{"id":90927,"date":"2025-12-31T13:39:06","date_gmt":"2025-12-31T13:39:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/90927\/"},"modified":"2025-12-31T13:39:06","modified_gmt":"2025-12-31T13:39:06","slug":"kardinals-millers-benedikts-xvi-ir-atstajis-izcilu-teologisko-mantojumu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/90927\/","title":{"rendered":"Kardin\u0101ls Millers: &#8220;Benedikts XVI ir atst\u0101jis izcilu teolo\u0123isko mantojumu&#8221;"},"content":{"rendered":"<p>\u201cCooperator veritatis\u201d \u2013 \u201cpaties\u012bbas l\u012bdzstr\u0101dnieks\u201d, t\u0101 tika saukts 264. P\u0113tera p\u0113ctecis Jozefs Ratcingers, kur\u0161 savas \u0161\u012bszemes dz\u012bves gaitas nosl\u0113dza 2022. gada 31. decembr\u012b 95 gadu vecum\u0101. 30. decembra vakar\u0101 Vatik\u0101na bazilik\u0101, pie Sv\u0113t\u0101 P\u0113tera katedras alt\u0101ra notika Sv\u0113t\u0101 Mise, atceroties p\u0101vestu Benediktu XVI, apritot 3 gadiem kop\u0161 vi\u0146a aizie\u0161anas m\u016b\u017e\u012bb\u0101. <\/p>\n<p>Inese \u0160teinerte, J\u0101nis Evertovskis &#8211; Vatik\u0101ns<\/p>\n<p>Sv\u0113to Misi svin\u0113ja biju\u0161ais Tic\u012bbas m\u0101c\u012bbas kongreg\u0101cijas prefekts, kardin\u0101ls Gerhards Ludvigs Millers. Koncelebr\u0113ja daudzi priesteri un Jozefa Ratcingera v\u0101rd\u0101 nosaukt\u0101 Vatik\u0101na fonda prezidents, jezu\u012btu t\u0113vs Federiko Lombardi. Hom\u012blij\u0101 kardin\u0101ls Millers izc\u0113la \u201cmilz\u012bgo izcilas kvalit\u0101tes teolo\u0123isko mantojumu\u201d, ko ir atst\u0101jis Benedikts XVI un kura d\u0113\u013c vi\u0146\u0161 tiek uzskat\u012bts par vienu no visliel\u0101kajiem m\u016bsdienu kato\u013cu intelektu\u0101\u013ciem. Kardin\u0101ls apgalvoja, ka Ratcingers \u201cnav vis k\u0101da pag\u0101tnes persona, bet gan dz\u012bv\u0101s Kristus miesas loceklis, kas ir viena debes\u012bs un uz zemes\u201d. Gerhards Millers dom\u0101s piev\u0113rs\u0101s ar\u012b pa\u0161reiz\u0113jam p\u0101vestam Leonam XIV, atg\u0101dinot, ka, t\u0101pat, k\u0101 p\u0101vests Benedikts, ar\u012b vi\u0146\u0161 sme\u013cas no izcil\u0101 Bazn\u012bcas doktora, sv\u0113t\u0101 August\u012bna gar\u012bg\u0101 mantojuma, un \u201ct\u0101p\u0113c vi\u0146i abi Bazn\u012bcas tic\u012bbas centr\u0101 liek J\u0113zu Kristu, Kristus miesu, \u201cin illo uno unum sumus\u201d\u201d.<\/p>\n<p>Ang\u013cu valod\u0101 teiktaj\u0101 hom\u012blij\u0101 kardin\u0101ls Millers p\u0101rlapoja v\u0101cu tautas d\u0113la, p\u0101vesta Benedikta XVI dz\u012bves lappuses, gan t\u0101s, kas atg\u0101dina par vi\u0146u k\u0101 teolo\u0123ijas profesoru, gan k\u0101 Tic\u012bbas m\u0101c\u012bbas kongreg\u0101cijas prefektu, gan k\u0101 p\u0101vestu. Veicot katru no \u0161iem kalpojumiem, vi\u0146\u0161 \u201cnemit\u012bgi kalpoja V\u0101rdam\u201d, \u201cizr\u0101d\u012bja \u0101rk\u0101rt\u0113ju uzc\u012bt\u012bbu\u201d un \u201cintelektu\u0101lo precizit\u0101ti\u201d. \u201cBenedikts XVI \u201cbija viens no visizcil\u0101kajiem teologiem\u201d P\u0113tera katedr\u0101,\u201d \u201cvi\u0146\u0161 atst\u0101ja milz\u012bgu izcilas kvalit\u0101tes teolo\u0123isko mantojumu un tika peln\u012bti atz\u012bts par vienu no liel\u0101kajiem m\u016bslaiku kato\u013cu intelektu\u0101\u013ciem,\u201d apliecin\u0101ja kardin\u0101ls Milllers. Vi\u0146\u0161 piebilda, ka \u201cpat Jirgens H\u0101berm\u0101ss \u2013 noz\u012bm\u012bg\u0101kais Frankfurtes neomarksisma skolas p\u0101rst\u0101vis, kur\u0161 iemieso modernit\u0101tes bez Dieva pasauli, v\u0113l\u0113j\u0101s ar vi\u0146u veikt dialogu, b\u016bdams p\u0101rliecin\u0101ts, ka \u201ctic\u012bgie un netic\u012bgie var sastr\u0101d\u0101ties, lai gl\u0101btu m\u016bsdienu pasauli no aukst\u0101s antihum\u0101nisma un transhum\u0101nisma n\u0101ves.\u201d<\/p>\n<p>Ratcingera teolo\u0123ija emerit\u0113t\u0101 Tic\u012bbas m\u0101c\u012bbas kongreg\u0101cijas prefekta skat\u012bjum\u0101, ir \u201cd\u0101vana visai Bazn\u012bcai\u201d un \u201cn\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m\u201d. No vi\u0146a \u201copera omnia\u201d, kas sast\u0101da 16 s\u0113jumus ar apm\u0113ram 25 t\u016bksto\u0161iem lappu\u0161u, var smelties visi, kas \u201cinteres\u0113jas par gar\u012bgumu, teolo\u0123iju, filozofiju, vai kult\u016bras teoriju gan senatn\u0113, gan m\u016bsu dien\u0101s\u201d, vai v\u0113las iedzi\u013cin\u0101ties litur\u0123iskaj\u0101 gad\u0101, vai ar\u012b lab\u0101k iepaz\u012bt Vatik\u0101na II koncila m\u0101c\u012bbu. \u201cJa kristietis, kur\u0161 mekl\u0113 iedvesmu un kuru ir piemekl\u0113ju\u0161as \u0161aubas tic\u012bb\u0101, man l\u016bgtu, k\u0101du las\u0101mvielu es ieteiktu visvair\u0101k, tie b\u016btu tr\u012bs s\u0113jumi par J\u0113zu N\u0101carieti,\u201d turpin\u0101ja kardin\u0101ls Millers, preciz\u0113jot, ka \u0161\u012bs tr\u012bs gr\u0101matas ir public\u0113tas ar vi\u0146a person\u012bgo v\u0101rdu, lai \u201cvar\u0113tu at\u0161\u0137irt vi\u0146a teolo\u0123isko autorit\u0101ti no p\u0101vesta autorit\u0101tes\u201d.<\/p>\n<p>Sv\u0113t\u0101s Mises hom\u012blij\u0101 neizpalika ar\u012b uzsvars uz \u201cplaisu starp tic\u012bbu un pr\u0101tu\u201d, kas aizs\u0101k\u0101s ar Apgaism\u012bbas laikmetu. \u201cIr bie\u017ei licies, ka Sv\u0113to Rakstu, filozofisk\u0101s epistemolo\u0123ijas un pat (jo \u012bpa\u0161i jaut\u0101jumos par universa un dz\u012bv\u012bbas izcelsmi) tic\u012bbas Dievam Rad\u012bt\u0101jam un J\u0113zum Kristum, vien\u012bgajam Pest\u012bt\u0101jam, v\u0113sturiski kritisk\u0101s p\u0113tniec\u012bbas secin\u0101jumi b\u016btu pretrun\u012bgi,\u201d atz\u012bm\u0113ja kardin\u0101ls Millers, paskaidrojot, ka tom\u0113r, \u201cnav pretrunas ar atkl\u0101to paties\u012bbu par pasauli un cilv\u0113ci\u201d un ka \u201ctic\u012bbai nav nepiecie\u0161am\u012bbas b\u016bt apstiprin\u0101tai ar emp\u012brisk\u0101s zin\u0101tnes secin\u0101jumiem, kur vienm\u0113r past\u0101v iesp\u0113ja k\u013c\u016bd\u012bties\u201d, jo tic\u012bba \u201cbalst\u0101s uz Dieva V\u0101rdu, caur kuru viss, kas past\u0101v, ir radies\u201d. Bez tam, \u201cJ\u0113zus, patiess Dievs un patiess cilv\u0113ks, ir pati Paties\u012bba sav\u0101 dievi\u0161\u0137aj\u0101 Person\u0101\u201d. \u201cT\u0101tad,\u201d uzsv\u0113ra kardin\u0101ls, \u201cm\u016bsu zin\u0101\u0161anas par Dievu Sv\u0113taj\u0101 Gar\u0101 ir nek\u013c\u016bd\u012bgas un t\u0101s nevar pak\u013caut diskusij\u0101m no t\u012bri pasaul\u012bga redz\u0113juma\u201d. T\u0101p\u0113c \u201cteologu uzdevums ir argument\u0113ti par\u0101d\u012bt, ka starp Atkl\u0101smes tic\u012bbu un laic\u012bgaj\u0101m zin\u0101tn\u0113m past\u0101v dzi\u013ca saikne\u201d.<\/p>\n<p>Hom\u012blijas nosl\u0113gum\u0101 kardin\u0101ls Gerhards Ludvigs Millers atg\u0101din\u0101ja to, ko Jozefs Ratcingers bie\u017ei atk\u0101rtoja, proti, ka \u201ckristiet\u012bba ar visiem saviem lielajiem kult\u016bras sasniegumiem soci\u0101laj\u0101 m\u0101c\u012bb\u0101, m\u016bzik\u0101 un m\u0101ksl\u0101, literat\u016br\u0101 un filozofij\u0101, nav teorija, vai pasaules redz\u0113jums, bet gan tik\u0161an\u0101s ar Personu,\u201d ar J\u0113zu, kas \u201cir Paties\u012bba\u201d, \u201cgaisma, kas apgaismo katru cilv\u0113cisku b\u016btni\u201d. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 Bazn\u012bca \u201cnav organiz\u0101cija, kuru b\u016btu rad\u012bjis cilv\u0113ks ar grandiozu \u0113tisku un soci\u0101lu programmu\u201d, bet gan Kristus m\u0101cek\u013cu kopiena, kuri pasaulei liecina par to, ka ir kontempl\u0113ju\u0161i Vi\u0146a, \u201ck\u0101 T\u0113va Vienpiedzimu\u0161\u0101 D\u0113la, \u017e\u0113last\u012bbas un paties\u012bbas piln\u0101\u201d god\u012bbu, un \u0161o m\u0101cek\u013cu vid\u016b ir ar\u012b Jozefs Ratcingers, teologs, b\u012bskaps, kardin\u0101ls un p\u0101vests.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u201cCooperator veritatis\u201d \u2013 \u201cpaties\u012bbas l\u012bdzstr\u0101dnieks\u201d, t\u0101 tika saukts 264. P\u0113tera p\u0113ctecis Jozefs Ratcingers, kur\u0161 savas \u0161\u012bszemes dz\u012bves gaitas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":90928,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-90927","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115814463114065090","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/90927","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=90927"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/90927\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/90928"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=90927"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=90927"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=90927"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}