{"id":87725,"date":"2025-12-27T20:19:39","date_gmt":"2025-12-27T20:19:39","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/87725\/"},"modified":"2025-12-27T20:19:39","modified_gmt":"2025-12-27T20:19:39","slug":"vesture-unikala-flora-un-nakotnes-perspektivas-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/87725\/","title":{"rendered":"v\u0113sture, unik\u0101l\u0101 flora un n\u0101kotnes perspekt\u012bvas\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>V\u0113sturiskais piemineklis svin 90. gadsk\u0101rtu<\/p>\n<p>Jau pavisam dr\u012bz Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ts atz\u012bm\u0113s savu 90. jubileju, apliecinot savu noz\u012bmi Latvijas dabas aizsardz\u012bbas v\u0113stur\u0113. \u0160is viens no sen\u0101kajiem Latvijas rezerv\u0101tiem atrodas Kurzemes dienvidrietumu da\u013c\u0101, starp Ziemupi un P\u0101vilostu, aptverot 1454,9 hekt\u0101rus . Rezerv\u0101ta dibin\u0101\u0161anas galvenais m\u0113r\u0137is 1936. gad\u0101 bija unik\u0101l\u0101 slapjo me\u017ea aug\u0161anas apst\u0101k\u013cu tipa, paz\u012bstama k\u0101 \u201cgr\u012bnis\u201d, un \u013coti ret\u0101 auga \u2013 gr\u012b\u0146a s\u0101rtenes (*Erica tetralix*) \u2013 saglab\u0101\u0161ana . \u0160\u012b Atlantijas perioda augu suga Latvij\u0101 atrodas uz sava izplat\u012bbas are\u0101la austrumu robe\u017eas . K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ts ir noz\u012bm\u012bga teritorija, kas pieredz\u0113jusi gan cilv\u0113ka saimniecisko darb\u012bbu, gan m\u016bsdienu dabas aizsardz\u012bbas centienus.<\/p>\n<p>Izveide un att\u012bst\u012bba gadu gait\u0101<\/p>\n<p>Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ts savas past\u0101v\u0113\u0161anas laik\u0101 ir piedz\u012bvojis vair\u0101kas b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as gan plat\u012bbas, gan statusa zi\u0146\u0101 . S\u0101kotn\u0113ji, 1936. gad\u0101, t\u0101 plat\u012bba bija ap 700 hekt\u0101riem . P\u0113c 1945. gada teritorija tika iek\u013cauta 1. grupas me\u017eu kategorij\u0101, bet 1957. gad\u0101 tai tika pie\u0161\u0137irts rezerv\u0101ta statuss . 1986. gad\u0101 rezerv\u0101ta plat\u012bba tika palielin\u0101ta l\u012bdz 1472 hekt\u0101riem, pievienojot me\u017ea apgabalus ar gr\u012b\u0146a s\u0101rteni , un m\u016bsdien\u0101s t\u0101 ir 1454,9 hekt\u0101ri . No 1979. l\u012bdz 2011. gadam Gr\u012b\u0146u rezerv\u0101ts bija administrat\u012bvi pak\u013cauts Sl\u012bteres nacion\u0101lajam parkam . T\u0101 k\u0101 teritorija ir \u013coti jut\u012bga, saska\u0146\u0101 ar Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ta likumu, kas pie\u0146emts 2000. gad\u0101, vis\u0101 t\u0101s plat\u012bb\u0101 ir noteikta regul\u0113jam\u0101 re\u017e\u012bma zona, lai nodro\u0161in\u0101tu ekosist\u0113mu, ainavu un sugu daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161anu . Lai nodro\u0161in\u0101tu rezerv\u0101ta ekosist\u0113mu, ainavu un sugu daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161anu, vis\u0101 rezerv\u0101ta teritorij\u0101 noteikta regul\u0113jam\u0101 re\u017e\u012bma zona .<\/p>\n<p>Flora un fauna \u2013 Gr\u012b\u0146u bag\u0101t\u012bbas<\/p>\n<p>Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ta flora ir \u012bpa\u0161i v\u0113rt\u012bga, jo \u0161eit konstat\u0113tas 560 vaskul\u0101ro augu sugas . Starp retaj\u0101m un aizsarg\u0101jamaj\u0101m sug\u0101m minamas ne tikai gr\u012b\u0146a s\u0101rtene, bet ar\u012b Sib\u012brijas skalbe, parast\u0101 purvmirte, kr\u0101su zeltlape, skrajais un s\u012bpoli\u0146u donis . Tiek uzsv\u0113rts, ka rezerv\u0101ta teritorij\u0101 ir konstat\u0113tas 33 \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jamas augu sugas un 16 putnu sugas . Gr\u012b\u0146u s\u0101rtene ir \u013coti rets biotopu veids, kas aiz\u0146em tikai 0,01% no Latvijas teritorijas . Lai veicin\u0101tu t\u0101s izplat\u012bbu, tiek pl\u0101noti pas\u0101kumi, tostarp slapjo virs\u0101ju atjauno\u0161ana . Gr\u012b\u0146u rezerv\u0101ta faun\u0101 domin\u0113 me\u017ea dz\u012bvnieki, piem\u0113ram, staltbrie\u017ei, stirnas, me\u017ea c\u016bkas, me\u017ea caunas, bebri, pel\u0113kie za\u0137i un da\u017e\u0101di grauz\u0113ji . No putniem bie\u017ei sastopami rube\u0146i un me\u017eirbes . Gr\u012b\u0146os sastopams ar\u012b Latvij\u0101 \u013coti rets un Sarkanaj\u0101 gr\u0101mat\u0101 iek\u013cauts putns \u2013 \u010d\u016bsk\u0113rglis . Ar\u012b biotopu atjauno\u0161anas pas\u0101kumi ir svar\u012bgi, jo daudzi v\u0113sturiski biju\u0161i virs\u0101ji padomju laikos tika savagoti un tajos ieaudz\u0113ts me\u017es .<\/p>\n<p>Dabas daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161anas izaicin\u0101jumi un n\u0101kotne<\/p>\n<p>K\u0101 nor\u0101da eksperti, slapjie virs\u0101ji, kas ir b\u016btiska Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ta ainavas sast\u0101vda\u013ca, ir \u013coti reti un to past\u0101v\u0113\u0161ana ir atkar\u012bga no klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m un atbilsto\u0161as apsaimnieko\u0161anas . Viena no galvenaj\u0101m probl\u0113m\u0101m ir atkl\u0101to plat\u012bbu aizaug\u0161ana ar kokiem, kas apdraud gr\u012b\u0146a s\u0101rtenes aug\u0161anu . Lai saglab\u0101tu \u0161o Eiropas m\u0113rog\u0101 reto augu, ir nepiecie\u0161ams mekl\u0113t veidus, k\u0101 uztur\u0113t atkl\u0101t\u0101s ainavas . Ugunsgr\u0113ki, lai gan destrukt\u012bvi, ir biju\u0161i svar\u012bgi gr\u012b\u0146a s\u0101rtenes vairo\u0161an\u0101s proces\u0101 ar s\u0113kl\u0101m . Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde akt\u012bvi str\u0101d\u0101 pie dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101nu izstr\u0101des, lai nodro\u0161in\u0101tu biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161anu n\u0101kamajiem 12 gadiem . Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101tam tiek izstr\u0101d\u0101ts jauns dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101ns, kur\u0101 tiek aicin\u0101ti piedal\u012bties interesenti un sniegt savus priek\u0161likumus l\u012bdz 2025. gada 31. martam . \u0160is process apliecina nep\u0101rtrauktu darbu pie unik\u0101l\u0101s ekosist\u0113mas saglab\u0101\u0161anas.<\/p>\n<p>Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ts k\u0101 kult\u016brv\u0113sturisk\u0101 v\u0113rt\u012bba<\/p>\n<p>Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ts ir ne tikai noz\u012bm\u012bga dabas teritorija, bet ar\u012b vieta ar savu kult\u016brv\u0113sturisko mantojumu . V\u0113sturiski \u0161aj\u0101 teritorij\u0101 saimniekoju\u0161i latga\u013cu iece\u013cot\u0101ji . Par vi\u0146u kl\u0101tb\u016btni liecina saglab\u0101jusies kaps\u0113ta un bazn\u012bcas vieta . Ir saglab\u0101ju\u0161\u0101s ar\u012b atmi\u0146as par biju\u0161ajiem iedz\u012bvot\u0101jiem, kuri tur pavad\u012bju\u0161i b\u0113rn\u012bbu un jaun\u012bbu, pieminot latgalie\u0161u valodu, dzied\u0101\u0161anu un danco\u0161anu . Ar\u012b biju\u0161\u0101 me\u017esarga Valda Grunska m\u0101ja \u201cCeri\u0146i\u201d ir da\u013ca no \u0161\u012b mantojuma, lai gan gadiem ir atst\u0101ta likte\u0146a var\u0101 . Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ta 80. jubilejas svin\u012bbas 2016. gad\u0101 ietv\u0113ra fotoizst\u0101di \u201cCaur uguni un \u016bdeni\u201d, kas atspogu\u013coja gan dabas unik\u0101l\u0101s ainavas, gan v\u0113sturiskos dokumentus, gan ar\u012b me\u017esarga dienasgr\u0101matas att\u0113lus . \u0160ie pas\u0101kumi \u013cauj iepaz\u012bt teritorijas unikalit\u0101ti un piemin\u0113t Gr\u012b\u0146iem noz\u012bm\u012bgas person\u012bbas . Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ts ir izveidots, lai saglab\u0101tu nep\u0101rveidotas v\u0113sturiski izveidoju\u0161\u0101s dabas ekosist\u0113mas un p\u0113t\u012btu taj\u0101s notieko\u0161os procesus, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161in\u0101tu izz\u016bdo\u0161o un reto augu, s\u0113\u0146u, \u0137\u0113rpju un dz\u012bvnieku aizsardz\u012bbu .<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"V\u0113sturiskais piemineklis svin 90. gadsk\u0101rtu Jau pavisam dr\u012bz Gr\u012b\u0146u dabas rezerv\u0101ts atz\u012bm\u0113s savu 90. jubileju, apliecinot savu noz\u012bmi&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":87726,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,8152,28,29,22075,32,33,22074,22073,22,22076,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-87725","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biologiska-daudzveidiba","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-dabas-aizsardziba-latvija","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-grina-sartene","16":"tag-grinu-dabas-rezervats","17":"tag-headlines","18":"tag-kurzemes-piekraste","19":"tag-latest-news","20":"tag-latestnews","21":"tag-latvia","22":"tag-latvian","23":"tag-latviesu","24":"tag-latviesu-valoda","25":"tag-latviesuvaloda","26":"tag-latvija","27":"tag-lv","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115793386834412543","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/87725","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=87725"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/87725\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/87726"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=87725"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=87725"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=87725"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}