{"id":93090,"date":"2026-01-03T05:24:07","date_gmt":"2026-01-03T05:24:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/93090\/"},"modified":"2026-01-03T05:24:07","modified_gmt":"2026-01-03T05:24:07","slug":"svetku-saluts-tradicija-vai-apdraudejums","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/93090\/","title":{"rendered":"Sv\u0113tku sal\u016bts \u2013 trad\u012bcija vai apdraud\u0113jums?"},"content":{"rendered":"<p class=\"descr\">Aizvad\u012bt\u0101 gada nogal\u0113 R\u012bgas dome (RD) pie\u0146\u0113ma jaun\u0101 gada sagaid\u012b\u0161anas ugu\u0146o\u0161anas noteikumus. Tagad at\u013cauts \u0161aut sv\u0113tku sal\u016btu tikai vienu stundu p\u0113c jaun\u0101 gada atn\u0101k\u0161anas p\u0113c Latvijas laika. Visos citos laikos ugu\u0146o\u0161ana uzskat\u0101ma par p\u0101rk\u0101pumu un tiks administrat\u012bvi sod\u012bta.<\/p>\n<p>\u0160\u012b RD iniciat\u012bva jau t\u0101s pie\u0146em\u0161anas br\u012bd\u012b izpeln\u012bj\u0101s kritiku un ironiskas piez\u012bmes no vis\u0101m pus\u0113m. Vieni uzskat\u012bja, ka \u0161is solis ir R\u012bgas vicem\u0113ra Edvarda Ratnieka spalvu spodrin\u0101\u0161anas pas\u0101kums, citi izteica \u0161aubas par to, k\u0101 \u0161o noteikumu iev\u0113ro\u0161anu var\u0113s izkontrol\u0113t, jo \u201ct\u0101pat b\u016bs tie, kas \u0161aus p\u0113c Maskavas laika, k\u0101 vienm\u0113r\u201d.<\/p>\n<p>Jau pirmaj\u0101 jaun\u0101 gada dien\u0101, 1. janv\u0101r\u012b, Ratnieks pazi\u0146oja, ka \u201cVecgada vakar\u0101 R\u012bgas pa\u0161vald\u012bbas policijai par pirotehnikas izmanto\u0161anu bija 46 izsaukumi. Piecos gad\u012bjumos \u201cpie\u0137erti pie rokas\u201d. P\u0101r\u0113jos tiks veikta padzi\u013cin\u0101ta izp\u0113te, noskaidrojot no kaimi\u0146iem vai \u0113ku video nov\u0113ro\u0161anas kamer\u0101m vain\u012bgos. Piln\u012bga atskaite b\u016bs n\u0101kamned\u0113\u013c\u201d.<\/p>\n<p>\u0160is RD m\u0113\u0123in\u0101jums ierobe\u017eot pirotehnikas lieto\u0161anu pils\u0113t\u0101 j\u0101v\u0113rt\u0113 vair\u0101kos aspektos. No politisk\u0101 aspekta \u0161ie ugu\u0146o\u0161anas ierobe\u017eojumi tika virz\u012bti k\u0101 aizliegums \u0161aut<a href=\"https:\/\/nra.lv\/birka\/saluts\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener nofollow\"> sal\u016btu<\/a> p\u0113c Maskavas laika. Tie\u0161i t\u0101da v\u0113st\u012bjuma nodo\u0161ana ac\u012bmredzot bija ar\u012b pl\u0101nota, jo sal\u016bta ierobe\u017eojumus var\u0113ja viegli pamatot ar glu\u017ei sadz\u012bviskiem iemesliem. Kaut vai lai maz\u0101ks stress (\u012bs\u0101ks laiks) b\u016btu j\u0101p\u0101rcie\u0161 daudzu r\u012bdzinieku \u0123imenes m\u012blu\u013ciem &#8211; m\u0101jdz\u012bvniekiem. Vai aiz cie\u0146as pret Ukrainas kara b\u0113g\u013ciem, kuriem \u0161\u012b sal\u016bta \u0161au\u0161ana var asoci\u0113ties ar cita veida \u0161au\u0161anu.<\/p>\n<p>T\u0101 viet\u0101 bez aplinkiem un politisk\u0101m vilt\u012bb\u0101m tie\u0161\u0101 tekst\u0101 tika teikts: \u201cJaunie noteikumi tapu\u0161i, lai lauztu gadiem iesak\u0146oju\u0161\u0101s trad\u012bcijas da\u013c\u0101 sabiedr\u012bbas, kas pirotehniku lieto Jaungad\u0101, lai slavin\u0101tu agresorvalsti.\u201d<\/p>\n<p>Par \u0161\u012b so\u013ca efektivit\u0101ti p\u0101ragri spriest, lai gan jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija ne\u013cauj mums ieciet\u012bgi raudz\u012bties pat uz niec\u012bg\u0101kaj\u0101m \u201cagresorvalsti slavino\u0161\u0101m\u201d izpausm\u0113m. To, ko \u0161aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101 var at\u013cauties Par\u012bz\u0113 vai Berl\u012bn\u0113, nevaram at\u013cauties m\u0113s. Lai gan ar\u012b vi\u0146iem b\u016btu savi, ne maz\u0101k nopietni iemesli, k\u0101p\u0113c ierobe\u017eot ugu\u0146o\u0161anas visat\u013caut\u012bbu.<\/p>\n<p>Ja reiz piesaucam citu valstu pieredzi, tad j\u0101run\u0101 par pa\u0161u galveno. Par pirotehnikas lieto\u0161anas b\u012bstam\u012bbu, t\u0101s regul\u0113\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu un lietder\u012bbu. Jau piemin\u0113taj\u0101 Francij\u0101 un V\u0101cij\u0101 katru gadu galven\u0101 1. janv\u0101ra zi\u0146a ir: cik ma\u0161\u012bnas sadegu\u0161as, cik ugunsgr\u0113ku notiku\u0161i un cik cilv\u0113ku savainoti. Apm\u0113ram k\u0101 pie mums pirms gadiem divdesmit n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 p\u0113c J\u0101\u0146u nakts svin\u012bb\u0101m. V\u0113l pirms gadiem desmit l\u012bdz\u012bgi zi\u0146u virsraksti bija ar\u012b \u0136\u012bn\u0101, ta\u010du tur 2017. gad\u0101 \u0161o pirotehnisko trakumu, kas \u0136\u012bn\u0101 bija sasniedzis glu\u017ei nebiju\u0161us m\u0113rogus, s\u0101ka visai asi iegro\u017eot.<\/p>\n<p>Ar\u012b \u0161is gads nav iz\u0146\u0113mums. Nodegus\u012b bazn\u012bca N\u012bderland\u0113 ir tikai k\u0101rt\u0113jais apliecin\u0101jums tam, ka Rietumeirop\u0101 ar \u0161o ugu\u0146o\u0161anas ierobe\u017eojumu ievie\u0161anu ir nokav\u0113ju\u0161i. V\u0101cij\u0101, Francij\u0101 un citur Eirop\u0101 pret ugu\u0146o\u0161anas ierobe\u017eojumiem ir paliela skepse, jo valda ba\u017eas, ka \u0161os ierobe\u017eojumus t\u0101pat nepild\u012bs un tas b\u016bs liels apgr\u016btin\u0101jums policijai, kurai t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 n\u0101ktos papildus konfront\u0113t ar to turienes sabiedr\u012bbas da\u013cu, ar kuru Eirop\u0101 neviens nev\u0113las konfront\u0113t.<\/p>\n<p>Rezult\u0101t\u0101 jaun\u0101 gada sagaid\u012b\u0161ana daudzu Eiropas lielpils\u0113tu centros ir p\u0101rv\u0113rtusies par as\u0101m izj\u016btam pilnu piedz\u012bvojumu, kura tuvum\u0101 parastam, mier\u012bgam mietpilsonim lab\u0101k ner\u0101d\u012bties. Tas t\u0101 maigi izsakoties.<\/p>\n<p>Latvij\u0101 \u0161\u012b <a href=\"https:\/\/nra.lv\/birka\/ugunosana\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener nofollow\">ugu\u0146o\u0161anas<\/a> m\u0101nija v\u0113l nav sasniegusi tik ekstr\u0113mas izpausmes k\u0101 da\u017eviet Eirop\u0101, kur ar ra\u0137et\u0113m glu\u017ei apzin\u0101ti \u0161auj, t\u0113m\u0113jot \u0113ku logos un citos m\u0113r\u0137os. P\u0113d\u0113jos gados kop\u0161 Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 ugu\u0146o\u0161ana Latvij\u0101 bija pat b\u016btiski \u201cpier\u0101vusies\u201d, jo \u0161aut sal\u016btu vairs neskait\u012bj\u0101s \u201clabais tonis\u201d un ofici\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b gandr\u012bz visur tas tika iz\u0146emts no svin\u012bbu dienas k\u0101rt\u012bbas. Ta\u010du ceturtaj\u0101 kara gad\u0101 pie kara \u201cjau pierasts\u201d, un \u0161ogad ugu\u0146o\u0161anas trad\u012bcija atgriezusies tikpat k\u0101 agr\u0101kaj\u0101 intensit\u0101t\u0113.<\/p>\n<p>Prakse liecina, ka netikuma ierobe\u017eo\u0161ana laikus, jau ied\u012bgl\u012b, ir visefekt\u012bv\u0101kais veids, k\u0101 nepie\u013caut t\u0101 nekontrol\u0113tu izplat\u012bbu. K\u0101 to redzam daudzviet Rietumeirop\u0101. Runa nav tikai par apzin\u0101ta hulig\u0101nisma prevenciju. Ugu\u0146o\u0161ana, k\u0101 jau min\u0113ts, smagi ietekm\u0113 m\u0101jdz\u012bvniekus un rada lielu stresu ar\u012b su\u0146u un ka\u0137u saimniekiem. T\u0101pat ar\u012b k\u0101da neapzin\u012bga pilso\u0146a dzim\u0161anas dienas svin\u012bbu sal\u016bts daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101jas pagalm\u0101 divos nakt\u012b ir nep\u0101rprotams sabiedrisk\u0101s k\u0101rt\u012bbas trauc\u0113jums.<\/p>\n<p>T\u0101p\u0113c b\u016btu j\u0101dom\u0101 par stingru ugu\u0146o\u0161anas noteikumu izstr\u0101d\u0101\u0161anu valstisk\u0101 (Saeimas) l\u012bmen\u012b. Jau laikus, pirms notikusi k\u0101da nelaime.<\/p>\n<p>Jau dzirdu divu veidu iebildumus. Pirmais, to var atst\u0101t katras pa\u0161vald\u012bbas zi\u0146\u0101. Nav ko valstij jaukties iek\u0161\u0101 jaut\u0101jumos, kas ir pa\u0161vald\u012bbu l\u012bme\u0146a kompetenc\u0113.<\/p>\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101 jau min\u0113to Rietumeiropas pieredzi, kur pirotehnikas ra\u0137etes tiek atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos izmantotas k\u0101 \u0161aujamiero\u010di, pirotehnikas izmanto\u0161anu var v\u0113rt\u0113t ar\u012b no nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas aspekta. L\u012bdz ar to tam nepiecie\u0161ams valstiskais, visp\u0101rnacion\u0101lais regul\u0113jums.<\/p>\n<p>Otrs iebildums ir par pa\u0161u regul\u0101ciju. Latvij\u0101 ir pla\u0161i izplat\u012bts viedoklis, ka gandr\u012bz jebk\u0101da valstiska regul\u0101cija &#8211; tas esot slikti, jo ierobe\u017eojot cilv\u0113ku br\u012bv\u012bbu. Citiem v\u0101rdiem, tas esot soci\u0101lisms. Savuk\u0101rt br\u012bva, netrauc\u0113ta darb\u012bba a priori esot laba, jo veicinot cilv\u0113ku iniciat\u012bvu. L\u012bdz ar to ar\u012b valsts att\u012bst\u012bbu. T\u0101p\u0113c, ja gribam, lai m\u016bsu valsts vesel\u012bgi att\u012bst\u012btos, j\u0101mazina valstiskais regul\u0113jums un j\u0101\u013cauj cilv\u0113kiem br\u012bvi izpausties, bez liekiem ierobe\u017eojumiem.<\/p>\n<p>T\u0101 tas labi skan \u0161o \u201cbr\u012bv\u012bbas\u201d sludin\u0101t\u0101ju izkl\u0101stos, bet pasaules prakse liecina par glu\u017ei pret\u0113jo. Jo att\u012bst\u012bt\u0101ka valsts, jo taj\u0101 viss ir vair\u0101k saregul\u0113ts, reglament\u0113ts un sak\u0101rtots. Savuk\u0101rt mazatt\u012bst\u012btaj\u0101s valst\u012bs valda haoss un katrs dara, k\u0101 grib. Tas, ka p\u0113d\u0113jo divdesmit gadu laik\u0101 Rietumos zem ieciet\u012bbas, iek\u013cau\u0161anas un \u201csavstarp\u0113jas sapratnes\u201d spiediena regul\u0101cijas stingr\u012bba ir krietni atsl\u0101busi, tikai apstiprina \u0161o sakar\u012bbu. Proti, att\u012bst\u012bto valstu l\u012bder\u012bba k\u013c\u016bst aizvien v\u0101j\u0101ka.<\/p>\n<p>Taj\u0101 pa\u0161\u0101 tik bie\u017ei piesauktaj\u0101 Singap\u016br\u0101 izr\u0101vienu izdev\u0101s nodro\u0161in\u0101t ar stingru, drakonisku regul\u0101ciju. T\u0101 v\u0113l joproj\u0101m ir viena no visregul\u0113t\u0101kaj\u0101m valst\u012bm ne tikai re\u0123ion\u0101, bet vis\u0101 pasaul\u0113. Nosp\u013cauties uz ielas tur nav br\u012bv\u2019. Un labi, ka nav br\u012bv\u2019.<\/p>\n<p>Regul\u0101cijas pretinieku iecien\u012bt\u0101 fr\u0101ze &#8211; aizliegumi nepal\u012bdz, t\u0101pat dzers k\u0101 l\u012bdz \u0161im (p\u0101rk\u0101ps \u0101trumu, \u0161aus sal\u016btu, kad grib\u0113s utt.) &#8211; diez vai izpeln\u012btos Singap\u016bras ekonomisk\u0101 br\u012bnuma t\u0113va Li Kuanju (Li Guanjao, k\u0101 nu kur\u0161 izrun\u0101) atzin\u012bbu. Vi\u0146\u0161, t\u0101pat k\u0101 cits eiropeiz\u0101cijas br\u012bnuma \u201ct\u0113vs\u201d, Ruandas ilggad\u0113jais prezidents Pols Kagame, savus \u201cbr\u012bnumus\u201d paveica nevis \u013caujot visiem br\u012bvi dar\u012bt to, ko vi\u0146i grib, bet gan ar stingru dzelzs roku, par ko abus \u0161o \u201cbr\u012bnumu t\u0113vus\u201d kreisi liber\u0101l\u0101 sabiedr\u012bba sauc par diktatoriem un varas uzurpatoriem.<\/p>\n<p>Esmu p\u0101rp\u0101r\u0113m redz\u0113jis, k\u0101 cilv\u0113ki dz\u012bvo zem\u0113s, kur katrs dara, k\u0101 grib, kur valsts maz ko regul\u0113 un kur 70% iedz\u012bvot\u0101ju ir uz\u0146\u0113m\u0113ji (proti, cen\u0161as nodro\u0161in\u0101t sev iztiku, nevis str\u0101d\u0101jot algotu darbu, bet gan pa\u0161i kaut k\u0101 \u0161iver\u0113jot). Teik\u0161u, k\u0101 ir. Slikti dz\u012bvo. Daudz slikt\u0101k nek\u0101 Latvij\u0101.<\/p>\n<p>Ne tikai dz\u012bvnieku m\u012b\u013cot\u0101ji, ne tikai cie\u0161a miega un klusa naktsmiera cien\u012bt\u0101ji ieg\u016btu, ja Latvij\u0101 valstisk\u0101 l\u012bmen\u012b b\u016btu strikti noteikts: kur, kad un k\u0101dos apst\u0101k\u013cos dr\u012bkst un kad un kur nedr\u012bkst \u0161aut sal\u016btu. Ieguv\u0113ji b\u016btu visi. Visa sabiedr\u012bba. Latvijas valsts kopum\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Aizvad\u012bt\u0101 gada nogal\u0113 R\u012bgas dome (RD) pie\u0146\u0113ma jaun\u0101 gada sagaid\u012b\u0161anas ugu\u0146o\u0161anas noteikumus. Tagad at\u013cauts \u0161aut sv\u0113tku sal\u016btu tikai&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":93091,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-93090","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115829503596668584","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/93090","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=93090"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/93090\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/93091"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=93090"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=93090"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=93090"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}