{"id":87983,"date":"2025-12-28T07:24:22","date_gmt":"2025-12-28T07:24:22","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/87983\/"},"modified":"2025-12-28T07:24:22","modified_gmt":"2025-12-28T07:24:22","slug":"no-navejosam-karstuma-vilniem-lidz-pludiem-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/87983\/","title":{"rendered":"no n\u0101v\u0113jo\u0161\u0101m karstuma vi\u013c\u0146iem l\u012bdz pl\u016bdiem\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>2025. gada posto\u0161ais mantojums<\/p>\n<p>Pasauli ir p\u0101r\u0146\u0113mu\u0161i ekstr\u0113mi laikapst\u0101k\u013ci, radot satrauco\u0161us att\u0113lus \u2013 cilv\u0113ki b\u0113g no pl\u016bdiem, m\u0101jas sagr\u016bst, un ce\u013ci p\u0101rv\u0113r\u0161as par dub\u013cu up\u0113m. Eirop\u0101 2025. gads tika iez\u012bm\u0113ts ar pl\u016bdiem, n\u0101v\u0113jo\u0161iem karstuma vi\u013c\u0146iem, sausumu un rekordaugstiem me\u017eu ugunsgr\u0113kiem, no k\u0101 sek\u0101m kontinents joproj\u0101m m\u0113\u0123ina atg\u016bties. K\u0101 inform\u0113 telekan\u0101ls EuroNews, eksperti br\u012bdina, ka \u0161ie notikumi var k\u013c\u016bt par \u201cjauno normu\u201d, ja netiks veikti radik\u0101li pas\u0101kumi siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju samazin\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p>Lai gan zin\u0101tnieki atturas konkr\u0113ti nosaukt vain\u012bgos katr\u0101 atsevi\u0161\u0137\u0101 ekstr\u0113mo laikapst\u0101k\u013cu notikum\u0101, past\u0101v pla\u0161s vienpr\u0101t\u012bba, ka klimata p\u0101rmai\u0146as pastiprina to bie\u017eumu un intensit\u0101ti. Katrs gr\u0101ds gaisa temperat\u016bras paaugstin\u0101juma \u013cauj atmosf\u0113rai uz\u0146emt aptuveni septi\u0146us procentus vair\u0101k mitruma, kas var izrais\u012bt sp\u0113c\u012bg\u0101kas lietusg\u0101zes. &#8220;Cilv\u0113ka izrais\u012bt\u0101s klimata p\u0101rmai\u0146as noz\u012bm\u0113, ka vasaras laikapst\u0101k\u013ci norisin\u0101s uz sild\u0101mas plan\u0113tas fona,&#8221; skaidro Nacion\u0101lais Atmosf\u0113ras zin\u0101tnes centrs. &#8220;Ar katru sasil\u0161anas gr\u0101du, Zemes klimats piedz\u012bvo bie\u017e\u0101kus un intens\u012bv\u0101kus karstuma vi\u013c\u0146us.&#8221;<\/p>\n<p>Eiropas ekstr\u0113mie laikapst\u0101k\u013ci 2025. gad\u0101<\/p>\n<p>2025. gads ies\u0101k\u0101s v\u0113traini Francij\u0101, kur stipri v\u0113ji sasniedza \u0101trumu l\u012bdz 110 km\/h. Pavasar\u012b ekstr\u0113mi laikapst\u0101k\u013ci sk\u0101ra ar\u012b citas Eiropas valstis: Sp\u0101nijas centr\u0101laj\u0101 un zieme\u013cu da\u013c\u0101 desmitiem cilv\u0113ku tika evaku\u0113ti v\u0113tras \u201cMartinho\u201d d\u0113\u013c, bet Rum\u0101nij\u0101 pl\u016bdi, kas bija slikt\u0101kie tr\u012bs gadu desmitos, izrais\u012bja posta\u017eu slavenaj\u0101 Peidas s\u0101l\u012b. Lai gan karstuma vi\u013c\u0146i, kas sasniedza rekordaugstumu kontinent\u0101, k\u013cuva par vasaras galveno probl\u0113mu. Pat Arktikas lok\u0101, kur j\u016blij\u0101 tr\u012bspadsmit dienas temperat\u016bra p\u0101rsniedza 30\u00b0C, Somija tr\u012bs ned\u0113\u013cas c\u012bn\u012bj\u0101s ar 30\u00b0C karstumu, sag\u0101d\u0101jot probl\u0113mas iedz\u012bvot\u0101jiem un zv\u0113riem.<\/p>\n<p>T\u0101l\u0101k uz dienvidiem temperat\u016bra p\u0101rsniedza 40\u00b0C, izraisot sausumu daudz\u0101s valst\u012bs. Intens\u012bvais karstums noveda pie kontinent\u0101l\u0101s m\u0113roga \u0101rk\u0101rtas situ\u0101cijas, izsludinot vesel\u012bbas un ugunsgr\u0113ku br\u012bdin\u0101jumus. Madrid\u0113 iedz\u012bvot\u0101ji tika aicin\u0101ti izvair\u012bties no tie\u0161iem saules stariem, bet Francij\u0101 publiskie baseini tika padar\u012bti par br\u012bvi pieejamiem. It\u0101lij\u0101 tika ieviesti aizliegumi darbam \u0101r\u0101 karst\u0101kaj\u0101s dienas stund\u0101s, bet Grie\u0137ij\u0101 uz laiku tika sl\u0113gtas galven\u0101s t\u016brisma vietas.<\/p>\n<p>N\u0101v\u0113jo\u0161\u0101s sekas un saist\u012btie zaud\u0113jumi<\/p>\n<p>N\u0101v\u0113jo\u0161o karstuma vi\u013c\u0146u upuru skaits pieauga, izraisot pla\u0161as diskusijas. Barselon\u0101 g\u0101ja boj\u0101 51 gadu vec\u0101 ielu t\u012br\u012bt\u0101ja Montse Agilara, kas sabruka uz ielas, str\u0101d\u0101jot 35\u00b0C karstum\u0101. Vi\u0146as n\u0101ve izrais\u012bja protestus, kur g\u0101j\u0113ji pauda sa\u0161utumu par to, ka &#8220;ekstr\u0113mais karstums ir ar\u012b darba vietas vardarb\u012bba&#8221;.<\/p>\n<blockquote>\n<p>P\u0113t\u012bjums par 854 Eiropas pils\u0113t\u0101m liecina, ka klimata p\u0101rmai\u0146as bija atbild\u012bgas par 68% no aptuveni 24 400 karstuma izrais\u012btaj\u0101m n\u0101v\u0113m \u0161ovasar.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Visvair\u0101k skart\u0101s valstis bija Rum\u0101nija, Bulg\u0101rija, Grie\u0137ija un Kipra, kur vienas ned\u0113\u013cas laik\u0101 tika re\u0123istr\u0113ts aptuveni 950 n\u0101ves gad\u012bjumu. Eiropas galvaspils\u0113t\u0101s ar visliel\u0101ko n\u0101ves gad\u012bjumu skaitu uz iedz\u012bvot\u0101ju skaitu bija Roma, At\u0113nas un Bukareste. Kopum\u0101 vis\u0101s 854 pils\u0113t\u0101s klimata p\u0101rmai\u0146as bija atbild\u012bgas par 4597 n\u0101ves gad\u012bjumiem It\u0101lij\u0101, 2841 Sp\u0101nij\u0101, 1477 V\u0101cij\u0101 un 1444 Francij\u0101. Anal\u012bze par\u0101d\u012bja, ka klimata p\u0101rmai\u0146as ar\u012b palielin\u0101ja par 40 reiz\u0113m iesp\u0113jam\u012bbu rad\u012bt me\u017eu ugunsgr\u0113kus Portug\u0101l\u0113 un Sp\u0101nij\u0101, izraisot vair\u0101k nek\u0101 380 000 hekt\u0101ru sadeg\u0161anu Sp\u0101nij\u0101 un gandr\u012bz 3% no Portug\u0101les zemes masas.<\/p>\n<p>Ekonomiskais trieciens un n\u0101kotnes prognozes<\/p>\n<p>Eksperti l\u0113\u0161, ka ekstr\u0113mie laikapst\u0101k\u013ci 2025. gad\u0101 rad\u012bju\u0161i \u012bstermi\u0146a ekonomiskos zaud\u0113jumus vismaz 43 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, bet kop\u0113j\u0101s izmaksas l\u012bdz 2029. gadam var\u0113tu sasniegt 126 miljardus eiro. Saska\u0146\u0101 ar p\u0113t\u012bjumu, kas public\u0113ts septembr\u012b, karstuma vi\u013c\u0146i, sausums un pl\u016bdi sk\u0101ra ceturtda\u013cu ES re\u0123ionu. It\u0101lija piedz\u012bvoja vienu no vissmag\u0101kajiem ekonomiskajiem kritumiem ar prognoz\u0113tajiem zaud\u0113jumiem 11,9 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 2025. gad\u0101, bet Sp\u0101nij\u0101 tie sasniedza 12,2 miljardus eiro. Zin\u0101tnieki prognoz\u0113, ka 2026. gads var\u0113tu k\u013c\u016bt par ceturto karst\u0101ko gadu kop\u0161 1850. gada, kad glob\u0101l\u0101 vid\u0113j\u0101 temperat\u016bra p\u0101rsniegs 1.4\u00b0C virs pirmsindustri\u0101l\u0101 l\u012bme\u0146a.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"2025. gada posto\u0161ais mantojums Pasauli ir p\u0101r\u0146\u0113mu\u0161i ekstr\u0113mi laikapst\u0101k\u013ci, radot satrauco\u0161us att\u0113lus \u2013 cilv\u0113ki b\u0113g no pl\u016bdiem, m\u0101jas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":87984,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,22406,22405,32,33,22,20418,3761,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,4821,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-87983","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-eiropa-2025","13":"tag-ekstremie-laikapstakli","14":"tag-featured-news","15":"tag-featurednews","16":"tag-headlines","17":"tag-karstuma-vilni","18":"tag-klimata-parmainas","19":"tag-latest-news","20":"tag-latestnews","21":"tag-latvia","22":"tag-latvian","23":"tag-latviesu","24":"tag-latviesu-valoda","25":"tag-latviesuvaloda","26":"tag-latvija","27":"tag-lv","28":"tag-news","29":"tag-pludi","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115796001686746665","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/87983","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=87983"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/87983\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/87984"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=87983"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=87983"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=87983"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}