{"id":88833,"date":"2025-12-29T13:38:15","date_gmt":"2025-12-29T13:38:15","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/88833\/"},"modified":"2025-12-29T13:38:15","modified_gmt":"2025-12-29T13:38:15","slug":"tarifu-haoss-zelta-renesanse-un-lomu-mainas-darba-tirgu-5-galvenas-2025-gada-atzinas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/88833\/","title":{"rendered":"Tarifu haoss, zelta renesanse un lomu mai\u0146as darba tirg\u016b \u2013 5 galven\u0101s 2025. gada atzi\u0146as"},"content":{"rendered":"<p>K\u0101rlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/static-img.aripaev.ee\/?type=preview&amp;uuid=cc1d3857-aa92-59ab-99c1-24ab92766f5a\" target=\"_blank\" rel=\"noopener noreferrer nofollow\" class=\"styles_article-image__holder__jEhZc\" style=\"aspect-ratio:1.5\"><img alt=\"Tarifu haoss, zelta renesanse un lomu mai\u0146as darba tirg\u016b \u2013 5 galven\u0101s 2025. gada atzi\u0146as\" draggable=\"false\" fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" data-nimg=\"fill\" style=\"position:absolute;height:100%;width:100%;left:0;top:0;right:0;bottom:0;color:transparent\"   src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/1767015495_887_.jpeg\"\/><\/a><\/p>\n<p>2025. gad\u0101 pasaules finan\u0161u tirgi turpin\u0101ja ies\u0101kto tr\u012bsgades izaugsmes st\u0101stu. Neskatoties uz to, ka l\u012bdz pat j\u016bnijam pasaules investori gadu vad\u012bja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tarifu sol\u012bjumu izrais\u012bt\u0101 nenoteikt\u012bb\u0101 un piesardz\u012bb\u0101, finan\u0161u tirgu kop\u0113jais sniegums gadu nosl\u0113dz ar investoriem labv\u0113l\u012bgiem rezult\u0101tiem. Ar\u012b pasaules vado\u0161\u0101s ekonomikas \u0161ogad ir sp\u0113ju\u0161as par\u0101d\u012bt notur\u012bbu un gadu aizvad\u012bt m\u0113renas izaugsmes z\u012bm\u0113. Neskatoties uz saspringto s\u0101kumu, situ\u0101cija gada otraj\u0101 pus\u0113 strauji uzlaboj\u0101s ar\u012b Latvij\u0101. Gadu nosl\u0113dzam ar pat\u0113ri\u0146a un aiz\u0146\u0113mumu optimismu, strauju algas pieaugumu un izaugsmi teju vis\u0101s nozar\u0113s. K\u0101das piecas atzi\u0146as mums m\u0101c\u012bjis 2025. gads?<\/p>\n<p>Tarifu panika izr\u0101d\u0101s nepamatota<\/p>\n<p>Gada s\u0101kum\u0101 ASV prezidents Donalds Tramps n\u0101ca klaj\u0101 ar pazi\u0146ojumiem, nosakot importa tarifu palielin\u0101jumu teju vis\u0101s pre\u010du grup\u0101s un vis\u0101m valst\u012bm. Da\u017e\u0101s nozar\u0113s prognoz\u0113tais tarifu slogs sasniedza pat 20\u201330 %, kas rad\u012bja ba\u017eas par glob\u0101las eskal\u0101cijas risku un satricin\u0101ja finan\u0161u tirgus. Lai gan mart\u0101 un apr\u012bl\u012b akciju un oblig\u0101ciju v\u0113rt\u012bba krit\u0101s, panika izr\u0101d\u012bj\u0101s \u012bslaic\u012bga. Jau vasar\u0101 tirgi atguv\u0101s, jo politisko sarunu rezult\u0101t\u0101 pan\u0101ktie kompromisi mazin\u0101ja spriedzi. Ekonomikas pamata r\u0101d\u012bt\u0101ji saglab\u0101j\u0101s stabili \u2013 pieg\u0101des \u0137\u0113des netika trauc\u0113tas, glob\u0101lais piepras\u012bjums turpin\u0101ja augt, un uz\u0146\u0113mumi piel\u0101goj\u0101s jaunajiem nosac\u012bjumiem.<\/p>\n<p class=\"styles_banner__label__NHyOM\">Raksts turpin\u0101s p\u0113c rekl\u0101mas<\/p>\n<p>Baltijas valstis, tostarp Latvija, no \u0161\u012bm neskaidr\u012bb\u0101m pat ieguva. ASV import\u0113t\u0101ji, baidoties no tarifu k\u0101puma, steidz\u0101s veidot kr\u0101jumus, kas palielin\u0101ja pas\u016bt\u012bjumus m\u016bsu ra\u017eot\u0101jiem un pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu dal\u012bbniekiem. Tas veicin\u0101ja apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izaugsmi un sniedza papildu impulsu ekonomikai. L\u012bdz\u012bgas pozit\u012bvas tendences bija j\u016btamas ar\u012b V\u0101cij\u0101, kur piepras\u012bjums p\u0113c eksporta prec\u0113m pieauga. Neskatoties uz V\u0101cijai prognoz\u0113to recesiju, t\u0101 sp\u0113ja no ekonomikas saruk\u0161anas izvair\u012bties, un eirozonas ekonomika kopum\u0101 demonstr\u0113ja m\u0113renu izaugsmi, \u012bpa\u0161i vesel\u012bgu \u2013 Sp\u0101nij\u0101 un Francij\u0101.<\/p>\n<p>Zelta renesanse glob\u0101lajos finan\u0161u tirgos<\/p>\n<p>\u0160ogad pasaules finan\u0161u tirgos nov\u0113roj\u0101m krasu zelta cenas pieaugumu, \u0161obr\u012bd cenai p\u0101rsniedzot 4500 dol\u0101rus par unci. \u0160\u012bs p\u0101rmai\u0146as bija negaid\u012btas, jo l\u012bdz 2024. gadam vair\u0101k nek\u0101 desmit gadus zelta cena sv\u0101rst\u012bj\u0101s starp 1000 un 2000 dol\u0101riem par unci, neizr\u0101dot izteiktu tendenci pieaugumam. Tas noz\u012bm\u0113, ka tie, kuri pirms gada ieg\u0101d\u0101j\u0101s zeltu par 2500 dol\u0101riem, \u0161obr\u012bd ir ieguvu\u0161i l\u012bdz pat 80% v\u0113rt\u012bbas pieaugumu. \u0160is straujais k\u0101pums skaidrojams ar investoru v\u0113lmi mekl\u0113t dro\u0161u patv\u0113rumu \u0123eopolitisko neskaidr\u012bbu un augo\u0161o valsts par\u0101du risku apst\u0101k\u013cos, kad oblig\u0101ciju tirgus k\u013c\u016bst maz\u0101k pievilc\u012bgs zem\u0101ku procentu likmju vid\u0113 un akciju sagaid\u0101mie ienes\u012bgumi \u2013 maz\u0101ki un nenoteikt\u0101ki.<\/p>\n<p>Piepras\u012bjumu p\u0113c zelta veicin\u0101ja ne tikai priv\u0101tie investori, bet ar\u012b valstu centr\u0101l\u0101s bankas, kas palielin\u0101ja savas zelta rezerves. Neizb\u0113gami \u0161\u012b d\u0101rgmet\u0101la v\u0113rt\u012bbu c\u0113lis ar\u012b tehnolo\u0123iju sektors, kas zeltu izmanto modernaj\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s. Vai zelts sp\u0113s notur\u0113ties \u0161ajos cenas l\u012bme\u0146os? Tas v\u0113l ir atv\u0113rts jaut\u0101jums, ta\u010du tagad ieguld\u012bt zelt\u0101 ir par v\u0113lu, jo lab\u0101kais br\u012bdis bija pirms gada vai pat diviem.<\/p>\n<p>M\u0101ksl\u012bgais intelekts turpina savu uzvaras g\u0101jienu<\/p>\n<p>\u0160ogad ASV akciju tirgus liel\u0101 m\u0113r\u0101 balst\u012bj\u0101s uz tehnolo\u0123iju uz\u0146\u0113mumu izaugsmi, ko virz\u012bja invest\u012bcijas m\u0101ksl\u012bgaj\u0101 intelekt\u0101 (MI). Tiek b\u016bv\u0113ti jauni datu centri, att\u012bst\u012bti m\u0101ko\u0146risin\u0101jumi un jaunas tehnolo\u0123ijas MI kapacit\u0101tei. No \u0161\u0101diem uz\u0146\u0113mumiem varu izcelt Nvidia, kas ra\u017eo augstas veiktsp\u0113jas mikrosh\u0113mas \u0161iem m\u0113r\u0137iem. \u0160\u012b un citu MI tehnolo\u0123iju flagma\u0146u pe\u013c\u0146a un akciju cenas turpina augt, veicinot optimistisku fonu vis\u0101 akciju tirg\u016b.<\/p>\n<p>Gadam tuvojoties izska\u0146ai, atsevi\u0161\u0137us investorus m\u0101c ba\u017eas par iesp\u0113jamu MI tehnolo\u0123iju virz\u012btu akciju cenu burbuli, kas l\u012bdzin\u0101s interneta uzplaukumam gadsimtu mij\u0101. Lai gan investori mekl\u0113 paral\u0113les, tirgus ir sal\u012bdzino\u0161i mier\u012bgs, un \u0161obr\u012bd nav pamata prognoz\u0113t straujas akciju tirgus p\u0101rmai\u0146as MI ietekm\u0113.<\/p>\n<p>Procentu likmju kritums atdz\u012bvina kredit\u0113\u0161anu un b\u016bvniec\u012bbu<\/p>\n<p class=\"styles_banner__label__NHyOM\">Raksts turpin\u0101s p\u0113c rekl\u0101mas<\/p>\n<p>Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas (ECB) l\u0113mums samazin\u0101t b\u0101zes likmi l\u012bdz 2% un tur\u0113t to \u0161aj\u0101 l\u012bmen\u012b kop\u0161 vasaras rad\u012bja skaidr\u012bbu un uztic\u012bbu tirgum. Kred\u012btu maks\u0101jumi k\u013cuva maz\u0101ki , un tas iedro\u0161in\u0101ja gan iedz\u012bvot\u0101jus, gan uz\u0146\u0113mumus atgriezties pie iepriek\u0161 atliktiem pl\u0101niem. Hipotek\u0101rais tirgus atdz\u012bvoj\u0101s, iedz\u012bvot\u0101ji s\u0101ka dom\u0101t par jauniem m\u0101jok\u013ciem, bet uz\u0146\u0113mumi par papla\u0161in\u0101\u0161anos, invest\u0113jot att\u012bst\u012bb\u0101. \u0160\u012b stabilit\u0101te, mazinoties kred\u012bta apkalpo\u0161anas izmaks\u0101m, k\u013cuva par dzinuli pat\u0113ri\u0146am un invest\u012bcij\u0101m, kas savuk\u0101rt iedeva impulsu visai ekonomikai \u2013 tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b Latvijas IKP pieauga par 2,5% (sezon\u0101li un kalend\u0101ri nekori\u0123\u0113ts) sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar \u0161o periodu pirms gada.<\/p>\n<p>Likmju samazin\u0101juma ietekm\u0113 ar\u012b b\u016bvniec\u012bbas sektors Latvij\u0101 piedz\u012bvoja iespaid\u012bgu izaugsmi \u2013 apjomi pieauga par aptuveni 9%. Uzskatu, ka likmju stabilit\u0101tes gad\u012bjum\u0101 b\u016bvniec\u012bbas izaugsme turpin\u0101sies, jo prognoz\u0113jam\u012bba \u0161obr\u012bd dod dro\u0161\u012bbas saj\u016btu gan pat\u0113r\u0113t\u0101jiem, gan investoriem.<\/p>\n<p>Main\u012btas lomas darba tirg\u016b<\/p>\n<p>Latvij\u0101 piedz\u012bvojam iev\u0113rojamu struktur\u0101lu spiedienu darba tirg\u016b. Bezdarba l\u012bmenis ir v\u0113sturiski zem\u0101kaj\u0101 l\u012bmen\u012b, darbasp\u0113ka tr\u016bkums saglab\u0101jas, un tas mudina darba dev\u0113jus piel\u0101goties darbinieku algu gaid\u0101m un t\u0101s celt. Vid\u0113jais bruto atalgojums Latvij\u0101 \u0161\u012b gada tre\u0161\u0101 ceturk\u0161\u0146a beig\u0101s, sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113jo gadu, pieauga par 7,8% %, kas ir iev\u0113rojami strauj\u0101ks pieaugums nek\u0101 liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 Eiropas valstu. Lai gan \u0161is temps uz\u0146\u0113mumiem k\u013c\u016bst izaicino\u0161s, var prognoz\u0113t, ka algu pieauguma temps turpm\u0101k saglab\u0101sies virs Eiropas vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a, tom\u0113r nedaudz m\u0113ren\u0101ks nek\u0101 iepriek\u0161\u0113jos gados, prognoz\u0113jami ap 6 % pieaugums 2026. gad\u0101.<\/p>\n<p>Lai gan iedz\u012bvot\u0101ji pelna vair\u0101k, vi\u0146i t\u0113r\u0113 piesardz\u012bgi. Neskatoties uz algu k\u0101pumu un darba nodok\u013cu izmai\u0146\u0101m gada s\u0101kum\u0101, kas neto vid\u0113j\u0101 atalgojuma pieaugumu ir nodro\u0161in\u0101jis 10,5 % apm\u0113r\u0101, iek\u0161\u0113jais pat\u0113ri\u0146\u0161 pieauga sal\u012bdzino\u0161i l\u0113ni. \u0122eopolitisk\u0101 nenoteikt\u012bba un ba\u017eas par n\u0101kotni veicin\u0101ja noguld\u012bjumu pieaugumu bank\u0101s. Tikai gada vid\u016b pat\u0113ri\u0146\u0161 atdz\u012bvoj\u0101s \u2013 pieauga nep\u0101rtikas pre\u010du, tai skait\u0101 automobi\u013cu tirdzniec\u012bba, kas deva impulsu ekonomikai un k\u0101 viens no faktoriem pal\u012bdz\u0113ja IKP tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b pieaugt par daudzus ceturk\u0161\u0146us neredz\u0113tu pieauguma tempu, proti, 0,6 % ceturksn\u012b. Ar\u012b energoresursu cenas \u0161ogad bija stabilas, radot pamatu ekonomikas att\u012bst\u012bbai, mazinot spiedienu uz uz\u0146\u0113mumiem un m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m. Kopum\u0101 2025. gads Latvijai bijis m\u0113renas ekonomisk\u0101s izaugsmes gads, un l\u012bdz\u012bga izaugsme gaid\u0101ma ar\u012b n\u0101kamgad.<\/p>\n<p>Interes\u0113 \u0161\u012b t\u0113ma? S\u0101c sekot \u0161iem atsl\u0113gas v\u0101rdiem un sa\u0146em pazi\u0146ojumus, kad ir pieejams jauns saturs!<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"K\u0101rlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists 2025. gad\u0101 pasaules finan\u0161u tirgi turpin\u0101ja ies\u0101kto tr\u012bsgades izaugsmes st\u0101stu. Neskatoties uz&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":88834,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-88833","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115803134596640833","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/88833","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=88833"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/88833\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/88834"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=88833"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=88833"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=88833"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}