Latvijas banku sektors uzr\u0101da stabilu, bet piesardz\u012bgu sniegumu<\/p>\n
Latvijas banku sektors \u0161\u012b gada pirmajos devi\u0146os m\u0113ne\u0161os ir guvis 329,262 miljonu eiro pe\u013c\u0146u, tom\u0113r \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js iez\u012bm\u0113 iev\u0113rojamu \u2013 27% \u2013 kritumu sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar analo\u0123isko periodu 2024. gad\u0101. K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, \u0161\u012b inform\u0101cija balst\u012bta uz Latvijas Bankas publiskotajiem datiem, sniedzot p\u0101rskatu par nozares finansi\u0101lo vesel\u012bbu un tendenc\u0113m viduspunkt\u0101 starp gadiem. Lai gan pe\u013c\u0146as apjoms ir maz\u0101ks, kop\u0113j\u0101 finan\u0161u sist\u0113mas stabilit\u0101te un kredit\u0113\u0161anas aktivit\u0101te liecina par citu faktoru ietekmi, kas p\u0101rspie\u017e t\u012bro ien\u0101kumu samazin\u0101jumu.<\/p>\n
Banku finansi\u0101lo rezult\u0101tu dinamika bie\u017ei vien atspogu\u013co pla\u0161\u0101ku makroekonomisko vidi un monet\u0101r\u0101s politikas izmai\u0146as. P\u0113d\u0113j\u0101 gada laik\u0101 nov\u0113rot\u0101s procentu likmju korekcijas, \u012bpa\u0161i Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas (ECB) l\u0113mumi, tie\u0161i ietekm\u0113 banku galveno ien\u0101kumu avotu \u2013 t\u012bros procentu ien\u0101kumus. \u0160is spiediens ir viens no galvenajiem iemesliem, k\u0101p\u0113c kop\u0113j\u0101 pe\u013c\u0146a neizdodas sasniegt pag\u0101ju\u0161\u0101 gada l\u012bmeni.<\/p>\n
Procentu ien\u0101kumu samazin\u0101jums un komisijas maksu pieaugums<\/p>\n
Detaliz\u0113ta anal\u012bze liecina, ka galvenais pe\u013c\u0146as krituma c\u0113lonis ir procentu ien\u0101kumu mazin\u0101\u0161an\u0101s. Banku procentu ien\u0101kumi 2025. gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os sasniedza 964,017 miljonus eiro, kas ir par 17,3% maz\u0101k nek\u0101 2024. gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os. Interesanti, ka \u0161aj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 banku procentu izdevumi samazin\u0101j\u0101s v\u0113l strauj\u0101k \u2013 par 20%, veidojot 255,631 miljonu eiro. \u0160\u012b at\u0161\u0137ir\u012bba nor\u0101da uz spiedienu uz procentu mar\u017e\u0101m, kas ir banku biznesa pamat\u0101 \u2013 ien\u0101kumu avoti samazin\u0101s \u0101tr\u0101k nek\u0101 izdevumi, kas saist\u012bti ar noguld\u012bt\u0101ju piesaisti. Tas at\u0161\u0137iras no iepriek\u0161\u0113jiem gadiem, kad strauji augo\u0161\u0101s likmes veicin\u0101ja ien\u0101kumu pieaugumu.<\/p>\n
Savuk\u0101rt no neprocentu ien\u0101kumu avotiem situ\u0101cija ir pozit\u012bv\u0101ka. Banku komisijas naudas ien\u0101kumi \u0161ogad devi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 273,525 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, uzr\u0101dot pieaugumu par 5,7% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu. Tom\u0113r ar\u012b komisijas naudas izdevumi ir augu\u0161i, palielinoties par 8,6% l\u012bdz 84,765 miljoniem eiro. \u0160is modelis \u2013 procentu ien\u0101kumu kritums un komisijas ien\u0101kumu m\u0113rens pieaugums \u2013 ilustr\u0113 nozares diversifik\u0101cijas centienus, lai mazin\u0101tu atkar\u012bbu no sv\u0101rst\u012bgaj\u0101m likm\u0113m.<\/p>\n
Kredit\u0113\u0161anas un noguld\u012bjumu tirgus notur\u012bba<\/p>\n
Neskatoties uz pe\u013c\u0146as kritumu, Latvijas banku sektora bilances r\u0101d\u012bt\u0101ji uzr\u0101da stabilit\u0101tes paz\u012bmes un pat izaugsmi. Banku sektora kop\u0113jie akt\u012bvi 2025. gada septembra beig\u0101s bija 31,107 miljardu eiro v\u0113rti, kas ir par 2% jeb 616,538 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 2024. gada nogal\u0113.<\/p>\n
\u012apa\u0161i uzkr\u012bto\u0161s ir kred\u012btportfe\u013ca pieaugums. Banku izsniegto kred\u012btu apm\u0113rs nebanku klientiem \u0161\u012b gada septembra beig\u0101s sasniedza 18,075 miljardus eiro, kas ir par 8,5% jeb 1,414 miljardiem eiro vair\u0101k nek\u0101 2024. gada beig\u0101s. Starpsegmnetu griezum\u0101 izaugsme ir v\u0113rojama gan uz\u0146\u0113mumu, gan m\u0101jsaimniec\u012bbu sektor\u0101, kas liecina par ekonomikas atg\u016b\u0161anos un invest\u012bciju pieaugumu.<\/p>\n
\u201cP\u0113c ilgsto\u0161as stagn\u0101cijas kredit\u0113\u0161an\u0101 ir v\u0113rojamas pozit\u012bvas tendences,\u201d secin\u0101ts Latvijas Bankas sagatavotaj\u0101 Finan\u0161u Pieejam\u012bbas P\u0101rskat\u0101 2025. \u0160is pieaugums, \u012bpa\u0161i uz\u0146\u0113mumu segment\u0101, ir kritiski svar\u012bgs valsts ekonomikas att\u012bst\u012bbai.<\/p><\/blockquote>\n
Iek\u0161zemes nefinan\u0161u sabiedr\u012bb\u0101m izsniegto aizdevumu apjoms palielin\u0101jies par 9,7% l\u012bdz 7,405 miljardiem eiro. \u012apa\u0161i strauja izaugsme, par 11,4%, fiks\u0113ta mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu (MVU) segment\u0101, kur izsniegti 4,584 miljardi eiro. Ar\u012b m\u0101jsaimniec\u012bbu kred\u012btportfelis pieaudzis par 8,8%.<\/p>\n
Noguld\u012bjumu b\u0101zes dinamika un atdeves r\u0101d\u012bt\u0101ji<\/p>\n
Iedz\u012bvot\u0101ju un uz\u0146\u0113mumu uztic\u012bba banku sist\u0113mai atspogu\u013cojas noguld\u012bjumu apjomos. L\u012bdz 2025. gada 30. septembrim bankas bija piesaist\u012bju\u0161as 25,987 miljardus eiro noguld\u012bjumos, kas ir 1,7% jeb 428,38 miljonu eiro pieaugums kop\u0161 2024. gada beig\u0101m. Iek\u0161zemes klientu noguld\u012bjumi pieaugu\u0161i par 0,8%, sasniedzot 21,233 miljardus eiro. M\u0101jsaimniec\u012bbu noguld\u012bjumu apjoms \u0161aj\u0101 period\u0101 palielin\u0101jies par 4,8%.<\/p>\n
Pe\u013c\u0146as kritums un akt\u012bvu pieaugums atsaucas ar\u012b uz efektivit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101jiem. K\u0101 liecina Latvijas Bankas dati, izmaksu attiec\u012bba pret ien\u0101kumiem (CIR) gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os pasliktin\u0101jusies l\u012bdz 55,9%. T\u0101pat samazin\u0101jies kapit\u0101la atdeves r\u0101d\u012bt\u0101js (ROE), kas atspogu\u013co rentabilit\u0101ti attiec\u012bb\u0101 pret pa\u0161u kapit\u0101lu. \u0160ie r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina par to, ka, lai gan bankas str\u0101d\u0101 ar pe\u013c\u0146u, operacion\u0101l\u0101 efektivit\u0101te ir k\u013cuvusi zem\u0101ka nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101. Tas var b\u016bt saist\u012bts ar pieaugo\u0161ajiem administrat\u012bvajiem izdevumiem, tostarp solidarit\u0101tes iemaks\u0101m, kas rada papildu finansi\u0101lo slogu.<\/p>\n
Banku sektora n\u0101kotnes perspekt\u012bvas<\/p>\n
Latvijas banku sektors, apkopojot datus par devi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem, joproj\u0101m demonstr\u0113 sp\u0113ju uztur\u0113t pozit\u012bvu rezult\u0101tu, ta\u010du tas notiek apst\u0101k\u013cos, kad ie\u0146\u0113mumu no galven\u0101s darb\u012bbas jomas ir mazin\u0101ju\u0161ies. Lai gan kredit\u0113\u0161anas apjomi aug, un tas ir b\u016btisks pozit\u012bvs sign\u0101ls ekonomikai, bank\u0101m n\u0101ksies koncentr\u0113ties uz izmaksu p\u0101rvald\u012bbu un jaunu ien\u0101kumu avotu efektivit\u0101tes uzlabo\u0161anu, lai mazin\u0101tu straujo procentu ien\u0101kumu krituma ietekmi n\u0101kamajos periodos.<\/p>\n
Regulatori, tostarp Latvijas Banka, turpina uzraudz\u012bt gan risku notur\u012bbu, gan nodro\u0161in\u0101t finan\u0161u sektora stabilit\u0101ti, vienlaikus veicinot kred\u012btu pieejam\u012bbu uz\u0146\u0113mumiem un m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m, kas ir pamats ilgtsp\u0113j\u012bgai Latvijas ekonomikas izaugsmei. Svar\u012bgi sekot l\u012bdzi, k\u0101 bankas piel\u0101gosies iesp\u0113jamai procentu likmju stabiliz\u0101cijai vai t\u0101l\u0101kai mazin\u0101\u0161anai, kas var\u0113tu main\u012bt pe\u013c\u0146as veido\u0161an\u0101s strukt\u016bru gada atliku\u0161aj\u0101 da\u013c\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvijas banku sektors uzr\u0101da stabilu, bet piesardz\u012bgu sniegumu Latvijas banku sektors \u0161\u012b gada pirmajos devi\u0146os m\u0113ne\u0161os ir guvis…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":84789,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[2548,77,76,10300,8606,35,39,38,36,37,34,46,40,21445],"class_list":{"0":"post-84788","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-banku-pelna","9":"tag-bizness","10":"tag-business","11":"tag-finansu-sektors","12":"tag-kreditesana","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-banka","20":"tag-lv","21":"tag-procentu-ienakumi"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115773206887670580","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/84788","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=84788"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/84788\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/84789"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=84788"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=84788"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=84788"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}