{"id":94697,"date":"2026-01-05T05:35:09","date_gmt":"2026-01-05T05:35:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/94697\/"},"modified":"2026-01-05T05:35:09","modified_gmt":"2026-01-05T05:35:09","slug":"latvija-turpina-pieaugt-jaunu-uznemumu-skaits-un-arvalstu-tiesas-investicijas-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/94697\/","title":{"rendered":"Latvij\u0101 turpina pieaugt jaunu uz\u0146\u0113mumu skaits un \u0101rvalstu tie\u0161\u0101s invest\u012bcijas\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Jaundibu\u0304to uz\u0146\u0113mumu skaita pieaugums un invest\u012bciju dinamika<\/p>\n<p>Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 Latvij\u0101 re\u0123istr\u0113ts par 6,25% vair\u0101k jaunu uz\u0146\u0113mumu nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101, kopum\u0101 dibinot 9320 jaunus komersantus. K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, lai gan likvid\u0113to uz\u0146\u0113mumu skaits p\u0101rsniedzis jauno, tas ir otrs zem\u0101kais r\u0101d\u012bt\u0101js p\u0113d\u0113jo desmit gadu laik\u0101, kas liecina par stabil\u0101ku uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vidi. Akt\u012bv\u0101kais jaunu uz\u0146\u0113mumu dibin\u0101\u0161anas periods 2024. gad\u0101 bijis oktobris, kad re\u0123istr\u0113ti 891 uz\u0146\u0113mums, un febru\u0101ris ar 873 jaunre\u0123istr\u0113tiem komersantiem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca (88,05%) no visiem 2024. gad\u0101 re\u0123istr\u0113tajiem jaunajiem uz\u0146\u0113mumiem ir sabiedr\u012bbas ar ierobe\u017eotu atbild\u012bbu (SIA), no kur\u0101m vair\u0101k nek\u0101 puse ir mazkapit\u0101la SIA ar pamatkapit\u0101lu l\u012bdz 2800 eiro. Kopum\u0101 2024. gad\u0101 re\u0123istr\u0113to jauno uz\u0146\u0113mumu pamatkapit\u0101ls sasniedzis 266,83 miljonus eiro, palielinoties l\u012bdz 358,59 miljoniem eiro l\u012bdz gada beig\u0101m.<\/p>\n<p>\u0100rvalstu tie\u0161o invest\u012bciju (\u0100TI) apjoms Latvij\u0101 2023. gad\u0101 audzis par 30% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gadu, kopum\u0101 piesaistot invest\u012bcijas gandr\u012bz 619 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 un radot 2500 jaunas darba vietas. Invest\u012bciju piesaiste visvair\u0101k koncentr\u0113jusies nozar\u0113s ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu, tostarp viedaj\u0101 ener\u0123\u0113tik\u0101, bioekonomik\u0101 un inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IKT) nozar\u0113. Ekonomikas ministrija un Latvijas Invest\u012bciju un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra (LIAA) uzsver, ka \u0100TI ir b\u016btisks priek\u0161noteikums Latvijas ekonomikas izaugsmei, veicinot finan\u0161u kapit\u0101la piepl\u016bdi, jaunu tehnolo\u0123iju apguvi un integr\u0101ciju starptautiskajos tirdzniec\u012bbas t\u012bklos. Starp galvenaj\u0101m invest\u012bciju piesaisto\u0161aj\u0101m valst\u012bm 2023. gad\u0101 min\u0113tas Zieme\u013cvalstis (Norv\u0113\u0123ija, Somija, Zviedrija, D\u0101nija), k\u0101 ar\u012b kaimi\u0146valstis Lietuva un Igaunija, V\u0101cija un N\u012bderlande.<\/p>\n<p>Tendences un galven\u0101s nozares<\/p>\n<p>Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 Latvij\u0101 re\u0123istr\u0113ti 9320 jauni uz\u0146\u0113mumi, kas ir liel\u0101kais r\u0101d\u012bt\u0101js p\u0113d\u0113jo piecu gadu laik\u0101. Tom\u0113r, sal\u012bdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvij\u0101 jaunu uz\u0146\u0113mumu skaita pieauguma temps ir zem\u0101ks. Lai gan kop\u0113jais jaundibin\u0101to uz\u0146\u0113mumu skaits Latvij\u0101 ir audzis, ir v\u0113rojams, ka uz\u0146\u0113mumu skaita pieaugums nav v\u0113rojams vis\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s. Visakt\u012bv\u0101k jaunie uz\u0146\u0113mumi dibin\u0101ti oktobr\u012b un febru\u0101r\u012b, savuk\u0101rt viszem\u0101k\u0101 aktivit\u0101te bijusi decembr\u012b un j\u016bnij\u0101.<\/p>\n<p>\u0100rvalstu invest\u012bcijas arvien vair\u0101k piesaista nozares ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu. Starptautiskie investori arvien bie\u017e\u0101k izr\u0101da interesi par t\u0101d\u0101m jom\u0101m k\u0101 bioekonomika, IKT, vied\u0101 ener\u0123\u0113tika, fotonika un biomedic\u012bna. T\u0101, piem\u0113ram, Indijas tehnolo\u0123iju gigants \u201cTech Mahindra\u201d ir izveidojis biznesa apstr\u0101des pakalpojumu centru R\u012bg\u0101. Lai gan invest\u012bciju piesaistei ir pozit\u012bva dinamika, Ekonomikas ministrija nor\u0101da uz nepiecie\u0161am\u012bbu piesaist\u012bt invest\u012bcijas vid\u0113ji augstu un augstu tehnolo\u0123iju nozar\u0113s, lai veicin\u0101tu tautsaimniec\u012bbas strukt\u016bras mai\u0146u.<\/p>\n<p>Nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma tirgus un invest\u012bcijas<\/p>\n<p>Invest\u012bcijas nekustamaj\u0101 \u012bpa\u0161um\u0101 joproj\u0101m tiek uzskat\u012btas par ienes\u012bgu ieguld\u012bjumu, kas pal\u012bdz pasarg\u0101t iekr\u0101jumus no infl\u0101cijas. Tom\u0113r kop\u0113jais invest\u012bciju apjoms Latvijas nekustamo \u012bpa\u0161umu tirg\u016b 2023. gad\u0101 sasniedzis 225 miljonus eiro, kas ir otrs zem\u0101kais r\u0101d\u012bt\u0101js p\u0113d\u0113j\u0101s desmitgades laik\u0101. Galvenie iemesli tirgus aktivit\u0101tes kritumam ir finans\u0113juma izmaksu pieaugums eirobor\u0101. Neskatoties uz kop\u0113jo kritumu, arvien ir pieejami da\u017e\u0101di invest\u012bciju objekti, s\u0101kot no dz\u012bvojam\u0101m plat\u012bb\u0101m un beidzot ar komercplat\u012bb\u0101m, me\u017ea un lauksaimniec\u012bbas zem\u0113m.<\/p>\n<p>Investoriem, kas interes\u0113jas par nekustamo \u012bpa\u0161umu, tiek pied\u0101v\u0101ti pilna servisa pakalpojumi, kas ietver izp\u0113ti, finans\u0113juma piesaisti un dokumentu k\u0101rto\u0161anu. K\u0101 par\u0101da \u201cLursoft IT\u201d dati, Igaunijas kapit\u0101la uz\u0146\u0113mumi ir akt\u012bvi ieguld\u012bju\u0161i Latvijas uz\u0146\u0113mumu pamatkapit\u0101los, \u0161ogad uzkr\u0101to ieguld\u012bjumu apjomam pieaugot l\u012bdz 1,126 miljardiem eiro.<\/p>\n<p>Invest\u012bciju vides izaicin\u0101jumi un iesp\u0113jas<\/p>\n<p>Latvijas politika \u0101rvalstu tie\u0161o invest\u012bciju piesaist\u0113 ir v\u0113rsta uz pievilc\u012bgas invest\u012bciju vides nostiprin\u0101\u0161anu un valsts konkur\u0113tsp\u0113jas veicin\u0101\u0161anu. Lai gan ir pan\u0101kts progress, investori joproj\u0101m nor\u0101da uz administrat\u012bv\u0101 sloga esam\u012bbu k\u0101 \u0161\u0137\u0113rsli invest\u012bcij\u0101m. Lai veicin\u0101tu \u0101rvalstu investoru interesi ilgtermi\u0146\u0101, ir b\u016btiski pilnveidot uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides priek\u0161roc\u012bbas, tostarp nodro\u0161inot \u0113rtu lo\u0123istiku, modernu infrastrukt\u016bru un efekt\u012bvas e-p\u0101rvaldes iesp\u0113jas. Latvijas nodok\u013cu politika, piem\u0113ram, 0% likme reinvest\u0113tajai pe\u013c\u0146ai, ir konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga un piesaista investorus.<\/p>\n<p>Neskatoties uz pieaugu\u0161ajiem \u0123eopolitiskajiem riskiem, uzkr\u0101t\u0101s \u0101rvalstu tie\u0161\u0101s invest\u012bcijas Latvijas uz\u0146\u0113mumu pamatkapit\u0101l\u0101 2024. gad\u0101 pieaugu\u0161as par 441 miljonu eiro, sasniedzot 12,178 miljardus eiro. Lursoft IT dati liecina, ka 2024. gad\u0101 veikto invest\u012bciju dar\u012bjumu skaits ir teju par 50% liel\u0101ks nek\u0101 2023. gad\u0101. Lai gan invest\u012bciju bilance turpina augt, arvien svar\u012bg\u0101ks k\u013c\u016bst jaut\u0101jums par to, no k\u0101diem re\u0123ioniem un k\u0101di investori tiek gaid\u012bti Latvij\u0101, un ir nepiecie\u0161ama proakt\u012bva r\u012bc\u012bba, lai atvieglotu gan jaunu, gan eso\u0161o investoru darb\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Jaundibu\u0304to uz\u0146\u0113mumu skaita pieaugums un invest\u012bciju dinamika Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 Latvij\u0101 re\u0123istr\u0113ts par 6,25% vair\u0101k jaunu uz\u0146\u0113mumu nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":94698,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,23646,28,29,47,32,33,22,10844,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,793,21],"class_list":{"0":"post-94697","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstu-tiesas-investicijas","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-ekonomika","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-jauni-uznemumi","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-popularakas-zinas","28":"tag-popularakaszinas","29":"tag-top-stories","30":"tag-topstories","31":"tag-uznemejdarbiba","32":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115840871483736304","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/94697","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=94697"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/94697\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/94698"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=94697"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=94697"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=94697"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}