\u0101v eksist\u0113t \u0161aj\u0101 br\u012bd\u012b.<\/p>\n<\/blockquote>\n Skaidrs, ka \u0161is manevrs \u2013 no\u0161\u0137irt politisko no kult\u016bras un izklaides \u2013 noz\u012bm\u0113, ka m\u0113s negribam pie\u0146emt l\u0113mumu vai uz\u0146emties politisku atbild\u012bbu, pasakot, kur\u0101 pus\u0113 m\u0113s \u012bsti esam. Skaidrs, ka t\u0101 situ\u0101cija ir politiska, un tas, ka daudzas valstis jau ir izst\u0101ju\u0161\u0101s no “Eirov\u012bzijas”, par to liecina. To nevar noliegt. Un, ja m\u0113s tagad no\u0161\u0137iram to visu, m\u0113s it k\u0101 sevi pasarg\u0101jam no atbild\u012bbas un esam neitr\u0101li. Bet neitralit\u0101te \u0161eit nav iesp\u0113jama,” Jana Kukaine saka.<\/p>\n Vi\u0146a gan pie\u0146em Latvijas Sabiedrisk\u0101 medija valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jas Baibas Z\u016bzenas atkl\u0101ti pausto iemeslu, k\u0101d\u0113\u013c \u0161aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101 nav iesp\u0113jams ie\u0146emt konkr\u0113tu poz\u012bciju. Proti, izst\u0101\u0161an\u0101s no “Eirov\u012bzijas” liegtu iesp\u0113ju Latvijas m\u016bzi\u0137iem nok\u013c\u016bt starptautiskas auditorijas priek\u0161\u0101. “Ac\u012bmredzot, tas ieguvums no “Eirov\u012bzijas” mazajai Latvijai ir tik liels, ka m\u0113s to nevaram t\u0101 vienk\u0101r\u0161i upur\u0113t politisko ide\u0101lu lab\u0101. Protams, tur ir ar\u012b otrs arguments, kas visiem ir zin\u0101ms \u2013\u00a0Latvijai ir starptautiskie draugi un j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, k\u0101da ir ar\u012b vi\u0146u nost\u0101ja \u0161aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101. Visticam\u0101k, Latvija, b\u016bdama maza valsts, pagaid\u012bs, kam\u0113r v\u0113l k\u0101ds izst\u0101sies. Varb\u016bt b\u016bs t\u0101da situ\u0101cija,<\/p>\n kad b\u016bs paliku\u0161as piecas valstis, kas v\u0113l nav izst\u0101ju\u0161\u0101s no “Eirov\u012bzijas”, un varb\u016bt taj\u0101 br\u012bd\u012b Latvija ar\u012b izlems b\u016bt politiski akt\u012bva. Pagaid\u0101m m\u0113s piekopjam nogaid\u012b\u0161anas strat\u0113\u0123iju, un tas iet kop\u0101 ar Latvijas politisko situ\u0101ciju, sadarb\u012bb\u0101m, alians\u0113m un sabiedrotajiem, no kuriem m\u0113s esam atkar\u012bgi, cik es saprotu,” Jana Kukaine saka.<\/p>\n<\/blockquote>\n Latvijas strat\u0113\u0123ija “Eirov\u012bzijas” l\u0113mum\u01012min<\/p>\n<\/p>\n Artis Svece apgalvojumam par Latvijas m\u012bkstin\u0101\u0161anos piekr\u012bt vien da\u013c\u0113ji. “Protams, tas arguments ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi naivs \u2013 k\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 “Eirov\u012bzija” ir neatkar\u012bga no politikas? Es saprastu, ja b\u016btu konkurss, kur ir svar\u012bga tehnisk\u0101 var\u0113\u0161ana, bet “Eirov\u012bzij\u0101” visu laiku ir st\u0101sts par valstu savstarp\u0113j\u0101m attiec\u012bb\u0101m un apvien\u012bb\u0101m. Es dom\u0101ju, ka Izra\u0113la ir Eiropas draugi un Latvijas draugi, kuri dara lietas, kas nav pie\u0146emamas. Bet t\u0101 nav t\u0101da strausa politika, ka m\u0113s vienk\u0101r\u0161i to ignor\u0113jam. Es dom\u0101ju, ka tas dr\u012bz\u0101k ir t\u0101 \u2013 ja tev \u0123imenes loceklis ir narkom\u0101ns, ko tas noz\u012bm\u0113tu? Neaizv\u0113rt acis? Izmest uz ielas? Atteikties run\u0101t? Es dom\u0101ju, ka t\u0101 ir sare\u017e\u0123\u012bta probl\u0113ma, un tas nav tik vienk\u0101r\u0161i, ka, ja m\u0113s izejam uz kompromisu, tad m\u0113s ignor\u0113jam. Tur sl\u0113pjas milzu dilemma,” filozofs saka.<\/p>\n Savuk\u0101rt J\u0101nis Balodis uzskata, ka milzu sare\u017e\u0123\u012bjums Izra\u0113las, Latvijas un “Eirov\u012bzijas” gad\u012bjum\u0101 rodas br\u012bd\u012b, kad nav skaidrs, ko noz\u012bm\u0113 neitr\u0101la attieksme. Vi\u0146apr\u0101t, ja Latvija pateiktu, ka atbalsta Izra\u0113las dal\u012bbu “Eirov\u012bzij\u0101”, tad tas noz\u012bm\u0113tu, ka Latvija ar\u012b atbalsta Izra\u0113las realiz\u0113to \u0101rpolitiku, bet, ja Latvija pateiktu, ka neatbalsta Izra\u0113las dal\u012bbu “Eirov\u012bzij\u0101”, tad m\u0113s, Arta Sveces v\u0101rdiem, izmestu savu \u0123imenes locekli uz ielas. “Ko tad m\u0113s \u012bsti dar\u0101m \u0161aj\u0101 situ\u0101cij\u0101? Tas nav skaidrs,” dramaturgs saka. “\u0160is ir \u013coti sare\u017e\u0123\u012bti, es piekr\u012btu. Un t\u0101p\u0113c ir gr\u016bti iz\u0161\u0137irties. Bet izlikties, ka tas ir atrisin\u0101ts t\u0101p\u0113c, ka m\u0101kslai nav nek\u0101da sakara ar politiku, ar\u012b nav labi,” atbild Artis Svece.<\/p>\n “M\u0113s jau negrib\u0113tu, lai, ja Latvijai kaut kas notiktu, “Eirov\u012bzij\u0101” teiktu \u2013 j\u0101, Latvijai iet gr\u016bti, bet tom\u0113r m\u016bzika ir augst\u0101ka par visu,” Artis Svece turpina.<\/p>\n<\/blockquote>\n Vai cilv\u0113ki, kas uzskata, ka nav saist\u012bti ar politiku, ir mu\u013c\u0137i?<\/p>\n\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n
\n