“Swedbank” galven\u0101 ekonomiste L\u012bva Zorgenfreija a\u0123ent\u016brai LETA sac\u012bja, ka pat\u0113ri\u0146a cenas 2026. gad\u0101 augs l\u0113n\u0101k nek\u0101 2025. gad\u0101 sagaid\u0101mie 3,8%. P\u0113c bankas apl\u0113s\u0113m, 2026. gad\u0101 Latvij\u0101 gada vid\u0113j\u0101 infl\u0101cija var\u0113tu b\u016bt 3% apm\u0113r\u0101.<\/p>\n
Vi\u0146a min\u0113ja, ka pasaules naftas un g\u0101zes cenas ir sam\u0113r\u0101 zemas, glob\u0101l\u0101s p\u0101rtikas cenas pak\u0101peniski sar\u016bk, \u0136\u012bnas eksporta cenas turpina sarukt un eiro kurss ir sp\u0113c\u012bgs – tas viss pal\u012bdz\u0113s piebremz\u0113t infl\u0101ciju 2026. gad\u0101.<\/p>\n
Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 Zorgenfreija nor\u0101d\u012bja, ka pasaul\u0113 kafijas cena joproj\u0101m ir pie rekorda l\u012bme\u0146iem, kas noz\u012bm\u0113, ka v\u0113l k\u0101du laiku kafija ar\u012b Latvij\u0101 b\u016bs sam\u0113r\u0101 d\u0101rga, ta\u010du p\u0101rtikas cenas Latvij\u0101 2026. gad\u0101 piebremz\u0113s pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) likmes samazin\u0101jums atsevi\u0161\u0137iem p\u0101rtikas produktiem.<\/p>\n
“Kopum\u0101 prognoz\u0113jam, ka p\u0101rtikas cenas 2026. gad\u0101 augs l\u012bdz\u012bg\u0101 temp\u0101 k\u0101 kop\u0113j\u0101 infl\u0101cija, t\u0101tad – krietni l\u0113n\u0101k nek\u0101 2025. gad\u0101,” sac\u012bja Zorgenfreija.<\/p>\n
Vi\u0146a ar\u012b piebilda, ka algu k\u0101pums turpin\u0101sies, tom\u0113r b\u016bs nedaudz l\u0113n\u0101ks k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos gadus. Joproj\u0101m sam\u0113r\u0101 straujais algu pieaugums turpin\u0101s uztur\u0113t pakalpojumu cenu k\u0101pumu.<\/p>\n
“Luminor Bank” ekonomists P\u0113teris Strauti\u0146\u0161 a\u0123ent\u016brai LETA sac\u012bja, ka n\u0101kamgad vid\u0113jais cenu l\u012bmenis var\u0113tu pieaugt par apm\u0113ram par 2,5%. Liel\u0101ko devumu infl\u0101cijas samazin\u0101jum\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2025. gadu, kad cenas provizoriski pieauga par 3,8%, dos p\u0101rtikas cenas, kuru vid\u0113j\u0101 infl\u0101cija var\u0113tu samazin\u0101ties no 6% \u0161ogad l\u012bdz apm\u0113ram 1% 2026. gad\u0101.<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka 2025. gada izska\u0146\u0101 p\u0101rtikas izejvielu tirgos risin\u0101j\u0101s pat\u0113r\u0113t\u0101jiem labv\u0113l\u012bgi notikumi – l\u0113t\u0101ki k\u013c\u016bst gan kvie\u0161i, gan da\u017e\u0101di eksotiskie produkti, tostarp kakao un apels\u012bnu sula.<\/p>\n
“Nedom\u0101ju, ka b\u016bs noz\u012bm\u012bgs p\u0101rtikas cenu kritums,” sac\u012bja Strauti\u0146\u0161, piebilstot, ka izejvielu cenu kritums uz br\u012bdi var\u0113tu aptur\u0113s ilglaic\u012bgo cenu k\u0101puma tendenci.<\/p>\n
Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 Strauti\u0146\u0161 ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka no pat\u0113r\u0113t\u0101ju skatu punkta svar\u012bg\u0101kas ir nevis p\u0101rtikas cenas, bet gan p\u0101rtikas pirktsp\u0113ja, kas n\u0101kamgad noteikti var\u0113tu uzlaboties, augot alg\u0101m.<\/p>\n
“Ticam\u0101kais kandid\u0101ts uz defl\u0101ciju starp galvenaj\u0101m pre\u010du un pakalpojumu grup\u0101m ir transporta pakalpojumi. Naftas tirg\u016b pastiprin\u0101s p\u0101rprodukcija. \u0160obr\u012bd cenu stabiliz\u0113 \u0136\u012bnas centieni palielin\u0101t strat\u0113\u0123isk\u0101s rezerves, bet br\u012bvie rezervu\u0101ri tiek strauji aizpild\u012bti. Iev\u0113rojot ar\u012b to, ka gads s\u0101k\u0101s ar b\u016btiski augst\u0101k\u0101m naftas cen\u0101m, nek\u0101 t\u0101s ir \u0161obr\u012bd, degvielas vid\u0113j\u0101 cena 2026. gad\u0101 var\u0113tu b\u016bt nedaudz zem\u0101k k\u0101 2025. gad\u0101, bet, visdr\u012bz\u0101k, lielu at\u0161\u0137ir\u012bbu neb\u016bs,” sac\u012bja Strauti\u0146\u0161.<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 ar\u012b piebilda, ka n\u0101kotnes dar\u012bjumi iez\u012bm\u0113 pat\u012bkamu n\u0101kotni g\u0101zes pirc\u0113jiem, savuk\u0101rt elektr\u012bbas cenu samazin\u0101jumu ietekm\u0113s atjaunojamo resursu jaudu pieaugums Latvij\u0101. T\u0101 ir laba zi\u0146a ar\u012b siltuma pat\u0113r\u0113t\u0101jiem, bet jebk\u0101das izmai\u0146as b\u016bs \u013coti pak\u0101peniskas.<\/p>\n
Savuk\u0101rt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Ga\u0161puitis a\u0123ent\u016brai LETA prognoz\u0113ja, ka 2026. gada Latvij\u0101 gada vid\u0113j\u0101 infl\u0101cija b\u016bs 2,4% pretstat\u0101 3,7% 2025. gad\u0101.<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka glob\u0101lie infl\u0101cijas mazin\u0101\u0161anas sp\u0113ki \u0161obr\u012bd tiek uzskat\u012bti par pietiekami sp\u0113c\u012bgiem, lai sapr\u0101t\u012bg\u0101 laika posm\u0101 atgrieztu infl\u0101ciju 2% m\u0113r\u0137a l\u012bmen\u012b. \u0160\u012b tendence izriet no \u0136\u012bnas eksporta cenu krituma, zem\u0101k\u0101m izejvielu un ener\u0123ijas cen\u0101m un m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta rad\u012bt\u0101 efektivit\u0101tes pieauguma.<\/p>\n
Ga\u0161puitis ar\u012b min\u0113ja, ka eirozonas infl\u0101cijas lejupv\u0113rst\u0101 tendence gada otraj\u0101 pus\u0113 saglab\u0101j\u0101s. Lai gan skait\u013ci ir nedaudz augst\u0101ki par Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas (ECB) prognoz\u0113m, tie netiek uztverti ar ba\u017e\u0101m. Pre\u010du, ener\u0123ijas un p\u0101rtikas tirgus tendences ir labv\u0113l\u012bgas cenu pieauguma tempa pal\u0113nin\u0101jumam. Ba\u017eas joproj\u0101m rada pakalpojumu cenas, ta\u010du infl\u0101cijas tempa krituma tendence daudz\u0101s lielaj\u0101s ekonomik\u0101s ir iepriecino\u0161a un sekos lejupv\u0113rstajai tendencei algu pieaugum\u0101. T\u0101d\u0113\u013c ECB politikas likme tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 paliks 2% l\u012bmen\u012b.<\/p>\n
“Galvenie riski infl\u0101cijai ir pastiprin\u0101ts tarifu kar\u0161, trauc\u0113jumi tirdzniec\u012bbas un transporta \u0137\u0113d\u0113s vai energoresursu cenu pieaugums, kas var \u0101tri izrais\u012bt augst\u0101ku infl\u0101ciju un zem\u0101ku izaugsmi,” sac\u012bja Ga\u0161puitis.<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 ar\u012b atz\u012bm\u0113ja, ka novembr\u012b gada infl\u0101cija Latvij\u0101 atk\u0101p\u0101s l\u012bdz 3,8%, no kuriem 2,45 procentpunktus veidoja m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m b\u016btisk\u0101k\u0101s izdevumu poz\u012bcijas – p\u0101rtika un m\u0101joklis.<\/p>\n
“Infl\u0101cijas aug\u0161upejo\u0161ais vilnis sav\u0101 augst\u0101kaj\u0101 punkt\u0101 notur\u0113j\u0101s mazliet ilg\u0101k, nek\u0101 tika gaid\u012bts. Tom\u0113r turpm\u0101k infl\u0101cijas temps pal\u0113nin\u0101sies – tas ir, turpin\u0101sies l\u0113n\u012bgs cenu pieaugums,” teica Ga\u0161puitis.<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 skaidroja, ka galvenais strauj\u0101s infl\u0101cijas iemesls Latvij\u0101 bija p\u0101rtikas cenu l\u0113ciens 2025. gada pirmajos m\u0113ne\u0161os. Sekojot glob\u0101laj\u0101m tendenc\u0113m, p\u0101rtikas cenu k\u0101pumam ir j\u0101stabiliz\u0113jas un noteiktos segmentos to var\u0113tu nomain\u012bt \u012bslaic\u012bgs cenu samazin\u0101jums. FAO p\u0101rtikas cenu indekss novembr\u012b bija 125,1 punkts, kas ir par 1,5 punktiem jeb 1,2% maz\u0101k nek\u0101 oktobr\u012b, un tre\u0161o m\u0113nesi p\u0113c k\u0101rtas uzr\u0101d\u012bja samazin\u0101jumu. Kritumu ietekm\u0113ja piena produktu, ga\u013cas, cukura un augu e\u013c\u013cu cenu indeksu samazin\u0101jums, kas atsv\u0113ra graudu indeksa pieaugumu.<\/p>\n
Iesp\u0113jams, ka nelielas korekcijas jeb p\u0101rb\u012bdes atsevi\u0161\u0137u produktu cen\u0101s vies\u012bs memorands p\u0101rtikas cenu samazin\u0101\u0161anai. Ta\u010du kop\u0113jo p\u0101rtikas cenu l\u012bmeni vair\u0101k ietekm\u0113s situ\u0101cija glob\u0101laj\u0101 tirg\u016b un da\u017e\u0101du izmaksu, tostarp darbasp\u0113ka izmaksu, pieaugums, kas turpin\u0101s izpausties pakalpojumu cenr\u0101\u017eos, sac\u012bja Ga\u0161puitis.<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 piebilda, ka labv\u0113l\u012bgas tendences v\u0113rojamas ener\u0123ijas cenu dinamik\u0101, ta\u010du janv\u0101r\u012b infl\u0101cij\u0101 par\u0101d\u012bsies nodok\u013cu un tarifu izmai\u0146u izpausmes.<\/p>\n