{"id":88574,"date":"2025-12-29T10:56:08","date_gmt":"2025-12-29T10:56:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/88574\/"},"modified":"2025-12-29T10:56:08","modified_gmt":"2025-12-29T10:56:08","slug":"kalifornija-liesmas-naviga-svelme-eiropa-un-postosi-taifuni-azija-sogad-lielakas-dabas-stihijas-pasaule-raksts-2","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/88574\/","title":{"rendered":"Kalifornija liesm\u0101s, n\u0101v\u012bga svelme Eirop\u0101 un posto\u0161i taif\u016bni \u0100zij\u0101. \u0160ogad liel\u0101k\u0101s dabas stihijas pasaul\u0113 \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>Aizejo\u0161ais gads pasaul\u0113 nesis daudz dabas stihiju, tom\u0113r laic\u012bga prognoz\u0113\u0161ana un br\u012bdin\u0101jumu sist\u0113mas \u013c\u0101vu\u0161as mazin\u0101t post\u012bjumus, cietu\u0161o un boj\u0101g\u0101ju\u0161o skaitu.\u00a0<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"1\" name=\"1\"\/>Savva\u013cas ugunsgr\u0113ki Kalifornij\u0101\u00a0<\/p>\n<p>\u0160is gads ies\u0101k\u0101s ar posto\u0161ajiem me\u017eu ugunsgr\u0113kiem ASV Kalifornijas \u0161tat\u0101. Ugunsgr\u0113ki pras\u012bja vair\u0101k nek\u0101 30 cilv\u0113ku dz\u012bv\u012bbu, bet ar ugunsgr\u0113kiem netie\u0161i saist\u012btas vair\u0101k nek\u0101 400 cilv\u0113ku n\u0101ves.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>L\u012bdz ar zemi nodega ne vien kvart\u0101li, bet veselas apdz\u012bvotas vietas.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Vides organiz\u0101cijas steidza ugunsgr\u0113kos vainot klimata p\u0101rmai\u0146as, tom\u0113r klimata p\u0101rmai\u0146as vienas pa\u0161as nesp\u0113tu rad\u012bt t\u0101du posta\u017eu. Diem\u017e\u0113l viena da\u013ca vainas bija ar\u012b neapdom\u012bgu, pat nepr\u0101t\u012bgu dabas zonu apsaimnieko\u0161anai \u2013 tas \u013c\u0101va uzkr\u0101ties lielam daudzumam augu nobiru un atlieku, kas k\u013cuva par degmateri\u0101lu, turkl\u0101t vairums ugunsgr\u0113ku bija cilv\u0113ku izrais\u012bti, da\u013ca \u013caunpr\u0101t\u012bgi.\u00a0<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"2\" name=\"2\"\/>Kam\u0113r mums lietus un v\u0113sums, citviet Eirop\u0101 n\u0101v\u012bga svelme\u00a0<\/p>\n<p>Krietni liel\u0101ku skaitu cilv\u0113ku ietekm\u0113ja ne tik stihiska dabas par\u0101d\u012bba. T\u0101, ko m\u0113s Latvij\u0101 \u0161ogad nepiedz\u012bvoj\u0101m, bet Eiropas rietumu un centr\u0101laj\u0101 da\u013c\u0101 gan \u2013 karsta vasara. Tiesa, ar katru gadu da\u017e\u0101das metodikas, kas nov\u0113rt\u0113 boj\u0101 g\u0101ju\u0161o skaitu karstuma d\u0113\u013c, tiek pilnveidotas un r\u0101da arvien liel\u0101ku karstuma ietekmi. N\u012bderlandes un Lielbrit\u0101nijas klimatologi, vides un vesel\u012bbas nozaru zin\u0101tnieki apl\u0113su\u0161i, ka\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>karstuma vi\u013c\u0146u d\u0113\u013c \u0161ovasar Eirop\u0101 25 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku mira p\u0101ragri.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Bet ne maz\u0101ki karstuma vi\u013c\u0146i pavasar\u012b un vasaras s\u0101kum\u0101 sk\u0101ra Indiju un Pakist\u0101nu, turkl\u0101t re\u0123ionus, kur iedz\u012bvot\u0101ju ir v\u0113l vair\u0101k nek\u0101 Eirop\u0101, ta\u010du tur konstat\u0113ta nepilnu 500 cilv\u0113ku n\u0101ve, lai gan karstumu papildin\u0101ja elpu aizc\u0113rto\u0161s smogs un gaisa pies\u0101r\u0146ojums.<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"3\" name=\"3\"\/>Atlantijas oke\u0101na viesu\u013cv\u0113tras cent\u0101s b\u016bt saudz\u012bgas<\/p>\n<p>Relat\u012bvi saudz\u012bga \u0161ogad bija Atlantijas oke\u0101na tropisko viesu\u013cv\u0113tru sezona. T\u0101 ilgst no 1. j\u016bnija l\u012bdz 30. novembrim. Kop\u0113j\u0101 ciklonu ener\u0123ija bija mazliet virs ilggad\u0113j\u0101s klimatisk\u0101s normas, bet v\u0113tru skaits \u2013 13,\u00a0kas ir par vienu maz\u0101k nek\u0101 v\u0113sturiski vid\u0113ji. Sp\u0113c\u012bg\u0101s v\u0113tras liel\u0101koties plos\u012bj\u0101s atkl\u0101t\u0101 oke\u0101n\u0101, un to trajektorijas reti \u0161\u0137\u0113rsoja salas vai sasniedza Amerikas kontinent\u0101los krastus.\u00a0<\/p>\n<p>Posto\u0161\u0101k\u0101 no v\u0113tr\u0101m izr\u0101d\u012bj\u0101s p\u0113d\u0113j\u0101 \u2013 &#8220;Melisa&#8221;. T\u0101 ar augst\u0101k\u0101s, piekt\u0101s, kategorijas sp\u0113ku br\u0101z\u0101s p\u0101ri Jamaikai, k\u013c\u016bstot par sp\u0113c\u012bg\u0101ko viesu\u013cv\u0113tru, kas sk\u0101rusi \u0161o salu valsti. &#8220;Melisas&#8221; uzved\u012bb\u0101 bija saskat\u0101ma klimata p\u0101rmai\u0146u ietekme \u2013 bie\u017ei dzirdams, ka to d\u0113\u013c stihiju k\u013c\u016bs vair\u0101k un bie\u017e\u0101kas, tom\u0113r tie\u0161i Atlantijas oke\u0101na viesu\u013cv\u0113tru nek\u013c\u016bst vair\u0101k, ta\u010du galven\u0101 p\u0101rmai\u0146u ietekme \u2013 v\u0113tras sp\u0113j izveidoties un sasniegt piekto kategoriju \u013coti strauji.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>No br\u012b\u017ea, kad &#8220;Melisa&#8221; no 1. kategorijas sasniedza 5. kategoriju, pag\u0101ja tikai mazliet vair\u0101k nek\u0101 diennakts.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Laic\u012bga prognoz\u0113\u0161ana un br\u012bdin\u0101jumi \u013c\u0101va pagl\u0101bties no liela upuru skaita.\u00a0Jamaik\u0101, ko post\u012bja visvair\u0101k, boj\u0101 g\u0101ja 45 cilv\u0113ki, Puertoriko, Haiti, Kub\u0101 un cit\u0101s Kar\u012bbu j\u016bras un Meksikas l\u012b\u010da sal\u0101s kop\u0113jais upuru skaits sasniedza 102.\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"4\" name=\"4\"\/>Posto\u0161i taif\u016bni \u0100zijas dienvidaustrumos\u00a0<\/p>\n<p>V\u0113l viens tropisko v\u0113tru re\u0123ions, kas \u0161ogad piedz\u012bvoja sp\u0113c\u012bg\u0101kas v\u0113tras nek\u0101 parasti,\u00a0bija\u00a0\u0100zijas dienvidaustrumi:\u00a0Filip\u012bnas, Indon\u0113zija, Vjetnama, Taiv\u0101na, \u0136\u012bna un citas re\u0123iona valstis. T\u0101s cieta gan no taif\u016bnu v\u0113ja sp\u0113ka, gan jo \u012bpa\u0161i no intens\u012bv\u0101m, ilgsto\u0161\u0101m lietusg\u0101z\u0113m, kas rad\u012bja pl\u016bdus un zemes nogruvumus.\u00a0<\/p>\n<p> Decembra s\u0101kum\u0101 pl\u016bdos Indon\u0113zij\u0101 vien boj\u0101 g\u0101ja apm\u0113ram t\u016bkstotis cilv\u0113ku, no taif\u016bniem n\u0101v\u0113jo\u0161\u0101kais bija &#8220;Kalmaedi&#8221; novembra s\u0101kum\u0101, prasot vismaz 300 cilv\u0113ku dz\u012bv\u012bbu.\u00a0<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"5\" name=\"5\"\/>Lietavas un pl\u016bdi ASV rietumos\u00a0<\/p>\n<p>M\u016bsu zi\u0146\u0101s maz izskan\u0113jis, bet diezgan pamat\u012bgus pl\u016bdus piedz\u012bvoju\u0161i ASV un Kan\u0101das rietumu \u0161tati gan decembra s\u0101kum\u0101, gan gada nogal\u0113. Lietavas sk\u0101ra Kaliforniju, Oregonu un Va\u0161ingtonas \u0161tatu (nejaukt ar galvaspils\u0113tu Va\u0161ingtonu, kas atrodas otr\u0101 ASV krast\u0101, Va\u0161ingtonas \u0161tats ir ASV zieme\u013crietumos un robe\u017eojas ar Kan\u0101du),\u00a0 Britu Kolumbiju. Ap 8. decembri da\u017e\u0101s dien\u0101s viet\u0101m Britu Kolumbij\u0101 nolija l\u012bdz pat 250 milimetriem lietus. Sal\u012bdzin\u0101jumam, t\u0101 ir aptuveni tre\u0161da\u013ca no Latvijas visa gada normas.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>Lietavas \u0161ajos \u0161tatos izraisa fenomens, ko meteorolo\u0123ij\u0101 sauc par atmosf\u0113ras upi (angliski &#8216;atmospheric river&#8217;).\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>T\u0101 ir \u013coti mitra gaisa pl\u016bsma, kas no Klus\u0101 oke\u0101na pl\u016bst uz Zieme\u013camerikas krastiem. Decembra s\u0101kum\u0101 \u0161\u012b atmosf\u0113ras upe bija t\u016bksto\u0161iem kilometru gara un stiep\u0101s no tropiskajiem apvidiem oke\u0101n\u0101, pat Filip\u012bn\u0101m un Indon\u0113zijas, un vair\u0101kas dienas burtiski line\u0101ri gaisa masas pl\u016bda pa taisno p\u0101ri visam oke\u0101nam uz ASV. \u0160aj\u0101 gaisa mas\u0101 jau t\u0101 ir \u016bde\u0146iem bag\u0101ti lietusm\u0101ko\u0146i, bet, sastopoties ar reljefu, nokri\u0161\u0146u intensit\u0101t\u0113 palielin\u0101s v\u0113l vair\u0101k. T\u0101p\u0113c \u0161oziem no Kalifornijas nedzird\u0113sim zi\u0146as par me\u017eu un kr\u016bm\u0101ju ugunsgr\u0113kiem, glu\u017ei pret\u0113ji, vair\u0101kos re\u0123ionos izc\u0113lu\u0161ies pl\u016bdi. Ja Va\u0161ingtonas un Oregonas \u0161tatam \u0161\u0101ds \u016bdens apjoms tie\u0161\u0101m nes tikai klapatas, t\u0101l\u0101k uz dienvidiem,\u00a0Kalifornij\u0101, pl\u016bdi, protams, nav nekas labs, bet tas iev\u0113rojami atjauno \u016bdens kr\u0101jumus gan dabiskaj\u0101s \u016bdenstilp\u0113s, gan cilv\u0113ku rad\u012btajos \u016bdens rezervu\u0101ros, kas nodro\u0161ina liel\u0101s pils\u0113tas un lauksaimniec\u012bbas re\u0123ionus ar \u016bdeni. Skaidrs, ka vasar\u0101 Kalifornij\u0101 b\u016bs sausums, kuru p\u0101rdz\u012bvot pal\u012bdz\u0113s ziem\u0101 uzkr\u0101tie \u016bde\u0146i.\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"6\" name=\"6\"\/>Glob\u0101l\u0101 temperat\u016bra atkal tuvu rekordiem\u00a0<\/p>\n<p>Glob\u0101li 2025. gads, visticam\u0101k, b\u016bs otrs silt\u0101kais nov\u0113rojumu v\u0113stur\u0113. Pagaid\u0101m visi dati v\u0113l nav apkopoti, bet\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>l\u012bdz novembrim \u0161is gads bija 1,48 gr\u0101dus silt\u0101ks par vid\u0113jo pirmsindustri\u0101l\u0101 laika temperat\u016bru.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>P\u0113rnais bija rekords ar pat nedaudz vair\u0101k nek\u0101 1,5 gr\u0101diem virs pirmsindustri\u0101l\u0101 period\u0101 temperat\u016bras.\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"7\" name=\"7\"\/>&#8220;La Ninja&#8221; dzes\u0113ja, bet n\u0101kamgad atgriez\u012bsies &#8220;El Ninjo&#8221;\u00a0<\/p>\n<p>Glob\u0101lo temperat\u016bru \u013coti b\u016btiski ietekm\u0113 Klus\u0101 oke\u0101na fenomens &#8220;El Ninjo&#8221; un t\u0101 pret\u0113j\u0101 f\u0101ze &#8220;La Ninja&#8221;. Tiek uzskat\u012bts, ka tie\u0161i &#8220;El Ninjo&#8221; d\u0113\u013c 2024. gads bija vissilt\u0101kais nov\u0113rojumu v\u0113stur\u0113 \u2013 apvienojum\u0101 ar klimata p\u0101rmai\u0146u devumu. \u0160ogad, iest\u0101joties &#8220;La Ninja&#8221; f\u0101zei, kas pazemina temperat\u016bru, bija cer\u012bbas, ka t\u0101 b\u016bs iev\u0113rojami zem\u0101ka par p\u0113rno, bet izskat\u0101s, ka pazemin\u0101jums b\u016bs tikai par 0,1 vai 0,2 gr\u0101diem.\u00a0Mode\u013ci, kas prognoz\u0113 Klus\u0101 oke\u0101na f\u0101zes, paredz, ka n\u0101kam\u0101 gada s\u0101kum\u0101 iest\u0101sies neitr\u0101l\u0101 f\u0101ze, bet\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>n\u0101kam\u0101 gada vasar\u0101 vai otraj\u0101 pus\u0113 atgriez\u012bsies &#8220;El Ninjo&#8221;, kas noz\u012bm\u0113, ka n\u0101kamgad, visticam\u0101k, atkal dosimies jaunu glob\u0101l\u0101s temperat\u016bras rekordu virzien\u0101.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Starpcitu, &#8220;La Ninja&#8221; Eiropas medijos \u0161ogad min\u0113ts k\u0101 potenci\u0101ls iemesls aukstai ziemai. Ar\u012b da\u017eos Latvijas medijos ir izskan\u0113jusi zi\u0146a, ka \u0161\u012b Eirop\u0101, tostarp Latvij\u0101, var\u0113tu b\u016bt barg\u0101k\u0101 ziema \u2013 k\u0101 nu kur\u0161 zi\u0146o \u2013 30 gados vai gadsimta laik\u0101. Ar \u0161o prognozi galven\u0101 probl\u0113ma ir t\u0101, ka &#8220;El Ninjo&#8221; \u013coti tie\u0161i ietekm\u0113 laikapst\u0101k\u013cus Dienvidamerik\u0101, Zieme\u013camerik\u0101, Austr\u0101lij\u0101 un \u0100zijas austrumos, bet ietekme uz Eiropu ir tik pastarpin\u0101ta un taj\u0101 iesaist\u012bti v\u0113l daudzi citi procesi, ka t\u0101 nav skaidra. V\u0113stur\u0113 ir zin\u0101mi gad\u012bjumi, kad &#8220;La Ninjas&#8221; f\u0101z\u0113 Eirop\u0101 ir bijusi gan silta, gan barga ziema, t\u0101p\u0113c \u0161\u0101das zi\u0146as uzskat\u0101mas par vist\u012br\u0101kaj\u0101m spekul\u0101cij\u0101m. Skaidrs, ka pagaid\u0101m lab\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 Eiropai pie apv\u0101r\u0161\u0146a ir vismaz kaut k\u0101das ziemas par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s ar sniegu un\u00a0salu, bet\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>nek\u0101dus skarbus aukstuma vi\u013c\u0146us galvenie prognoz\u0113\u0161anas centri pagaid\u0101m neparedz.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Turkl\u0101t &#8220;La Ninja&#8221; f\u0101ze iet uz beig\u0101m, un vien\u012bgais, ko no t\u0101 var secin\u0101t \u2013 n\u0101kam\u0101 gada glob\u0101l\u0101 temperat\u016bra dr\u012bz\u0101k b\u016bs augst\u0101ka.\u00a0<\/p>\n<p>Nosl\u0113gum\u0101 v\u0113rts piemin\u0113t ar\u012b klimata konferenci COP30, kas \u0161ogad notika Braz\u012blij\u0101 un kur\u0101 netika pan\u0101ktas b\u016btiskas vieno\u0161an\u0101s, kas \u013cautu cer\u0113t uz iev\u0113rojamu glob\u0101lu siltumn\u012bcas efekta g\u0101zu emisiju samazin\u0101jumu. Klimata p\u0101rmai\u0146as turpin\u0101sies ar l\u012bdz\u0161in\u0113jo \u0101trumu un tikai pie\u0146emsies sp\u0113k\u0101.            <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Aizejo\u0161ais gads pasaul\u0113 nesis daudz dabas stihiju, tom\u0113r laic\u012bga prognoz\u0113\u0161ana un br\u012bdin\u0101jumu sist\u0113mas \u013c\u0101vu\u0161as mazin\u0101t post\u012bjumus, cietu\u0161o un&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":88458,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-88574","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115802497614448091","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/88574","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=88574"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/88574\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/88458"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=88574"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=88574"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=88574"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}