{"id":86334,"date":"2025-12-26T06:17:07","date_gmt":"2025-12-26T06:17:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/86334\/"},"modified":"2025-12-26T06:17:07","modified_gmt":"2025-12-26T06:17:07","slug":"kina-intensifice-ziemelu-juras-cela-izmantosanu-rietumu-parvadataji-vero-situaciju-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/86334\/","title":{"rendered":"\u0136\u012bna intensific\u0113 Zieme\u013cu j\u016bras ce\u013ca izmanto\u0161anu, Rietumu p\u0101rvad\u0101t\u0101ji v\u0113ro situ\u0101ciju\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Arktikas strat\u0113\u0123isk\u0101s p\u0101rmai\u0146as: \u0136\u012bnas aktivit\u0101te aug<\/p>\n<p>Arktikas re\u0123ion\u0101 notiek v\u0113rien\u012bga strat\u0113\u0123isk\u0101 sacens\u012bba, ko veicina klimata p\u0101rmai\u0146u izrais\u012bt\u0101 strauj\u0101 ledus ku\u0161ana, paverot jaunas ku\u0123o\u0161anas iesp\u0113jas un veicinot piek\u013cuvi v\u0113rt\u012bgiem miner\u0101lresursiem. K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 \u0136\u012bna p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 iev\u0113rojami palielin\u0101jusi savu kl\u0101tb\u016btni un aktivit\u0101ti uz Zieme\u013cu j\u016bras ce\u013ca (ZJC).<\/p>\n<p>Jaun\u0101kie dati liecina par stabilu \u0136\u012bnas konteineru p\u0101rvad\u0101jumu pieaugumu \u0161aj\u0101 arktiskaj\u0101 koridor\u0101. 2025. gad\u0101 \u0136\u012bna \u012bstenojusi kopum\u0101 14 konteinerku\u0123u reisus starp \u0100ziju un Eiropu pa ZJC, kas ir iev\u0113rojams pieaugums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 11 reisiem 2024. gad\u0101 un tikai septi\u0146iem reisiem 2023. gad\u0101. \u0160\u012b dinamika apliecina Pekinas m\u0113r\u0137tiec\u012bgo virz\u012bbu uz \u0161\u012b mar\u0161ruta komercializ\u0101ciju.<\/p>\n<p>Zieme\u013cu j\u016bras ce\u013c\u0161 k\u0101 alternat\u012bva pasaules tirdzniec\u012bbai<\/p>\n<p>Zieme\u013cu j\u016bras ce\u013c\u0161, kas iet gar Krievijas Arktisko piekrasti cauri vair\u0101k\u0101m j\u016br\u0101m, tiek uzskat\u012bts par potenci\u0101li revolucion\u0101ru glob\u0101l\u0101s lo\u0123istikas mar\u0161rutu. Sal\u012bdzinot ar tradicion\u0101lo mar\u0161rutu caur Suecas kan\u0101lu, Vidusj\u016bru un Singap\u016bru, ZJC ir l\u012bdz pat 40% \u012bs\u0101ks, kas var\u0113tu iev\u0113rojami samazin\u0101t gan ce\u013cojuma laiku, gan izmaksas. \u0160is mar\u0161ruts ir \u012bpa\u0161i vilino\u0161s kontinentu savieno\u0161anai.<\/p>\n<p>Jau 2025. gada septembr\u012b bija zi\u0146ots par \u0136\u012bnas m\u0113\u0123in\u0101jumu izm\u0113\u0123in\u0101t jaunu mar\u0161rutu uz Eiropu, kad konteinerku\u0123is \u201cIstanbul Bridge\u201d dev\u0101s no \u0136\u012bnas ostas uz Lielbrit\u0101niju, paredzamam ce\u013ca laikam aptuveni 18 dienas. Lai gan \u0161\u0101di ku\u0123o\u0161anas pas\u0101kumi nav jauni, \u0136\u012bnas ilgtermi\u0146a m\u0113r\u0137is ir regul\u0101ras satiksmes izveide \u0161aj\u0101 posm\u0101. \u0160is solis tiek v\u0113rt\u0113ts k\u0101 potenci\u0101ls main\u012bt gan pasaules tirdzniec\u012bbas virzienus, gan \u0123eopolitisko situ\u0101ciju, vienlaikus radot nopietnus vides riskus.<\/p>\n<p>Rietumu p\u0101rvad\u0101t\u0101ju nogaido\u0161\u0101 poz\u012bcija<\/p>\n<p>Kam\u0113r \u0136\u012bna akt\u012bvi att\u012bsta savu infrastrukt\u016bru un izmanto ZJC, Rietumu lo\u0123istikas un p\u0101rvad\u0101jumu komp\u0101nijas saglab\u0101 piesardz\u012bgu vai nogaido\u0161u poz\u012bciju. Lai gan agr\u0101k tika prognoz\u0113ts, ka regul\u0101ri un ekonomiski izdev\u012bgi konteineru p\u0101rvad\u0101jumi no Zieme\u013ceiropas uz Austrum\u0101ziju pa ZJC var\u0113tu k\u013c\u016bt re\u0101li ap 2040. gadu, l\u012bdz \u0161im komerci\u0101lais apjoms no Rietumu uz\u0146\u0113mumu puses nav sasniedzis iecer\u0113to l\u012bmeni.<\/p>\n<p>Rietumu p\u0101rvad\u0101t\u0101ji, iesp\u0113jams, joproj\u0101m v\u0113rt\u0113 mar\u0161ruta ilgtermi\u0146a stabilit\u0101ti, politiskos riskus, kas saist\u012bti ar Krievijas kontroli p\u0101r lielu ce\u013ca posmu, k\u0101 ar\u012b apdro\u0161in\u0101\u0161anas un ledlau\u017eu nodro\u0161in\u0101\u0161anas izmaksas un sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu. Latvijas tranz\u012bta sektors, kas tradicion\u0101li orient\u0113ts uz Rietumu\u2013Austrumu un Zieme\u013cu\u2013Dienvidu pl\u016bsm\u0101m, r\u016bp\u012bgi seko l\u012bdzi \u0161ai att\u012bst\u012bbai, cerot piesaist\u012bt jaunas kravu grupas, neraugoties uz p\u0101rmai\u0146\u0101m tradicion\u0101lajos mar\u0161rutos.<\/p>\n<p>Krievijas un \u0136\u012bnas sadarb\u012bba Arktik\u0101<\/p>\n<p>Zieme\u013cu j\u016bras ce\u013ca izmanto\u0161ana ir cie\u0161i saist\u012bta ar Krievijas un \u0136\u012bnas attiec\u012bb\u0101m. Maskava mekl\u0113 jaunus sabiedrotos un ekonomiskos partnerus, lai kompens\u0113tu sankciju ietekmi, un \u0136\u012bna steidzas g\u016bt maksim\u0101lu labumu no atkl\u0101taj\u0101m iesp\u0113j\u0101m, invest\u0113jot Krievijas teritorij\u0101 eso\u0161aj\u0101s naftas un g\u0101zes atradn\u0113s un piedaloties ar Krieviju saist\u012btos Arktikas projektos. \u0136\u012bna, sevi pozicion\u0113jot k\u0101 glob\u0101lu lielvaru, v\u0113las piedal\u012bties ar\u012b Arktikas re\u0123iona p\u0101rvald\u012bb\u0101, ko t\u0101 uzskata par vienu no sav\u0101m strat\u0113\u0123iskaj\u0101m front\u0113m.<\/p>\n<p>Eksperti nor\u0101da, ka \u0161\u012b sadarb\u012bba balst\u0101s nevis uz skaidru ideolo\u0123iju, bet gan uz kop\u012bgo v\u0113lmi saglab\u0101t varu un graut Rietumu dominanci. Savuk\u0101rt Centr\u0101l\u0101zijas re\u0123ion\u0101 nov\u0113rojams, ka Krievijas milit\u0101r\u0101 autorit\u0101te Ukrainas kara d\u0113\u013c ir iedrag\u0101ta, \u013caujot \u0136\u012bnai palielin\u0101t savu ekonomisko ietekmi, lai gan re\u0123ion\u0101l\u0101s valstis cen\u0161as diversific\u0113t partnerus, baidoties no p\u0101rm\u0113r\u012bgas atkar\u012bbas no Pekinas.<\/p>\n<p>Ietekme uz resursiem un \u0123eopolitiku<\/p>\n<p>L\u012bdz ar ku\u0123o\u0161anas ce\u013cu atv\u0113r\u0161anu, pieaug ar\u012b interese par Arktikas dabas resursiem, tostarp naftu, g\u0101zi un kritiski svar\u012bgiem izejmateri\u0101liem, piem\u0113ram, retzemju met\u0101liem, kuru ra\u017eo\u0161an\u0101 \u0136\u012bna ir liels sp\u0113l\u0113t\u0101js. \u0160\u012b piek\u013cuve resursiem ir v\u0113l viens b\u016btisks stimuls Pekinas strat\u0113\u0123iskajai anga\u017e\u0113t\u012bbai re\u0123ion\u0101.<\/p>\n<p>Re\u0123ion\u0101l\u0101 konkurence skar ar\u012b zin\u0101tnes un p\u0113tniec\u012bbas jomas. \u0136\u012bnai ir svar\u012bgi, lai t\u0101s zin\u0101tniskie sasniegumi, \u012bpa\u0161i klimata, led\u0101ju un oke\u0101nu izp\u0113t\u0113, tiktu atz\u012bti glob\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, apliecinot t\u0101s k\u0101 lielvaras statusu. T\u0101d\u0113j\u0101di Zieme\u013cu j\u016bras ce\u013c\u0161 k\u013c\u016bst par mezglu, kur\u0101 savijas ekonomisk\u0101s, \u0123eopolitisk\u0101s un zin\u0101tnisk\u0101s intereses, un tas prasa cie\u0161u Latvijas un citu Baltijas valstu uzman\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Arktikas strat\u0113\u0123isk\u0101s p\u0101rmai\u0146as: \u0136\u012bnas aktivit\u0101te aug Arktikas re\u0123ion\u0101 notiek v\u0113rien\u012bga strat\u0113\u0123isk\u0101 sacens\u012bba, ko veicina klimata p\u0101rmai\u0146u izrais\u012bt\u0101 strauj\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":86335,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,7204,57,28,29,32,33,21980,22,4213,234,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21979,21,58],"class_list":{"0":"post-86334","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arktika","10":"tag-arvalstim","11":"tag-breaking-news","12":"tag-breakingnews","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-globala-tirdznieciba","16":"tag-headlines","17":"tag-kina","18":"tag-krievija","19":"tag-latest-news","20":"tag-latestnews","21":"tag-latvia","22":"tag-latvian","23":"tag-latviesu","24":"tag-latviesu-valoda","25":"tag-latviesuvaloda","26":"tag-latvija","27":"tag-lv","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-world","34":"tag-world-news","35":"tag-worldnews","36":"tag-ziemelu-juras-cels","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115784413619222251","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/86334","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=86334"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/86334\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/86335"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=86334"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=86334"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=86334"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}