Tr\u012bs iemesli piesardz\u012bgam optimismam<\/p>\n
1. Cenu stabilit\u0101te atgrie\u017eas. Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas (ECB) Padomei ir izdevies atgriezt eirozonas infl\u0101ciju m\u0113r\u0137a l\u012bmen\u012b, proti, t\u0101 ir 2 % gad\u0101, un tas ir ekonomiskajai att\u012bst\u012bbai optim\u0101ls r\u0101d\u012bt\u0101js. Augst\u0101s\u00a0infl\u0101cijas\u00a0periods ir p\u0101rvar\u0113ts \u2013 uz\u0146\u0113mumiem un iedz\u012bvot\u0101jiem vairs nav j\u0101uztraucas par p\u0101r\u0101k strauju cenu cel\u0161anos un naudas v\u0113rt\u012bbas zudumu. T\u0101tad ar\u012b procentu likmju b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 gaid\u012bt nav pamata, ko apstiprina ar\u012b p\u0113d\u0113jo m\u0113ne\u0161u ECB Padomes dal\u012bbnieku koment\u0101ri.<\/p>\n
Latvij\u0101 ir cits st\u0101sts \u2013 infl\u0101cija ir un, paredzams, ar\u012b tuv\u0101kajos gados joproj\u0101m b\u016bs augst\u0101ka (nedaudz virs 3%). Strauj\u0101ks algu k\u0101pums sad\u0101rdzina darbietilp\u012bgus pakalpojumus; savuk\u0101rt p\u0101rtikas cenas zemo cenu z\u012bmolu segment\u0101 Latvij\u0101 ir augstas. Kaut ar\u012b p\u0113d\u0113jo m\u0113ne\u0161u laik\u0101 p\u0101rtikas cenas, rea\u0123\u0113jot uz glob\u0101lo cenu lejupsl\u012bdi, nedaudz mazin\u0101j\u0101s ar\u012b Latvij\u0101, \u0161\u012b tendence joproj\u0101m ir trausla. N\u0101kamgad ir v\u0113l daudz dar\u0101mu darbu, lai konkurenci mazumtirgot\u0101ju starp\u0101 padar\u012btu s\u012bv\u0101ku. Iepriek\u0161 v\u0101ja konkurence bijusi ar\u012b komercbanku vid\u016b, un t\u0101d\u0113\u013c kred\u012bti bija d\u0101rgi un to sa\u0146em\u0161anas nosac\u012bjumi strikti. 2025. gads \u0161aj\u0101 jom\u0101 iez\u012bm\u0113ja b\u016btisku l\u016bzumu \u2013 tagad kredit\u0113\u0161ana ekonomiku “stut\u0113”, nevis seko \u2013 tas sola liel\u0101kas invest\u012bcijas un ekonomisko ros\u012bbu n\u0101kotn\u0113.<\/p>\n
2. \u0100r\u0113j\u0101 vide lab\u0101ka par gaid\u012bto. Ar ska\u013ciem pazi\u0146ojumiem uzs\u0101kto tirdzniec\u012bbas karu negat\u012bv\u0101 ietekme uz glob\u0101lo ekonomiku l\u012bdz \u0161im ir izr\u0101d\u012bjusies maz\u0101ka par gaid\u012bto.<\/p>\n
Ar\u012b Eiropas lielvalstu (V\u0101cijas, Francijas) politisk\u0101 nestabilit\u0101te, kuru piemin\u0113ju pirms gada, ekonomikas izaugsmi apst\u0101din\u0101t nesp\u0113ja \u2013 Eiropas Savien\u012bbas (ES) ekonomikas izaugsme 2025. gad\u0101 izr\u0101d\u012bj\u0101s nedaudz strauj\u0101ka par gaid\u012bto. ES dz\u012bvo 450 miljoni iedz\u012bvot\u0101ju, un tas ir milz\u012bgs tirgus, kura ekonomikas uzplaukums Latvijas uz\u0146\u0113mumiem noz\u012bm\u0113 liel\u0101kas eksporta iesp\u0113jas. Ta\u010du tikai no pa\u0161u<\/p>\n
zin\u0101\u0161an\u0101m un prasm\u0113m atkar\u012bgs, vai protam ra\u017eot glob\u0101laj\u0101 tirg\u016b piepras\u012btus augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas produktus.<\/p>\n
3. Sabiedr\u012bbas labkl\u0101j\u012bba pieaug (ne visiem vien\u0101di, bet tom\u0113r vid\u0113jie r\u0101d\u012bt\u0101ji k\u0101pj). Vid\u0113j\u0101s\u00a0algas\u00a0k\u0101pums Latvij\u0101 gaid\u0101ms ap 8% gad\u0101 jeb vismaz divreiz strauj\u0101ks par infl\u0101ciju. Tas noz\u012bm\u0113 liel\u0101ku materi\u0101lo labkl\u0101j\u012bbu \u2013 varam ieg\u0101d\u0101ties arvien vair\u0101k pre\u010du un pakalpojumu. Pat\u0113ri\u0146\u0161 nav pa\u0161m\u0113r\u0137is, ta\u010du bez stabila materi\u0101l\u0101 nodro\u0161in\u0101juma b\u016bt laim\u012bgam b\u016btu gr\u016bti.<\/p>\n
Bezdarbs\u00a0ar\u012b turpm\u0101k sagaid\u0101ms zems, kas padara darba tirgu labv\u0113l\u012bgu darba \u0146\u0113m\u0113jiem, liek uz\u0146\u0113m\u0113jiem arvien vair\u0101k ieviest automatiz\u0101cijas risin\u0101jumus, bet valsts politikai \u2013 censties aktiviz\u0113t iek\u0161\u0113j\u0101s darba roku rezerves (nevis rad\u012bt jaunas darba vietas, k\u0101 tas bija v\u0113l pirms padsmit gadiem). Patie\u0161\u0101m gr\u016bti iedom\u0101ties piem\u0113rot\u0101ku laiku jaunietim ien\u0101kt darba tirg\u016b vai pieredz\u0113ju\u0161am speci\u0101listam atgriezties darb\u0101 pat p\u0113c ilg\u0101ka p\u0101rtraukuma.<\/p>\n
Divas ne tik pozit\u012bvas tendences, kas n\u0101kotn\u0113 b\u016bs j\u0101p\u0101rvar<\/p>\n
1. P\u0101r\u0101k liela valsts loma ekonomik\u0101. P\u0113d\u0113jo se\u0161u gadu laik\u0101 publiskais (jeb valsts un pa\u0161vald\u012bbu) sektors b\u016btiski audz\u0113jis savu lomu Latvijas ekonomik\u0101. Pirms Covid-19 pand\u0113mijas valsts bud\u017eeta izdevumi bija 40% no ekonomikas apjoma, tagad jau 46% \u2013 pieaugums ir krietni liel\u0101ks, nek\u0101 b\u016btu pamatoti ar valsts aizsardz\u012bbas priorit\u0101tes vajadz\u012bb\u0101m. Vald\u012bbas izdevumu aug\u0161upeja b\u016btu pat v\u0113lama ekonomikas kr\u012b\u017eu br\u012b\u017eos (piem\u0113ram, pand\u0113mijas laik\u0101, k\u0101 ar\u012b 2022. gad\u0101, strauji augot energoresursu cen\u0101m), ta\u010du ne tagad. Ar\u012b ar ikgad\u0113jo bud\u017eeta defic\u012btu ap vai pat virs 3% no ekonomikas apjoma nevajadz\u0113tu samierin\u0101ties. P\u0101rm\u0113r\u012bgs bud\u017eeta defic\u012bts palielina valsts par\u0101du un t\u0101 apkalpo\u0161anas maksu \u2013 katru gadu da\u017ei simti miljoni eiro j\u0101atv\u0113l par\u0101da procentu maks\u0101jumos. T\u0101 ir nauda, kuru nevar izmantot sabiedr\u012bbai svar\u012bg\u0101m jom\u0101m, piem\u0113ram, vesel\u012bbai, izgl\u012bt\u012bbai vai dro\u0161\u012bbai.<\/p>\n
Izv\u0113loties starp diviem ce\u013ciem, k\u0101 mazin\u0101t bud\u017eeta defic\u012btu, priek\u0161roka viennoz\u012bm\u012bgi b\u016btu vald\u012bbas izdevumu samazin\u0101\u0161anai (uz efektivit\u0101tes pieauguma r\u0113\u0137ina). Alternat\u012bvs risin\u0101jums ir nodok\u013cu sloga cel\u0161ana, ta\u010du t\u0101 negat\u012bvi ietekm\u0113tu ekonomikas izaugsmi.<\/p>\n
Par gar\u0101m darba stund\u0101m un produkt\u012bvu darbu sabiedr\u012bbas lab\u0101 cilv\u0113kiem j\u0101pateicas, nevis j\u0101soda ar liel\u0101k\u0101m nodok\u013cu likm\u0113m. Efekt\u012bv\u0101ks ierocis c\u012b\u0146\u0101 ar ien\u0101kumu nevienl\u012bdz\u012bbu ir sp\u0113c\u012bgu soci\u0101lo “liftu” iedarbin\u0101\u0161ana (piem\u0113ram, izcila izgl\u012bt\u012bba, kas b\u016btu pieejama neatkar\u012bgi no vec\u0101ku ien\u0101kumiem).<\/p>\n
2. Nepietiekami strauja ekonomikas izaugsme. Gada izaugsmes temps 1-2 % ES un 2-3 % Latvij\u0101 ir diezgan pietic\u012bgs sniegums.<\/p>\n
Pa\u0161laik neesam ekonomikas kr\u012bz\u0113, t\u0101p\u0113c R\u016bzvelta 1930. gadu keinsisma politika (“sild\u012bt” ekonomiku, veicot milz\u012bgus ieguld\u012bjumus, p\u0101r\u0101k nesatraucoties par \u0161o invest\u012bciju lietder\u012bbu) te nel\u012bdz\u0113s. Vairs neesam ar\u012b l\u0113t\u0101 darbasp\u0113ka zeme; ja v\u0113l kaut kur Latvij\u0101 ra\u017eo\u0161ana past\u0101v vien t\u0101p\u0113c, ka roku darbs te ir l\u0113ts, \u0161is biznesa modelis piedz\u012bvo p\u0113d\u0113jos gadus un tam j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar izn\u012bk\u0161anu, piem\u0113ram, v\u0113l l\u0113t\u0101ka darbasp\u0113ka valstij Ukrainai tuvinoties ES.<\/p>\n
T\u0101tad ekonomikas att\u012bst\u012bba mums nenoz\u012bm\u0113 ra\u017eot to pa\u0161u, tikai vair\u0101k; j\u0101virz\u0101s uz unik\u0101lu, kvalitat\u012bvu un sare\u017e\u0123\u012btu pre\u010du un pakalpojumu rad\u012b\u0161anu ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu. Recepte \u0161\u0101dai ekonomikas izaugsmei ir sen zin\u0101ma \u2013 cilv\u0113kkapit\u0101ls (iedz\u012bvot\u0101ju izgl\u012bt\u012bba un vesel\u012bba), invest\u012bcijas un inov\u0101cijas (te svar\u012bga ir atdeve un izmaksu efektivit\u0101te, ne tik daudz ieguld\u012bt\u0101s naudas apjoms).<\/p>\n
Vald\u012bb\u0101m \u0161is ekonomisk\u0101s izaugsmes process nevis j\u0101regul\u0113 ar pl\u0101no\u0161anas dokumentu kaudz\u0113m, strat\u0113\u0123ij\u0101m vai p\u0101rm\u0113r\u012bgiem atbalsta meh\u0101nismiem (p\u0113d\u0113jais ir tikai naudas p\u0101rdale no viena ekonomikas a\u0123enta citam), bet, pirmk\u0101rt, radot izcilu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un dz\u012bves vidi, kur\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji un iedz\u012bvot\u0101ji grib\u0113tu un var\u0113tu realiz\u0113t savus talantus.<\/p>\n
ES m\u0113rog\u0101 ekonomikas izaugsmi var veicin\u0101t Eiropas vienotais kapit\u0101la tirgus (kas \u013cautu liel\u0101ku da\u013cu no Eiropas iedz\u012bvot\u0101ju uzkr\u0101jumiem invest\u0113t tie\u0161i Eiropas uz\u0146\u0113mumos, nevis ASV un citos re\u0123ionos), Eiropas vienotais pakalpojumu tirgus (lai vair\u0101k uz\u0146\u0113mumu augtu p\u0101ri valsts robe\u017e\u0101m, ieg\u016bstot pozit\u012bvu m\u0113roga efektu), k\u0101 ar\u012b p\u0101rlieku birokr\u0101tisko \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu no\u0146em\u0161ana uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai un darbam. Viens solis \u0161aj\u0101 virzien\u0101 ir banku sektora regul\u0113juma vienk\u0101r\u0161o\u0161ana, par ko arvien ska\u013c\u0101k run\u0101ja 2025. gad\u0101 un kas b\u016bs ECB un ES priorit\u0101te 2026. gad\u0101.<\/p>\n
Latvijas ekonomikas pan\u0101kumi ir v\u0113r\u0101 \u0146emami \u2013 pasaul\u0113 nav daudz valstu, kuras p\u0113d\u0113jo 30 gadu laik\u0101 att\u012bst\u012btos tikpat strauji. Ta\u010du Lietuvas un Igaunijas piem\u0113ri liecina, ka varam v\u0113l lab\u0101k; turkl\u0101t Skandin\u0101vijas valstu dz\u012bves kvalit\u0101tes standarti par\u0101da ilgtermi\u0146a v\u012bziju, uz kuru tiekties.<\/p>\n
Nosl\u0113gum\u0101 Ekonomikas prognozes nenoz\u012bm\u0113 nolemt\u012bbu, bet gan visticam\u0101ko nori\u0161u trajektoriju, kuru var un vajag main\u012bt. K\u0101 rakstu ik gadu: gan ikviens no mums k\u0101 indiv\u012bds, gan k\u0101 sabiedr\u012bba kopum\u0101 varam main\u012bties uz labo pusi \u2013 ik dienu un ik gadu. P\u0113d\u0113jie gadi ir pier\u0101d\u012bju\u0161i, ka \u0101r\u0113j\u0101s norises nav prognoz\u0113jamas, t\u0101p\u0113c atliek pa\u013cauties tikai uz sevi. No t\u0101, ko dar\u0101m vai nedar\u0101m \u0161odien, liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir atkar\u012bgs, k\u0101da ekonomika Latvijai un Eiropai b\u016bs r\u012bt.<\/p>\n
Laim\u012bgu Jauno gadu!<\/p>\n
\u0160eit var izlas\u012bt, ko \u0161is pats kungs Latvijas ekonomikai prognoz\u0113ja pirms gada:<\/p>\n