Savuk\u0101rt pirms gada novembra beig\u0101s valsts konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 bija p\u0101rpalikums 69,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Novembr\u012b turpin\u0101ja palielin\u0101ties defic\u012bts valsts pamatbud\u017eet\u0101, kas \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os bija 1,7 miljardi eiro, savuk\u0101rt valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101, pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 un p\u0101r\u0113jo atvasin\u0101to publisko personu bud\u017eet\u0101 veidoj\u0101s p\u0101rpalikums attiec\u012bgi 473,6 miljonu eiro, 84,3 miljonu eiro un 98,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Sagaid\u0101ms, ka, nosl\u0113dzoties \u0161\u0101 gada dar\u012bjumiem un r\u0113\u0137inu apmaksai, bud\u017eeta izdevumi pieaugs ar\u012b decembr\u012b un kopbud\u017eeta defic\u012bts palielin\u0101sies, nor\u0101da FM. \u012astenojot visas pl\u0101not\u0101s invest\u012bcijas, atbilsto\u0161i FM nov\u0113rt\u0113jumam visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta defic\u012bts \u0161ogad var\u0113tu sasniegt 2,9% no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP).<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Kopbud\u017eeta izdevumi \u0161ogad 11 m\u0113ne\u0161os pieauga par 1,4 miljardiem eiro jeb 8,8%, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu p\u0113rn, kop\u0101 veidojot gandr\u012bz 16,978 miljardus eiro.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Kopbud\u017eeta izdevumu k\u0101pumu FM skaidro ar strauji augo\u0161ajiem valsts pamatbud\u017eeta izdevumiem Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda projektu \u012bsteno\u0161anai, kas palielin\u0101j\u0101s par 636,6 miljoniem eiro sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161iem, kop\u0101 veidojot 1,2 miljardus eiro, k\u0101 ar\u012b ar liel\u0101kiem pamatbud\u017eeta izdevumiem aizsardz\u012bbas resor\u0101, kas pieauga par 222,8 miljoniem eiro, kopum\u0101 veidojot 1,3 miljardus eiro. T\u0101pat k\u0101 pirms gada 200 miljoni eiro novirz\u012bti pretgaisa aizsardz\u012bbai, ta\u010du liel\u0101ki bija resora izdevumi speci\u0101lo milit\u0101ro transportl\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei Nacion\u0101lo bru\u0146oto sp\u0113ku (NBS) vajadz\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b aizsardz\u012bbas \u012bpa\u0161uma p\u0101rvald\u012b\u0161anai un b\u016bvniec\u012bbai, \u0146emot v\u0113r\u0101 S\u0113lijas poligona p\u0101r\u0146em\u0161anu. T\u0101pat vair\u0101k izdots NBS un starptautisko oper\u0101ciju person\u0101lsast\u0101va atalgojumam saist\u012bb\u0101 ar karav\u012bru skaita pieaugumu.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
FM nor\u0101da, ka \u0161ogad izlietots finans\u0113jums 101,1 miljona eiro apm\u0113r\u0101 valsts austrumu robe\u017eas izb\u016bvei, kur galvenok\u0101rt veiktas invest\u012bcijas tehniskaj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101, kam\u0113r p\u0113rn vair\u0101k tika ieguld\u012bts robe\u017eas joslas izb\u016bv\u0113. Kopum\u0101 kop\u0161 2021. gada robe\u017e\u017eoga izb\u016bvei un apr\u012bkojumam novirz\u012bti 394,4 miljoni eiro, un darbus pl\u0101nots turpin\u0101t ar\u012b n\u0101kamajos gados.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
\u0160ogad, lai pabeigtu Liep\u0101jas cietuma b\u016bvniec\u012bbu, no valsts bud\u017eeta novirz\u012btas invest\u012bcijas gandr\u012bz 40 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, kopum\u0101 kop\u0161 2023. gada \u0161im projektam izlietojot 125,9 miljonus eiro. Jaunaj\u0101 cietum\u0101 b\u016bs vieta 1200 ieslodz\u012btajiem, kas ir aptuveni viena tre\u0161da\u013ca no ieslodz\u012bto kopskaita. B\u016bvdarbos pla\u0161i izmantoti Latvijas ra\u017eot\u0101ju b\u016bvmateri\u0101li, savuk\u0101rt Liep\u0101jas pils\u0113ta ieguvusi b\u016btisku infrastrukt\u016bras uzlabojumu – atjaunotus ce\u013cus un izb\u016bv\u0113tas jaunas in\u017eenierkomunik\u0101cijas. Pl\u0101nots, ka cietums darbu s\u0101ks 2026. gada mart\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
T\u0101pat turpin\u0101s valsts bud\u017eeta programma Ukrainas iedz\u012bvot\u0101ju atbalstam, kuras laik\u0101 \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os novirz\u012btais finans\u0113jums veido 50,3 miljonus eiro. Kop\u0161 2022. gada Ukrainas iedz\u012bvot\u0101ju atbalstam no valsts bud\u017eeta kopum\u0101 novirz\u012bti 252,9 miljoni eiro. Finans\u0113jums galvenok\u0101rt novirz\u012bts, kompens\u0113jot pa\u0161vald\u012bbu izdevumus soci\u0101lajam atbalstam un izmitin\u0101\u0161anai, latvie\u0161u valodas kursiem un da\u017e\u0101diem kult\u016bras, izgl\u012bt\u012bbas un integr\u0101cijas pas\u0101kumiem, k\u0101 ar\u012b ambulatoro un stacion\u0101ro vesel\u012bbas pakalpojumu nodro\u0161in\u0101\u0161anai.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Atvese\u013co\u0161anas fonda projektiem valsts pamatbud\u017eet\u0101 \u0161ogad 11 m\u0113ne\u0161os novirz\u012bti 710,6 miljoni eiro, kas ir par 444,8 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 gadu iepriek\u0161. B\u016btisku izdevumu da\u013cu veidoja valsts pamatbud\u017eeta ieguld\u012bjumi projektiem elektroener\u0123ijas p\u0101rvades sist\u0113mas sinhroniz\u0101cijai, dzelzce\u013ca elektrific\u0113t\u0101 t\u012bkla moderniz\u0101cijai, daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b aizdevumiem nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma att\u012bst\u012bt\u0101jiem zemas \u012bres maksas m\u0101jok\u013cu b\u016bvniec\u012bbai un invest\u012bcij\u0101m re\u0123ion\u0101lo ce\u013cu uzlabo\u0161anai. Ar\u012b Koh\u0113zijas politikas ES fondu invest\u012bciju temps pieaudzis – novirz\u012bti 513 miljoni eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 pirms gada. Invest\u012bcijas veiktas ES fondu 2021.-2027. gada pl\u0101no\u0161anas perioda projektos, tostarp AS “Att\u012bst\u012bbas finan\u0161u instit\u016bcija “Altum”” (“Altum”) programm\u0101s daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anai un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas atbalstam. Papildus strat\u0113\u0123isk\u0101 Eiropas Transporta infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instrumenta projektam “Rail Baltica” \u0161ogad 11 m\u0113ne\u0161os izlietoti 152,6 miljoni eiro, kop\u0161 2016. gada kopum\u0101 invest\u0113jot 692,8 miljonus eiro.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Akt\u012bvi \u012bstenojot ES fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda projektus, ar\u012b pa\u0161vald\u012bbas par 174,5 miljoniem eiro jeb 46,7% k\u0101pin\u0101ju\u0161as invest\u012bcijas kapit\u0101lieguld\u012bjumos, sasniedzot 547,8 miljonus eiro, min FM. Tostarp kapit\u0101lie izdevumi ES fondu projektu \u012bsteno\u0161anai veidoja 258,1 miljonu eiro, kas ir par 187,1 miljonu eiro vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. R\u012bg\u0101 izdevumi ES fondu projektiem \u0161ogad 11 m\u0113ne\u0161os bija 82,6 miljoni eiro, pieaugot par 75,5 miljoniem eiro, tostarp invest\u0113jot J.\u010cakstes gatves izb\u016bv\u0113 un mobilit\u0101tes punktu izb\u016bv\u0113 dzelzce\u013ca stacij\u0101s R\u012bgas teritorij\u0101. Ar\u012b cit\u0101s liel\u0101kaj\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s bija izdevumu k\u0101pums ES fondu projektiem, tostarp uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas industri\u0101lo parku teritoriju izveidei re\u0123ionos – Daugavpil\u012b, Valmier\u0101 un Jelgav\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta soci\u0101la rakstura maks\u0101jumi 4,2 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os bija par 317,7 miljoniem eiro jeb 8,1% liel\u0101ki nek\u0101 pirms gada. Tostarp izdevumi vecuma pensij\u0101m \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os sasniedza tr\u012bs miljardus eiro un bija par 262,2 miljoniem eiro jeb 9,5% liel\u0101ki, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada attiec\u012bgo periodu. No \u0161\u0101 gada 1. oktobra tika indeks\u0113ta visa pie\u0161\u0137irt\u0101 pensija (vecuma, invalidit\u0101tes, izdienas un apg\u0101dnieka zaud\u0113juma pensijas un atl\u012bdz\u012bbas), ja t\u0101 nep\u0101rsniedz 1488 eiro (100% no iepriek\u0161\u0113j\u0101 kalend\u0101r\u0101 gada vid\u0113j\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksu algas), kam\u0113r pirms gada tika p\u0101rskat\u012btas pensijas, kas nep\u0101rsniedza 683 eiro. Valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas a\u0123ent\u016bras uzkr\u0101tie dati par \u0161\u0101 gada devi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem liecina, ka vid\u0113j\u0101 pension\u0101ram izmaks\u0101t\u0101 pensija (ar piemaksu) bija par 11,9% liel\u0101ka nek\u0101 pirms gada, sasniedzot 605 eiro, ko tostarp ietekm\u0113ja ar\u012b pensiju neapliekam\u0101 minimuma palielin\u0101\u0161ana no \u0161\u0101 gada 1. janv\u0101ra. FM atz\u012bm\u0113, ka \u0161\u0101 gada novembr\u012b p\u0113c veikt\u0101s pensiju indeks\u0101cijas vid\u0113j\u0101 pension\u0101ram izmaks\u0101t\u0101 pensija bija 651 eiro. Vecuma pensiju sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits \u0161\u0101 gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os p\u0101rsniedza 426 000 un ir nedaudz palielin\u0101jies, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu pirms gada.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Izdevumi bezdarbnieka pabalstam \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os 174,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 4,1 miljonu eiro jeb 2,4% liel\u0101ki nek\u0101 pirms gada, kas skaidrojams ar pabalsta vid\u0113j\u0101 apm\u0113ra pieaugumu, kam\u0113r, pieaugot ekonomiskajai aktivit\u0101tei, pabalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits \u0161\u0101 gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os samazin\u0101j\u0101s par 4,1%. Neskatoties uz darbsp\u0113jas vecuma iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161anos, pieaug l\u012bdzdal\u012bba darba tirg\u016b un nodarbin\u0101to skaits. Izdevumi slim\u012bbas pabalstiem \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os bija par 14,2 miljoniem eiro jeb 4,1% liel\u0101ki nek\u0101 pirms gada. To noteica slim\u012bbas pabalsta vid\u0113j\u0101 apm\u0113ra pieaugums \u0161\u0101 gada trijos ceturk\u0161\u0146os par 10,2%, kam\u0113r sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits samazin\u0101j\u0101s par 2,2%, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada devi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem, inform\u0113 FM.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
P\u0113c ministrij\u0101 v\u0113st\u012bt\u0101, soci\u0101la rakstura maks\u0101jumi \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os augu\u0161i ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, b\u016btiski palielinoties samaksai par soci\u0101lo apr\u016bpi m\u0101j\u0101s (par 16,8%), k\u0101 ar\u012b samaksai par ilgsto\u0161as soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes un soci\u0101l\u0101s rehabilit\u0101cijas instit\u016bciju sniegtajiem pakalpojumiem (par 15,4%), pieaugot ne tikai cilv\u0113ku skaitam, kuriem nepiecie\u0161ama apr\u016bpe, bet ar\u012b katram sniegt\u0101s pal\u012bdz\u012bbas apjomam.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi 15,9 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 270,1 miljonu eiro jeb 1,7% liel\u0101ki, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu pirms gada. Tostarp kopbud\u017eeta \u0101rvalstu finan\u0161u pal\u012bdz\u012bbas (\u0100FP) ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os 1,3 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 415 miljoniem eiro jeb 23,9% maz\u0101ki nek\u0101 pirms gada, galvenok\u0101rt maz\u0101ku \u0100FP ie\u0146\u0113mumu d\u0113\u013c valsts pamatbud\u017eet\u0101, kas \u0161ogad 11 m\u0113ne\u0161os bija par 400,6 miljoniem eiro maz\u0101ki nek\u0101 pirms gada, atbilsto\u0161i ES fondu invest\u012bciju ciklam. Sekojo\u0161i invest\u012bciju progresam \u0161\u0101 gada otraj\u0101 pus\u0113, sagaid\u0101ms, ka \u0161\u0101 gada decembr\u012b un n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 pak\u0101peniski palielin\u0101sies valsts bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi no Eiropas Komisijas starpposma un avansa maks\u0101jumiem par ES fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda invest\u012bciju \u012bsteno\u0161anu.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
FM skaidro, ka liel\u0101kos kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumus veido nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi, kas, ieskaitot atlikumu vienotaj\u0101 nodok\u013cu kont\u0101, \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ti par 746,4 miljoniem eiro jeb 6,1% vair\u0101k, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada attiec\u012bgo periodu, un veido 13 miljardus eiro. Darbasp\u0113ka nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumus turpina ietekm\u0113t p\u0113rn veikt\u0101 nodok\u013cu reforma – gan viena procentpunkta valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksu (VSAOI) p\u0101rdale no pensiju otr\u0101 l\u012bme\u0146a uz pirmo l\u012bmeni, gan iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca (IIN) atvieglojumu palielin\u0101\u0161ana un citi pas\u0101kumi -, ko kompens\u0113 darba samaksas fonda pieaugums. Atbilsto\u0161i Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonds pag\u0101ju\u0161\u0101 gada decembr\u012b un \u0161\u0101 gada desmit m\u0113ne\u0161os pieauga par 6,1%, ko ietekm\u0113ja gan minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161ana no 700 l\u012bdz 740 eiro no \u0161\u0101 gada 1. janv\u0101ra, gan vald\u012bbas pie\u0146emtie l\u0113mumi par atl\u012bdz\u012bbas pieaugumu atsevi\u0161\u0137\u0101m kategorij\u0101m publiskaj\u0101 sektor\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di VSAOI ie\u0146\u0113mumi 4,4 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os palielin\u0101j\u0101s par 379,9 miljoniem eiro jeb 9,4%, kam\u0113r IIN ie\u0146\u0113mumi bija nedaudz zem p\u0113rn\u0101 gada l\u012bme\u0146a, veidojot 2,5 miljardus eiro.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Savuk\u0101rt pat\u0113ri\u0146a nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os saglab\u0101ja stabilu pieauguma tendenci, liecina Valsts kases dati. Pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) ie\u0146\u0113mumi sasniedza 3,7 miljardus eiro, kas ir par 203,5 miljoniem eiro jeb 5,8% vair\u0101k nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 pirms gada, kas galvenok\u0101rt saist\u0101ms ar liel\u0101k\u0101m iemaks\u0101m tirdzniec\u012bbas un atsevi\u0161\u0137\u0101s pakalpojumu nozar\u0113s, tostarp transporta un telekomunik\u0101ciju nozar\u0113s. T\u0101pat, gada p\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os pieaugot nor\u0113\u0137iniem par realiz\u0113tajiem projektiem, palielin\u0101s valsts p\u0101rvaldes un aizsardz\u012bbas nozares iemaks\u0101tais nodok\u013ca apm\u0113rs. Ar\u012b akc\u012bzes nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumi 1,1 miljarda eiro apm\u0113r\u0101 11 m\u0113ne\u0161os pieauga par 46,9 miljoniem eiro jeb 4,3%. Liel\u0101ko devumu nodro\u0161in\u0101ja ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums no naftas produktiem un tabakas izstr\u0101d\u0101jumiem, kas saist\u0101ms ar akc\u012bzes nodok\u013ca likmju paaugstin\u0101\u0161anu no \u0161\u0101 gada 1. janv\u0101ra.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Kopbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada 11 m\u0113ne\u0161os 1,1 miljarda eiro apm\u0113r\u0101 iekas\u0113ti par 93,3 miljoniem eiro jeb 8% maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn. Ie\u0146\u0113mumu kritumu galvenok\u0101rt ietekm\u0113ja maz\u0101kas dividen\u017eu iemaksas valsts pamatbud\u017eet\u0101 – par 35,4 miljoniem eiro. FM atz\u012bm\u0113, ka ar\u012b gad\u0101 kopum\u0101 tiek pl\u0101noti maz\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn ie\u0146\u0113mumi no dividend\u0113m, sagaidot maz\u0101kas iemaksas no AS “Latvijas valsts me\u017ei” un AS “Latvenergo”. T\u0101pat at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no pag\u0101ju\u0161\u0101 gada, kad bankas nodevas veid\u0101 iemaks\u0101ja hipotek\u0101ro kred\u012btu \u0146\u0113m\u0113ju atbalstam 73,1 miljonu eiro, \u0161ogad \u0161\u0101ds maks\u0101jums netiek piem\u0113rots.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
\u00a0<\/p>\n
<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Savuk\u0101rt pirms gada novembra beig\u0101s valsts konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 bija p\u0101rpalikums 69,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Novembr\u012b turpin\u0101ja…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":20074,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-91065","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115815288859551581","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/91065","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=91065"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/91065\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/20074"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=91065"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=91065"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=91065"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}