{"id":92589,"date":"2026-01-02T12:55:15","date_gmt":"2026-01-02T12:55:15","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/92589\/"},"modified":"2026-01-02T12:55:15","modified_gmt":"2026-01-02T12:55:15","slug":"senas-pasaules-mitiskie-dargumi-piecas-zudusas-pilsetas-kuras-arheologi-joprojam-nav-atradusi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/92589\/","title":{"rendered":"Sen\u0101s pasaules m\u012btiskie d\u0101rgumi \u2013 piecas zudu\u0161as pils\u0113tas, kuras arheologi joproj\u0101m nav atradu\u0161i"},"content":{"rendered":"

Daudz atkl\u0101jumu p\u0113d\u0113jos gados izdar\u012bts, kas papildina m\u016bsu zin\u0101\u0161anas par priek\u0161te\u010diem un to dz\u012bvesveidu. T\u0101das tehnolo\u0123ijas k\u0101 LiDAR \u013cauj vienu p\u0113c otra atsegt lietusme\u017eu gadsimtiem ilgi sl\u0113ptos pag\u0101tnes d\u0101rgumus, kuru atra\u0161ana parast\u0101s eksped\u012bcij\u0101s, m\u0113rojot ce\u013cu pa sauszemi, b\u016btu neticama veiksme. Ta\u010du aizvien vair\u0101kas v\u0113sturiskos avotos piemin\u0113tas senpils\u0113tas arheologiem nav izdevies atrast. Un \u2013 n\u0113, neviena no t\u0101m nav m\u012btisk\u0101 Atlant\u012bda dzelm\u0113 vai zelt\u0101 kl\u0101t\u0101 Eldorado.<\/p>\n

Akada jeb Agade<\/p>\n

Akada bija centrs senai valstij Divupes vidusda\u013c\u0101, ko m\u0113dz uzskat\u012bt par pirmo \u012bsto imp\u0113riju. Valdnieks Sargons aptuveni 24. gadsimt\u0101 pirms m\u016bsu \u0113ras apvienoja re\u0123ion\u0101 eso\u0161\u0101s pils\u0113tvalstis un izveidoja sp\u0113c\u012bgu valsti, kas domin\u0113ja pla\u0161\u0101 Divupes re\u0123ion\u0101. Akadas v\u0101rds min\u0113ts gan \u0137\u012b\u013crakst\u0101 rakst\u012btos \u0161umeru avotos, gan ar\u012b j\u016bdaistu sv\u0113tajos rakstos \u2013 Tanah\u0101.<\/p>\n

Ta\u010du fiziskas liec\u012bbas par Akadu t\u0101 ar\u012b nav atrastas. Tiek uzskat\u012bts, ka t\u0101 atradusies kaut kur m\u016bsdienu Ir\u0101kas teritorij\u0101. Ir vair\u0101kas versijas par t\u0101s atra\u0161an\u0101s vietu \u2013 net\u0101lu no Siparas, senas \u0161umeru un v\u0113l\u0101k babilonie\u0161u pils\u0113tas, vai ar\u012b Ki\u0161as un Babilonas jeb B\u0101beles re\u0123ion\u0101. T\u0101pat Akadas valsts galvaspils\u0113tas liec\u012bbas tiek mekl\u0113tas gan Tigras, gan t\u0101s pietekas Sirvanas (Dijalas) krastos.<\/p>\n

M\u0101la pl\u0101ksn\u012btes melnaj\u0101 tirg\u016b<\/p>\n

Par vair\u0101k\u0101m senaj\u0101m apmetn\u0113m un pils\u0113t\u0101m zin\u0101ms no \u0137\u012b\u013craksta m\u0101la pl\u0101ksn\u012bt\u0113m, kas p\u0113k\u0161\u0146i “no zila gaisa” par\u0101d\u012bj\u0101s arheolo\u0123isko artefaktu melnaj\u0101 tirg\u016b. Taj\u0101s min\u0113t\u0101s vietas ofici\u0101los izrakumos nav atrastas, ta\u010du kaut kur jau \u0161\u012bs pl\u0101ksn\u012btes tika uzietas. Proti, atrad\u0113jiem var\u0113tu b\u016bt zin\u0101ma \u0161o seno apmet\u0146u atra\u0161an\u0101s vieta.<\/p>\n

Viens no ska\u013c\u0101kajiem skand\u0101liem saist\u012bts ar veikalu \u0137\u0113des “Hobby Lobby”, kas tirgo da\u017e\u0101dus interjera un dizaina priek\u0161metus, \u012bpa\u0161nieku St\u012bvu Gr\u012bnu. Miljardieris aizr\u0101vies ar senu artefaktu kolekcion\u0113\u0161anu, un tostarp par\u0101d\u012bj\u0101s zi\u0146as, ka vi\u0146a r\u012bc\u012bb\u0101 caur neofici\u0101liem dar\u012bjumiem non\u0101ku\u0161as neleg\u0101li ieg\u016btas un no valsts izvestas \u0137\u012b\u013craksta m\u0101la pl\u0101ksn\u012btes \u2013 vair\u0101k nek\u0101 divi t\u016bksto\u0161i. T\u0101s vair\u0101kos pieg\u0101jienos atsavin\u0101tas, un “Hobby Lobby” vad\u012bba par artefaktu neleg\u0101lu importu samaks\u0101ja tr\u012bs miljonu dol\u0101ru sodu<\/a>. Gr\u012bns tolaik pazi\u0146ojum\u0101 medijiem nor\u0101d\u012bja, ka sadarbojas ar varas iest\u0101d\u0113m, un esot “vajadz\u0113jis r\u016bp\u012bg\u0101k izv\u0113rt\u0113t \u0161o priek\u0161metu ieg\u016b\u0161anas procesu”, proti, p\u0101rbaud\u012bt to izcelsmi. Komp\u0101nijas nol\u012bgti kult\u016brv\u0113sturisko priek\u0161metu likumu eksperti jau 2010. gad\u0101 esot br\u012bdin\u0101ju\u0161i, ka \u0161\u0101di no Ir\u0101kas ievesti artefakti ir augsta riska, respekt\u012bvi, var\u0113tu b\u016bt ieg\u016bti neleg\u0101li, melnajiem arheologiem “apt\u012brot” v\u0113sturiski noz\u012bm\u012bgas vietas.<\/p>\n

\"Sen\u0101sFoto: AP\/Scanpix\/LETA<\/p>\n

Ir\u0101kas senlietu eksperts D\u017eons Rasels p\u0113ta “Hobby Lobby” liet\u0101 atsavin\u0101t\u0101s \u0137\u012b\u013craksta pl\u0101ksn\u012btes.<\/p>\n

P\u0113c atsavin\u0101\u0161anas \u0137\u012b\u013craksta m\u0101la pl\u0101ksn\u012btes izp\u0113t\u012btas, un arheologi secin\u0101ju\u0161i, ka aptuveni 1400 no t\u0101m izcelsmes vieta var\u0113tu b\u016bt pirms 4000 gadiem eksist\u0113jus\u012b \u0161umeru senpils\u0113ta Irisagriga. \u0136\u012b\u013craksta at\u0161ifr\u0113jumos atkl\u0101j\u0101s gan v\u0113stis<\/a> par Irisagrigas arhitekt\u016bru, gan par elites m\u012btn\u0113s tur\u0113tiem dz\u012bvniekiem, tostarp su\u0146iem un ar\u012b lauv\u0101m, kas barotas ar liellopiem. T\u0101pat \u0161ajos avotos fiks\u0113ti da\u017e\u0101di saimnieciski dar\u012bjumi un amatpersonas, kas kalpoju\u0161as valdniekam. T\u0101pat rakst\u012bts par svin\u012bb\u0101m diev\u012bbai Enki celt\u0101 templ\u012b. Par sp\u012bti visai \u0161ai inform\u0101cijai, arheologiem nav zin\u0101ms, kur tie\u0161i Irisagriga atradusies. K\u0101 uzskata arheologi, to zina vien tie, kas atradu\u0161i \u0137\u012b\u013craksta pl\u0101ksn\u012btes kaut kad 2003. gad\u0101<\/a>, kad ASV vad\u012bt\u0101 koal\u012bcija s\u0101ka milit\u0101ru oper\u0101ciju Ir\u0101k\u0101.<\/p>\n

Ar\u012b Al-Jahudu<\/p>\n

L\u012bdz\u012bgi k\u0101 ar Irisagrigu, par \u0161o pils\u0113tu zin\u0101ms vien no \u0137\u012b\u013crakstiem. Aptuveni 200 m\u0101la pl\u0101ksn\u012btes v\u0113sta par Al-Jahudu, un sen\u0101k\u0101 no t\u0101m ir dat\u0113ta ar 572. gadu pirms m\u016bsu \u0113ras.<\/p>\n

\u0160ie avoti st\u0101sta par vietu, kur p\u0113c J\u016bdejas \u0137\u0113ni\u0146valsts iekaro\u0161anas, ko \u012bstenoja Babilonijas valdnieks Nebukadnecars II, dz\u012bvoju\u0161i deport\u0113tie ebreji.<\/p>\n

Pl\u0101ksn\u012bt\u0113s rakst\u012bts par izraid\u012bto ebreju vesel\u012bbas un finansi\u0101lo st\u0101vokli, k\u0101 ar\u012b vair\u0101kk\u0101rt min\u0113ta vi\u0146u galven\u0101 apme\u0161an\u0101s vieta \u2013 “Al-Yahudu” nosaukums t\u0101 ar\u012b var tikt tulkots \u2013 “J\u016bdu pils\u0113ta”.<\/p>\n

\"1000<\/a>\"Ar<\/a><\/p>\n

Publiski pieejam\u0101 inform\u0101cija neko neatkl\u0101j par \u0161o m\u0101la pl\u0101ksn\u012b\u0161u izcelsmes vietu, kas atkal liecina \u2013 t\u0101s nav ieg\u016btas ofici\u0101los arheolo\u0123iskajos izrakumos, bet gan uzdarboju\u0161ies neleg\u0101lie seno artefaktu “mednieki”. Pirmo reizi par \u0161iem rakstiem sabiedr\u012bba uzzin\u0101ja 1999. gad\u0101, kad divi p\u0113tnieki no Francijas uzrakst\u012bja publik\u0101ciju, kur\u0101 tostarp min\u0113ja senlietu kolekcion\u0101ra \u0160lomo Musa\u012bfa kr\u0101jum\u0101 eso\u0161os artefaktus. V\u0113l\u0101k izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka tie nav vis da\u017ei eksempl\u0101ri, bet apm\u0113ram 200. Viena no versij\u0101m ir, ka \u0161\u012b vieta bijusi Borsip\u0101<\/a>, kur \u0161obr\u012bd atrodas sena zikur\u0101ta paliekas, bet dro\u0161u pier\u0101d\u012bjumu tam nav.<\/p>\n

Tinisa jeb Tjenu \u0112\u0123ipt\u0113<\/p>\n

No Divupes p\u0101rce\u013camies uz Seno \u0112\u0123ipti. Pils\u0113ta, ko grie\u0137i sauca par Tinisu, bet \u0113\u0123iptie\u0161i par Tenju, ir labi dokument\u0113ta v\u0113sturiskajos rakstos. T\u0101 atradusies kaut kur Aug\u0161\u0113\u0123ipt\u0113 un bijis varas centrs. K\u0101 liecina sen\u0101 \u0113\u0123iptie\u0161u priestera un v\u0113sturnieka Manetona rakst\u012btais, Tinis\u0101 pirms amp\u0113ram 5000 gadiem, t\u0101tad tre\u0161aj\u0101 gadu t\u016bkstot\u012b pirms m\u016bsu \u0113ras, kad notikusi \u0112\u0123iptes<\/a> apvieno\u0161ana, vald\u012bju\u0161i vieni no pirmajiem \u0113\u0123iptie\u0161u valdniekiem.<\/p>\n

\"Faraona<\/a><\/p>\n

Tinisa piedz\u012bvoja strauju norietu, kad par Sen\u0101s \u0112\u0123iptes galvaspils\u0113tu k\u013cuva Memfisa. Kaut zin\u0101mu lomu t\u0101 saglab\u0101ja, t\u0101 galu gal\u0101 zaud\u0113ja ar\u012b savu noz\u012bmi k\u0101 viet\u0113js administrat\u012bvais centrs. Vairums e\u0123iptologu uzskata, ka Tinisa jeb Tenju atradusies kaut kur senpils\u0113tas Abidosas jeb m\u016bsdienu Girgas tuvum\u0101. Ta\u010du prec\u012bza \u0161\u012bs senpils\u0113tas atra\u0161an\u0101s vieta aizvien nav zin\u0101ma.<\/p>\n

V\u0113l viena sen\u0101 galvaspils\u0113ta<\/p>\n

T\u0101pat k\u0101 Tinisai, ar\u012b Itavi reiz bija re\u0123iona centra un galvaspils\u0113tas gods. V\u0113stures<\/a> avoti liecina, ka \u0161\u012bs pils\u0113tas b\u016bvniec\u012bbu pav\u0113l\u0113ja uzs\u0101kt faraons Amenemhets I, kur\u0161 vald\u012bja no aptuveni 1981. l\u012bdz 1952. gadam pirms m\u016bsu \u0113ras. Faraons \u0146\u0113ma nelabu galu \u2013 vi\u0146u noslepkavoja. Par sp\u012bti tam, pils\u0113ta v\u0113l vair\u0101kus turpm\u0101kos gadsimtus saglab\u0101ja savu statusu.<\/p>\n

Arheologi uzskata, ka t\u0101 atrad\u0101s \u0112\u0123iptes da\u013c\u0101, kur m\u016bsdien\u0101s ir apdz\u012bvota vieta Li\u0161ta. Te ar\u012b atrodas Amenemheta I un Senusreta I vald\u012b\u0161anas laik\u0101 b\u016bv\u0113t\u0101s piram\u012bdas. Ta\u010du prec\u012bza Itavi atra\u0161an\u0101s vieta v\u0113l nav noskaidrota.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>