{"id":89444,"date":"2025-12-30T04:33:10","date_gmt":"2025-12-30T04:33:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/89444\/"},"modified":"2025-12-30T04:33:10","modified_gmt":"2025-12-30T04:33:10","slug":"butiska-latvijas-eksporta-prece-kalteti-zirni-diena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/89444\/","title":{"rendered":"B\u016btiska Latvijas eksporta prece \u2013 kalt\u0113ti zir\u0146i \/ Diena"},"content":{"rendered":"<p>Starptautisk\u0101 tirdzniec\u012bbas centra International Trade Center (ITC) apkopot\u0101 statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra, Eiropas Savien\u012bba un Pasaules Tirdzniec\u012bbas organiz\u0101cija) liecina, ka, r\u0113\u0137inot uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju, 2023. gad\u0101 Latvija bija pirmaj\u0101, bet 2024. gad\u0101 \u2013 tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 p\u0113c ien\u0101kumiem no kalt\u0113tu zir\u0146u eksporta.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Ar senu v\u0113sturi<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Zir\u0146i ir viens no vissen\u0101kajiem kult\u016braugiem, kur\u0161 no savva\u013cas zir\u0146iem tika selekcion\u0113ts aptuveni pirms 9500 gadiem m\u016bsdienu Afganist\u0101nas un Zieme\u013cindijas teritorij\u0101. K\u0101 liecina arheolo\u0123iskie atradumi, tad ap 5000. gadu p.m.\u0113. zir\u0146us jau audz\u0113ja Senaj\u0101 \u0112\u0123ipt\u0113 \u2013 N\u012blas ielej\u0101. Sen\u0101kie kalt\u0113tu zir\u0146u atradumi cilv\u0113ku apmetn\u0113s Centr\u0101laj\u0101 Eirop\u0101 un Indij\u0101 tiek dat\u0113ti ar 4000. gadu p.m.\u0113. Savuk\u0101rt ap 2000. gadu p.m.\u0113. zir\u0146us audz\u0113ja praktiski vis\u0101 Eirop\u0101 (Elzebroek A.\u00a0 T.\u00a0 G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembrid\u017ea: CABI North American Office, 2008, 238. lpp.).<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Zir\u0146i bija noz\u012bm\u012bga lauksaimniec\u012bbas kult\u016bra Senaj\u0101 Grie\u0137ij\u0101 un Senaj\u0101 Rom\u0101, bet Latvijas teritorij\u0101 zir\u0146us s\u0101ka audz\u0113t krietni pirms Romas imp\u0113rijas izveido\u0161an\u0101s. Arheolo\u0123iskajos izrakumos zir\u0146i Latvij\u0101 ir atrasti sen\u0101kos sl\u0101\u0146os, nek\u0101 tie ir atrasti Zviedrij\u0101 (Rasi\u0146\u0161 A., Tauri\u0146a M. P\u0101rskats par Latvijas PSR arheolo\u0123iskajos izrakumos konstat\u0113taj\u0101m kult\u016braugu un nez\u0101\u013cu s\u0113kl\u0101m. Arheolo\u0123ija un etnogr\u0101fija XIV. R\u012bga: Zin\u0101tne, 1983, 152. lpp.). Tom\u0113r zir\u0146i nekad nebija noteico\u0161\u0101 lauksaimniec\u012bbas kult\u016bra Latvijas teritorij\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>L\u012bdz Pirmajam pasaules karam zir\u0146i aiz\u0146\u0113ma aptuveni 2,2% no visas s\u0113jumu plat\u012bbas apri\u0146\u0137os, kuri v\u0113l\u0101k k\u013cuva par Latvijas valsts teritoriju. K\u0101 liecina Latvijas statistikas dati, 1923. gad\u0101 ar zir\u0146iem tika aps\u0113ti vair\u0101k nek\u0101 37 t\u016bksto\u0161i hekt\u0101ru, kas veidoja 3,4% no visas s\u0113jumu plat\u012bbas (Bokalders J. Lauksaimniec\u012bba. Gr\u0101m. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedz\u012bvot\u0101ji. R\u012bga: A. Gulbja apg\u0101dniec\u012bba, 1927, 516. lpp.). 1935. gad\u0101 p\u0101k\u0161augu s\u0113jumi Latvij\u0101 jau sasniedza 41,8 t\u016bksto\u0161us hekt\u0101ru, no kuriem zir\u0146i un pupas veidoja vair\u0101k nek\u0101 80%. Latgales augstienes zieme\u013caustrumos ar zir\u0146iem un pup\u0101m bija aps\u0113ti 6% no s\u0113jumiem, bet Ezernieku pagast\u0101 \u2013 pat 8% no visiem s\u0113jumiem (Rutkis J. Latvijas \u0123eogr\u0101fija. Stokholma: apg\u0101ds Zemgale, 1960, 528. lpp.). 1940. gad\u0101 p\u0101k\u0161augus audz\u0113ja 36 t\u016bksto\u0161us hekt\u0101ru liel\u0101 plat\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Visliel\u0101kie p\u0101k\u0161augu audz\u0113\u0161anas apjomi Latvij\u0101 bija pirmaj\u0101 desmitgad\u0113 p\u0113c Otr\u0101 pasaules kara. 1950. gad\u0101 p\u0101k\u0161augu kop\u0113jie s\u0113jumi Latvij\u0101 p\u0101rsniedza 72 t\u016bksto\u0161us hekt\u0101ru, no kuriem zir\u0146u s\u0113jumi aiz\u0146\u0113ma 21 t\u016bkstoti hekt\u0101ru. Tom\u0113r p\u0101k\u0161augu s\u0113jumi pak\u0101peniski samazin\u0101j\u0101s. 1958. gad\u0101 ar zir\u0146iem bija aps\u0113ti 9 t\u016bksto\u0161i hekt\u0101ru (Padomju Latvijas ekonomika un kult\u016bra. R\u012bga: izdevniec\u012bbas Statistika Latvijas noda\u013ca, 1966, 169. lpp.). 1969. un 1970. gad\u0101 kop\u0113j\u0101s p\u0101k\u0161augu s\u0113jumu plat\u012bbas saruka l\u012bdz 6 t\u016bksto\u0161iem hekt\u0101ru, no kuriem zir\u0146us audz\u0113ja aptuveni pus\u0113 no s\u0113jumu plat\u012bbas (Latvijas PSR tautas saimniec\u012bba. R\u012bga: izdevniec\u012bbas Statistika Latvijas noda\u013ca, 1972, 171. lpp.).<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>1990. gad\u0101 ar p\u0101k\u0161augiem bija aps\u0113ti 10 t\u016bksto\u0161i hekt\u0101ru, 1991. gad\u0101 \u2013 9 t\u016bksto\u0161i hekt\u0101ru, bet 1992. gad\u0101 \u2013 7 t\u016bksto\u0161i hekt\u0101ru. \u0160ie dati attiecas tikai uz p\u0101rtikai dom\u0101tiem p\u0101k\u0161augiem. Tolaik daudz liel\u0101k\u0101s plat\u012bb\u0101s audz\u0113ja p\u0101k\u0161augus lopbar\u012bbai \u2013 za\u013cbar\u012bbai un sk\u0101bbar\u012bbai (Latvijas statistikas gadagr\u0101mata 1992. g. R\u012bga: izdevniec\u012bba Baltika, 1993, 218. lpp.). XX gadsimta 90. gadu beig\u0101s un t\u016bksto\u0161gades mij\u0101 p\u0101k\u0161augu s\u0113jumu plat\u012bbas iev\u0113rojami samazin\u0101j\u0101s. 1999. gad\u0101 tos audz\u0113ja vairs tikai 2,5 t\u016bksto\u0161us hekt\u0101ru liel\u0101 plat\u012bb\u0101 (Latvijas statistikas gadagr\u0101mata 2000. g. R\u012bga: Centr\u0101l\u0101 statistikas p\u0101rvalde, 2000, 141. lpp.), bet 2008. gad\u0101 zir\u0146us audz\u0113ja tikai 700 hekt\u0101ru liel\u0101 plat\u012bb\u0101 un zir\u0146u kopra\u017ea bija 1,1 t\u016bkstotis tonnu.\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Zir\u0146u audz\u0113\u0161ana Latvij\u0101 iev\u0113rojami palielin\u0101j\u0101s p\u0113c 2015. gada, kad Latvija s\u0101ka att\u012bst\u012bt kalt\u0113tu zir\u0146u eksportu. L\u012bdz 2015. gadam Latvijas ien\u0101kumi no kalt\u0113tu zir\u0146u eksporta nep\u0101rsniedza miljonu eiro gad\u0101. 2019. gad\u0101 zir\u0146u s\u0113jumi Latvij\u0101 aiz\u0146\u0113ma 13,9 t\u016bksto\u0161us hekt\u0101ru, to kopra\u017ea sasniedza 27,7 t\u016bksto\u0161us tonnu, bet ien\u0101kumi no zir\u0146u eksporta bija 14,6 miljoni eiro. Savuk\u0101rt 2023. gad\u0101 zir\u0146u s\u0113jumi Latvij\u0101 aiz\u0146\u0113ma jau 37,6 t\u016bksto\u0161us hekt\u0101ru, to kopra\u017ea sasniedza 65,9 t\u016bksto\u0161us tonnu, bet ien\u0101kumi no zir\u0146u eksporta bija 51,5 miljoni eiro. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka gan tolaik, gan tagad l\u012bdztekus pa\u0161u audz\u0113tiem zir\u0146iem Latvija p\u0101rstr\u0101d\u0101 un\u00a0eksport\u0113 ar\u012b kaimi\u0146valst\u012bs audz\u0113tus zir\u0146us. 2025. gad\u0101 zir\u0146u s\u0113jumi bija 46,6 t\u016bksto\u0161us hekt\u0101ru liel\u0101 plat\u012bb\u0101 un, lai gan \u0161\u012b vasara bija lietaina, kopra\u017ea, p\u0113c CSP apr\u0113\u0137ina, tom\u0113r tiek v\u0113rt\u0113ta k\u0101 visliel\u0101k\u0101, k\u0101da ir bijusi Latvijas v\u0113stur\u0113 \u2013 120 t\u016bksto\u0161u tonnu apjom\u0101.\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Ien\u0101kumi no eksporta <\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>2024. gad\u0101 pasaules liek\u0101kais kalt\u0113tu zir\u0146u eksport\u0113t\u0101js bija Kan\u0101da, kura eksport\u0113ja zir\u0146us par vair\u0101k nek\u0101 vienu miljardu eiro. Kan\u0101das da\u013ca pasaules tirg\u016b 2024. gad\u0101 bija 35,5%. Otraj\u0101 viet\u0101 ar 774 miljoniem eiro (26,2% no kop\u0113j\u0101 pasaules eksporta) bija Krievija, bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 ar 204 miljoniem eiro (6,9% no kop\u0113j\u0101 pasaules eksporta) \u2013 ASV. T\u0101l\u0101k sekoja Turcija (122,2 miljoni eiro, 4,1%), Ukraina (106,5 miljoni eiro, 3,6%), Francija (72,6 miljoni eiro, 2,5%), Ir\u0101na (54 miljoni eiro, 1,8%), Lietuva (48,2 miljoni eiro, 1,6%) un Austr\u0101lija (45,9 miljoni eiro, 1,6%).<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>2024. gad\u0101 Latvijas ien\u0101kumi no kalt\u0113tu zir\u0146u eksporta bija 38,7 miljoni eiro (1,3% no kop\u0113j\u0101 pasaules eksporta), kas nodro\u0161in\u0101ja Latvijai 10. vietu pasaul\u0113. Igaunija ar 30,9 miljonus eiro lielu zir\u0146u eksportu (1% no kop\u0113j\u0101 pasaules eksporta) bija 14. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>2023. gad\u0101 Latvijas ien\u0101kumi no kalt\u0113tu zir\u0146u eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 27,4 eiro un Latvija bija pirmaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113. Otraj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 ar 25,3 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija Kan\u0101da, bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 \u2013 Igaunija (12,3 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Lietuva ar 11,7 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija ceturtaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>2024. gad\u0101 kalt\u0113tu zir\u0146u eksports no Igaunijas iev\u0113rojami palielin\u0101j\u0101s. Kan\u0101da nedaudz palielin\u0101ja kalt\u0113tu zir\u0146u eksporta apjomu, savuk\u0101rt Latvijas zir\u0146u eksports 2024. gad\u0101 bija par 29% maz\u0101ks nek\u0101 2024. gad\u0101. L\u012bdz ar to 2024. gad\u0101 p\u0113c ien\u0101kumiem no kalt\u0113tu zir\u0146u eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju pirmaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 ar 25,4 eiro bija Kan\u0101da, otraj\u0101 viet\u0101 bija Igaunija (22,5 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), bet Latvija palika tikai tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 (20,8 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Lietuva, t\u0101pat k\u0101 2023. gad\u0101, ar\u012b 2024. gad\u0101 bija ceturtaj\u0101 viet\u0101 (16,7 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) pasaul\u0113. Noz\u012bm\u012bgs kalt\u0113tu zir\u0146u eksporta apjoms uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 2024. gad\u0101 bija ar\u012b Krievij\u0101 (5,39 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Jaunz\u0113land\u0113 (5,31 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Ung\u0101rij\u0101\u00a0(2,93 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Ukrain\u0101 (2,81 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Apvienotajos Ar\u0101bu Emir\u0101tos (2,07 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un \u010cehij\u0101 (1,93 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju).\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>2024. gad\u0101 pasaules liel\u0101k\u0101s zir\u0146u import\u0113t\u0101jas bija p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju skaita liel\u0101kas valstis. 2024. gad\u0101 \u0136\u012bna ieg\u0101d\u0101j\u0101s 39,6% no pasaules glob\u0101l\u0101 importa, bet Indija \u2013 15,9%. Noz\u012bm\u012bgas kalt\u0113tu zir\u0146u import\u0113t\u0101jas 2024. gad\u0101 bija ar\u012b Pakist\u0101na, Banglade\u0161a, Turcija un ASV.\u00a0\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Latvijas kalt\u0113to zir\u0146u galvenais eksporta virzieni 2024. gad\u0101 bija Sp\u0101nija (42,1% no Latvijas eksporta), Indija (27% no Latvijas eksporta) un Francija (8,3% no Latvijas eksporta). Noz\u012bm\u012bgi zir\u0146u apjomi no Latvijas tika eksport\u0113ti ar\u012b uz V\u0101ciju (7,2%), Lietuvu (5,2%), D\u0101niju (3,1%), Norv\u0113\u0123iju (2,3%), Pakist\u0101nu (2,1%) un Apvienoto Karalisti (2,1%).<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>LATVIJAS EKSPORTA IZCIL\u012aBAS ir rakstu s\u0113rija, kur\u0101 tiek identific\u0113ti, aprakst\u012bti un populariz\u0113ti Latvijas eksporta produkti, kas izce\u013cas ar unik\u0101l\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m, augstu kvalit\u0101ti vai \u012bpa\u0161u tirgus piepras\u012bjumu, piem\u0113ram, biolo\u0123isk\u0101 p\u0101rtika, specifiska lauksaimniecisk\u0101 produkcija, inovat\u012bva kokr\u016bpniec\u012bbas produkcija, dizaina preces vai tehnolo\u0123iskie risin\u0101jumi. Tiek ar\u012b populariz\u0113ta uz\u0146\u0113mumu v\u0113lme un sp\u0113jas att\u012bst\u012bt un piel\u0101got ni\u0161as produktus eksporta vajadz\u012bb\u0101m, koncentr\u0113joties uz tirgiem \u0101rpus tradicion\u0101lajiem galam\u0113r\u0137iem.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Projektu finans\u0113 Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCIL\u012aBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniec\u012bba Dienas mediji.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" alt=\"\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/MAF_logo.jpg\" style=\"width: 300px; height: 300px;\"\/><\/p>\n<p>&#13;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Starptautisk\u0101 tirdzniec\u012bbas centra International Trade Center (ITC) apkopot\u0101 statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra, Eiropas Savien\u012bba&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":89445,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-89444","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115806653791782647","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/89444","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=89444"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/89444\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/89445"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=89444"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=89444"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=89444"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}