{"id":95197,"date":"2026-01-05T13:13:08","date_gmt":"2026-01-05T13:13:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/95197\/"},"modified":"2026-01-05T13:13:08","modified_gmt":"2026-01-05T13:13:08","slug":"apodzins-mazaka-eiropas-pucite","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/95197\/","title":{"rendered":"Apodzi\u0146\u0161 &#8211; maz\u0101k\u0101 Eiropas p\u016bc\u012bte"},"content":{"rendered":"<p><a href=\"https:\/\/mapp.latvijasradio.lv\/shared-broadcast?b=1341&amp;url=http:\/\/latvijasradio.lsm.lv\/lv\/lr1\/raidijumi\/mediju-anatomija\/\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\"><img decoding=\"async\" alt=\"Latvijas Radio lietotnes logo\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/1767618788_988_LR_pod poga.png\" style=\"width: 140px; height: 38px;\"\/><\/a><\/p>\n<p>Piev\u0113r\u0161ot uzman\u012bbu vecu me\u017eu noz\u012bmei, Latvijas Ornitolo\u0123ijas biedr\u012bba par 2026. gada putnu izv\u0113l\u0113jusies apodzi\u0146u jeb maz\u0101ko no Latvijas p\u016bc\u0113m. Eirop\u0101 kopum\u0101 apodzi\u0146u popul\u0101cija ir stabila, un daudz\u0101s valst\u012bs apodzi\u0146u skaits palielin\u0101s, ta\u010du Latvijas Ornitolo\u0123ijas biedr\u012bbas \u012bstenotais pl\u0113s\u012bgo putnu monitorings Latvij\u0101 r\u0101da \u0161\u012bs sugas lejupsl\u012bdi. P\u0113d\u0113jos 20 gados apodzi\u0146u skaits Latvij\u0101 sarucis par 45%, un t\u0101p\u0113c \u0161\u012b suga klasific\u0113ta k\u0101 nacion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b apdraud\u0113ta un iek\u013cauta Latvijas Sarkanaj\u0101 gr\u0101mat\u0101.<\/p>\n<p>Iepaz\u012bstam gada putnu 2026 &#8211; ko tas \u0113d, kur dz\u012bvo, k\u0101 to varam paman\u012bt, sadzird\u0113t un nosarg\u0101t? St\u0101sta\u00a0Latvijas Ornitolo\u0123ijas biedr\u012bbas valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, biolo\u0123ijas zin\u0101t\u0146u doktors Viesturs \u0136erus un\u00a0Latvijas Dabas fonda p\u0101rst\u0101vis, ornitologs J\u0101nis \u0136uze.<\/p>\n<p>Viesturs \u0136erus: Parasti, kad izv\u0113lamies gada putnu, iemesli ir vair\u0101ki. Cilv\u0113kus aicin\u0101m zi\u0146ot par \u0161o sugu &#8220;Dabasdati.lv&#8221;, bet visbie\u017e\u0101k m\u0113s izv\u0113lamies ar\u012b sugu, kam nekl\u0101jas labi. M\u0113s zin\u0101m, ka apodzi\u0146u popul\u0101cija ir samazin\u0101jusies, un \u0161obr\u012bd vi\u0146\u0161 ir Latvij\u0101 apdraud\u0113ta suga. To m\u0113s ar\u012b redz\u0113sim jaunaj\u0101 Sarkanaj\u0101 gr\u0101mat\u0101, kam \u0161ogad pl\u0101nots izn\u0101kt, un kas ar\u012b ir viens no iemesliem, k\u0101p\u0113c m\u0113s izv\u0113l\u0113j\u0101mies apodzi\u0146u. Un m\u0113s zin\u0101m, ka b\u016btisks iemesls tam, k\u0101p\u0113c apodzi\u0146iem tik slikti kl\u0101jas, ir tas, k\u0101 m\u0113s apsaimniekojam me\u017eus. Esam daudz dzird\u0113ju\u0161i, k\u0101 tiek m\u0113\u0123in\u0101ts, ja t\u0101 var teikt, nomelnot vecos me\u017eus un apodzi\u0146\u0161 ir viena no sug\u0101m, kam vecie me\u017ei ir \u012bpa\u0161i svar\u012bgi. T\u0101p\u0113c m\u0113s griba, st\u0101st\u012bt ar\u012b par to. Varb\u016bt cilv\u0113kiem, kam vecs me\u017es k\u0101 t\u0101ds ne\u0161\u0137iet tik interesants, pal\u012bdz\u0113s to izprast \u0161is karognes\u0113js &#8211; maz\u0101, jauk\u0101 p\u016bc\u012bte apodzi\u0146\u0161.<\/p>\n<p>Tiesa, Latvij\u0101 \u012bsti nevar\u0113tu izdz\u012bvot putnu suga, kas var dz\u012bvot tikai vecos me\u017eos, jo mums vecu me\u017eu nav palicis tik daudz. Bet veci me\u017ei apodzi\u0146am ir lab\u0101k\u0101 dz\u012bvotne.\u00a0<\/p>\n<p>J\u0101nis \u0136uze: Tie\u0161i \u0161obr\u012bd ir labas izredzes apodzi\u0146u redz\u0113t ar\u012b pie m\u016bsu m\u0101j\u0101m, jo apodzi\u0146i ziem\u0101s m\u0113dz uztur\u0113ties cilv\u0113ku m\u012bt\u0146u tuvum\u0101. M\u0113s pie m\u0101j\u0101m m\u0113dzam barot z\u012bl\u012btes, l\u012bdz ar to par bar\u012bbas tr\u016bkumu te \u012bsti s\u016bdz\u0113ties nevar. S\u012bkie putni, t\u0101di k\u0101 z\u012bl\u012btes, ir apodzi\u0146a pamatbar\u012bba, t\u0101pat k\u0101 s\u012bkie z\u012bd\u012bt\u0101ji, t\u0101di k\u0101 strupastes, piem\u0113ram. Bet ligzdo\u0161anas laik\u0101 apodzi\u0146i ir sastopami galvenok\u0101rt vecos me\u017eos, v\u0113lams t\u0101dos, kas ir struktur\u0101li daudzveid\u012bgi, kur ir veci koki, kur ir kritalas. Un pats svar\u012bg\u0101kais, kur ir daudz dobumainu koku, jo apodzi\u0146\u0161 ir dobumper\u0113t\u0101js, bet pa\u0161i dobumus neka\u013c.<\/p>\n<p>Veci me\u017eu ir piem\u0113roti dze\u0146iem, t\u0101p\u0113c ka tur ir daudz bar\u012bbas \u0161ajos atmirsto\u0161ajos kokos, un kur ir daudz dze\u0146u, tur ar\u012b dobumi un attiec\u012bgi vieta ar\u012b citiem dobumper\u0113t\u0101jiem.<\/p>\n<p>Apodzi\u0146\u0161 ir maz\u0101k\u0101 Eiropas p\u016bc\u012bte. Tas ir 50 l\u012bdz 100 gramus smags putni\u0146\u0161, kas ir aptuveni m\u0101jas strazdu izm\u0113r\u0101. Di\u017eraib\u0101 dze\u0146a dobuma skreja ir aptuveni piecu centimetru diametr\u0101. Putni\u0146am j\u0101b\u016bt sp\u0113j\u012bgam t\u0101d\u0101 iel\u012bst. Mazi\u0146\u0161 putni\u0146\u0161.<\/p>\n<p>Kad mikroorganisms vairs nav vienk\u0101r\u0161i organisms, bet jau tiek saukts par dz\u012bvnieku?\u00a0<\/p>\n<p>Mikroorganisms vai dz\u012bvnieks &#8211; t\u0101ds ir jaut\u0101jums. Var\u0113tu \u0161\u0137ist, ka m\u016bsdien\u0101s ar pa\u0161reiz\u0113j\u0101m p\u0113tniec\u012bbas metod\u0113m viss ir skaidr\u0101ks par skaidru, un zin\u0101tniekiem vairs neb\u016btu j\u0101lauza galva, kuru organismu k\u0101d\u0101 kategorij\u0101 ierindot. Bet sarunas gait\u0101 ar \u0123en\u0113ti\u0137i, Latvijas Universit\u0101tes profesoru \u012azaku Ra\u0161alu \u0101tri vien top skaidrs, ka nemaz tik vienk\u0101r\u0161a t\u0101 lieta nav. Ir pamatp\u012bl\u0101ri, pie kuriem pietur\u0113ties, ta\u010du dz\u012bv\u0101s dabas pasaul\u0113 alla\u017e eksist\u0113 atk\u0101pes no visp\u0101rpie\u0146emt\u0101. 1675. gad\u0101 pirm\u0101 mikroskopa izgudrot\u0101js Antonijs van L\u0113venhuks atkl\u0101ja vien\u0161\u016b\u0146us jeb protozojus, pie kuriem pieder am\u0113bas, eigl\u0113nas un daudzi citi organismi, un, t\u0101 k\u0101 tie ir kust\u012bgi, tad savulaik patie\u0161\u0101m var\u0113ja \u0161\u0137ist, ka ir atkl\u0101ti mazi dz\u012bvnieci\u0146i. Bet vai tie ir dz\u012bvnieki un kas ir dz\u012bvnieki? Skaidro \u012azaks Ra\u0161als.<\/p>\n<p style=\"display: inline;\">\n<p>    Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raid\u012bjum\u0101 dzird\u0113to un atbalsta diskusijas klaus\u012bt\u0101ju starp\u0101, tom\u0113r patur ties\u012bbas dz\u0113st koment\u0101rus, kas p\u0101rk\u0101pj cie\u0146pilnas attieksmes un \u0113tiskas r\u012bc\u012bbas robe\u017eas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Piev\u0113r\u0161ot uzman\u012bbu vecu me\u017eu noz\u012bmei, Latvijas Ornitolo\u0123ijas biedr\u012bba par 2026. gada putnu izv\u0113l\u0113jusies apodzi\u0146u jeb maz\u0101ko no Latvijas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":95198,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-95197","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115842672507082858","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/95197","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=95197"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/95197\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/95198"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=95197"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=95197"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=95197"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}