{"id":92011,"date":"2026-01-01T20:30:16","date_gmt":"2026-01-01T20:30:16","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/92011\/"},"modified":"2026-01-01T20:30:16","modified_gmt":"2026-01-01T20:30:16","slug":"tuvo-austrumu-un-azijas-regionos-valda-trausls-miers-nakotne","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/92011\/","title":{"rendered":"Tuvo Austrumu un \u0100zijas re\u0123ionos valda trausls miers, n\u0101kotne"},"content":{"rendered":"<p>Re\u0123ion\u0101l\u0101 situ&#8221;cija 2026. gada s\u0101kum\u0101<\/p>\n<p>Tuvo Austrumu un \u0100zijas re\u0123ionos 2026. gada s\u0101kum\u0101 valda visai trausls miers, ko aiz\u0113no neskaidras n\u0101kotnes perspekt\u012bvas. Lai gan 2025. gad\u0101 tika pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s par pamieru starp Izra\u0113lu un &#8220;Ham\u0101s&#8221;, izbeidzot asi\u0146aino karu Gazas josl\u0101, cer\u012bbas uz ilgsto\u0161u mieru ir minim\u0101las. Abas puses turpina viena otru aps\u016bdz\u0113t pamiera p\u0101rk\u0101p\u0161an\u0101, radot spriedzi, kas var jebkur\u0101 br\u012bd\u012b p\u0101raugt jaun\u0101 konflikt\u0101. K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, Izra\u0113lai 2025. gad\u0101 izdev\u0101s g\u016bt ar\u012b virkni citu milit\u0101ru pan\u0101kumu, tostarp c\u012b\u0146\u0101 pret Ir\u0101nas re\u017e\u012bmu, ta\u010du \u0161\u012bs uzvaras nav sp\u0113ju\u0161as rad\u012bt ilgsto\u0161u stabilit\u0101ti. Tuvie Austrumi kopum\u0101 ir non\u0101ku\u0161i jaun\u0101 politisk\u0101s realit\u0101tes f\u0101z\u0113, kur\u0101 valsts un valsts konflikti p\u0101riet uz c\u012b\u0146u par kontroles nostiprin\u0101\u0161anu p\u0101r valsti. \u0160\u012b fragment\u0113t\u0101 un neaizsarg\u0101t\u0101 vide rada iev\u0113rojamus \u0123eopolitiskos riskus visam re\u0123ionam, tostarp potenci\u0101lu &#8220;otr\u0101s f\u0101zes&#8221; konfliktu starp Izra\u0113lu un Ir\u0101nu, kas tiek uzskat\u012bts par \u013coti iesp\u0113jamu. Pa\u0161reiz\u0113jais &#8220;bru\u0146otais miers&#8221; ir gan dar\u012bjumu, gan \u012bslaic\u012bgs. T\u0101pat ir nov\u0113rojama spriedze \u0100zij\u0101, \u012bpa\u0161i saist\u012bb\u0101 ar ASV un \u0136\u012bnas attiec\u012bb\u0101m un teritori\u0101lajiem str\u012bdiem, kas rada ba\u017eas par turpm\u0101ko dro\u0161\u012bbu un stabilit\u0101ti re\u0123ion\u0101.<\/p>\n<p>Izra\u0113las un &#8220;Ham\u0101s&#8221; kara sekas un turpin\u0101jums<\/p>\n<p>2025. gada janv\u0101r\u012b nosl\u0113gtais pamiera l\u012bgums starp Izra\u0113lu un &#8220;Ham\u0101s&#8221;, kas izbeidza karu Gazas josl\u0101, izr\u0101d\u012bjies tikai \u012bslaic\u012bgs atvieglojums. Jau mart\u0101 Izra\u0113la vienpus\u0113ji p\u0101rtrauca pamieru, ats\u0101kot gaisa triecienus un blok\u0101di. \u0160ie notikumi izrais\u012bju\u0161i jaunu civiliedz\u012bvot\u0101ju upuru un pla\u0161u humanit\u0101ro kr\u012bzi. Starptautisk\u0101 sabiedr\u012bba cen\u0161as pan\u0101kt jaunu vieno\u0161anos, ta\u010du spriedze starp ab\u0101m pus\u0113m ir augsta. &#8220;Ham\u0101s&#8221; ir noraid\u012bjis pied\u0101v\u0101jumus piln\u012bgai pamiera garantijai, savuk\u0101rt Izra\u0113la pieprasa Gazas piln\u012bgu demilitariz\u0101ciju. Izra\u0113las milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas Gazas josl\u0101 un Rietumkrast\u0101 turpin\u0101s, radot arvien vair\u0101k civiliedz\u012bvot\u0101ju upuru un humanit\u0101ro cie\u0161anu. Tiek prognoz\u0113ts, ka situ\u0101cija Gaz\u0101 saglab\u0101sies nestabila, \u0146emot v\u0113r\u0101 nenoteikto p\u0113ckara p\u0101rvaldes jaut\u0101jumu un turpin\u0101to Izra\u0113las kl\u0101tb\u016btni.<\/p>\n<p>Neraugoties uz izsludin\u0101tajiem pamieriem, kas, s\u0101kot ar 2025. gada oktobri, m\u0113\u0123ina stabiliz\u0113t situ\u0101ciju, Izra\u0113las uzbrukumi pret palest\u012bnie\u0161iem nav mit\u0113ju\u0161ies. Kop\u0161 oktobra s\u0101kuma ir notiku\u0161i vair\u0101ki simti Izra\u0113las p\u0101rk\u0101pumu, kas novedu\u0161i pie vair\u0101k nek\u0101 400 palest\u012bnie\u0161u n\u0101ves. \u0160ie uzbrukumi, kas notiek gan ar gaisa, gan artil\u0113rijas sp\u0113kiem, k\u0101 ar\u012b tie\u0161iem \u0161\u0101vi\u0146iem, turpina sagraut Gazas infrastrukt\u016bru un rad\u012bt post\u012bjumus \u012bpa\u0161umiem. Ir ar\u012b nov\u0113rota 45 palest\u012bnie\u0161u aiztur\u0113\u0161ana Gaz\u0101 vien m\u0113ne\u0161a laik\u0101. Turkl\u0101t Izra\u0113la turpina blo\u0137\u0113t hum\u0101no pal\u012bdz\u012bbu un izn\u012bcin\u0101t infrastrukt\u016bru vis\u0101 josl\u0101. Lai gan ASV turpina uzst\u0101t, ka pamiers ir sp\u0113k\u0101, realit\u0101t\u0113 situ\u0101cija ir t\u0101lu no stabilas.<\/p>\n<p>Izra\u0113las un Ir\u0101nas attiec\u012bbu eskal\u0101cija<\/p>\n<p>2025. gada j\u016bnij\u0101 notiku\u0161ais 12 dienu ilgais Izra\u0113las un Ir\u0101nas kar\u0161 ir iev\u0113rojami main\u012bjis Tuvo Austrumu \u0123eopolitisko ainavu. Lai gan kar\u0161 beidz\u0101s bez pla\u0161\u0101ka konflikta izcel\u0161an\u0101s, Izra\u0113las l\u012bderi joproj\u0101m uzskata Ir\u0101nas kodolprogrammu par eksistenci\u0101lu draudu. P\u0113c \u0161\u012b konflikta Ir\u0101na pastiprin\u0101ti str\u0101d\u0101 pie savu ballistisko ra\u0137e\u0161u programmas atjauno\u0161anas un kodoliero\u010du izstr\u0101des, neskatoties uz starptautisko sankciju spiedienu. Neseni dati liecina, ka Ir\u0101na ir palielin\u0101jusi ur\u0101na bag\u0101tin\u0101\u0161anu l\u012bdz 90%, kas palielina iesp\u0113ju jaunam milit\u0101ram konfliktam ar Izra\u0113lu 2026. gada pirmaj\u0101 ceturksn\u012b, jo diplom\u0101tisk\u0101s iesp\u0113jas jaunai vieno\u0161anai ir sl\u0113gtas. Izra\u0113las premjerministrs Benjamin Netanjahu ir paudis stingru nost\u0101ju pret Ir\u0101nas kodolprogrammu, un ASV prezidents Donalds Tramps ir sol\u012bjis stingras sekas, ja Ir\u0101na turpin\u0101s att\u012bst\u012bt savu bru\u0146ojumu. Ir\u0101nas prezidents Masuds Peze\u0161kians ir atbild\u0113jis ar apgalvojumu, ka Ir\u0101na ir &#8220;piln\u0101 kar\u0101&#8221; ar ASV, Izra\u0113lu un Eiropu, un ka valsts ir gatava jaunai c\u012b\u0146u k\u0101rtai. Ir\u0101nas strauj\u0101 ra\u0137e\u0161u arsen\u0101la atjauno\u0161ana liecina, ka Izra\u0113la nesp\u0113ja piln\u012bb\u0101 izn\u012bcin\u0101t Ir\u0101nas ra\u0137e\u0161u ra\u017eo\u0161anas jaudas. Izra\u0113las milit\u0101r\u0101 izl\u016bkdienesta vad\u012bt\u0101js ir nor\u0101d\u012bjis, ka Ir\u0101na jau ir atjaunojusi savu ra\u0137e\u0161u ra\u017eo\u0161anas jaudu. Uzsverama ar\u012b Ir\u0101nas \u0101rlietu ministra Abasa Arag\u010di pazi\u0146ojums, ka Ir\u0101na ir atjaunojusi visas savas &#8220;strat\u0113\u0123isk\u0101s iek\u0101rtas&#8221;, kas tika boj\u0101tas iepriek\u0161\u0113j\u0101 konflikt\u0101, un ka valsts ir &#8220;piln\u012bb\u0101 gatava&#8221; jaunam karam.<\/p>\n<p>Izra\u0113la ir ap\u0146\u0113m\u012bbas pilna nov\u0113rst Ir\u0101nas kodoliero\u010du ieg\u016b\u0161anu un turpina stingri uzraudz\u012bt Ir\u0101nas kodolprogrammu. \u0100rlietu ministrs Gideons Saars ir uzsv\u0113ris, ka Ir\u0101nas ballistisk\u0101s ra\u0137etes rada draudus ne tikai Izra\u0113lai, bet ar\u012b Baltijas valst\u012bm. Vi\u0146\u0161 ar\u012b apgalvoja, ka Izra\u0113la c\u012bn\u0101s par &#8220;br\u012bv\u0101s pasaules v\u0113rt\u012bb\u0101m&#8221;, nor\u0101dot, ka tas ir &#8220;glob\u0101ls kar\u0161 starp br\u012bvo pasauli un Ir\u0101nas radik\u0101l\u0101 \u013caunuma asi&#8221;, ko atbalsta &#8220;autorit\u0101rs ass &#8211; \u0136\u012bna, Krievija un Zieme\u013ckoreja&#8221;.<\/p>\n<p>Nestabil\u0101 situ\u0101cija \u0100zij\u0101<\/p>\n<p>\u0100zijas re\u0123ion\u0101 2026. gada s\u0101kum\u0101 turpina domin\u0113t spriedze, kas saist\u012bta ar ASV un \u0136\u012bnas savstarp\u0113j\u0101m attiec\u012bb\u0101m. 2025. gad\u0101 ASV, Donaldam Trampam atgrie\u017eoties prezidenta amat\u0101, ir pastiprin\u0101ju\u0161as spiedienu uz \u0136\u012bnu, lai attur\u0113tu Pekinu no t\u0101l\u0101kas milit\u0101ras un ekonomiskas ietekmes papla\u0161in\u0101\u0161anas. ASV galvenais m\u0113r\u0137is ir kav\u0113t \u0136\u012bnas darb\u012bbas Eirop\u0101 un nov\u0113rst t\u0101s iesaist\u012b\u0161anos citos re\u0123ionos, kas var\u0113tu novirz\u012bt ASV resursus. \u012apa\u0161as ba\u017eas rada \u0136\u012bnas potenci\u0101l\u0101 milit\u0101r\u0101 darb\u012bba pret Taiv\u0101nu, ko ASV un t\u0101s sabiedrotie turpina neatlaid\u012bgi aizst\u0101v\u0113t. \u0136\u012bnas nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas strat\u0113\u0123ija skaidri nor\u0101da uz \u0136\u012bnu k\u0101 galveno konkurentu, paredzot turpm\u0101ku konfront\u0101ciju un iesp\u0113jamu eskal\u0101ciju \u0100zijas un Indo-Kluso oke\u0101nu re\u0123ion\u0101. Papildus tam, turpin\u0101s ar\u012b konflikts starp Taizemi un Kambod\u017eu, kas ir ne tikai teritori\u0101ls str\u012bds, bet ar\u012b lielo sp\u0113ku &#8211; ASV un \u0136\u012bnas &#8211; ietekmes izpausme. T\u0101pat re\u0123ion\u0101 saglab\u0101jas spriedze saist\u012bb\u0101 ar Dienvid\u0137\u012bnas j\u016bras teritori\u0101lajiem str\u012bdiem un cit\u0101m dro\u0161\u012bbas probl\u0113m\u0101m.<\/p>\n<p>\u0136\u012bnas \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas p\u0101rpalikums 2025. gad\u0101 p\u0101rsniedza triljonu ASV dol\u0101ru, kas izrais\u012bjis glob\u0101lu reakciju un br\u012bdin\u0101jumus par iesp\u0113jam\u0101m tirdzniec\u012bbas barjer\u0101m. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicis ba\u017eas par tarifiem, bet V\u0101cijas \u0101rlietu ministrs Johanns Vadephuls ir apmekl\u0113jis Pekinu, lai pan\u0101ktu prognoz\u0113jam\u012bbu pieg\u0101des \u0137\u0113d\u0113s. \u0136\u012bna \u0161o viz\u012bti izmantoja, lai atg\u0101din\u0101tu par sav\u0101m poz\u012bcij\u0101m attiec\u012bb\u0101 uz Taiv\u0101nu, demonstr\u0113jot arvien liel\u0101ku ekonomisko un dro\u0161\u012bbas politiku saist\u012bbu. Re\u0123ion\u0101 pieaug ar\u012b milit\u0101r\u0101 spriedze, piem\u0113ram, \u0136\u012bnas un Jap\u0101nas dro\u0161\u012bbas sp\u0113ku manevri Jap\u0101nas piekrast\u0113 un radaru &#8220;blo\u0137\u0113\u0161anas&#8221; incidenti pret jap\u0101\u0146u lidapar\u0101tiem. \u0160ie notikumi liecina par jaunu &#8220;pel\u0113k\u0101s zonas&#8221; taktiku izmanto\u0161anu, kas palielina risku neapdom\u012bg\u0101m milit\u0101r\u0101m darb\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>Latvijas nost\u0101ja un re\u0123ion\u0101l\u0101s perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>Latvijas \u0101rlietu ministrs Baiba Bra\u017ee ir uzsv\u0113ris, ka Ir\u0101nai nedr\u012bkst b\u016bt kodoliero\u010du un ka Latvija atbalsta Eiropas Savien\u012bbas sankcijas pret Ir\u0101nu, lai ierobe\u017eotu t\u0101s atbalstu Krievijai, kodolprogrammu un agres\u012bvo re\u0123ion\u0101lo politiku. Vienlaikus tiek aicin\u0101ts Izra\u0113lu attur\u0113ties no t\u0101l\u0101kas eskal\u0101cijas, kas var\u0113tu rad\u012bt neparedzamas sekas ar\u012b \u0101rpus Tuvo Austrumu re\u0123iona. Eiropas Savien\u012bba ir ap\u0146\u0113musies nodro\u0161in\u0101t dro\u0161\u012bbu re\u0123ion\u0101, tostarp Izra\u0113las nacion\u0101lo dro\u0161\u012bbu. Latvijas nost\u0101ja attiec\u012bb\u0101 uz konfliktu Gazas josl\u0101 ir kritiska \u2013 tiek nosod\u012bta Izra\u0113las l\u0113mums papla\u0161in\u0101t milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas, jo tas nav veicin\u012bjis konflikta risin\u0101\u0161anu un var novest pie t\u0101l\u0101kas eskal\u0101cijas. Tom\u0113r tiek ar\u012b uzsv\u0113rts Izra\u0113las ties\u012bbas uz pa\u0161aizsardz\u012bbu un pras\u012bba &#8220;Ham\u0101s&#8221; nekav\u0113joties atbr\u012bvot visus \u0137\u012blniekus, nolikt iero\u010dus un nodro\u0161in\u0101t hum\u0101no pal\u012bdz\u012bbu Gazai. Latvija ar\u012b turpina atbalst\u012bt Ukrainu t\u0101s c\u012b\u0146\u0101 pret Krievijas agresiju, uzsverot, ka atbalsts Ukrainai ir vit\u0101li svar\u012bgs gan Eiropas dro\u0161\u012bbai, gan glob\u0101lajai stabilit\u0101tei.<\/p>\n<p>Tiek prognoz\u0113ts, ka Tuvo Austrumu re\u0123ions ar\u012b turpm\u0101k saskarsies ar nestabilit\u0101ti, jo nav izdevies pan\u0101kt ilgsto\u0161u risin\u0101jumu palest\u012bnie\u0161u jaut\u0101jum\u0101. Lai gan \u0136\u012bna cen\u0161as veicin\u0101t stabilit\u0101ti un att\u012bst\u012bbu re\u0123ion\u0101, t\u0101s pieaugo\u0161\u0101 ekonomisk\u0101 un politisk\u0101 ietekme rada ar\u012b jaunas probl\u0113mas. Latvijas ekonomisk\u0101s attiec\u012bbas ar AAE, kas ir viens no svar\u012bg\u0101kajiem tirdzniec\u012bbas partneriem Tuvo Austrumu re\u0123ion\u0101, turpina att\u012bst\u012bties, virzoties no tradicion\u0101l\u0101s eksporta attiec\u012bb\u0101m uz dzi\u013c\u0101k\u0101m industri\u0101l\u0101m partner\u012bb\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Re\u0123ion\u0101l\u0101 situ&#8221;cija 2026. gada s\u0101kum\u0101 Tuvo Austrumu un \u0100zijas re\u0123ionos 2026. gada s\u0101kum\u0101 valda visai trausls miers, ko&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":92012,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,23125,28,29,32,33,22,23123,23124,30,31,35,39,38,36,37,34,23126,40,20,26,27,24,25,23122,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-92011","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-azijas-geopolitika","11":"tag-breaking-news","12":"tag-breakingnews","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-izraela-hamas-kars","17":"tag-izraelas-iranas-konflikts","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-arpolitika","27":"tag-lv","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-tuvo-austrumu-drosiba","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115821741592783419","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/92011","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=92011"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/92011\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/92012"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=92011"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=92011"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=92011"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}