\u012aSUM\u0100:<\/p>\n
- \n
- Krievija ir noska\u0146ota turpin\u0101t karu Ukrain\u0101.<\/li>\n
- Eiropai n\u0101cies saprast, ka par savu dro\u0161\u012bbu j\u0101r\u016bp\u0113jas pa\u0161ai.<\/li>\n
- NATO valstis ap\u0146\u0113mu\u0161\u0101s palielin\u0101t aizsardz\u012bbas izdevumus l\u012bdz 5\u00a0% no IKP.<\/li>\n
- Krievija ar provok\u0101cij\u0101m p\u0101rbauda Eiropas robe\u017eas.<\/li>\n
- Latvija iev\u0113l\u0113ta ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113.<\/li>\n<\/ul>\n
Putins ir noska\u0146ots turpin\u0101t karu<\/p>\n
Ukrainai sav\u0101 zi\u0146\u0101 ir viegl\u0101k piem\u0113roties ASV \u0101rpolitisk\u0101 kursa mai\u0146ai, jo ukrai\u0146i jau kop\u0161 pilna m\u0113roga kara s\u0101kuma ir pieradu\u0161i, ka c\u012b\u0146\u0101 pret agresorvalsti Krieviju viss smagums ir j\u0101iznes vi\u0146iem pa\u0161iem; sabiedrotie nodro\u0161ina tikai materi\u0101lu un mor\u0101lu atbalstu.<\/p>\n
Dr\u012bzum\u0101 aprit\u0113s jau \u010detri gadi kop\u0161 pilna m\u0113roga Krievijas iebrukuma s\u0101kuma. Ja l\u012bdz vasarai neizdosies pan\u0101kt mieru, Krievijas un Ukrainas pilna m\u0113roga kar\u0161 b\u016bs turpin\u0101jies jau ilg\u0101k nek\u0101 Pirm\u0101 pasaules kara c\u012b\u0146as un ar\u012b PSRS kar\u0161 ar nacistisko V\u0101ciju Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101.<\/p>\n
![\"Ukrainas](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/s8h5.png\")
<\/p>\nUkrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pie Kupjanskas robe\u017ez\u012bmes<\/p>\n
Foto: Ekr\u0101n\u0161\u0101vi\u0146\u0161 no soci\u0101lajos t\u012bklos public\u0113t\u0101 video<\/p>\n<\/p>\n
\n
Aizvad\u012bt\u0101 gada laik\u0101 pasaules valstu l\u012bderi neskait\u0101mas stundas aizvad\u012bju\u0161i sarun\u0101s par Krievijas un Ukrainas kara izbeig\u0161anu, bet pa\u0161laik nav paz\u012bmju, ka \u0161is kar\u0161 patie\u0161\u0101m dr\u012bzum\u0101 var\u0113tu beigties.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Skaidrs, ka kara beigas v\u0113las gan Ukraina, gan ASV un Eiropas valstis, ta\u010du Krievijas diktators Vladimirs Putins joproj\u0101m ir noska\u0146ots turpin\u0101t karadarb\u012bbu, jo uzskata, ka t\u0101s gaita pa\u0161laik ir Krievijas interes\u0113s. Kremlis run\u0101 par arvien jaunu Ukrainas pils\u0113tu iekaro\u0161anu<\/a> un “speci\u0101l\u0101s milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas” m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu.\u00a0<\/p>\n
Tiesa gan, p\u0113d\u0113jo tr\u012bs gadu laik\u0101 okupantu karasp\u0113ka virz\u012bba uz priek\u0161u bijusi \u0101rk\u0101rt\u012bgi l\u0113na un pan\u0101kta ar milz\u012bgiem upuriem. Rietumvalstu sankcijas pak\u0101peniski ir pastiprin\u0101ju\u0161as spiedienu uz Krievijas ekonomiku, t\u0101d\u0113\u013c Kremlim agri vai v\u0113lu tom\u0113r n\u0101ksies s\u0113sties pie sarunu galda, lai s\u0101ktu \u012bstas sarunas par mieru.\u00a0<\/p>\n
Ukrainai j\u0101c\u012bn\u0101s ar\u012b pret korupcijas s\u0113rgu\u00a0<\/p>\n
Ukrainai l\u012bdztekus c\u012b\u0146ai pret okupantiem \u0161ogad n\u0101cies izc\u012bn\u012bt smagas c\u012b\u0146as ar\u012b cit\u0101 front\u0113.<\/p>\n
Ukrainas ce\u013c\u0101 uz Eiropas Savien\u012bbu viens no b\u016btisk\u0101kajiem uzdevumiem ir, ja ne piln\u012bb\u0101 izskaust, tad vismaz b\u016btiski ierobe\u017eot korupciju, kas valst\u012b iesak\u0146ojusies jau desmitgad\u0113m. Lai ar\u012b \u0161aj\u0101 jom\u0101 v\u0113rojams progress, ar\u012b 2025. gad\u0101 Ukraina piedz\u012bvojusi vair\u0101kus ar korupciju saist\u012btus skand\u0101lus. Turkl\u0101t gada izska\u0146\u0101 atkl\u0101t\u0101 lieta tiek d\u0113v\u0113ta par v\u0113rien\u012bg\u0101ko valsts v\u0113stur\u0113.\u00a0<\/p>\n
Pirmoreiz nu jau aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101 Ukrainu pamat\u012bgi sa\u0161\u016bpoja<\/a> steig\u0101 Ukrainas parlament\u0101 pie\u0146emts likumprojekts, ko taj\u0101 pa\u0161\u0101 dien\u0101 parakst\u012bja vair\u0101kas augst\u0101k\u0101s amatpersonas. Tas paredz\u0113ja atcelt neatkar\u012bgas iest\u0101des statusu Ukrainas Korupcijas apkaro\u0161anas birojam un specializ\u0113tajai prokurat\u016brai.\u00a0<\/p>\n
\u0160is solis j\u016blija beig\u0101s izrais\u012bja pla\u0161us protestus<\/a>\u00a0valst\u012b, k\u0101 ar\u012b ba\u017eas Eiropas Savien\u012bb\u0101 par Ukrainas ap\u0146em\u0161anos turpin\u0101t korupcijas apkaro\u0161anas reformu ce\u013c\u0101 uz integr\u0101ciju ES. Nepilnas desmit dienas v\u0113l\u0101k parlaments likumu atsauca, atjaunojot abu instit\u016bciju neatkar\u012bbu.\u00a0<\/p>\n
Tom\u0113r jau novembra s\u0101kum\u0101 Ukrainu satricin\u0101ja v\u0113l viens, \u0161oreiz \u012bpa\u0161i ska\u013c\u0161 korupcijas skand\u0101ls, kura sekas bija j\u016btamas ar\u012b valsts politiskaj\u0101 elit\u0113. P\u0113c vair\u0101k\u0101m krat\u012b\u0161an\u0101m Ukrainas ener\u0123\u0113tikas uz\u0146\u0113mum\u0101 “Energoatom” ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161\u0101s iest\u0101des atkl\u0101ja sh\u0113mu, kur\u0101 iesaist\u012bta personu grupa, kas piepras\u012bjusi kuku\u013cus no uz\u0146\u0113m\u0113jiem par dal\u012bbu uz\u0146\u0113muma iepirkumos. “Energoatom” ir viens no liel\u0101kajiem ener\u0123\u0113tikas uz\u0146\u0113mumiem valst\u012b un p\u0101rvalda visas Ukrainas atomelektrostacijas.\u00a0<\/p>\n
\n
Tr\u012bs dienu laik\u0101 amatus zaud\u0113ja divi ministri, tika atlaista “Energoatom” uzraudz\u012bbas padome, k\u0101 ar\u012b no pien\u0101kumiem atst\u0101din\u0101ta virkne citu augstu amatpersonu.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Amatu zaud\u0113ja<\/a> ar\u012b Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vad\u012bt\u0101js Andrijs Jermaks, kur\u0161 tika uzskat\u012bts par vienu no ietekm\u012bg\u0101kajiem cilv\u0113kiem Ukrain\u0101. Korupcijas liet\u0101 bija ierauts ar\u012b Zelenska draugs un biju\u0161ais biznesa partneris Timurs Mindi\u010ds, kur\u0161 neilgi pirms ties\u012bbsargu veiktaj\u0101m krat\u012b\u0161an\u0101m pameta Ukrainu.\u00a0<\/p>\n
Krievija p\u0101rbauda Eiropas robe\u017eas\u00a0<\/p>\n
Aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101 (ES) fiks\u0113ti vair\u0101ki ar Krievijas un Baltkrievijas \u012bstenoto hibr\u012bdkaru saist\u012bti incidenti, kas v\u0113rsti pret Ukrainas sabiedrotajiem. Liel\u0101koties tie bija saist\u012bti ar gaisa telpas p\u0101rk\u0101pumiem, tostarp vien\u0101 gad\u012bjum\u0101 mudinot Poliju iedarbin\u0101t NATO l\u012bguma 4. pantu.\u00a0<\/p>\n
Gada pirmaj\u0101 pus\u0113 vair\u0101k\u0101s ES valst\u012bs virs milit\u0101raj\u0101m b\u0101z\u0113m tika man\u012bti nezin\u0101mas izcelsmes, ta\u010du, visticam\u0101k, Krievijas izl\u016bkdroni. K\u0101 nor\u0101d\u012bja \u0101rvalstu mediji, liel\u0101k\u0101 da\u013ca \u0161o objektu bija saist\u012bti ar iero\u010du pieg\u0101d\u0113m Ukrainai. T\u0101pat spiegu droni fiks\u0113ti virs milit\u0101raj\u0101m b\u0101z\u0113m, kur\u0101s notika Ukrainas karav\u012bru apm\u0101c\u012bbas.\u00a0<\/p>\n
\u012apa\u0161i ska\u013c\u0161 2025. gad\u0101 bija incidents 10. septembr\u012b, kad Polijas teritoriju \u0161\u0137\u0113rsoja<\/a> aptuveni 20 Krievijas droni. Da\u013cu no tiem notrieca, bet citi nokrita NATO dal\u012bbvalsts teritorij\u0101. Rea\u0123\u0113jot uz notiku\u0161o, Var\u0161ava piepras\u012bja NATO konsult\u0101cijas saska\u0146\u0101 ar 4. pantu. V\u0113l\u0101k tika aktiviz\u0113ta ar\u012b NATO oper\u0101cija “Eastern Sentry”, lai pastiprin\u0101tu Austrumeiropas gaisa telpas aizsardz\u012bbu.\u00a0<\/p>\n
Krievijas un t\u0101s sabiedrot\u0101s Baltkrievijas hibr\u012bdkara draudus tie\u0161i izjuta ar\u012b Baltijas valstis. S\u0101kot ar oktobri, Lietuva arvien bie\u017e\u0101k fiks\u0113ja no Baltkrievijas ielidoju\u0161us meteorolo\u0123iskos balonus<\/a> ar kontrabandas cigaret\u0113m.\u00a0<\/p>\n
\n
\u0160ie gad\u012bjumi vair\u0101kk\u0101rt trauc\u0113ja civilo aviosatiksmi, izraisot Vi\u013c\u0146as lidostas un pat robe\u017e\u0161\u0137\u0113rso\u0161anas punktu sl\u0113g\u0161anu. Decembr\u012b saist\u012bb\u0101 ar \u0161iem incidentiem valst\u012b tika izsludin\u0101ta <\/a>\u0101rk\u0101rtas situ\u0101cija.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Provokat\u012bvas darb\u012bbas gada otraj\u0101 pus\u0113 nov\u0113rotas ar\u012b uz Igaunijas\u2013Krievijas robe\u017eas. Oktobra vid\u016b Igaunijas Policijas un robe\u017esardzes departaments uz laiku sl\u0113dza satiksmi pa t\u0101 d\u0113v\u0113to “S\u0101tses z\u0101baku”, jo Krievijas pus\u0113 tika fiks\u0113ta neierasti liela karasp\u0113ka vien\u012bbu p\u0101rvieto\u0161an\u0101s. Savuk\u0101rt decembr\u012b vair\u0101ki Krievijas robe\u017esargi bez at\u013caujas \u0161\u0137\u0113rsoja robe\u017eu Igaunijas austrumos, p\u0101rvietojoties pa Narvas upi un piest\u0101jot\u00a0pie Vasknarvas akme\u0146u mola, kas da\u013c\u0113ji atrodas abu valstu teritorij\u0101.\u00a0<\/p>\n
16. decembr\u012b Somijas galvaspils\u0113t\u0101 Helsinkos notika <\/a>Eiropas Savien\u012bbas Austrumu flanga samits, kur\u0101 pulc\u0113j\u0101s Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rum\u0101nijas un Zviedrijas l\u012bderi. Samita dal\u012bbnieki uzsv\u0113ra kop\u012bgu ap\u0146em\u0161anos stiprin\u0101t Eiropas \u0101r\u0113jo robe\u017eu dro\u0161\u012bbu un notur\u012bbu pret agresorvalstu \u012bstenotajiem hibr\u012bddraudiem.\u00a0<\/p>\n
NATO valstis ap\u0146emas aizsardz\u012bbai t\u0113r\u0113t 5\u00a0% no IKP\u00a0<\/p>\n
\u0160\u012b gada 24. j\u016bnij\u0101 N\u012bderlandes pils\u0113t\u0101 H\u0101ga notika NATO samits, kas uzman\u012bbu piesaist\u012bja ne tikai ar ASV prezidenta Donalda Trampa karalisko uz\u0146em\u0161anu<\/a>, bet ar\u012b ar alianses dal\u012bbvalstu pan\u0101kto vieno\u0161anos par b\u016btisku aizsardz\u012bbas finans\u0113juma palielin\u0101\u0161anu. NATO valstis vienoj\u0101s<\/a> turpm\u0101k aizsardz\u012bbai atv\u0113l\u0113t vismaz 5\u00a0% no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP).\u00a0<\/p>\n
No \u0161\u012b apjoma vismaz 3,5\u00a0% paredz\u0113ts novirz\u012bt tie\u0161ajiem milit\u0101rajiem izdevumiem, savuk\u0101rt v\u0113l 1,5\u00a0% \u2013 ar dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anu saist\u012btiem m\u0113r\u0137iem. Tie ietver ieguld\u012bjumus infrastrukt\u016br\u0101, kiberdro\u0161\u012bb\u0101, civilaj\u0101 aizsardz\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b milit\u0101r\u0101s ra\u017eo\u0161anas kapacit\u0101tes palielin\u0101\u0161an\u0101. Alianses dal\u012bbvalstis \u0161o m\u0113r\u0137i ap\u0146\u0113m\u0101s sasniegt l\u012bdz 2035. gadam.\u00a0<\/p>\n
Vienlaikus vair\u0101kas valstis pazi\u0146oja par at\u0161\u0137ir\u012bgu pieeju jaunaj\u0101m saist\u012bb\u0101m.\u00a0<\/p>\n
\n
Baltijas valstis nor\u0101d\u012bja, ka iecer\u0113to aizsardz\u012bbas finans\u0113juma l\u012bmeni sasniegs jau 2026. gad\u0101, bet Sp\u0101nija pazi\u0146oja, ka 5\u00a0% no IKP ir nesam\u0113r\u012bgi daudz un t\u0101p\u0113c valsts no \u0161\u012bs ap\u0146em\u0161an\u0101s atteiksies.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Latvija iev\u0113l\u0113ta ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113\u00a0<\/p>\n