{"id":91366,"date":"2026-01-01T04:48:07","date_gmt":"2026-01-01T04:48:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/91366\/"},"modified":"2026-01-01T04:48:07","modified_gmt":"2026-01-01T04:48:07","slug":"kas-latviju-sagaida-2026-gada","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/91366\/","title":{"rendered":"Kas Latviju sagaida 2026. gad\u0101?"},"content":{"rendered":"<p class=\"descr\">Aizg\u0101ju\u0161ais gads atst\u0101jis ba\u017eas, nedro\u0161\u012bbu par n\u0101kotni un jaut\u0101jumus, vai t\u0101das atrakcijas k\u0101 tankku\u0123u gremd\u0113\u0161ana un sagr\u0101b\u0161anas kampa\u0146a 2025. gada beig\u0101s ir c\u0113lonis, vai sekas valstu, uz\u0146\u0113mumu un m\u0101jsaimniec\u012bbu nesp\u0113jai saska\u0146ot savus ie\u0146\u0113mumus ar izdevumiem.<\/p>\n<p>Da\u017ei notikumi 2024.\/2025. gada mij\u0101 lika ies\u0101kt 2025. gadu ar 3. janv\u0101r\u012b uzdotu jaut\u0101jumu<a href=\"https:\/\/nra.lv\/neatkariga\/ekonomika\/478819-kapec-latvijas-iekszemes-kopprodukta-celsana-necel-labklajibu.htm\" data-item-link=\"true\" data-item-id=\"478819\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\"> \u201ck\u0101p\u0113c Latvijas iek\u0161zemes kopprodukta cel\u0161ana nece\u013c labkl\u0101j\u012bbu?\u201d<\/a> un t\u0101l\u0101k ar atbildi, ka <a href=\"https:\/\/nra.lv\/birka\/ikp\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener nofollow\">IKP<\/a> pieauguma Latvij\u0101 nav: \u201cIKP r\u0101d\u012bt\u0101ja sv\u0101rst\u012bbas atspogu\u013co sv\u0101rst\u012bbas ES pal\u012bdz\u012bbas fondu izsmel\u0161anas temp\u0101. Savuk\u0101rt sv\u0101rst\u012bbu caurm\u0113ra virziens ved uz leju aptuveni l\u012bdz\u012bgi Latvij\u0101 paliku\u0161o iedz\u012bvot\u0101ju kopskaita samazin\u0101jumam, kura zigzagu p\u0113d\u0113jos gados izrais\u012bja Ukrainas b\u0113g\u013cu strauj\u0101 par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s un pak\u0101penisk\u0101 pazu\u0161ana.\u201d Run\u0101\u0161anu par IKP pieaugumu Latvij\u0101 Ziemassv\u0113tku un Jaun\u0101 gada kontekst\u0101 var\u0113tu piel\u012bdzin\u0101t panti\u0146am, ko pie egl\u012btes skaita tr\u012bsgad\u012bgs b\u0113rns: \u201cMazs ka\u0137\u012bts, \/ Mazs za\u0137\u012bts \/ Uz ce\u013ca satik\u0101s&#8230;\u201d Pieaugu\u0161ajiem prieks un b\u0113rnam d\u0101vana par sapra\u0161anu, k\u0101du izr\u0101d\u012b\u0161anos pieaugu\u0161ie no vi\u0146a gaida, pat ja zv\u0113ri\u0146i tiek nosaukti par pa\u0137\u012b\u0161iem vai ma\u0137\u012b\u0161iem. Cita lieta, ja to pa\u0161u b\u0113rnu aizved pie logop\u0113da. Tad var atkl\u0101ties gan sam\u0113r\u0101 viegli labojami runas defekti, gan gr\u016bti \u0101rst\u0113jami balss vai dzirdes org\u0101nu un smadze\u0146u boj\u0101jumi.<\/p>\n<p>K\u0101 Jaungada apsveikuma nos\u016bt\u012b\u0161ana atkl\u0101j baisu paties\u012bbu<\/p>\n<p>Kam\u0113r v\u0113l pat tie cilv\u0113ki, kuri to vairs nedara, tom\u0113r atceras apmain\u012b\u0161anos ar Jaun\u0101 gada vai Ziemassv\u0113tku apsveikuma karti\u0146\u0101m pa pastu, tikm\u0113r par skaidr\u0101ko apliecin\u0101jumu cenu pieaugumam kalpo tas, k\u0101 gadu no gada aug cenas par \u0161\u0101du apsveikumu pieg\u0101di adres\u0101tiem. T\u0101p\u0113c nor\u0101de uz Latvijas Pastu (LP) ir lab\u0101kais pamatojums ska\u013cajam apgalvojumam par Latvijas IKP samazin\u0101\u0161anos.<\/p>\n<p>Pag\u0101ju\u0161\u0101 gada 29. decembr\u012b nepalaid\u0101m gar\u0101m to, k\u0101 <a href=\"https:\/\/nra.lv\/neatkariga\/ekonomika\/478494-latvijas-pasts-izpauz-noslepumu-ka-reala-inflacija-latvija-desmitreiz-augstaka-par-oficialo.htm\" data-item-link=\"true\" data-item-id=\"478494\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">\u201c&#8221;Latvijas Pasts&#8221; izpau\u017e nosl\u0113pumu, ka re\u0101l\u0101 infl\u0101cija Latvij\u0101 desmitreiz augst\u0101ka par ofici\u0101lo\u201d. <\/a><\/p>\n<p>Proti, ka valsts uz\u0146\u0113mums LP izmantojis gadu mijas priek\u0161vakaru, lai pazi\u0146otu, ka uzraugo\u0161\u0101s iest\u0101des at\u013c\u0101vu\u0161as LP celt tarifus par 39% atbilsto\u0161i uz\u0146\u0113muma darb\u012bbas izdevumu pieaugumam divu gadu laik\u0101, lai gan Centr\u0101l\u0101 statistikas p\u0101rvalde (CSP) \u0161im laika periodam bija noteikusi 3,14% kop\u0113jo infl\u0101ciju. P\u0113c tam ne LP, ne sabiedrisko pakalpojumu cenu regulators, ne k\u0101da cita iest\u0101de nesp\u0113ja atbild\u0113t uz \u201cNeatkar\u012bg\u0101s\u201d jaut\u0101jumiem, kas tad LP sad\u0101rdzin\u0101jies vair\u0101k nek\u0101 degviela vai telpu uztur\u0113\u0161ana ar\u012b visiem citiem uz\u0146\u0113mumiem vai m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m. Ja runa par pastnieku alg\u0101m, tad t\u0101s knapi, knapi velkas l\u012bdzi p\u0101rtikas produktu cenu pieaugumam veikalos. T\u0101p\u0113c at\u0161\u0137ir\u012bba starp LP tarifu cel\u0161anas un infl\u0101cijas r\u0101d\u012bt\u0101jiem dod neapg\u0101\u017eamu liec\u012bbu, ka valsts algotie statisti\u0137i nem\u0101k, negrib un nedr\u012bkst uzr\u0101d\u012bt patieso infl\u0101cijas (pre\u010du un pakalpojumu sad\u0101rdzin\u0101\u0161an\u0101s) \u0101trumu. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 da\u013ca no IKP integr\u0113t\u0101s pre\u010du un pakalpojumu kop\u0113j\u0101s cenas pieauguma \u012bsten\u012bb\u0101 noz\u012bm\u0113 nevis labkl\u0101j\u012bbas pieaugumu, bet divus triecienus labkl\u0101j\u012bbai, jo pre\u010du un pakalpojumu faktiskais apjoms samazin\u0101jies un to cenas augu\u0161as jeb cilv\u0113ku r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101s naudas pirktsp\u0113ja kritusi.<\/p>\n<p>Infl\u0101cija joproj\u0101m pie divciparu skait\u013ca robe\u017eas<\/p>\n<p>\u0160is gads no iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada at\u0161\u0137iras tikai ar to, ka at\u013cauju kompens\u0113t 2025. gada re\u0101l\u0101s infl\u0101cijas nodar\u012btos zaud\u0113jumus LP noform\u0113ja mazliet veic\u012bg\u0101k. Jau 28. novembr\u012b a\u0123ent\u016bra LETA inform\u0113ja, ka LP cel\u0161ot tarifus no 2026. gada 1. janv\u0101ra caurm\u0113r\u0101 par 9%. T\u0101ds patie\u0161\u0101m var\u0113tu b\u016bt \u012bsten\u012bbai tuvs 2025. gada infl\u0101cijas summ\u0101rais r\u0101d\u012bt\u0101js, kam\u0113r CSP ma\u013c savu ma\u013camo par 2,9% infl\u0101ciju no \u0161\u0101 gada janv\u0101ra l\u012bdz novembrim.<\/p>\n<p>N\u0101kamaj\u0101 sol\u012b non\u0101kam atpaka\u013c pie IKP, kura apjoms ar\u012b 2025. gad\u0101 re\u0101li ir samazin\u0101jies pret\u0113ji tam, ka ofici\u0101li tiks apliecin\u0101ts IKP pieaugums. Proti, pre\u010du un pakalpojumu cenu pieauguma neuzskait\u012bt\u0101 da\u013ca tiks uzdota par pre\u010du un pakalpojumu apjoma pieaugumu. L\u012bdz CSP datiem par 2025. gadu v\u0113l j\u0101gaida daudzi m\u0113ne\u0161i, bet Latvijas Banka 19. decembr\u012b n\u0101ca klaj\u0101 ar \u201cprognozi\u201d, ka pieaugums b\u016b\u0161ot l\u012bdz 1,7%. T\u0101di, l\u016bk, Latvijas p\u0101rvaldes org\u0101nu kop\u012bgie priek\u0161stati, k\u0101dam ir j\u0101b\u016bt pieauguma skaitlim, lai Latvija neizceltos ne ar IKP samazin\u0101jumu, kura atkl\u0101ta atz\u012b\u0161ana tracin\u0101tu Latvijas kred\u012btdev\u0113jus, ne ar melo\u0161anu virs normas, k\u0101du iev\u0113ro ar\u012b citas Eiropas Savien\u012bbas un eiro zonas valstis.<\/p>\n<p>Vald\u012bba Latvij\u0101 ir, bet tas nav dro\u0161i<\/p>\n<p>Gadu mijai tradicion\u0101li izt\u0113lot \u0161o kalend\u0101ro atskaites punktu par v\u0101rtiem uz Parad\u012bzi vai uz Elli. Cilv\u0113ki uzkurina \u0161\u0101das emocijas sev\u012b un viens otr\u0101 par sp\u012bti pieredzei, ka tad, kad priek\u0161\u0101 st\u0101vo\u0161ais gads jau ir k\u013cuvis par aizg\u0101ju\u0161o gadu, tas iej\u016bk starp nep\u0101rskat\u0101mu daudzumu pavisam pel\u0113c\u012bgu gadu, no kuriem iepriek\u0161 t\u0101pat tika gaid\u012bts daudz vair\u0101k laba vai slikta.<\/p>\n<p>2026. gads Latvij\u0101 izcelsies v\u0113l ar\u012b ar Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m, pirms kur\u0101m katru reizi tiek uzp\u016bstas cer\u012bbas, kas izr\u0101d\u0101s m\u0101\u0146i un maldi. Parasta lieta, ka valdo\u0161aj\u0101s koal\u012bcij\u0101s ietilpsto\u0161\u0101s partijas savas priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu kampa\u0146as balsta uz savstarp\u0113ju \u0137ildo\u0161anos, jo iespaid\u012bg\u0101k, ka viens ministrs kaut aplinkus nolam\u0101 citu ministru, nek\u0101 ja to pa\u0161u un daudz tie\u0161\u0101k pasaka opoz\u012bcijas partiju run\u0101jo\u0161\u0101s galvas. T\u0101p\u0113c partijas parasti s\u0113\u017e koal\u012bcij\u0101s uz izjuk\u0161anas robe\u017eas, bet koal\u012bcijas neizj\u016bk. P\u0113c \u0161\u0101d\u0101m atrun\u0101m var at\u013cauties apliecin\u0101t, ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101 Evikas Sili\u0146as vald\u012bba izjuk\u0161anai tuv\u0101k nek\u0101 citas vald\u012bbas priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu gaisotn\u0113 (netradicion\u0101l\u0101k, bet prec\u012bz\u0101k sac\u012bt, ka s\u0113rsk\u0101b\u0113).<\/p>\n<p>Par vienu no paz\u012bm\u0113m, ar k\u0101du aizg\u0101ju\u0161ais 2025. gads izc\u0113lies, ir j\u0101ieraksta 2026. gada valsts bud\u017eeta pie\u0146em\u0161ana rait\u0101k un mier\u012bg\u0101k, nek\u0101 tas Saeim\u0101 pierasts. Protams, ka 100 deput\u0101ti nevar\u0113ja at\u013cauties nedzirkste\u013cot, jo cit\u0101di vi\u0146iem v\u0113l jo vair\u0101k p\u0101rmestu vi\u0146u daudzt\u016bksto\u0161u eiro m\u0113ne\u0161algas komplekt\u0101 ar pabalstiem un kompens\u0101cij\u0101m, kas cilv\u0113kiem k\u0101 da\u017ei ac\u012bs, ta\u010du \u0161ajos priek\u0161nesumos azarta viet\u0101 p\u0113rn bija apdom\u012bba. Koal\u012bcija nep\u0101rcent\u0101s aizst\u0101v\u0113t un slav\u0113t bud\u017eetu, ko varb\u016bt n\u0101ksies p\u0101rtais\u012bt, ja nu nek\u0101di neizdosies samud\u017ein\u0101t ie\u0146\u0113mumus un izdevumus t\u0101, lai \u0161\u0137istu, ka bud\u017eets tiek pild\u012bts. Opoz\u012bcija nep\u0101rcent\u0101s lam\u0101t bud\u017eetu, kur\u0101 ietvertos sol\u012bjumus uztur\u0113t valsts iest\u0101des un kalpot\u0101jus n\u0101ktos pild\u012bt ar\u012b tagad\u0113jai opoz\u012bcijai, ja da\u013ca no t\u0101s p\u0101rsl\u012bd\u0113tu uz valdo\u0161o koal\u012bciju.<\/p>\n<p>K\u0101 main\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju kopskaits un darba sp\u0113jas<\/p>\n<p>Iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s ir dro\u0161\u0101kais orientieris IKP samazin\u0101jumam ar\u012b no t\u0101da viedok\u013ca, ka ar IKP samazin\u0101juma tempu nevajag p\u0101rsp\u012bl\u0113t. Atbilsto\u0161i CSP datiem, valsts s\u0101kusi 2025. gadu ar 1 863 000 iedz\u012bvot\u0101ju un t\u0101 pa\u0161a gada novembri, ar kura s\u0101kumu pa\u0161laik beidzas statisti\u0137u sniegt\u0101 datu rinda, &#8211; ar 1 826 200 past\u0101v\u012bgi (vismaz vienu gadu) dz\u012bvojo\u0161u cilv\u0113ku. Nulles \u0161ajos skait\u013cos signaliz\u0113 par noapa\u013cojumu un statisti\u0137i t\u0101dus datus kvalific\u0113 par s\u0101kotn\u0113jiem, kuru p\u0101rbaud\u012b\u0161ana ilgst l\u012bdz katra n\u0101kam\u0101 gada J\u0101\u0146iem.<\/p>\n<p>Vienk\u0101r\u0161a aritm\u0113tisk\u0101 darb\u012bba 1 863 000-1 826 200=36 800 atbilst tam, ka valsts 10 m\u0113ne\u0161u laik\u0101 zaud\u0113jusi 2% no saviem iedz\u012bvot\u0101jiem. Atliek sl\u0113gt der\u012bbas, vai iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101jums pa diviem m\u0113ne\u0161iem, kuru demogr\u0101fisko datu v\u0101k\u0161ana v\u0113l turpin\u0101s, novilks atliku\u0161o iedz\u012bvot\u0101ju kopskaitu zem miljona un asto\u0146simtdivdesmit t\u016bksto\u0161u robe\u017el\u012bnijas, vai tom\u0113r v\u0113l n\u0113. \u0160\u012b procesa turpin\u0101jum\u0101 n\u0101kamgad iedz\u012bvot\u0101ju kopskaitam dro\u0161i vien j\u0101non\u0101k zem miljona un asto\u0146simt t\u016bksto\u0161u robe\u017el\u012bnijas.<\/p>\n<p>Cilv\u0113ku kopskaits ir tikai izejas r\u0101d\u012bt\u0101js tam, ko no \u0161iem cilv\u0113kiem var\u0113tu sagaid\u012bt. Ja runa par vi\u0146u darba rezult\u0101tiem un dz\u012bves kvalit\u0101ti, tad \u013coti pam\u0101co\u0161s ir Latvijas Sabiedrisko mediju sar\u016bp\u0113tais atzinums, ka <a href=\"https:\/\/www.lsm.lv\/raksts\/dzive-stils\/veseliba\/02.12.2025-neirologe-smadzenes-ir-visspejigakas-35-45-gadu-vecuma-tas-ir-musu-zelta-laiks.a623930\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener nofollow\">\u201csmadzenes ir vissp\u0113j\u012bg\u0101k\u0101s 35-45 gadu vecum\u0101 &#8211; tas ir m\u016bsu zelta laiks\u201d.<\/a> Atzinums \u013coti svar\u012bgs no t\u0101da viedok\u013ca, ka runas par pension\u0113\u0161anas vecuma paaugstin\u0101\u0161anu 2025. gad\u0101 ir skan\u0113ju\u0161as pietiekami paman\u0101mi un t\u0101l\u0101k skan\u0113s v\u0113l vair\u0101k. Pensiju piram\u012bdas sastut\u0113\u0161anai pension\u0113\u0161anas vecuma cel\u0161ana ir tikpat neizb\u0113gama k\u0101 zaud\u0113jumi, k\u0101dus var nodar\u012bt cilv\u0113ki, kas turpina str\u0101d\u0101t par \u0101rstiem, skolot\u0101jiem vai deput\u0101tiem tad, kad vi\u0146u smadzenes \u0161\u0101dam darbam vairs neatbilst. 2025. gads ir devis m\u0101jienus ar mietu \u0146emt \u0161\u0101das sakar\u012bbas v\u0113r\u0101, jo notika autoav\u0101rijas, ko izrais\u012bja ac\u012bm redzami p\u0101r\u0101k vecu cilv\u0113ku nos\u0113din\u0101\u0161ana pie sabiedrisk\u0101 transporta l\u012bdzek\u013cu st\u016bres.<\/p>\n<p>No 2025. gada l\u0113mumiem par milit\u0101r\u0101 bud\u017eeta l\u0113cienu neizriet tas, cik daudzi no armij\u0101 dien\u0113jo\u0161iem b\u016bs sp\u0113j\u012bgi iz\u0161aut uz ienaidnieku, kur\u0161 jau \u0161auj uz katru, kas pretojas, un bie\u017ei vien ar\u012b uz jebkuru, kas nav pratis aizmukt. Diez vai ukrai\u0146i b\u016btu devu\u0161i \u0161\u0101das garantijas pa\u0161i par sevi pirms 2022. gada 24. febru\u0101ra.<\/p>\n<p>Cilv\u0113ku viet\u0101 nen\u0101k p\u0101rcilv\u0113ki <\/p>\n<p>2024. gads bija iev\u0113rojams ar to, ka jaundzimu\u0161o skaits m\u0113nes\u012b Latvij\u0101 pirmo reizi kop\u0161 Zieme\u013cu kara novembr\u012b nosl\u012bd\u0113ja zem viena t\u016bksto\u0161a m\u0113nes\u012b. 2025. gada pirmajos m\u0113ne\u0161os dzima pat maz\u0101k nek\u0101 devi\u0146i simti b\u0113rnu m\u0113nes\u012b, ta\u010du j\u016blij\u0101 vi\u0146u skaits uz\u0161\u016bpoj\u0101s virs t\u016bksto\u0161a un ir notur\u0113jies virs t\u0101 l\u012bdz oktobrim ar kaut 1 004 b\u0113rniem.<\/p>\n<p>2025. gada pirmajos 10 m\u0113ne\u0161os kop\u0101 Latvij\u0101 re\u0123istr\u0113ti 9 887 jaundzimu\u0161ie, kuru par 10,1% jeb 1 108 jaundzimu\u0161ajiem maz\u0101k nek\u0101 2024. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. 2025. gads ir paman\u0101mi pietuvin\u0101jis Latviju 10 t\u016bksto\u0161iem jaundzimu\u0161o gad\u0101, lai gan, ja p\u0113ta ar palielin\u0101mo stiklu, tad 1 004 b\u0113rni 2025. gada oktobr\u012b pret 1 020 b\u0113rniem 2024. gada oktobr\u012b izskat\u0101s p\u0113c s\u012bk\u0101m sv\u0101rst\u012bb\u0101m. Tom\u0113r \u0161\u012bs sv\u0101rst\u012bbas notiek jau t\u0101d\u0101 l\u012bmen\u012b, kur\u0101 apm\u0113ram t\u016bkstotis m\u0113nes\u012b piedzimu\u0161u cilv\u0113ku, kuriem p\u0113c p\u0101rdesmit gadiem b\u016btu j\u0101s\u0101k str\u0101d\u0101t, nesp\u0113s aizvietot paaudzes, kur\u0101s dzimu\u0161i 2-3 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku m\u0113nes\u012b. Nedzimst \u0161eit p\u0101rcilv\u0113ki, kuri katrs sp\u0113tu paveikt 2-3 cilv\u0113ku darbu un uztur\u0113t Latvijas infrastrukt\u016bras objektus, ra\u017eo\u0161anu, armiju, p\u0101rvaldi, izgl\u012bt\u012bbu, medic\u012bnu, sportu, m\u0101kslu utt. kaut att\u0101li l\u012bdz\u012bg\u0101 veid\u0101 tam, k\u0101 tas notiek \u0161obr\u012bd.<\/p>\n<p>Latvija tuvojas izv\u0113lei vai nu saglab\u0101t pa\u0161reiz\u0113jo dz\u012bves intensit\u0101ti, ja to dar\u012bs sve\u0161tautie\u0161i t\u0101d\u0101 skait\u0101, kas vair\u0101kas reizes p\u0101rsniegs darbsp\u0113jas vecum\u0101 atliku\u0161o iezemie\u0161u skaitu, vai p\u0101rtais\u012bt visu Latviju varb\u016bt par milit\u0101ru poligonu, varb\u016bt par dabas rezerv\u0101tu, v\u0113l vair\u0101k pasteidzinot iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161anos. Latvijas tuvo\u0161an\u0101s \u0161ai izv\u0113lei negarant\u0113, ka izv\u0113li \u013caus izdar\u012bt Latvij\u0101 atbilsto\u0161i Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu vai referenduma rezult\u0101tiem.<\/p>\n<p>\t\t\t\t\t\tinfo<\/p>\n<p>Uzzini pirmais<br \/>kas interesants noticis Latvij\u0101 un pasaul\u0113,<br \/>pievienojoties mums <a href=\"https:\/\/t.me\/neatkariga\" rel=\"nofollow\">Telegram<\/a> vai <a href=\"https:\/\/whatsapp.com\/channel\/0029VaMLFUH5K3zLU5s4wm3y\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Whatsapp<\/a> kan\u0101l\u0101<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Aizg\u0101ju\u0161ais gads atst\u0101jis ba\u017eas, nedro\u0161\u012bbu par n\u0101kotni un jaut\u0101jumus, vai t\u0101das atrakcijas k\u0101 tankku\u0123u gremd\u0113\u0161ana un sagr\u0101b\u0161anas kampa\u0146a&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":91367,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-91366","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115818037444837464","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/91366","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=91366"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/91366\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/91367"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=91366"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=91366"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=91366"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}