{"id":94270,"date":"2026-01-04T14:44:10","date_gmt":"2026-01-04T14:44:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/94270\/"},"modified":"2026-01-04T14:44:10","modified_gmt":"2026-01-04T14:44:10","slug":"afrikas-valstis-versas-pret-rietumu-kolonialisma-mantojumu-velas-pieprasit-triljoniem-dolaru-lielas-kompensacijas-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/94270\/","title":{"rendered":"\u0100frikas valstis v\u0113r\u0161as pret Rietumu koloni\u0101lisma mantojumu, v\u0113las piepras\u012bt triljoniem dol\u0101ru lielas kompens\u0101cijas \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>Al\u017e\u012brijas parlaments aizvad\u012bt\u0101 gada nogal\u0113 vienbals\u012bgi pie\u0146\u0113ma likumu, kas pasludina Francijas \u012bstenoto koloni\u0101lismu \u0161aj\u0101 Zieme\u013c\u0101frikas valst\u012b par noziegumu, pieprasot atvaino\u0161anos un repar\u0101cijas. Likums ar\u012b kriminaliz\u0113 koloni\u0101lisma glorifik\u0101ciju, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 Latvij\u0101 totalit\u0101ro re\u017e\u012bmu attaisno\u0161anu.<\/p>\n<p>Deput\u0101ti, apliku\u0161i \u0161alles valsts karoga kr\u0101s\u0101s, aplaud\u0113ja un skand\u0113ja: &#8220;Lai dz\u012bvo Al\u017e\u012brija!&#8221; Likum\u0101 piesaukta Francijas &#8220;tiesisk\u0101 atbild\u012bba&#8221; par t\u0101s &#8220;izrais\u012btaj\u0101m tra\u0123\u0113dij\u0101m&#8221;, un &#8220;piln\u012bga un taisn\u012bga&#8221; kompens\u0101cija raksturota k\u0101 &#8220;Al\u017e\u012brijas valsts un tautas neat\u0146emamas ties\u012bbas&#8221;.<\/p>\n<p>\u012aSUM\u0100:<\/p>\n<ul>\n<li>\u0100frikas valstu konferenc\u0113 Al\u017e\u012brij\u0101 sprieda par taisn\u012bgumu un repar\u0101cij\u0101m.<\/li>\n<li>Eiropas lielvaras guva milz\u012bgu pe\u013c\u0146u no \u0100frikas dabas bag\u0101t\u012bb\u0101m, resursu eksports bez ieguld\u012bjumiem viet\u0113j\u0101 p\u0101rstr\u0101d\u0113 un ra\u017eo\u0161an\u0101 rad\u012bja att\u012bst\u012bbas plaisu.<\/li>\n<li>Koloni\u0101lisma laik\u0101 Francija iztur\u0113j\u0101s pret al\u017e\u012brie\u0161iem k\u0101 otr\u0101s \u0161\u0137iras pilso\u0146iem.<\/li>\n<li>18. gadsimta beig\u0101s Lielbrit\u0101nij\u0101 pe\u013c\u0146a no vergu tirdzniec\u012bbas un plant\u0101cij\u0101m veidoja l\u012bdz pat 11% no IKP. Par\u0101du vergturiem Londona beidza maks\u0101t 2015. gad\u0101.<\/li>\n<li>Eiropas l\u012bderi ir paudu\u0161i no\u017e\u0113lu par koloni\u0101lisma laika noziegumiem, bet liel\u0101koties izvair\u0101s paust atvaino\u0161anos.<\/li>\n<li>Vien\u012bgi V\u0101cija atzinusi genoc\u012bdu un piekritusi izmaks\u0101t Nam\u012bbijai 1,1 miljardu eiro.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Par\u012bze izturas kritiski<\/p>\n<p>Francija \u0161o l\u0113mumu kritiz\u0113, nosaucot to par naid\u012bgu r\u012bc\u012bbu pret centieniem atjaunot dialogu. Par\u012bze pazi\u0146oja, ka nekoment\u0113s Al\u017e\u012brijas iek\u0161politiku, ta\u010du pauda no\u017e\u0113lu, nor\u0101dot uz prezidenta Emanuela Makrona darbu pie koloni\u0101l\u0101s pag\u0101tnes izp\u0113tes, tostarp kop\u0113jo v\u0113sturnieku komisiju.<\/p>\n<p>\u0160is l\u0113mums v\u0113l vair\u0101k sare\u017e\u0123\u012bjis abu valstu diplom\u0101tisk\u0101s attiec\u012bbas, kas non\u0101ku\u0161as zem\u0101kaj\u0101 punkt\u0101, kop\u0161 Al\u017e\u012brija pirms 63 gadiem izc\u012bn\u012bja neatkar\u012bbu.<\/p>\n<p>Novembr\u012b Al\u017e\u012brija uz\u0146\u0113ma \u0100frikas valstu konferenci, kur sprieda par taisn\u012bgumu un repar\u0101cij\u0101m. Diplom\u0101ti un valstu vad\u012bt\u0101ji tik\u0101s, lai virz\u012btu 2025. gada s\u0101kum\u0101 pie\u0146emto \u0100frikas Savien\u012bbas rezol\u016bciju, kas velt\u012bta \u0161iem jaut\u0101jumiem.<\/p>\n<p>Al\u017e\u012brijas \u0101rlietu ministrs Ahmeds Atafs nor\u0101d\u012bja, ka tiesiskais ietvars nodro\u0161in\u0101s to, ka restit\u016bcija netiek uzskat\u012bta ne par &#8220;d\u0101vanu&#8221;, ne &#8220;labv\u0113l\u012bbu&#8221;.<\/p>\n<blockquote>\n<p>&#8220;\u0100frikai ir ties\u012bbas piepras\u012bt ofici\u0101lu un nep\u0101rprotamu koloni\u0101laj\u0101 period\u0101 pret t\u0101s taut\u0101m pastr\u0101d\u0101to noziegumu atz\u012b\u0161anu. Tas ir nepiecie\u0161amais pirmais solis, lai risin\u0101tu \u0161\u0101 laikmeta sekas, par kur\u0101m \u0100frikas valstis un tautas turpina maks\u0101t augstu cenu atstumt\u012bbas, marginaliz\u0101cijas un atpalic\u012bbas veid\u0101,&#8221; sac\u012bja Atafs.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Runa ir par triljoniem dol\u0101ru<\/p>\n<p>Konkr\u0113ts repar\u0101ciju apm\u0113rs nav nosaukts, bet teor\u0113tisk\u0101 l\u012bmen\u012b min\u0113tas iespaid\u012bgas summas \u2013 runa ir par 15 l\u012bdz 77 triljoniem ASV dol\u0101ru k\u0101 kop\u0113jo kompens\u0101ciju par verdz\u012bbu un koloni\u0101lo ekspluat\u0101ciju \u0100frik\u0101 un ar\u012b Kar\u012bbu re\u0123ion\u0101.<\/p>\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/sdxm.jpg\" alt=\"18. gadsimta m\u0101kslas darbs, kas att\u0113lo, k\u0101 \u0100frika un Amerika balst\u012bju\u0161as Eiropu\"\/><\/p>\n<p>18. gadsimta m\u0101kslas darbs, kas att\u0113lo, k\u0101 \u0100frika un Amerika balst\u012bju\u0161as Eiropu<\/p>\n<p>Foto: Mary Evans \/ Kings College Londo<\/p>\n<\/p>\n<p>Eiropas lielvaras, bie\u017ei izmantojot brut\u0101las metodes, guva milz\u012bgu pe\u013c\u0146u no zelta, kau\u010duka, dimantiem un cit\u0101m dabas bag\u0101t\u012bb\u0101m, taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 atst\u0101jot viet\u0113jos iedz\u012bvot\u0101jus nabadz\u012bb\u0101.<\/p>\n<blockquote>\n<p>Nauda liel\u0101koties tika invest\u0113ta Eiropas metropol\u0113s, nevis \u0100frikas infrastrukt\u016br\u0101. Resursu eksports bez ieguld\u012bjumiem viet\u0113j\u0101 p\u0101rstr\u0101d\u0113 un ra\u017eo\u0161an\u0101 rad\u012bja att\u012bst\u012bbas plaisu, kuras sekas j\u016btamas v\u0113l tagad.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Piem\u0113ram, 19. gadsimt\u0101 Be\u013c\u0123ijas karalis Leopolds II p\u0101rvald\u012bja Kongo k\u0101 savu priv\u0101to milzu mui\u017eu un no kau\u010duka un zilo\u0146kaula ieguva pe\u013c\u0146u, kas m\u016bsdien\u0101s p\u0101rsniegtu 1,1 miljardu dol\u0101ru, kam\u0113r g\u0101ja boj\u0101 ap desmit miljoniem cilv\u0113ku \u2013 puse Kongo iedz\u012bvot\u0101ju.<\/p>\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/sdxl.jpg\" alt=\"Akt\u012bvisti ap\u0137\u0113p\u0101ju\u0161i Be\u013c\u0123ijas kara\u013ca Leopolda II pieminekli Brisel\u0113. Leopolda vald\u012b\u0161anas laik\u0101 be\u013c\u0123u...\"\/><\/p>\n<p>Akt\u012bvisti ap\u0137\u0113p\u0101ju\u0161i Be\u013c\u0123ijas kara\u013ca Leopolda II pieminekli Brisel\u0113. Leopolda vald\u012b\u0161anas laik\u0101 be\u013c\u0123u koloni\u0101l\u0101 vara Kongo pastr\u0101d\u0101ja noziegumus pret cilv\u0113ci<\/p>\n<p>Foto: EPA, OLIVIER HOSLET<\/p>\n<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjumos, kas public\u0113ti, piem\u0113ram, \u017eurn\u0101l\u0101 &#8220;Nature Communications&#8221;, nor\u0101d\u012bts, ka ar\u012b m\u016bsdien\u0101s bag\u0101t\u0101s valstis turpina ekspluat\u0113t Glob\u0101lo Dienvidu (tostarp \u0100frikas) valstis, ik gadu ieg\u016bstot resursus un darbasp\u0113ku aptuveni desmit triljonu dol\u0101ru v\u0113rt\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>Ar\u012b p\u0113c Otr\u0101 pasaules kara Rietumeiropas valstis, kas pa\u0161as bija p\u0101rdz\u012bvoju\u0161as nacistisk\u0101s V\u0101cijas okup\u0101ciju, turpin\u0101ja tur\u0113t sav\u0101 var\u0101 kolonijas, un it sevi\u0161\u0137i agres\u012bvi izc\u0113l\u0101s Francija. Tolaik par \u0100frikas &#8220;lieldraugu&#8221; pieteic\u0101s PSRS, tagad t\u0101pat situ\u0101ciju sev par labu izmanto Krievija \u2013 t\u0101ds ir koloni\u0101lisma \u0123eopolitiskais mantojums.<\/p>\n<p>Sauklis par &#8220;vienl\u012bdz\u012bbu&#8221; bija tikai tuk\u0161i v\u0101rdi<\/p>\n<p>Al\u017e\u012brijas \u0101rlietu ministrs Atafs nor\u0101da, ka t\u0101 nav nejau\u0161\u012bba, ka konference norisin\u0101j\u0101s Al\u017e\u012brij\u0101 \u2013 valst\u012b, kura cieta no brut\u0101las fran\u010du koloni\u0101l\u0101s vald\u012b\u0161anas. Gandr\u012bz miljonam eiropie\u0161u iece\u013cot\u0101ju bija politisk\u0101s, ekonomisk\u0101s un soci\u0101l\u0101s privil\u0113\u0123ijas, lab\u0101k\u0101s un augl\u012bg\u0101k\u0101s lauksaimniec\u012bbas zemes tika at\u0146emtas viet\u0113jiem un nodotas kolonistiem, p\u0101rv\u0113r\u0161ot al\u017e\u012brie\u0161u zemniekus par l\u0113tu darbasp\u0113ku uz vi\u0146u pa\u0161u zemes.<\/p>\n<blockquote>\n<p>Al\u017e\u012brija juridiski bija Francijas da\u013ca k\u0101 v\u0113l viena province, bet Francijas Republikas slavenais sauklis par &#8220;br\u012bv\u012bbu, vienl\u012bdz\u012bbu un br\u0101l\u012bbu&#8221; uz visiem neattiec\u0101s. Lai raksturotu toreiz\u0113jo situ\u0101ciju, v\u0113rts piemin\u0113t Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 pieredz\u0113to.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Al\u017e\u012brija bija centrs Francijas atbr\u012bvo\u0161anai no nacistiem, un t\u0101s v\u012brie\u0161us iesauca dienest\u0101. 1944. gad\u0101 Br\u012bv\u0101s Francijas armij\u0101 bija aptuveni 250 000 karav\u012bru, no kuriem vair\u0101k nek\u0101 puse bija no \u0100frikas kolonij\u0101m, galvenok\u0101rt al\u017e\u012brie\u0161i, marok\u0101\u0146i un tunisie\u0161i.<\/p>\n<p>Al\u017e\u012brie\u0161u vien\u012bbas sp\u0113l\u0113ja galveno lomu It\u0101lijas kampa\u0146\u0101 un slavenaj\u0101 Montekas\u012bno kauj\u0101 bija vieni no retajiem, kas sp\u0113ja izlauzties cauri v\u0101cie\u0161u aizsardz\u012bbai kalnos. 1944. gada august\u0101 al\u017e\u012brie\u0161i bija pirmaj\u0101s rind\u0101s, atbr\u012bvojot Francijas dienvidus, tostarp Marse\u013cu.<\/p>\n<p>Afrik\u0101\u0146i bija der\u012bgi karo\u0161anai, bet ne uzvaras par\u0101dei<\/p>\n<p>Kad Sabiedroto sp\u0113ki tuvoj\u0101s Par\u012bzei, s\u0101k\u0101s armijas &#8220;balin\u0101\u0161ana&#8221; \u2013 ASV un Lielbrit\u0101nijas vad\u012bba v\u0113l\u0113j\u0101s, lai pils\u0113tas atbr\u012bvo\u0161ana izskat\u012btos k\u0101 \u012bstenu fran\u010du uzvara. Al\u017e\u012brie\u0161u un seneg\u0101lie\u0161u karav\u012briem pav\u0113l\u0113ja novilkt savas formas un nodot t\u0101s baltajiem fran\u010du karav\u012briem, kas bie\u017ei vien l\u0101ga nebija karoju\u0161i un tikai nesen pievienoju\u0161ies preto\u0161an\u0101s kust\u012bbai. Afrik\u0101\u0146iem bija liegta dal\u012bba Par\u012bzes atbr\u012bvo\u0161anas par\u0101d\u0113 1944. gada 26. august\u0101 \u2013 vi\u0146i der\u0113ja tikai karam.<\/p>\n<p>1945. gada 8. maij\u0101, kad Eiropa svin\u0113ja uzvaru p\u0101r nacistisko V\u0101ciju, Al\u017e\u012brijas pils\u0113t\u0101 Setif\u0101 izc\u0113l\u0101s demonstr\u0101cijas. Al\u017e\u012brie\u0161i, kuri bija c\u012bn\u012bju\u0161ies Francijas pus\u0113 pret nacistiem, piepras\u012bja neatkar\u012bbu ar\u012b sev, bet koloni\u0101l\u0101 vara sar\u012bkoja slakti\u0146u un nogalin\u0101ja t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku.<\/p>\n<blockquote>\n<p>Kad Al\u017e\u012brija 1962. gad\u0101 ieguva neatkar\u012bbu, Francijas vald\u012bba iesald\u0113ja pensijas visiem biju\u0161ajiem koloni\u0101lo vien\u012bbu karav\u012briem. Al\u017e\u012brietis, kur\u0161 bija zaud\u0113jis k\u0101ju, c\u012bnoties par Franciju, sa\u0146\u0113ma pat desmit reizes maz\u0101ku pensiju nek\u0101 vi\u0146a baltais iero\u010du biedrs par t\u0101du pa\u0161u ievainojumu.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Tikai 2006. gad\u0101 p\u0113c kara kino dr\u0101mas &#8220;Indig\u00e8nes&#8221; (Iedzimtie) izn\u0101k\u0161anas, kas izrais\u012bja \u013coti emocion\u0101lu reakciju sabiedr\u012bb\u0101, Francijas prezidents \u017daks \u0160iraks pav\u0113l\u0113ja izl\u012bdzin\u0101t veter\u0101nu pensijas, bet daudzi to nepiedz\u012bvoja.<\/p>\n<p>Makrons nev\u0113las l\u016bgt piedo\u0161anu<\/p>\n<p>Uz \u0161o faktu fona vien Francijai ir gr\u016bti attaisnoties, ka tagad\u0113jai Par\u012bzei nav nek\u0101das saist\u012bbas ar koloni\u0101lismu \u2013 runa nav par noziegumiem gadsimtiem t\u0101l\u0101 pag\u0101tn\u0113, un v\u0113l ir dz\u012bvi ar\u012b Al\u017e\u012brijas neatkar\u012bbas kara (1954\u20131962) laikabiedri. Taj\u0101, p\u0113c Al\u017e\u012brijas apl\u0113s\u0113m, g\u0101ja boj\u0101 1,5 miljoni cilv\u0113ku, kam\u0113r Francijas v\u0113sturnieki uzskata, ka daudz maz\u0101k. Fran\u010du sp\u0113ki sp\u012bdzin\u0101ja aiztur\u0113tos un nopost\u012bja ciematus k\u0101 da\u013cu no nemiernieku apkaro\u0161anas strat\u0113\u0123ijas, l\u012bdz\u012bgi nacistu soda eksped\u012bcij\u0101m.<\/p>\n<p>Brestas ostas pils\u0113t\u0101 Francijas zieme\u013crietumos joproj\u0101m atrodas 16. gadsimta bronzas lielgabals, paz\u012bstams k\u0101 &#8220;Baba Merzoug&#8221; jeb &#8220;Sv\u0113t\u012btais t\u0113vs&#8221;, savulaik uzskat\u012bts par galvaspils\u0113tas Al\u017e\u012bras aizst\u0101vi. Fran\u010du sp\u0113ki ie\u0146\u0113ma pils\u0113tu 1830. gad\u0101 ar tre\u0161o m\u0113\u0123in\u0101jumu un lielgabalu aizveda, Al\u017e\u012brijas likumdev\u0113ji piepras\u012bju\u0161i to atdot.<\/p>\n<blockquote>\n<p>Francijas prezidents Emanuels Makrons 2017. gad\u0101 viz\u012bt\u0113 Al\u017e\u012brij\u0101 atzina: &#8220;Koloni\u0101lisms ir da\u013ca no Francijas v\u0113stures. Tas ir noziegums pret cilv\u0113ci, tas ir patiess barbarisms, un tas ir da\u013ca no pag\u0101tnes, kurai mums j\u0101st\u0101jas pret\u012b, ar\u012b atvainojoties tiem, pret kuriem m\u0113s pastr\u0101d\u0101j\u0101m \u0161os darbus.&#8221;<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Tom\u0113r vi\u0146\u0161 neizteica ofici\u0101lu atvaino\u0161anos un mudin\u0101ja al\u017e\u012brie\u0161us nekav\u0113ties pie pag\u0101tnes netaisn\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>2023. gad\u0101 intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam &#8220;Le Point&#8221; Makrons pauda: &#8220;Man nav j\u0101l\u016bdz piedo\u0161ana, tas nav tas, par ko \u0161eit ir runa. \u0160is v\u0101rds [piedo\u0161ana] p\u0101rrautu visas m\u016bsu saites. Slikt\u0101kais b\u016btu nolemt: &#8220;M\u0113s atvainojamies un katrs ejam savu ce\u013cu.&#8221;&#8221;<\/p>\n<p>N\u012bderlande atvainojas, Be\u013c\u0123ijas karalis pau\u017e no\u017e\u0113lu<\/p>\n<p>Viena no retaj\u0101m valst\u012bm, kas ir sniegusi tie\u0161u un ofici\u0101lu vald\u012bbas atvaino\u0161anos par verdz\u012bbu, ir N\u012bderlande. 2022. gad\u0101 t\u0101s toreiz\u0113jais premjers Marks Rute atzina: &#8220;Gadsimtiem ilgi N\u012bderlandes valsts v\u0101rd\u0101 cilv\u0113ki tika padar\u012bti par preci, ekspluat\u0113ti un pazemoti&#8230; \u0160odien es atvainojos N\u012bderlandes vald\u012bbas v\u0101rd\u0101. M\u0113s, kas dz\u012bvojam \u0161eit un tagad, varam tikai skaidr\u0101kajos v\u0101rdos atz\u012bt un nosod\u012bt verdz\u012bbu k\u0101 noziegumu pret cilv\u0113ci.&#8221;<\/p>\n<p>Sevi\u0161\u0137i asi\u0146ainas lappuses \u0100frikas v\u0113stur\u0113 ierakst\u012bjusi Be\u013c\u0123ija. Viet\u0113jiem vergiem \u0161eit par neizpild\u012btu kau\u010duka normu nocirta plaukstu, l\u012bdz iejauc\u0101s parlaments un izbeidza Leopolda II biznesu. 2020. gad\u0101 Be\u013c\u0123ijas karalis Filips v\u0113stul\u0113 Kongo Demokr\u0101tisk\u0101s Republikas prezidentam izteica &#8220;visdzi\u013c\u0101ko no\u017e\u0113lu par \u0161\u012bm pag\u0101tnes br\u016bc\u0113m&#8221;.<\/p>\n<p>Britu imp\u0113rij\u0101, kur k\u0101dreiz saule nenoriet\u0113ja, ar\u012b neiztika bez vardarb\u012bbas. Kenij\u0101 kikuju sacel\u0161an\u0101s laik\u0101 (1952\u20131960) koloni\u0101lie sp\u0113ki nogalin\u0101ja t\u016bksto\u0161us, ier\u012bkoja koncentr\u0101cijas nometnes, sp\u012bdzin\u0101ja un izvaroja. 2013. gad\u0101 Lielbrit\u0101nija samaks\u0101ja 19,9 miljonus m\u0101rci\u0146u k\u0101 &#8220;izl\u012bgumu&#8221;, bet nenosauca to par kompens\u0101ciju.<\/p>\n<p>Desmit gadus v\u0113l\u0101k, viesojoties Kenij\u0101, Lielbrit\u0101nijas karalis \u010c\u0101rlzs III pauda: &#8220;Past\u0101v\u0113ja pret\u012bgi un neattaisnojami vardarb\u012bbas akti pret kenijie\u0161iem, kad tie izc\u012bn\u012bja s\u0101p\u012bgu c\u012b\u0146u par neatkar\u012bbu un suverenit\u0101ti&#8230; Tam nevar b\u016bt nek\u0101da attaisnojuma.&#8221;<\/p>\n<p>V\u0101cija maks\u0101s Nam\u012bbijai vair\u0101k nek\u0101 miljardu eiro<\/p>\n<p>Gandr\u012bz visi no\u017e\u0113las paud\u0113ji izvair\u0101s no ofici\u0101las atvaino\u0161an\u0101s, jo t\u0101 var rad\u012bt juridiskas sekas \u2013 pien\u0101kumu maks\u0101t kompens\u0101cijas. Vien\u012bgais iz\u0146\u0113mums ir V\u0101cija, kas ofici\u0101li atzinusi savu r\u012bc\u012bbu pret herero un nama taut\u0101m par genoc\u012bdu. No 1906. l\u012bdz 1908. gadam v\u0101cu kolonizatori Nam\u012bbij\u0101 sacel\u0161an\u0101s laik\u0101 nogalin\u0101ja ap 70 000 pamatiedz\u012bvot\u0101ju, un v\u0113sturnieki to nosauku\u0161i par 20. gadsimta pirmo genoc\u012bdu.<\/p>\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/fdv3.jpg\" alt=\"V\u0101cijas koloni\u0101lais re\u017e\u012bms ne\u017e\u0113l\u012bgi apspieda Nam\u012bbijas iedz\u012bvot\u0101jus\"\/><\/p>\n<p>V\u0101cijas koloni\u0101lais re\u017e\u012bms ne\u017e\u0113l\u012bgi apspieda Nam\u012bbijas iedz\u012bvot\u0101jus<\/p>\n<p>Arh\u012bva foto. Pievienots 28.05.2021. AFP<\/p>\n<\/p>\n<blockquote>\n<p>2021. gad\u0101 V\u0101cijas \u0101rlietu ministrs Heiko M\u0101ss teica: &#8220;M\u0113s tagad ofici\u0101li sauksim \u0161os notikumus par to, kas tie bija no m\u016bsdienu perspekt\u012bvas: genoc\u012bds. \u0145emot v\u0113r\u0101 V\u0101cijas v\u0113sturisko un mor\u0101lo atbild\u012bbu, m\u0113s l\u016bgsim piedo\u0161anu Nam\u012bbijai un upuru p\u0113cte\u010diem.&#8221;<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>V\u0101cija piekritusi izmaks\u0101t 1,1 miljardu eiro finansi\u0101lo pal\u012bdz\u012bbu att\u012bst\u012bbai. Berl\u012bne juridiski to nesauc par &#8220;repar\u0101cij\u0101m&#8221;, un \u0161o summu Nam\u012bbija sa\u0146ems pak\u0101peniski 30 gadu laik\u0101.<\/p>\n<p>Par\u0101du vergturiem maks\u0101ja gandr\u012bz 200 gadu<\/p>\n<p>Ja \u0100frikas pras\u012bbas k\u0101dam \u0161\u0137iet absurdas, viet\u0101 piemin\u0113t \u0161\u0101du faktu \u2013 tikai 2015. gad\u0101 Lielbrit\u0101nijas vald\u012bba nomaks\u0101ja k\u0101du gandr\u012bz 200 gadu vecu par\u0101du ar visiem procentiem. Proti, 1833. gad\u0101 Lielbrit\u0101nija piln\u012bb\u0101 aizliedza verdz\u012bbu, ta\u010du vienlaikus vald\u012bba nol\u0113ma izmaks\u0101t 20 miljonus sterli\u0146u m\u0101rci\u0146u (40% no valsts bud\u017eeta) k\u0101 kompens\u0101ciju \u2013 nevis vergiem, bet 46\u00a0000 vi\u0146u \u012bpa\u0161niekiem. Vienk\u0101r\u0161s str\u0101dnieks tolaik peln\u012bja 20 l\u012bdz 30 m\u0101rci\u0146u gad\u0101.<\/p>\n<blockquote>\n<p>\u0160\u012b nauda k\u013cuva par pamatu daudz\u0101m m\u016bsdienu Eiropas bank\u0101m un r\u016bpniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumiem. Valsts savuk\u0101rt aiz\u0146\u0113m\u0101s naudu bank\u0101s, un par\u0101du cilv\u0113ktirdzniec\u012bbas biznesam maks\u0101ja paaudz\u0113m ilgi.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Der gan piemin\u0113t, ka ar verdz\u012bbu viss tik vienk\u0101r\u0161i nav \u2013 vergus pieg\u0101d\u0101ja ar\u012b pa\u0161i afrik\u0101\u0146i, piem\u0113ram, Dahomejas karalistes (m\u016bsdienu Beninas teritorij\u0101 Rietum\u0101frik\u0101) ien\u0101kumus liel\u0101 m\u0113r\u0101 veidoja &#8220;cilv\u0113ku med\u012bbas&#8221;. Pat m\u016bsdienu Beninas politik\u0101 un biznes\u0101 lielu lomu sp\u0113l\u0113 biju\u0161o vergu tirgot\u0101ju \u0123ime\u0146u p\u0113cte\u010di. Savuk\u0101rt Austrum\u0101frik\u0101 verdz\u012bba bija ar\u0101bu un indie\u0161u r\u016bpals, bet \u0100frikas valstis vi\u0146iem savas pras\u012bbas neizvirza.<\/p>\n<blockquote>\n<p>Pretim koloni\u0101lisma rad\u012btajiem zaud\u0113jumiem var m\u0113\u0123in\u0101t likt rietumvalstu sniegto pal\u012bdz\u012bbu. P\u0113c apr\u0113\u0137iniem, 60 gadu laik\u0101 \u2013 no 1960. l\u012bdz 2022. gadam \u2013 t\u0101s apm\u0113rs 48 Subsah\u0101ras \u0100frikas valst\u012bm sasniedzis 1,23 triljonus ASV dol\u0101ru.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>J\u0101atg\u0101dina gan, ka da\u013ca \u0161\u012bs naudas t\u0113r\u0113ta da\u017eneda\u017e\u0101du Rietumu konsultantu alg\u0101m un uztur\u0113\u0161an\u0101s izdevumiem. \u0160\u0101ds sal\u012bdzin\u0101jums atg\u0101dina ar\u012b Maskavas retoriku par Baltijas valst\u012bs okup\u0101cijas laik\u0101 uzceltajiem tiltiem, r\u016bpn\u012bc\u0101m un dz\u012bvok\u013cu namiem (pamat\u0101 iebrauc\u0113jiem).<\/p>\n<p>KONTEKSTS:<\/p>\n<p>\u0100frikas valstis p\u0113d\u0113jos gados aizvien ska\u013c\u0101k run\u0101 par v\u0113sturisko taisn\u012bgumu un reper\u0101cij\u0101m koloni\u0101lisma rad\u012bto zaud\u0113jumu seg\u0161anai. Summa var sasniegt pat 77 triljonus ASV dol\u0101ru. Vado\u0161o lomu uz\u0146\u0113musies Al\u017e\u012brija, kas nesen pie\u0146\u0113musi likumu, kas pasludina Francijas \u012bstenoto koloni\u0101lismu \u0161aj\u0101 valst\u012b par noziegumu, un pieprasa repar\u0101cijas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Al\u017e\u012brijas parlaments aizvad\u012bt\u0101 gada nogal\u0113 vienbals\u012bgi pie\u0146\u0113ma likumu, kas pasludina Francijas \u012bstenoto koloni\u0101lismu \u0161aj\u0101 Zieme\u013c\u0101frikas valst\u012b par noziegumu,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":94271,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-94270","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115837367958026241","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/94270","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=94270"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/94270\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/94271"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=94270"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=94270"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=94270"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}