Jau aptuveni ned\u0113\u013cu soci\u0101laj\u0101 medij\u0101 “X” figur\u0113 da\u017e\u0101di ieraksti, kuros uzsv\u0113rts, ka “Latvija ir p\u0113d\u0113j\u0101 viet\u0101”. \u0160o vadmot\u012bvu akt\u012bvi izmanto ar\u012b ar kust\u012bbu “Bez partij\u0101m” saist\u012bti cilv\u0113ki. Port\u0101ls “Delfi” skaidro, vai Latvija tik tie\u0161\u0101m ir p\u0113d\u0113j\u0101 viet\u0101 un no kurienes aug k\u0101jas \u0161im vadmot\u012bvam.<\/p>\n
Statistikas r\u0101d\u012bt\u0101js, kas p\u0101rv\u0113rsts politisk\u0101 lozung\u0101<\/p>\n
“\u0160odien ofici\u0101li EIROSTAT apstiprin\u0101ts fakts – Latvija beidzot nok\u013cuvusi Eiropas Savien\u012bbas P\u0112D\u0112J\u0100 VIET\u0100,” 17. decembr\u012b rakst\u012bja re\u017eisors Alvis Hermanis<\/a>. Tikai n\u0101kamaj\u0101 ierakst\u0101 Hermanis pievienoja saiti uz “Eurostat<\/a>” m\u0101jaslapu. Divas dienas v\u0113l\u0101k ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113js Armands Broks atsauc\u0101s uz Hermani un rakst\u012bja: “[..] Latvija \u0161obr\u012bd p\u0113c Eirostat datiem nu jau ir p\u0113d\u0113j\u0101 viet\u0101 Eirop\u0101, un \u0161\u0101d\u0101 situ\u0101cij\u0101 padoties b\u016btu nepr\u0101t\u012bgi.” Vi\u0146\u0161 tikai p\u0113c cita lietot\u0101ja l\u016bguma preciz\u0113ja, par k\u0101diem datiem ir runa.<\/p>\n Atk\u0101rtot par Latvijas p\u0113d\u0113jo vietu turpin\u0101ja ar\u012b citi “X” lietot\u0101ji, bet, kas ir tas, uz ko vi\u0146i visi atsaucas?<\/p>\n 17. decembr\u012b “Eurostat” public\u0113ja rakstu ar nosaukumu “M\u0101jsaimniec\u012bbu materi\u0101l\u0101 labkl\u0101j\u012bba ES iev\u0113rojami at\u0161\u0137iras<\/a>“. “Eurostat” sav\u0101 rakst\u0101 skaidro, ka 2024. gad\u0101 faktiskais individu\u0101lais pat\u0113ri\u0146\u0161, kas tiek izmantots k\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bbu materi\u0101l\u0101s labkl\u0101j\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101js, Eiropas Savien\u012bbas (ES) valst\u012bs sv\u0101rst\u012bj\u0101s no 72% l\u012bdz 146% no ES vid\u0113j\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ja.<\/p>\n Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 10 valst\u012bs faktiskais individu\u0101lais pat\u0113ri\u0146\u0161 uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija vien\u0101ds ar ES vid\u0113jo l\u012bmeni vai to p\u0101rsniedza. L\u012bdere bija Luksemburga ar r\u0101d\u012bt\u0101ju, kas par 46% p\u0101rsniedza ES vid\u0113jo. Savuk\u0101rt zem\u0101kais faktiskais individu\u0101lais pat\u0113ri\u0146\u0161 uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju tika re\u0123istr\u0113ts Latvij\u0101 (28% zem ES vid\u0113j\u0101), k\u0101 ar\u012b Bulg\u0101rij\u0101 un Ung\u0101rij\u0101 (ab\u0101s valst\u012bs \u2013 27% zem ES vid\u0113j\u0101).<\/p>\n Taj\u0101 pa\u0161\u0101 rakst\u0101 nor\u0101d\u012bts, ka ar\u012b r\u0101d\u012bt\u0101js \u2013 iek\u0161zemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju \u2013 b\u016btiski at\u0161\u0137\u012br\u0101s starp ES valst\u012bm: desmit valst\u012bs IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju p\u0101rsniedza ES vid\u0113jo l\u012bmeni. Augst\u0101kais IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju tika re\u0123istr\u0113ts Luksemburg\u0101 (245% no ES vid\u0113j\u0101). Savuk\u0101rt zem\u0101kais IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju tika re\u0123istr\u0113ts Bulg\u0101rij\u0101 (66% no ES vid\u0113j\u0101), Latvij\u0101 (68%) un Grie\u0137ij\u0101 (69%).<\/p>\n 2024. gads \u2013 piesardz\u012bgs. Situ\u0101ciju koment\u0113 ekonomisti<\/p>\n Kas ir faktiskais individu\u0101lais pat\u0113ri\u0146\u0161? K\u0101 skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Ga\u0161puitis<\/a>, \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ietver visas preces un pakalpojumus, ko m\u0101jsaimniec\u012bbas izmanto. “Turkl\u0101t ne tikai to, ko ieg\u0101d\u0101jas pa\u0161as, bet ar\u012b ko nodro\u0161ina valsts. Ar\u012b cenu at\u0161\u0137ir\u012bbas un infl\u0101cijas tendences var ietekm\u0113t vietu tabul\u0101. Izmai\u0146as poz\u012bcij\u0101s ietekm\u0113 tas, cik akt\u012bvi pa\u0161as m\u0101jsaimniec\u012bbas ir t\u0113r\u0113ju\u0161as,” atz\u012bm\u0113 ekonomists.<\/p>\n Vi\u0146\u0161, koment\u0113jot “Eurostat” datus par faktisk\u0101 individu\u0101l\u0101 pat\u0113ri\u0146a l\u012bmeni, port\u0101lam “Delfi” atz\u012bst, ka Latvija kopum\u0101 atrodas ierastaj\u0101 valstu komp\u0101nij\u0101 ar zem\u0101kiem ekonomisk\u0101s att\u012bst\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101jiem ES. Ekonomists atz\u012bm\u0113, ka iepriek\u0161\u0113jos gados relat\u012bvi esam biju\u0161i lab\u0101k\u0101s poz\u012bcij\u0101s, piem\u0113ram, 2022. gad\u0101 apsteidzot ar\u012b Igauniju. <\/p>\n Ga\u0161puitis nor\u0101da, ka 2024. gads bija pat\u0113ri\u0146\u0101 piesardz\u012bgs, bet, aktiviz\u0113joties pat\u0113ri\u0146am, ir iesp\u0113jas situ\u0101ciju uzlabot. “Poz\u012bcijas ietekm\u0113 ar\u012b cenu l\u012bme\u0146a izmai\u0146u at\u0161\u0137ir\u012bbas starp valst\u012bm un ar\u012b to, ko uz\u0146emas segt vai sniegt valstu vald\u012bbas. T\u0101d\u0113\u013c redzam, ka ar\u012b relat\u012bvais 100% l\u012bmenis ir main\u012bgs, t\u0101pat k\u0101 vietas tabul\u0101. Tabula neatspogu\u013co pre\u010du un pakalpojumu kvalit\u0101ti, kam ar\u012b ir liela noz\u012bme,” turpina Ga\u0161puitis.<\/p>\n Vi\u0146\u0161 prognoz\u0113, ka “n\u0101kamgad izk\u0101rtojums jau var b\u016bt cits, bet kopum\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bbas starp valst\u012bm tabulas lejasgal\u0101 ir tik nelielas, lai par to nen\u0101ktos p\u0101rm\u0113r\u012bgi p\u0101rdz\u012bvot. B\u016btisk\u0101k ir atrast ce\u013cu uz ilgtsp\u0113j\u012bgu un \u0101tr\u0101ku ekonomisko izaugsmi”.<\/p>\n “Luminor<\/a>” galvenais ekonomists P\u0113teris Strauti\u0146\u0161 atz\u012bst<\/a>, ka sabiedr\u012bb\u0101 nostiprin\u0101s priek\u0161stats, ka labkl\u0101j\u012bbas pieauguma temps m\u016bsu valst\u012b ir viduv\u0113js vai pat v\u0101j\u0161. Lai gan, k\u0101 nor\u0101da ekonomists, \u0161aj\u0101 priek\u0161stat\u0101 ir paties\u012bbas elementi, ilg\u0101k\u0101 laik\u0101 Latvijas sniegums ir bijis izcils.<\/p>\n Piem\u0113ram, saska\u0146\u0101 ar “Eurostat” IKP pieaugums uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju laik\u0101 no 1995. gada l\u012bdz 2024. gadam Latvij\u0101 bija otrais strauj\u0101kais ES aiz Lietuvas. Pasaules Bankas (PB) apr\u0113\u0137ini v\u0113sta, ka laik\u0101 no 1993. gada l\u012bdz 2023. gadam Latvijas IKP uz iedz\u012bvot\u0101ju pieaugums bija visstrauj\u0101kais starp vis\u0101m pasaules valst\u012bm, kuras \u0161obr\u012bd PB ierindo augstu ien\u0101kumu grup\u0101.<\/p>\n “Ta\u010du re\u0101lais kopprodukts “uz galvi\u0146u” kop\u0161 2019. gada ir audzis vairs tikai nedaudz strauj\u0101k par ES vid\u0113jo \u2013 par 6,9% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 4,3% ES vid\u0113ji. Att\u012bst\u012bbas bremzi ir spiedis gan liktenis, gan neizdar\u012bba. M\u016bsu valsti vair\u0101k nek\u0101 vid\u0113jo Eiropu ietekm\u0113 kar\u0161 Ukrain\u0101. Ta\u010du sniegums b\u016btu lab\u0101ks, ja iepriek\u0161 vair\u0101k b\u016btu dar\u012bts invest\u012bciju piesaist\u0113, kas var\u0113tu b\u016bt galvenais faktors, kas nosaka Latvijas un Lietuvas pieaugo\u0161o plaisu,” atz\u012bst ekonomists.<\/p>\n Strauti\u0146\u0161 port\u0101lam “Delfi” uzver, ka kar\u0161 Ukrain\u0101 daudz maz\u0101k ietekm\u0113ja vair\u0101kas valstis Eiropas dienvidos ar sal\u012bdzino\u0161i nelieliem ien\u0101kumiem. \u0160\u012bs valstis turpina g\u016bt labumu no t\u016brisma nozares atg\u016b\u0161an\u0101s p\u0113c pand\u0113mijas. <\/p>\n Ta\u010du 2025. gad\u0101 situ\u0101cija jau main\u012bj\u0101s, turpm\u0101kajos divos gados cikliskie faktori var\u0113tu b\u016bt daudz labv\u0113l\u012bg\u0101ki Latvijai un p\u0101r\u0113j\u0101m Eiropas valst\u012bm, prognoz\u0113 ekonomists.<\/p>\n Vaic\u0101ts, vai Latvija ir p\u0113d\u0113j\u0101 viet\u0101 ES, Strauti\u0146\u0161 nor\u0101da, ka p\u0113c \u0161\u012b viena parametra t\u0101 ac\u012bmredzot p\u0113rn bija. Bet ar\u012b vi\u0146\u0161 aicina \u0146emt v\u0113r\u0101 apst\u0101k\u013cu kopumu.<\/p>\n Ekonomists atz\u012bm\u0113, ka Latvija nav p\u0113d\u0113j\u0101 viet\u0101 p\u0113c IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju: “Ne viss IKP tiek pat\u0113r\u0113ts. Grie\u0137iem pal\u012bdz vair\u0101k pat\u0113r\u0113t tas, ka invest\u012bciju l\u012bmenis \u0161aj\u0101 ekonomik\u0101 jau ilgsto\u0161i ir \u013coti zems. Savuk\u0101rt Latvij\u0101 kop\u0161 2010. gada nav bijis gada, ka ieguld\u012bjumu pamatl\u012bdzek\u013cos un IKP attiec\u012bba ir bijusi zem ES vid\u0113j\u0101. 2016.gad\u0101 t\u0101 bija vien\u0101da, bet visos p\u0101r\u0113jos \u2013 augst\u0101ka.”<\/p>\n Padomju vara, finan\u0161u kr\u012bze, kar\u0161 Ukrain\u0101, zemos r\u0101d\u012bt\u0101jus skaidro EM<\/p>\n Port\u0101ls “Delfi” l\u016bdza koment\u0101ru ar\u012b Ekonomikas ministrijai (EM). Ar\u012b tur nor\u0101da, ka abus r\u0101d\u012bt\u0101jus \u2013 Latvijas IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju un faktisk\u0101 individu\u0101l\u0101 pat\u0113ri\u0146a l\u012bmenis \u2013 ietekm\u0113 vair\u0101ki cie\u0161i saist\u012bti faktori. Viens no galvenajiem \u2013 sare\u017e\u0123\u012btais v\u0113sturiskais mantojums, kur\u0101 iez\u012bm\u0113jas padomju laika sekas, p\u0101rejas perioda izaicin\u0101jumi un demogr\u0101fisk\u0101s izmai\u0146as.<\/p>\n Devi\u0146desmito gadu s\u0101kum\u0101, Latvijai atg\u016bstot neatkar\u012bbu, IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju veidoja vien aptuveni tre\u0161da\u013cu no ES vid\u0113j\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ja. 2004. gad\u0101, kad Latvija pievienoj\u0101s ES, IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju jau bija sasniedzis 45,2% no ES vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a.<\/p>\n P\u0113c iest\u0101\u0161an\u0101s ES, r\u0101d\u012bt\u0101ji auga strauji, bet 2008. gad\u0101 temps pal\u0113nin\u0101j\u0101s. Tam ir vair\u0101ki iemesli, atz\u012bm\u0113 ministrij\u0101. Pirmk\u0101rt, 2008. gada finan\u0161u kr\u012bze Latvij\u0101 norit\u0113ja smag\u0101k nek\u0101 m\u016bsu kaimi\u0146valst\u012bs un vid\u0113ji ES. Otrk\u0101rt, laik\u0101 no 2016. l\u012bdz 2018. gadam Latvijas banku nozare piedz\u012bvoja b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as, kas samazin\u0101ja finan\u0161u sektora apjomu un negat\u012bvi ietekm\u0113ja kredit\u0113\u0161anu un izaugsmi. Un, tre\u0161k\u0101rt, kar\u0161 Ukrain\u0101. Tas uz Latvijas tautsaimniec\u012bbu atst\u0101j dzi\u013c\u0101ku iespaidu nek\u0101 vid\u0113ji ES, jo Latvijai bija cie\u0161\u0101kas ekonomisk\u0101s saiknes ar Krieviju.<\/p>\n EM ar\u012b nor\u0101da, ka p\u0113d\u0113jos gados Latvijas poz\u012bcijas iedz\u012bvot\u0101ju individu\u0101l\u0101 pat\u0113ri\u0146a r\u0101d\u012bt\u0101jos ir ietekm\u0113jis ar\u012b strauj\u0101ks cenu k\u0101pums nek\u0101 vid\u0113ji ES, kas kopum\u0101 ir ietekm\u0113jis ar\u012b Latvijas m\u0101jsaimniec\u012bbu pirktsp\u0113ju relat\u012bvi pret cit\u0101m ES valst\u012bm.<\/p>\n Vai Latvija ir p\u0113d\u0113j\u0101 viet\u0101<\/p>\n Form\u0101li, j\u0101, bet runa ir par vienu konkr\u0113tu r\u0101d\u012bt\u0101ju (faktiskais individu\u0101lais pat\u0113ri\u0146\u0161) un vienu konkr\u0113tu gadu (2024.): faktiskais individu\u0101lais pat\u0113ri\u0146\u0161 2024. gad\u0101 Latvij\u0101 bija zem\u0101kais ES. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 inform\u0101cijas izplat\u012bt\u0101ji ne tikai uzreiz nepasaka, kur\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101j\u0101 Latvija ie\u0146em p\u0113d\u0113jo vietu, bet ar\u012b nenor\u0101da, ka at\u0161\u0137ir\u012bbas starp lejas gala valst\u012bm ir \u013coti nelielas.<\/p>\n Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>