{"id":84406,"date":"2025-12-23T17:18:07","date_gmt":"2025-12-23T17:18:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/84406\/"},"modified":"2025-12-23T17:18:07","modified_gmt":"2025-12-23T17:18:07","slug":"pavests-mudina-priesterus-bus-uzticigiem-savam-aicinajumam","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/84406\/","title":{"rendered":"P\u0101vests mudina priesterus b\u016bs uztic\u012bgiem savam aicin\u0101jumam"},"content":{"rendered":"<p>Tuvojoties Ziemassv\u0113tkiem, Vatik\u0101ns publiskoja p\u0101vesta Leona XIV apustulisko v\u0113stuli par priestera identit\u0101ti un lomu. Dokuments ar nosaukumu \u201cUztic\u012bba, kas rada n\u0101kotni\u201d tika uzrakst\u012bts 60 gadus p\u0113c Vatik\u0101na II koncila dekr\u0113tu \u201cOptatam totius\u201d un \u201cPresbyterorum Ordinis\u201d izn\u0101k\u0161anas. Leons XIV mudina priesterus dz\u012bvot uztic\u012bgi, jo uztic\u012bba ir n\u0101kotnes garants.<\/p>\n<p>J\u0101nis Evertovskis \u2013 Vatik\u0101ns<\/p>\n<p>Apustuliskaj\u0101 v\u0113stul\u0113, kas adres\u0113ta visai Dieva tautai, p\u0101vests p\u0101rskata ordin\u0113t\u0101 kalpojuma identit\u0101ti un lomu, \u0146emot v\u0113r\u0101 to, ko Kungs prasa no Bazn\u012bcas m\u016bsdien\u0101s. T\u0101d\u0101 veid\u0101 tiek turpin\u0101ts Vatik\u0101na II koncila aktualiz\u0101cijas darbs. \u0160aj\u0101 12 lappu\u0161u garaj\u0101 dokument\u0101, kas tika parakst\u012bts 2025. gada 8. decembr\u012b, Romas b\u012bskaps vispirms atg\u0101dina 1965. gada 28. oktobr\u012b un 7. decembr\u012b izsludin\u0101to dekr\u0113tu <a href=\"https:\/\/www.vatican.va\/archive\/hist_councils\/ii_vatican_council\/documents\/vat-ii_decree_19651028_optatam-totius_lv.html\" target=\"_blank\" rel=\"external nofollow noopener\">Optatam totius<\/a> un <a href=\"https:\/\/www.vatican.va\/archive\/hist_councils\/ii_vatican_council\/documents\/vat-ii_decree_19651207_presbyterorum-ordinis_lv.html\" target=\"_blank\" rel=\"external nofollow noopener\">Presbyterorum Ordinis<\/a> m\u0101c\u012bbu. Pirmais ir velt\u012bts priesteru form\u0101cijai, bet otrais \u2013 vi\u0146u kalpojumam un dz\u012bvei.<\/p>\n<p>Leons XIV nor\u0101da, ka Bazn\u012bca ir vienot\u012bbas starp taut\u0101m z\u012bme un instruments, un ir aicin\u0101ta atjaunoties. T\u0101s atjauno\u0161an\u0101s ir liel\u0101 m\u0113ra atkar\u012bga no priesteriem, kurus vada Kristus Gars. \u0160\u012b ideja bija ar\u012b abu min\u0113to Vatik\u0101na II koncila tekstu tap\u0161anas pamat\u0101. T\u0101p\u0113c Sv\u0113tais t\u0113vs mudina turpin\u0101t tos las\u012bt un p\u0113t\u012bt, jo \u012bpa\u0161i semin\u0101ros un vis\u0101s viet\u0101s, kur notiek sagatavo\u0161an\u0101s ordin\u0113tajam kalpojumam. No \u0161iem dekr\u0113tiem izriet Bazn\u012bcai uztic\u0113ts uzdevums: nep\u0101rtraukti un katru dienu atjaunot priesteru kalpo\u0161anu, sme\u013coties sp\u0113kus no t\u0101s sakn\u0113m, kas ir saikne starp Kristu un Bazn\u012bcu, lai priesteri, ejot kop\u0101 ar visiem tic\u012bgajiem un vi\u0146iem kalpojot, b\u016btu m\u0101cek\u013ci mision\u0101ri saska\u0146\u0101 ar Vi\u0146a Sirdi.<\/p>\n<p>Priester\u012bbas aicin\u0101jums ir br\u012bva Dieva d\u0101vana, ko cilv\u0113ks sa\u0146em par velti \u2013 turpina p\u0101vests. Aicin\u0101jums nav kaut kas uzspiests no Dieva puses, bet m\u012blo\u0161s pied\u0101v\u0101jums ar Dieva \u017e\u0113last\u012bbas pal\u012bdz\u012bbu iesaist\u012bties pest\u012b\u0161anas un br\u012bv\u012bbas projekt\u0101. Tas ir uztic\u012bgi j\u0101glab\u0101 past\u0101v\u012bgas atgrie\u0161an\u0101s dinamik\u0101 \u2013 vi\u0146\u0161 raksta, uzsverot, ka ikviens aicin\u0101jums Bazn\u012bc\u0101 rodas no person\u012bgas tik\u0161an\u0101s ar Kristu.<\/p>\n<p>Attur\u012bga un \u0161\u0137\u012bsta dz\u012bve <\/p>\n<p>Uztic\u012bba aicin\u0101jumam, it \u012bpa\u0161i p\u0101rbaud\u012bjumu un k\u0101rdin\u0101jumu br\u012b\u017eos, stiprin\u0101s, ja m\u0113s neaizmirstam \u0161o balsi, ja m\u0113s ar dedz\u012bbu atceramies Kunga, kas m\u016bs m\u012bl, izv\u0113las un aicina, balsi \u2013 saka Romas b\u012bskaps priesteriem. P\u0101vests ar\u012b mudina ikvienu ar savas attur\u012bg\u0101s un \u0161\u0137\u012bst\u0101s dz\u012bves liec\u012bbu atbild\u0113t cilv\u0113ku lielaj\u0101m alk\u0101m p\u0113c paties\u0101m un sirsn\u012bg\u0101m attiec\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>Form\u0101cija <\/p>\n<p>Sv\u0113tais t\u0113vs aicina visus priesterus past\u0101v\u012bgi r\u016bp\u0113ties par savu izgl\u012bt\u012bbu, lai saglab\u0101tu dz\u012bvu Dieva d\u0101vanu, kas sa\u0146emta Ordin\u0101cijas sakrament\u0101. Past\u0101v\u012bg\u0101 form\u0101cija ir sava aicin\u0101juma nemit\u012bga aktualiz\u0101cija \u2013 vi\u0146\u0161 nor\u0101da.<\/p>\n<p>Uztic\u012bbas kr\u012bze <\/p>\n<p>Sav\u0101 apustuliskaj\u0101 v\u0113stul\u0113 Leons XIV piemin uztic\u012bbas Bazn\u012bcai kr\u012bzi p\u0113d\u0113jo gadu desmitu laik\u0101, ko izrais\u012bja da\u017eu priesteru pastr\u0101d\u0101tie seksu\u0101l\u0101s izmanto\u0161anas noziegumi. Tie ir kauna traips, kas liek mums k\u013c\u016bt pazem\u012bg\u0101kiem \u2013 vi\u0146\u0161 atz\u012bst. To rezult\u0101t\u0101 pieauga apzi\u0146a par integr\u0101las form\u0101cijas steidzamo nepiecie\u0161am\u012bbu, kas \u013cautu nodro\u0161in\u0101t kandid\u0101tu uz priester\u012bbu cilv\u0113cisko izaugsmi un briedumu, k\u0101 ar\u012b bag\u0101tas un nopietnas gar\u012bg\u0101s dz\u012bves vajadz\u012bbu.<\/p>\n<p>Vientul\u012bba <\/p>\n<p>Daudzos kontekstos, jo \u012bpa\u0161i Rietumos, priesteri sastopas ar jauniem izaicin\u0101jumiem, kas saist\u012bti ar pa\u0161reiz\u0113jo mobilit\u0101ti un soci\u0101l\u0101s strukt\u016bras sadrumstalot\u012bbu. Tas noz\u012bm\u0113, ka priesteri vairs nav integr\u0113ti konsekvent\u0101 un tic\u012bg\u0101 vid\u0113, kas bija balsts vi\u0146u kalpo\u0161anai agr\u0101k. T\u0101p\u0113c, k\u0101 skaidro p\u0101vests, vi\u0146i ir vair\u0101k pak\u013cauti vientul\u012bbai, kas apsl\u0101p\u0113 apustulisko degsmi un var izrais\u012bt dr\u016bmu nosl\u0113g\u0161anos sev\u012b. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c, sekojot savu priek\u0161te\u010du nor\u0101d\u012bjumiem, Leons XIV v\u0113las, lai vis\u0101s viet\u0113j\u0101s Bazn\u012bc\u0101s dzimtu atjaunota ap\u0146em\u0161an\u0101s eventu\u0101li veicin\u0101t kopienas dz\u012bves stilu, lai priesteri var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t viens otram gar\u012bg\u0101s un intelektu\u0101l\u0101s dz\u012bves att\u012bst\u012bb\u0101, uzlabot sadarb\u012bbu kalpo\u0161an\u0101 un izvair\u012bties no briesm\u0101m, ko var rad\u012bt vientul\u012bba.<\/p>\n<p>Br\u0101l\u012bba un vienot\u012bba <\/p>\n<p>V\u0113stules nosl\u0113gum\u0101 p\u0101vests izsaka v\u0113l\u0113\u0161anos, lai Bazn\u012bca b\u016btu vienota, lai t\u0101 b\u016btu vienot\u012bbas un kop\u012bbas z\u012bme un k\u013c\u016btu par ieraugu samierin\u0101tai pasaulei. Vi\u0146\u0161 pateicas priesteriem un lajiem, kas atver savu sirdi un pr\u0101tu koncila dekr\u0113tu Presbyterorum Ordinis un Optatam totius pravietiskajam v\u0113st\u012bjumam un ir gatavi kop\u012bgi smelties no t\u0101 bar\u012bbu un iedvesmu Bazn\u012bcas ce\u013cam.<\/p>\n<p>\u201cEs uzticu visus semin\u0101ristus, diakonus un priesterus,\u201d vi\u0146\u0161 raksta, \u201cBezvain\u012bg\u0101s Jaunavas, Lab\u0101 Padoma M\u0101tes, un pr\u0101vestu aizbild\u0146a un visu priesteru parauga sv\u0113t\u0101 J\u0101\u0146a Marijas Vianeja aizbildniec\u012bbai. K\u0101 teica Arsas pr\u0101vests: \u00abPriester\u012bba ir J\u0113zus Sirds m\u012blest\u012bba\u00bb.\u201d<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Tuvojoties Ziemassv\u0113tkiem, Vatik\u0101ns publiskoja p\u0101vesta Leona XIV apustulisko v\u0113stuli par priestera identit\u0101ti un lomu. Dokuments ar nosaukumu \u201cUztic\u012bba,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":84407,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-84406","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115770025792534940","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/84406","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=84406"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/84406\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/84407"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=84406"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=84406"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=84406"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}