{"id":94753,"date":"2026-01-05T06:48:07","date_gmt":"2026-01-05T06:48:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/94753\/"},"modified":"2026-01-05T06:48:07","modified_gmt":"2026-01-05T06:48:07","slug":"zelta-mikrofonu-par-muza-ieguldijumu-sanems-grupa-ilgi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/94753\/","title":{"rendered":"Zelta Mikrofonu&#8221; par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu sa\u0146ems grupa &#8220;I\u013c\u0123i"},"content":{"rendered":"<p>&#8220;Zelta Mikrofonu&#8221; par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu sa\u0146ems postfolkloras grupa &#8220;<a rel=\"noopener nofollow\" target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.delfi.lv\/temas\/41581519\/ilgi\" tag-id=\"41581519\">I\u013c\u0123i<\/a>&#8220;, &#8220;Delfi&#8221; inform\u0113ja balvas p\u0101rst\u0101vji.<\/p>\n<p>&#8220;&#8221;I\u013c\u0123i&#8221; jau 45 gadus Ilgas Reiznieces vad\u012bb\u0101 tuvu un t\u0101lu daudzin\u0101jusi latvie\u0161u tautas muzik\u0101lo mantojumu. Sen\u0101s, autentisk\u0101s melodijas k\u013cuvu\u0161as par pamatu jaunas m\u016bzikas rad\u012b\u0161anai, ar kuru &#8220;I\u013c\u0123i&#8221; uzst\u0101ju\u0161ies koncertos un festiv\u0101los Latvij\u0101 un \u0101rvalst\u012bs, m\u016bzika skan\u0113jusi film\u0101s, izmantota horeogr\u0101fij\u0101, un grupas rado\u0161ais devums iem\u016b\u017ein\u0101ts 18 ierakstu albumos. Daudzi no tiem Latvijas m\u016bzikas ierakstu gada balv\u0101 &#8220;Zelta Mikrofons&#8221; atz\u012bti par lab\u0101kajiem gada griezum\u0101,&#8221; nor\u0101da &#8220;Zelta Mikrofona&#8221; p\u0101rst\u0101vji.<\/p>\n<p>Folkloras kopa &#8220;I\u013c\u0123i&#8221; dibin\u0101ta 1981. gada 21. apr\u012bl\u012b R\u012bg\u0101. T\u0101s vad\u012bt\u0101ja <a rel=\"noopener nofollow\" target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.delfi.lv\/temas\/40366143\/ilga-reizniece\" tag-id=\"40366143\">Ilga Reizniece<\/a> pirms tam darbojusies folkloras kop\u0101s &#8220;Skandinieki&#8221; un &#8220;Biz\u012bteri&#8221;. Pirmaj\u0101 &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; sast\u0101v\u0101 l\u012bdz\u0101s vi\u0146ai darboj\u0101s Juris Rieksti\u0146\u0161, Ir\u0113na Matisone, M\u0101ra Zari\u0146a un Andris Pran\u010ds, un p\u0113c gada pievienoj\u0101s multiinstrument\u0101lists un dzied\u0101t\u0101js M\u0101ris Muktup\u0101vels. Asto\u0146desmitajos gados l\u012bdz\u0101s Ilgai Reizniecei un M\u0101rim Muktup\u0101velam &#8220;I\u013c\u0123os&#8221; muzic\u0113ja ar\u012b Zane \u0160mite, Biruta Ozoli\u0146a, Guntars Gabranovs, Arnolds D\u0101le un citi.<\/p>\n<p>K\u0101 tas bija aktu\u0101li 20. gadsimta 80. gadu s\u0101kuma folkloras kust\u012bbai, &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; m\u016bzi\u0137i dev\u0101s pie tautas teic\u0113jiem, m\u0101c\u012bj\u0101s dziesmas un instrumentu sp\u0113li, pa\u0161i gatavoja tautas t\u0113rpus un m\u016bzikas instrumentus. Pirms\u0101kumos vi\u0146us \u012bpa\u0161i interes\u0113ja folkloras sen\u0101kie sl\u0101\u0146i \u2013 latvie\u0161u mitolo\u0123ija, tradicion\u0101l\u0101 dz\u012bves k\u0101rt\u012bba un ritms, t\u0101 saska\u0146a ar dabu, gadsk\u0101rtu un \u0123imenes godu ritu\u0101li. <\/p>\n<p>Kop\u0161 1982. gada tapa ieraksti Latvijas Radio \u2013 &#8220;K\u0101zu dziesmas&#8221;, &#8220;B\u0101ri\u0146u dziesmas&#8221;, &#8220;Zemgales dziesmas&#8221;, &#8220;Dieva dziesmas&#8221; un citas, no kur\u0101m da\u013ca v\u0113l\u0101k apkopota izlases disk\u0101 &#8220;Agrie gadi&#8221;. Padomju gados folkloras kop\u0101m nebija iesp\u0113ju br\u012bvi izdot ierakstus, tom\u0113r 1986. gad\u0101 pirmos &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; ieska\u0146ojumus latvie\u0161u folkloras kopu ska\u0146uplat\u0113 &#8220;Ce\u013catiesi b\u0101leli\u0146i&#8221; izdeva Rietumv\u0101cijas izdevniec\u012bba &#8220;KGB&#8221;, bet 1989. gad\u0101 Polij\u0101 tika izdota ska\u0146uplate &#8220;Latvie\u0161u dziesmas ar ved\u012bbu un k\u0101zu dziesm\u0101m&#8221;.<\/p>\n<p>Pak\u0101peniski &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; attieksme pret folkloru main\u012bj\u0101s \u2013 uz tradicion\u0101l\u0101 pamata tapa ori\u0123in\u0101lkompoz\u012bcijas, kuras pat zin\u0101t\u0101jam nereti gr\u016bti at\u0161\u0137irt no tautas m\u016bzikas. 1992. gad\u0101 Ilga Reizniece ieviesa j\u0113dzienu &#8220;postfolklora&#8221;, raksturojot jaunu, m\u016bsdien\u012bgu tautas m\u016bzikas izpausmes veidu. Devi\u0146desmito gadu s\u0101kum\u0101 M\u0101ris Muktup\u0101vels pievienoj\u0101s rokgrupai &#8220;Jauns M\u0113ness&#8221;, un p\u0113c laika ar\u012b Ilga Reizniece muzic\u0113ja \u0161aj\u0101 sast\u0101v\u0101. Rokm\u016bzikas ietekm\u0113 &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; skan\u0113jum\u0101 ien\u0101ca bas\u0123it\u0101ra un bungas, main\u012bj\u0101s ar\u012b m\u016bzi\u0137u sast\u0101vs \u2013 tai pievienoj\u0101s Gatis Gaujenieks, Juris Kroi\u010ds, Mikus \u010cavarts un citi.<\/p>\n<p>1998. gad\u0101 klaj\u0101 n\u0101ca albums &#8220;Saules meita&#8221;, par kuru, k\u0101 ar\u012b koncertprogrammu atska\u0146ojumiem &#8220;I\u013c\u0123iem&#8221; tika pasniegta Latvijas Liel\u0101 m\u016bzikas balva. Kop\u0161 80. gadu beig\u0101m &#8220;I\u013c\u0123i&#8221; regul\u0101ri piedal\u012bju\u0161ies folkloras festiv\u0101l\u0101 &#8220;Baltica&#8221;, savu starptautisko koncertdarb\u012bbu aizs\u0101kot 1988. gad\u0101 Austr\u0101lij\u0101, Latvijas kult\u016bras dien\u0101s Brisben\u0101. Turpm\u0101kajos gados grupa koncert\u0113jusi Lietuv\u0101, Igaunij\u0101, Zviedrij\u0101, Somij\u0101, Norv\u0113\u0123ij\u0101, Anglij\u0101, \u0160veic\u0113, ASV un citviet. Pa\u0161m\u0101ju klaus\u012bt\u0101jiem &#8220;I\u013c\u0123i&#8221; regul\u0101ri sniegu\u0161i rado\u0161\u0101s atskaites un jubileju lielkoncertus, piedal\u012bju\u0161ies festiv\u0101los, uzst\u0101ju\u0161ies liel\u0101s un maz\u0101s koncertviet\u0101s, ieskaitot dan\u010du klubus.<\/p>\n<p>Tikpat akt\u012bvs un ra\u017e\u012bgs jaunrades un muzic\u0113\u0161anas darbs turpin\u0101j\u0101s 21. gadsimt\u0101, &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; dziesm\u0101m reiz\u0113m uzsl\u0101\u0146ojoties citu tautu m\u016bzikai. Kop\u0161 2001. gada &#8220;I\u013c\u0123os&#8221; muzic\u0113 \u0123it\u0101rists Egons Kronbergs. 2008. gad\u0101 bundzinieku Vilni Strodu nomain\u012bja M\u0101rti\u0146\u0161 Linde. L\u012bdz\u0101s lielai atzin\u012bbai tautie\u0161u vid\u016b &#8220;I\u013c\u0123i&#8221; ir paman\u012bti ar\u012b pasaules m\u016bzikas aprit\u0113: grupas 2000. gad\u0101 izdoto disku &#8220;S\u0113ju v\u0113ju&#8221; par vienu no gada izcil\u0101kajiem ierakstiem atzina pasaules m\u016bzikas \u017eurn\u0101la &#8220;Roots World&#8221; las\u012bt\u0101ji un kriti\u0137i. 2006. gad\u0101 albums &#8220;Ne uz vienu dienu&#8221; sasniedza 2. vietu starp lab\u0101kajiem pasaules m\u016bzikas ierakstiem Eirop\u0101, sekoju\u0161i dan\u010du, J\u0101\u0146u dziesmu un pirts trad\u012bcij\u0101m velt\u012bti ierakstu albumi. Vair\u0101kk\u0101rt &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; ieraksti pl\u016bku\u0161i laurus <a rel=\"noopener nofollow\" target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.delfi.lv\/temas\/42118870\/latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balva\" tag-id=\"42118870\">Latvijas m\u016bzikas ierakstu Gada balvas<\/a> nomin\u0101cij\u0101 &#8220;Lab\u0101kais tautas m\u016bzikas albums&#8221;. Ar albuma &#8220;Sp\u0113l\u0113ju, dancoju&#8221; m\u016bziku rad\u012bta folkrokopera, uzvesta IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju sv\u0113tkos (2005. gad\u0101), k\u0101 ar\u012b izveidota anim\u0101cijas filma. Par godu grupas 40. jubilejai klaj\u0101 n\u0101ca 18. albums &#8220;M\u0113s devi\u0146i b\u0101leli\u0146i&#8221;.<\/p>\n<p>&#8220;I\u013c\u0123u&#8221; vad\u012bt\u0101ja Ilga Reizniece godalgota ar Triju Zvaig\u017e\u0146u ordeni (2002. gad\u0101) un Liel\u0101s folkloras gada balvas Di\u017eo balvu (2007. gad\u0101), un 2026. gad\u0101 vi\u0146ai ir apa\u013ca jubileja. &#8220;I\u013c\u0123u&#8221; m\u016bzi\u0137i, sme\u013coties iedvesmu no latvie\u0161u folkloras, izgl\u012btoju\u0161i un pietuvin\u0101ju\u0161i latvie\u0161u sen\u0101k\u0101s m\u016bzikas izpratnei ne vienu vien paaudzi, ar saviem ska\u0146darbiem iedvesmoju\u0161i jaundeju rad\u012b\u0161anas procesu Latvij\u0101 un b\u016btiski sekm\u0113ju\u0161i latvisk\u0101s identit\u0101tes uztur\u0113\u0161anu.<\/p>\n<p>Latvijas M\u016bzikas ierakstu gada balvas &#8220;Zelta Mikrofons 2026&#8221; apbalvo\u0161anas ceremonija norisin\u0101sies 2026. gada 28. febru\u0101r\u012b Ventspil\u012b, Olimpiskaj\u0101 centr\u0101 &#8220;Ventspils&#8221;. <\/p>\n<p class=\"m-0\">Seko &#8220;Delfi&#8221; ar\u012b  <a target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.instagram.com\/delfi.lv\/\" rel=\"nofollow noopener\">Instagram<\/a>  un <a target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.youtube.com\/channel\/UCw5foWtcJvAbUm64rv7jwUQ\" rel=\"nofollow noopener\">YouTube<\/a>  profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n<p>Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi  <a target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.delfi.lv\/noteikumi#autortiesibas\" rel=\"nofollow noopener\">\u0161eit<\/a><script async src=\"\/\/www.instagram.com\/embed.js\"><\/script><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"&#8220;Zelta Mikrofonu&#8221; par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu sa\u0146ems postfolkloras grupa &#8220;I\u013c\u0123i&#8220;, &#8220;Delfi&#8221; inform\u0113ja balvas p\u0101rst\u0101vji. &#8220;&#8221;I\u013c\u0123i&#8221; jau 45 gadus Ilgas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":94754,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[19],"tags":[89,23649,11396,90,35,39,38,36,37,34,23650,40],"class_list":["post-94753","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-izklaide","tag-entertainment","tag-ilga-reizniece","tag-ilgi","tag-izklaide","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balva","tag-lv"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115841158481516643","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/94753","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=94753"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/94753\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/94754"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=94753"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=94753"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=94753"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}