\u0160ogad piepild\u012bj\u0101s daudzu ekonomistu agr\u0101k prognoz\u0113tais \u2013 aktivit\u0101te uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 atgriez\u0101s, tam sekoja ar\u012b priv\u0101tpersonu p\u0101rliec\u012bbas pieaugums, akt\u012bv\u0101ka kredit\u0113\u0161ana. Uzskat\u0101mi to var redz\u0113t, piem\u0113ram, nekustamo \u012bpa\u0161umu nozar\u0113, kur kop\u0161 pavasara b\u016btiski audzis piepras\u012bjums p\u0113c dz\u012bvok\u013ciem un priv\u0101tm\u0101j\u0101m, k\u0101 ar\u012b p\u0113c hipotek\u0101rajiem aizdevumiem. Par ko tas liecina? Pirmais un galvenais secin\u0101jums: sabiedr\u012bb\u0101 ir atgriezusies p\u0101rliec\u012bba par r\u012btdienu. Uz\u0146\u0113mumi iegulda att\u012bst\u012bb\u0101, iedz\u012bvot\u0101ji \u2013 dz\u012bves l\u012bme\u0146a uzlabo\u0161an\u0101, jo k\u0101 vieni t\u0101 otri uzticas ekonomikas att\u012bst\u012bbai, kas nes\u012bs ien\u0101kumu pieaugumu. Ja ien\u0101kumi ir liel\u0101ki, ir \u012bstais br\u012bdis atg\u0101din\u0101t par uzkr\u0101\u0161anas un ieguld\u012b\u0161anas noz\u012bmi, k\u0101 ar\u012b par kr\u0101pnieku uzdarbo\u0161anos, kuri \u0161ogad bija \u012bpa\u0161i agres\u012bvi.<\/p>\n
Ekonomikas izaugsme seko p\u0101rliec\u012bbas k\u0101pumam<\/p>\n
2025. gad\u0101 piedz\u012bvoj\u0101m procentu likmju samazin\u0101\u0161anos, kas aktiviz\u0113ja kredit\u0113\u0161anu un aktivit\u0101ti biznes\u0101. Devi\u0146u m\u0113ne\u0161u laik\u0101 hipotek\u0101ro aizdevumu apjoms priv\u0101tperson\u0101m pieaudzis par 51 %, bet kop\u0113jais priv\u0101tperson\u0101m izsniegto aizdevumu apjoms \u2013 par 41 % (SEB bankas dati). Savuk\u0101rt uz\u0146\u0113mumu segment\u0101 jauno aizdevumu apjoms palielin\u0101jies par 22 %, \u012bpa\u0161i finans\u0113jot ener\u0123\u0113tikas, nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma, tirdzniec\u012bbas un lauksaimniec\u012bbas projektus. \u0160\u012bs invest\u012bcijas galvenok\u0101rt v\u0113rstas uz produktivit\u0101tes uzlabo\u0161anu un eso\u0161\u0101 biznesa stiprin\u0101\u0161anu, lai pasarg\u0101tu to no \u0101r\u0113jiem riskiem un konkurences.<\/p>\n
Ja nenotiks k\u0101di b\u016btiski \u0101r\u0113ji satricin\u0101jumi, uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas aktivit\u0101te Latvij\u0101 turpin\u0101sies, un te m\u0113s var\u0113tu sagaid\u012bt ar\u012b vair\u0101kus pozit\u012bvus jaunumus. M\u016bsu uz\u0146\u0113m\u0113ji p\u0113d\u0113jos gados ir pier\u0101d\u012bju\u0161i, ka sp\u0113j ne tikai sekm\u012bgi augt un eksport\u0113t, bet ar\u012b ieiet jaunos tirgos apvieno\u0161an\u0101s un biznesa ieg\u0101des ce\u013c\u0101. T\u0101, \u0161ogad Latvijas uz\u0146\u0113mums Agrova International ieg\u0101d\u0101j\u0101s olu ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumu Lielbrit\u0101nij\u0101, bet b\u016bvtehnikas nomas uz\u0146\u0113mums Storent p\u0101r\u0146\u0113ma savas ni\u0161as biznesu ASV. Daudzi uz\u0146\u0113m\u0113ji ir invest\u0113ju\u0161i att\u012bst\u012bb\u0101, rad\u012bju\u0161i jaunus produktus un kopum\u0101 var teikt, ka par sp\u012bti \u0123eopolitiskajiem draudiem un visai neskaidrai \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas politikai no ASV puses, uz\u0146\u0113m\u0113jos ir atgriezusies p\u0101rliec\u012bba par n\u0101kotni.<\/p>\n
Liel\u0101ki ien\u0101kumi \u2013 laba iesp\u0113ja uzkr\u0101t un ieguld\u012bt<\/p>\n
Liel\u0101ki ien\u0101kumi prasa liel\u0101ku atbild\u012bbu pret to, k\u0101 m\u0113s p\u0101rvald\u0101m savu kapit\u0101lu. \u012asum\u0101 \u2013 tas noz\u012bm\u0113, ka ir j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba kapit\u0101la vairo\u0161anai ilgtermi\u0146\u0101, p\u0101r\u0101k neaizraujoties ar t\u0113ri\u0146u k\u0101pin\u0101\u0161anu tagad. M\u0113s aicin\u0101m iedz\u012bvot\u0101jus dom\u0101t par savu n\u0101kotni un ilgtermi\u0146a labkl\u0101j\u012bbu, \u012bpa\u0161i dom\u0101jot par jaun\u0101s ieguld\u012bt\u0101ju paaudzes veido\u0161anu. Un tam ir gana labi rezult\u0101ti \u2013 priv\u0101to klientu invest\u012bciju portfelis ir sasniedzis tr\u012bs miljardus eiro (kop\u0161 gada s\u0101kuma portfelis audzis par 8,2 %). Tas apliecina, ka cilv\u0113ki Latvij\u0101 dom\u0101 par sav\u0101m n\u0101kotnes finans\u0113m, kas ir b\u016btisks solis ce\u013c\u0101 uz sabiedr\u012bbas labkl\u0101j\u012bbu.<\/p>\n
Kr\u0101pnieki k\u013c\u016bst agres\u012bv\u0101ki, cilv\u0113ki j\u0101turpina izgl\u012btot par finans\u0113m<\/p>\n
Tom\u0113r liel\u0101ki ien\u0101kumi l\u012bdzi nes visai nepat\u012bkamu blakni \u2013 finan\u0161u kr\u0101pnieki k\u013c\u016bst agres\u012bv\u0101ki un izm\u0113\u0123ina aizvien jaunas metodes naudas izkr\u0101p\u0161anai. \u0160\u012b gada desmit m\u0113ne\u0161os no Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem izkr\u0101pti 10 miljoni eiro, liecina Finan\u0161u nozares asoci\u0101cijas dati. Neraugoties uz pla\u0161\u0101m informat\u012bv\u0101m kampa\u0146\u0101m, iedz\u012bvot\u0101ji turpina “d\u0101vin\u0101t” naudu kr\u0101pniekiem. Tas \u012bpa\u0161i nor\u0101da uz nepiecie\u0161am\u012bbu turpin\u0101t sabiedr\u012bbas izgl\u012bto\u0161anu dro\u0161\u012bbas un finan\u0161u prat\u012bbas jaut\u0101jumos. \u0160is ir liels izaicin\u0101jums politi\u0137iem, l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113jiem, uz\u0146\u0113m\u0113jiem, medijiem un visai sabiedr\u012bbai, jo no vienas puses mums j\u0101k\u013c\u016bst piesardz\u012bg\u0101kiem un v\u0113r\u012bg\u0101kiem, ta\u010du tai pat laik\u0101 nedr\u012bkstam iekrist<\/p>\n
neuztic\u0113\u0161an\u0101s lamat\u0101s. Norobe\u017eo\u0161an\u0101s b\u016btu nev\u0113lama par\u0101d\u012bba, jo tikai sadarbojoties un vienam otru atbalstot, sabiedr\u012bba var k\u013c\u016bt sp\u0113c\u012bg\u0101ka.<\/p>\n
V\u0113l\u0113\u0161anu gads \u2013 populisma un nestabilit\u0101tes riski<\/p>\n
2026. b\u016bs Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu gads, kad pieredz\u0113sim daudz populisma un sol\u012bjumu, kurus mums b\u016bs j\u0101v\u0113rt\u0113 piesardz\u012bgi un kritiski. Latvijai ir \u013coti nepiecie\u0161ams j\u0113gpilns dialogs ekonomikas att\u012bst\u012bbas un finan\u0161u politikas jom\u0101s \u2013 br\u012bd\u012b, kad esam atgriezu\u0161ies uz att\u012bst\u012bbas ce\u013ca (kas ir gana trausls), nevaram at\u013cauties mu\u013c\u0137\u012bgus, \u012bstermi\u0146a vajadz\u012bb\u0101s balst\u012btus l\u0113mumus.<\/p>\n
Galvenais izaicin\u0101jums n\u0101kamgad b\u016bs saglab\u0101t l\u012bdzsvaru \u2013 starp fisk\u0101laj\u0101m vajadz\u012bb\u0101m un ekonomikas sp\u0113ju augt, nodro\u0161inot finans\u0113jumu visam, kas nepiecie\u0161ams. Negat\u012bvi ekonomiku var ietekm\u0113t populistisku ideju izplat\u012bba un politisk\u0101s vides nenoteikt\u012bba, kas uz\u0146\u0113m\u0113jus un investorus var padar\u012bt piesardz\u012bg\u0101kus. Ja politisk\u0101 vide b\u016bs stabila un prognoz\u0113jama, un tiks pie\u0146emti saprotami, pamatoti l\u0113mumi, ir sagaid\u0101ms, ka Latvij\u0101 tiks ieguld\u012btas invest\u012bcijas, kuras k\u0101du laiku ir biju\u0161as atliktas, turpinot veicin\u0101t kredit\u0113\u0161anu un ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas prognozes r\u0101da, ka Latvijas IKP pieaugums b\u016bs m\u0113rens, ta\u010du sal\u012bdzino\u0161i strauj\u0101ks nek\u0101 Eirop\u0101, kas noz\u012bm\u0113 att\u012bst\u012bbas iesp\u0113jas.<\/p>\n
Birokr\u0101tijas mazin\u0101\u0161ana \u2013 vai v\u0101rdi p\u0101rtaps darbos?<\/p>\n
B\u016btisks priek\u0161noteikums att\u012bst\u012bbai aizvien ir birokr\u0101tijas mazin\u0101\u0161ana, par ko daudz ir ticis run\u0101ts, bet maz\u0101k ir paveikts. Svar\u012bgi nepie\u013caut, ka, piem\u0113ram, finan\u0161u nozar\u0113, kas no ES puses jau t\u0101 tiek regul\u0113ta stingri un smagn\u0113ji, tiktu pievienota papildu nacion\u0101l\u0101 slodze ar specifiskiem noteikumiem un ierobe\u017eojumiem. Piem\u0113ram, p\u0101rm\u0113r\u012bgas pras\u012bbas fili\u0101\u013cu darb\u012bbai re\u0123ionos, kredit\u0113\u0161anas komisiju regul\u0113\u0161ana vai bankom\u0101tu skaita noteik\u0161ana var b\u016btiski samazin\u0101t konkur\u0113tsp\u0113ju un pieejam\u012bbu.<\/p>\n
L\u012bdzsvarots regul\u0113jums ir aktu\u0101ls ne tikai finan\u0161u nozarei, bet ekonomikai kopum\u0101 \u2013 tas nedr\u012bkst kav\u0113t att\u012bst\u012bbu. Regul\u0101cijai j\u0101nodro\u0161ina elast\u012bba, lai uz\u0146\u0113mumi var\u0113tu rea\u0123\u0113t uz klientu vajadz\u012bb\u0101m un ekonomikas izaugsmes iesp\u0113j\u0101m. \u0160obr\u012bd tiek rad\u012bti da\u017e\u0101di ierobe\u017eojumi, lai nov\u0113rstu riskus, ko rada neliela da\u013ca negodpr\u0101t\u012bgu uz\u0146\u0113mumu, t\u0101d\u0113j\u0101di apgr\u016btinot darbu liel\u0101kajai da\u013cai godpr\u0101t\u012bgo uz\u0146\u0113m\u0113ju. Fokusam b\u016btu j\u0101b\u016bt uz vidi, kur\u0101 95 % uz\u0146\u0113mumu var str\u0101d\u0101t produkt\u012bvi, nevis uz ierobe\u017eojumiem negodpr\u0101t\u012bgo 5 % d\u0113\u013c.<\/p>\n
Tom\u0113r kopum\u0101 uz n\u0101kamo gadu raugos ar optimismu. Ikdien\u0101, tiekoties ar Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113jiem, investoriem un m\u016bsu klientiem, aizvien bie\u017e\u0101k es sastopos ar patiesu v\u0113lmi paveikt kaut ko noz\u012bm\u012bgu, sasniegt vair\u0101k nek\u0101 l\u012bdz \u0161im, main\u012bt ierasto lietu k\u0101rt\u012bbu un priek\u0161status. Tas prasa drosmi, uz\u0146\u0113m\u012bbu un neatlaid\u012bbu \u2013 \u012bpa\u0161\u012bbas, kuras cilv\u0113kos v\u0113rt\u0113ju \u013coti augstu, jo to kl\u0101tesam\u012bba noz\u012bm\u0113, ka Latvija ir uz att\u012bst\u012bbas ce\u013ca. Tas ir m\u016bsu galvenais n\u0101kotnes kapit\u0101ls.<\/p>\n
Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>