\u0160ogad skol\u0101s nosl\u0113gusies p\u0101reja uz m\u0101c\u012bb\u0101m tikai valsts valod\u0101. T\u0101 notika pak\u0101peniski, s\u0101kot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta m\u0113r\u0137is bija ne tikai valsts valodas stiprin\u0101\u0161ana, bet ar\u012b sabiedr\u012bbas salied\u0113t\u012bbas k\u0101pin\u0101\u0161ana un iek\u0161\u0113j\u0101s dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161ana. Vai izdevies pan\u0101kt \u0161os m\u0113r\u0137us?<\/p>\n
Pirm\u0101s uz m\u0101c\u012bb\u0101m tikai valsts valod\u0101 p\u0101rg\u0101ja 1., 4. un 7. klases \u2013 tas notika 2023. gada 1. septembr\u012b. Gadu v\u0113l\u0101k, s\u0101kot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada pirmo m\u0101c\u012bbu dienu, izgl\u012bt\u012bbu piln\u012bb\u0101 valsts valod\u0101 s\u0101ka apg\u016bt 2., 5. un 8. kla\u0161u skol\u0113ni. Un visbeidzot \u0161\u012b gada 1.\u00a0septembr\u012b p\u0101reja nosl\u0113dz\u0101s ar\u012b 3., 6., un 9. klas\u0113m.\u00a0<\/p>\n
No valsts ilgtermi\u0146a att\u012bst\u012bbas un demokr\u0101tijas notur\u012bbas viedok\u013ca tas, lai visi dz\u012bvotu vienot\u0101 inform\u0101cijas un sazi\u0146as telp\u0101, ir \u013coti svar\u012bgi, uzskata sabiedrisk\u0101s politikas centrs “Providus”. Procesa \u012bsteno\u0161an\u0101 gan viss neg\u0101ja tik gludi. Par to liecina ar\u012b domn\u012bcas p\u0113t\u012bjums par ukrai\u0146u b\u0113rniem Latvijas izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101.\u00a0<\/p>\n
Taj\u0101 secin\u0101ts, ka atbalsta meh\u0101nismi, piem\u0113ram, individu\u0101la m\u0101c\u012bbu pl\u0101na \u012bsteno\u0161ana, nedarboj\u0101s pietiekami efekt\u012bvi, un rezult\u0101ts liel\u0101 m\u0113r\u0101 bija atkar\u012bgs no konkr\u0113ta skolot\u0101ja, pa\u0161vald\u012bbas vai skolas, kur\u0101 iek\u013c\u016bst b\u0113rns.\u00a0<\/p>\n
“M\u0113s no “Providus” puses, izmantojot ar\u012b secin\u0101jumus un sav\u0101ktos datus par ukrai\u0146u b\u0113rniem izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 un tiem izaicin\u0101jumiem, ar ko vi\u0146i saskaras, esam aicin\u0101ju\u0161i Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministriju kop\u012bgi aps\u0113sties un izrun\u0101t, kas ir tas b\u016btisk\u0101kais atbalsts valodas apm\u0101c\u012bbai un individu\u0101lo sp\u0113ju att\u012bst\u012bbai, kas tie\u0161\u0101m ir nepiecie\u0161amas gan ukrai\u0146u b\u0113rniem, gan b\u0113rniem, kas s\u0101kotn\u0113j\u0101 posm\u0101 iepriek\u0161 izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 nav pietiekam\u0101 apm\u0113r\u0101 apguvu\u0161i latvie\u0161u valodu,” sac\u012bja “Providus” direktore Sandra Liepi\u0146a.\u00a0<\/p>\n
Ja izmai\u0146as veicin\u0101tu cilv\u0113ku pieder\u012bbas saj\u016btu valstij un tautai, tas nestu labumu visiem, saka Sabiedr\u012bbas integr\u0101cijas fonda (SIF) p\u0101rst\u0101ve Iveta Kanc\u0113na.\u00a0<\/p>\n
“\u0160eit nu m\u0113s redzam, ka tad, kad ir stipr\u0101ka pieder\u012bbas izj\u016bta un kop\u012bgas v\u0113rt\u012bbas, t\u0101s var veicin\u0101t lab\u0101ku salied\u0113t\u012bbu, tostarp starp krieviski run\u0101jo\u0161o sabiedr\u012bbas da\u013cu, kas jau ilgsto\u0161i dz\u012bvo, teiksim t\u0101, divvalod\u012bg\u0101 vid\u0113. J\u0101, diem\u017e\u0113l ir ar\u012b secin\u0101ms, ka zema uztic\u012bba instit\u016bcij\u0101m, negat\u012bva attieksme pret maz\u0101kumu grup\u0101m vai t\u0101da liel\u0101ka aizvainojuma izj\u016bta padara gr\u016bt\u0101ku p\u0101reju uz latvie\u0161u valodu k\u0101 m\u0101c\u012bbu valodu, ja vien nav pieejams k\u0101ds atbalsts valodas apguvei vai j\u016btama at\u0161\u0137ir\u012bba sadz\u012bv\u0113 un darba tirg\u016b,” teica Kanc\u0113na.\u00a0<\/p>\n
Salied\u0113t\u012bbas l\u012bme\u0146a paaugstin\u0101\u0161ana savuk\u0101rt var\u0113tu tie\u0161\u0101 veid\u0101 ietekm\u0113t ar\u012b dro\u0161\u012bbu valst\u012b un dro\u0161\u012bbas saj\u016btu iedz\u012bvot\u0101jiem, to var secin\u0101t no Sabiedr\u012bbas salied\u0113t\u012bbas radara datiem.<\/p>\n
“Radar\u0101 ietvertie r\u0101d\u012bt\u0101ji, piem\u0113ram, gatav\u012bba pie\u0146emt citus un uztic\u0113ties valsts instit\u016bcij\u0101m, ir j\u0101skata ar\u012b k\u0101 svar\u012bgs dro\u0161\u012bbas aspekts. Proti, sabiedr\u012bbas sp\u0113ja sadarboties kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101s, piem\u0113ram, dro\u0161\u012bbas draudu kontekst\u0101, ir daudz, daudz augst\u0101ka,” pauda Kanc\u0113na.\u00a0<\/p>\n
Tika veikta ar\u012b sabiedr\u012bbas aptauja par to, vai cilv\u0113ki uzskata, ka piln\u012bga p\u0101reja uz latvie\u0161u valodu skol\u0101s salied\u0113s sabiedr\u012bbu. Tolaik 32\u00a0% aptauj\u0101to uzskat\u012bja, ka ietekme b\u016bs pozit\u012bva, tikpat daudz \u2013 ka negat\u012bva, un apm\u0113ram 31\u00a0% uzskat\u012bja, ka tai var b\u016bt gan labas, gan sliktas sekas.\u00a0<\/p>\n
Kopum\u0101 var secin\u0101t, ka, kaut gan tehniski p\u0101rejas process ir nosl\u0113dzies, darba v\u0113l ir daudz, tai skait\u0101 atbalsta snieg\u0161an\u0101 gan pa\u0161iem skol\u0113niem, gan skolot\u0101jiem, gan ar\u012b b\u0113rnu vec\u0101kiem.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n