{"id":90335,"date":"2025-12-30T20:43:22","date_gmt":"2025-12-30T20:43:22","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/90335\/"},"modified":"2025-12-30T20:43:22","modified_gmt":"2025-12-30T20:43:22","slug":"vai-es-90-miljardu-eiro-aiznemums-ukrainai-palielinas-latvijas-valsts-paradu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/90335\/","title":{"rendered":"Vai ES 90 miljardu eiro aiz\u0146\u0113mums Ukrainai palielin\u0101s Latvijas valsts par\u0101du?"},"content":{"rendered":"

Eiropas Savien\u012bbas<\/a> l\u0113mums aiz\u0146emties 90 miljardus eiro<\/a> Ukrainas bud\u017eeta un milit\u0101ro vajadz\u012bbu seg\u0161anai izrais\u012bjis ba\u017eas, ka, uz\u0146emoties \u0161\u012bs saist\u012bbas, pieaugs ar\u012b Latvijas valsts par\u0101ds<\/a>. T\u0101 soci\u0101lo t\u012bklu platform\u0101 “X” apgalvo biju\u0161ais labkl\u0101j\u012bbas ministrs Gatis Egl\u012btis<\/a>, v\u0113r\u0161oties pie finan\u0161u ministra un pau\u017eot, ka “Latvijas sabiedr\u012bbai ir ties\u012bbas zin\u0101t patieso valsts par\u0101da situ\u0101ciju”. Politi\u0137a secin\u0101jums gan nav l\u012bdz galam korekts \u2013 paredz\u0113ts, ka aiz\u0146\u0113muma atmaksai tiks izmantotas Ukrainai izmaks\u0101t\u0101s Krievijas repar\u0101cijas, savuk\u0101rt Latvijas valsts par\u0101du tas tie\u0161\u0101 veid\u0101 neietekm\u0113 \u2013 lai gan esam viena no 24 dal\u012bbvalst\u012bm, kas reiz\u0113 ar \u0161o l\u0113mumu piekr\u012bt uz\u0146emties procentu nomaksu un par\u0101da garantijas, tas joproj\u0101m b\u016bs ES kop\u0113jais par\u0101ds, nevis katras dal\u012bbvalsts iek\u0161\u0113jais valsts par\u0101ds, uzsver Finan\u0161u ministrij\u0101 un Eiropas Komisij\u0101.<\/p>\n

\"FaktuFoto: DELFI<\/p>\n

Egl\u012b\u0161a satraukuma pamat\u0101 ir Eiropas Savien\u012bbas (ES) l\u012bderu pan\u0101kt\u0101 vieno\u0161an\u0101s decembra vid\u016b Brisel\u0113 par finansi\u0101lo atbalstu Ukrainai n\u0101kamajos gados \u2013 ES aizdos Ukrainai<\/a> 90 miljardus eiro, lai kompens\u0113tu Ukrainas bud\u017eeta un milit\u0101r\u0101s vajadz\u012bbas turpm\u0101kajos divos gados. T\u0101 k\u0101 ES \u0161\u0101das br\u012bvas naudas nav, to aiz\u0146emsies starptautiskajos finan\u0161u tirgos. Kijivai \u0161\u012b nauda b\u016btu j\u0101atdod tikai tad, kad Krievija tai samaks\u0101s repar\u0101cijas par t\u0101s uzbrukuma nodar\u012btajiem post\u012bjumiem, savuk\u0101rt procentu izdevumus segs ES. Izdevums “Politico” v\u0113sta<\/a>, ka procentos par \u0161o Ukrainas aizdevumu ES gad\u0101 maks\u0101s tr\u012bs miljardus eiro. Tr\u012bs no 27 dal\u012bbvalst\u012bm \u2013 Ung\u0101rija, \u010cehija un Slov\u0101kija \u2013 atteiku\u0161\u0101s \u0161\u0101das saist\u012bbas uz\u0146emties, bet ar\u012b ap\u0146\u0113mu\u0161\u0101s nelikt \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus Ukrainas finans\u0113\u0161anas pl\u0101nam.<\/p>\n

K\u0101 skaidro a\u0123ent\u016bra “Reuters”<\/a>, ES aiz\u0146\u0113mumu nodro\u0161ina ES bud\u017eeta rezerve, ko veido starp\u012bba starp maksim\u0101lo summu, ko ES var l\u016bgt dal\u012bbvalst\u012bm iemaks\u0101t kop\u0113j\u0101 bud\u017eet\u0101, un summu, kas nepiecie\u0161ama, lai segtu ES izdevumus. <\/p>\n

Finan\u0161u ministrij\u0101 port\u0101lam “Delfi” uzsver \u2013 aizdevums Ukrainai tiks pie\u0161\u0137irts, ES aiz\u0146emoties finan\u0161u tirgos, ta\u010du tas tie\u0161\u0101 veid\u0101 nepalielin\u0101s dal\u012bbvalstu, tostarp Latvijas, valsts par\u0101du.<\/p>\n

Ar\u012b eirokomis\u0101ra Valda Dombrovska padomniece Maija Celmi\u0146a nor\u0101da: “\u0160\u0101d\u0101 veid\u0101 radu\u0161ais par\u0101ds b\u016bs ES par\u0101ds, un t\u0101p\u0113c tas netiks pied\u0113v\u0113ts dal\u012bbvalst\u012bm.” Saist\u012bbas, ko \u0161is aiz\u0146\u0113mums rad\u012bs dal\u012bbvalst\u012bm, b\u016b\u0161ot teor\u0113tiskas, jo paredz\u0113ts, ka n\u0101kotn\u0113 90 miljardu aizdevumu Ukraina atmaks\u0101s no Krievijas maks\u0101taj\u0101m repar\u0101cij\u0101m. Kam\u0113r tas nav noticis, agresorvalsts akt\u012bvi Eirop\u0101 paliks iesald\u0113ti, un ES patur ties\u012bbas tos izmantot aizdevuma atmaksai, iev\u0113rojot ES un starptautisk\u0101s ties\u012bbas, piebilda Celmi\u0146a. Konkr\u0113ts pl\u0101ns, k\u0101 \u0161is aiz\u0146\u0113mums tiks \u012bstenots, gaid\u0101ms janv\u0101ra pirmaj\u0101s dien\u0101s.<\/p>\n

Celmi\u0146a ar\u012b nor\u0101d\u012bja \u2013 t\u0101das pa\u0161as saist\u012bbas b\u016btu ar\u012b tad, ja ES l\u012bderi b\u016btu sp\u0113ju\u0161i vienoties par priek\u0161likumu Ukrainai jau tagad novirz\u012bt iesald\u0113tos Krievijas akt\u012bvus.<\/p>\n

Egl\u012btis sarun\u0101 ar “Delfi” gan pauda, ka FM izplatot melus, jo pa\u0161reiz\u0113jie l\u0113mumi liecina, ka izmantot Krievijas akt\u012bvus aizdevuma garantijai nav iesp\u0113jams, savuk\u0101rt procenti par aizdevumu b\u016b\u0161ot j\u0101atmaks\u0101 solid\u0101ri katrai valstij. Jaut\u0101ts, vai Latvijai vajadz\u0113ja sekot Ung\u0101rijas, \u010cehijas un Slov\u0101kijas piem\u0113ram, vi\u0146\u0161 atteica: “tas nav jaut\u0101jums man,” un piebilda, ka “Ukraina j\u0101atbalsta, bet nedr\u012bkst melot”.<\/p>\n

Egl\u012btis atsauc\u0101s uz “Euronews” rakstu<\/a>, kur\u0101 nor\u0101d\u012bts, ka dal\u012bbvalstis sadal\u012bs procentu maks\u0101jumus atbilsto\u0161i to ekonomiskajai ietekmei. V\u0101cija, Francija, It\u0101lija, Sp\u0101nija un Polija segs visliel\u0101k\u0101s izmaksas. \u0160aj\u0101 rakst\u0101 gan ar\u012b uzsv\u0113rts, ka saska\u0146\u0101 ar Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu teikto, 90 miljardi eiro netiks ieskait\u012bti valstu iek\u0161zemes par\u0101da l\u012bme\u0146os.<\/p>\n

Egl\u012btis sarun\u0101 ar “Delfi” atzina: “Latvijas valsts par\u0101ds tie\u0161\u0101 veid\u0101 nepieaug, jo aiz\u0146emas EK, bet saist\u012bbas m\u016bsu bud\u017eetam gan pieaug. Katru gadu EK 24 valst\u012bm izs\u016bt\u012bs r\u0113\u0137inu, cik no 90 miljardu eiro aizdevuma procentu maks\u0101jumiem katrai valstij n\u0101kas segt. Nezinu, cik procentu no ikgad\u0113j\u0101 3 miljardu procentu maks\u0101juma ir Latvijas da\u013ca \u2013 piem\u0113ram, 5% b\u016btu ap 150 miljoni eiro katru gadu m\u016bsu “kvota”, kas j\u0101apmaks\u0101.”<\/p>\n

Jau zi\u0146ots, ka Eiropas Komisija (EK) jau s\u0101kotn\u0113ji pied\u0101v\u0101ja pl\u0101nu ilgtermi\u0146a aizdevumiem Kijivai izmantot ES iesald\u0113tos Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas akt\u012bvus, kuru v\u0113rt\u012bba sasniedz aptuveni 210 miljardus eiro, ta\u010du pret to iebilda Be\u013c\u0123ija, kur atrodas liel\u0101k\u0101 da\u013ca iesald\u0113to akt\u012bvu. Be\u013c\u0123ija piepras\u012bja garantijas par dal\u012bt\u0101m saist\u012bb\u0101m, kas cit\u0101m valst\u012bm nebija pie\u0146emami. <\/p>\n

Ar\u012b gad\u012bjum\u0101, ja ES l\u012bderiem tom\u0113r b\u016btu izdevies vienoties Ukrainas atbalstam novirz\u012bt Krievijas iesald\u0113tos akt\u012bvus, saist\u012bb\u0101 ar 210 miljardu eiro finans\u0113juma paketi ES dal\u012bbvalst\u012bm b\u016btu j\u0101sniedz garantijas atbilsto\u0161i to ekonomikas apjomam. Iepriek\u0161 Latvijas sabiedrisko mediju port\u0101ls, atsaucies uz “Politico”, v\u0113st\u012bja<\/a>, ka \u0161im nol\u016bkam ES dal\u012bbvalst\u012bm b\u016btu j\u0101atlicina miljardiem eiro, ta\u010du liel\u0101ko atbalstu desmitiem miljardu eiro apjom\u0101 pied\u0101v\u0101jusi V\u0101cija (25%), Francija (16%) un It\u0101lija (12%). Baltijas valstis \u2013 Lietuva, Latvija un Igaunija \u2013 \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ap\u0146emtos novirz\u012bt attiec\u012bgi 934 miljonus (0,4 %), 469 miljonus (0,2 %) un 466 miljonus eiro (0,2%).<\/p>\n

Ja l\u012bdz\u012bg\u0101 proporcij\u0101 (0,2%) atbilsto\u0161i ekonomikas apm\u0113ram Latvijai b\u016btu j\u0101apmaks\u0101 3 miljardu eiro procentu maks\u0101jumi, secin\u0101ms, ka Egl\u012b\u0161a piesauktais piem\u0113rs par 5% jeb 150 miljoniem ir p\u0101rsp\u012bl\u0113jums.<\/p>\n

Tiesa, valsts par\u0101da k\u0101pums un augo\u0161\u0101s izmaksas t\u0101 apkalpo\u0161anai kopum\u0101 Latvij\u0101 ir aktu\u0101la probl\u0113ma, uz ko regul\u0101ri nor\u0101da gan ekonomisti<\/a>, gan uz\u0146\u0113m\u0113ji<\/a>. K\u0101 iepriek\u0161 nor\u0101d\u012bjusi Latvijas banka<\/a>, iesp\u0113jamo saist\u012bbu apm\u0113ra b\u016btisks k\u0101pums var pasliktin\u0101t valsts par\u0101da ilgtsp\u0113ju. Finan\u0161u tirgos, redzot augstus riskus, var neaizdot vai ar\u012b pras\u012bt augst\u0101kus procentus. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 valstij var pieaugt par\u0101da apkalpo\u0161anas izmaksas, samazinot l\u012bdzek\u013cus cit\u0101m bud\u017eeta vajadz\u012bb\u0101m. Vienlaikus Fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas padome (FDP) nor\u0101da<\/a>, ka Latvija joproj\u0101m atrodas starp valst\u012bm ar sal\u012bdzino\u0161i zemu visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas par\u0101da l\u012bmeni \u2013 48% no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP), un izpilda M\u0101strihtas krit\u0113riju \u2013 uztur\u0113t par\u0101du zem 60% no IKP, nor\u0101da Fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas padome (FDP).<\/p>\n

J\u0101piebilst, ka \u0161\u012b nav pirm\u0101 reize, kad ES \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 sniedz finansi\u0101lu atbalstu Ukrainai \u2013 2022. gada nogal\u0113 Eiropas Parlaments apstiprin\u0101ja 18 miljardu eiro aizdevumu<\/a>, savuk\u0101rt 2023. gad\u0101 izveidots \u012bpa\u0161s atbalsta meh\u0101nisms, no 2024. gada l\u012bdz 2027. gadam novirzot Ukrainai<\/a> l\u012bdz pat 50 miljardiem eiro dot\u0101ciju un aizdevumu veid\u0101. <\/p>\n

Iepriek\u0161 ES aiz\u0146\u0113musies naudu ne tikai Ukrainas atbalstam. Piem\u0113ram, ar\u012b finans\u0113jums ES Atvese\u013co\u0161anas fondam, kas ieviests 2021. gad\u0101, ir aiz\u0146\u0113muma l\u012bdzek\u013ci<\/a>.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>