Ce\u013cot br\u012bvlaik\u0101 augsto cenu d\u0113\u013c nereti ir luksuss, kas ne visiem pieejams, t\u0101p\u0113c skolas kav\u0113jumi m\u0101c\u012bbu laik\u0101 k\u013c\u016bst par realit\u0101ti ar\u012b daudz\u0101s diasporas \u0123imen\u0113s. Eiropas valst\u012bs ir da\u017e\u0101das regulas skol\u0113nu kav\u0113jumiem \u2013 \u012arij\u0101 no 20 attaisnot\u0101m dien\u0101m l\u012bdz br\u012bv\u012bbas at\u0146em\u0161anai vec\u0101kiem, ja b\u0113rns skolu neapmekl\u0113 ilgsto\u0161i; V\u0101cij\u0101 liel\u0101kais ir 2500 eiro liels naudas sods vec\u0101kiem; Norv\u0113\u0123ij\u0101 ilgsto\u0161u kav\u0113jumu d\u0113\u013c b\u0113rnu var pat iz\u0146emt no \u0123imenes.\u00a0<\/p>\n
\u012arij\u0101 form\u0101lais skolas kav\u0113jumu slieksnis ir 20 dienas m\u0101c\u012bbu gada laik\u0101, kas ietver gan attaisnotus, gan neattaisnotus kav\u0113jumus. Diena virs \u2013 un skolai ir oblig\u0101ts pien\u0101kums zi\u0146ot b\u0113rnu labkl\u0101j\u012bbas dienestam “Tusla”. Uzrun\u0101to vec\u0101ku pieredze gan liecina \u2013 l\u012bdz 20 dienu robe\u017eai skolas ir saproto\u0161as.\u00a0<\/p>\n
L\u012bga Belamija, mamma \u012arij\u0101, pau\u017e, ka “s\u0101kum\u0101 man lik\u0101s, ka varb\u016bt m\u0113s nesp\u0113sim iek\u013cauties taj\u0101s 20 at\u013cautaj\u0101s kav\u0113taj\u0101s dien\u0101s, bet mums visu \u0161o gadu garum\u0101 nav bijusi ne reize, kad vi\u0146\u0161 b\u016btu kav\u0113jis vair\u0101k par 20 vai pat par 15 dien\u0101m.”\u00a0<\/p>\n
\u0122imenes cen\u0161as ce\u013cot br\u012bvlaikos, ta\u010du gad\u0101s atp\u016btas nol\u016bk\u0101 izlaist ar\u012b skolas dienas. Avio bi\u013ce\u0161u un da\u017e\u0101du pas\u0101kumu cenas nereti dubultojas un pat tr\u012bsk\u0101r\u0161ojas l\u012bdz ar pirmo br\u012bvlaika dienu.\u00a0<\/p>\n
Lianda B\u016bmane, mamma \u012arij\u0101, st\u0101sta, ka “gada s\u0101kum\u0101 iedots visa gada kalend\u0101rs b\u0113rnam, un tu vari pl\u0101not savas holidays, bet, protams, cenas main\u0101s un vis\u0101di gad\u0101s. Un ir vis\u0101di \u0123imenes pas\u0101kumi, un gad\u0101s ar\u012b pa\u0146emt [b\u0113rnu \u0101r\u0101 no skolas] \u0101rpus t\u0101 [br\u012bvlaika]. Skola ir bijusi vienm\u0113r \u013coti pretimn\u0101ko\u0161a. Varb\u016bt tas ir atkar\u012bgs no b\u0113rna sekm\u0113m. Es nem\u0101c\u0113\u0161u koment\u0113t. Bet, kad esam proj\u0101m, m\u0113s ar\u012b dar\u0101m m\u0101jasdarbus.”\u00a0<\/p>\n
Norv\u0113\u0123ij\u0101 pamatskolu l\u012bmen\u012b ir divu veidu attaisnoti kav\u0113jumi.\u00a0“Ja b\u0113rns ir slims vai nevar apmekl\u0113t skolu k\u0101da cita iemesla d\u0113\u013c, vec\u0101ki to re\u0123istr\u0113 interneta vietn\u0113 “Vigilo”, kas ir vienota sist\u0113ma vis\u0101 Norv\u0113\u0123ij\u0101,” skaidro skolot\u0101ja Norv\u0113\u0123ij\u0101 Gunda K\u0101rkli\u0146a.<\/p>\n
L\u012bdztekus tam vec\u0101ki var pieteikties l\u012bdz papildu 10 br\u012bvdien\u0101m m\u0101c\u012bbu gada laik\u0101 ar nosac\u012bjumu, ka b\u0113rns turpina m\u0101c\u012bties t\u0101d\u0101 apjom\u0101, lai p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s neb\u016btu daudz iekav\u0113jis. Uz vidusskol\u0113niem \u0161\u0101das papildu br\u012bvdienas gan vairs neattiecas. Attaisnoti kav\u0113jumi var b\u016bt tikai slim\u012bbas vai neparedz\u0113tu apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c, kas dokument\u0101ri j\u0101pier\u0101da.\u00a0<\/p>\n
“Ja kav\u0113jumi k\u0101d\u0101 priek\u0161met\u0101 [vidusskol\u0101] ir neattaisnoti virs 10 procentiem, tad priek\u0161mets netiek ieskait\u012bts,” pau\u017e K\u0101rkli\u0146a.\u00a0<\/p>\n
Vec\u0101ki st\u0101sta \u2013 ja b\u0113rns neattaisnoti kav\u0113 vair\u0101k nek\u0101 tr\u012bs ned\u0113\u013cas, no skolas var tikt ar\u012b izrakst\u012bts.\u00a0<\/p>\n
V\u0101cij\u0101 kav\u0113jumu sist\u0113ma da\u017e\u0101d\u0101s feder\u0101laj\u0101s zem\u0113s at\u0161\u0137iras, ta\u010du vec\u0101ku pieredz\u0113 bie\u017ei par\u0101d\u0101s procentu\u0101lais slieksnis. Nereti sekas iest\u0101jas, ja kav\u0113to stundu skaits tuvojas tre\u0161da\u013cai konkr\u0113t\u0101 priek\u0161met\u0101.\u00a0<\/p>\n
Samanta Brante no V\u0101cijas st\u0101sta, ka “ja san\u0101k kav\u0113t vair\u0101k, tad katru situ\u0101ciju izskata individu\u0101li p\u0101rrun\u0101s, vadoties p\u0113c t\u0101, k\u0101das ir skol\u0113nam atz\u012bmes.”\u00a0<\/p>\n
\u0160\u0101dos gad\u012bjumos skola var izsaukt uz p\u0101rrun\u0101m, uzdot papildu uzdevumus vai sast\u0101d\u012bt individu\u0101lu m\u0101c\u012bbu pl\u0101nu, lai iekav\u0113to atg\u016btu. V\u0101cij\u0101 smag\u0101k\u0101s sekas hronisku kav\u0113jumu gad\u012bjum\u0101 ir naudas sodi l\u012bdz 2500 eiro un atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos policijas iesaiste, ta\u010du tas notiek \u0101rk\u0101rt\u012bgi reti. \u012arij\u0101 smag\u0101k\u0101s likum\u0101 paredz\u0113t\u0101s sankcijas ir\u00a0\u012bslaic\u012bga br\u012bv\u012bbas at\u0146em\u0161ana vec\u0101kiem, ta\u010du par \u0161\u0101diem gad\u012bjumiem tikpat k\u0101 nedzird. Norv\u0113\u0123ij\u0101 pamatskol\u0101 smag\u0101k\u0101s sekas ir b\u0113rnu aizsardz\u012bbas iest\u0101\u017eu iesaiste un skol\u0113na iz\u0146em\u0161ana no \u0123imenes, ja ir aizdomas par vec\u0101ku nolaid\u012bbu, bet vidusskol\u0101 \u2013 priek\u0161meta neieskait\u012b\u0161ana. Kopum\u0101 gan uzrun\u0101tie vec\u0101ki secina \u2013 galvenais skolu m\u0113r\u0137is ir nodro\u0161in\u0101t paredz\u0113to izgl\u012bt\u012bbas l\u012bmeni b\u0113rniem. Ja komunik\u0101cija ar skolu ir vesel\u012bga \u2013 ar\u012b probl\u0113msitu\u0101ciju nav.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n