{"id":96159,"date":"2026-01-06T11:40:08","date_gmt":"2026-01-06T11:40:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/96159\/"},"modified":"2026-01-06T11:40:08","modified_gmt":"2026-01-06T11:40:08","slug":"milana-atklata-vesturiska-izstade-pirms-gaidamajam-ziemas-olimpiskajam-spelem-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/96159\/","title":{"rendered":"Mil\u0101n\u0101 atkl\u0101ta v\u0113sturiska izst\u0101de pirms gaid\u0101maj\u0101m Ziemas olimpiskaj\u0101m sp\u0113l\u0113m\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Olimpisko sp\u0113\u013cu v\u0113sture vienuviet<\/p>\n<p>Mil\u0101n\u0101, gatavojoties 2026. gada ziemas olimpiskaj\u0101m sp\u0113l\u0113m, ir atkl\u0101ta v\u0113rien\u012bga izst\u0101de, kas apmekl\u0113t\u0101jus iepaz\u012bstina ar tr\u012bs t\u016bksto\u0161us gadu ilgu olimpisko sp\u0113\u013cu v\u0113sturi. K\u0101 zi\u0146o telekan\u0101ls TV3, izst\u0101d\u0113, kas tika atkl\u0101ta 2025. gada 26. novembr\u012b un ilgs l\u012bdz 2026. gada 22. martam, apmekl\u0113t\u0101ji var apl\u016bkot gan senus artefaktus, gan m\u016bsdienu sporta ikonu priek\u0161metus. Izst\u0101de, kas tapusi sadarb\u012bb\u0101 ar Olimpisk\u0101 muzeja Lozann\u0101 un v\u0113stures muzeju Lozann\u0101 kr\u0101jumiem, sniedz ieskatu olimpisko ide\u0101lu att\u012bst\u012bb\u0101 un to v\u0113rt\u012bb\u0101s \u2013 mier\u0101, izcil\u012bb\u0101 un iek\u013caut\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>No senatnes l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m<\/p>\n<p>Izst\u0101des ekspoz\u012bcija ir sadal\u012bta piec\u0101s tematiskaj\u0101s sekcij\u0101s, kas savstarp\u0113ji savieno sen\u0101s un m\u016bsdienu pasaules. Apmekl\u0113t\u0101ji var iepaz\u012bties ar sengrie\u0137u, etrusku un romie\u0161u artefaktiem, k\u0101 ar\u012b ar noz\u012bm\u012bgiem piemi\u0146as priek\u0161metiem no m\u016bsdienu olimpiskaj\u0101m sp\u0113l\u0113m. Viena no izst\u0101des unik\u0101laj\u0101m da\u013c\u0101m ir Tomba delle Olimpiadi jeb Olimpisko sp\u0113\u013cu kapenes fresku atveidojumi, kas dat\u0113ti ar 530.\u2013520. gadu pirms m\u016bsu \u0113ras un pirmo reizi tiek publiski ekspon\u0113ti \u0101rpus Nacion\u0101l\u0101 arheolo\u0123ijas muzeja Tarv\u012bnij\u0101. \u0160\u012bs sen\u0101s freskas sniedz dz\u012bvu ieskatu par to, k\u0101 fizisk\u0101s sacens\u012bbas bija da\u013ca no t\u0101 laika dz\u012bves, gar\u012bguma un identit\u0101tes. Izst\u0101d\u0113 apskat\u0101mi ar\u012b t\u0101di ikoniski priek\u0161meti k\u0101 vieglatl\u0113ta Maikla D\u017eonsona (Michael Johnson) 1996. gada Atlantas olimpiskaj\u0101s sp\u0113l\u0113s valk\u0101t\u0101s zelta skrie\u0161anas kurpes, krekli no Usaina Bolta (Usain Bolt) 2008. gada Pekinas sp\u0113l\u0113m, Maikla D\u017eordana (Michael Jordan) basketbola apavi, \u0161\u0137\u0113pa met\u0113ja Jana \u017deleznija (Jan \u017delezn\u00fd) invent\u0101rs un sl\u0113pot\u0101ja Alberto Tombas (Alberto Tomba) sl\u0113po\u0161anas t\u0113rps. Daudzi no \u0161iem priek\u0161metiem pirmo reizi izce\u013co no Olimpisk\u0101 muzeja kr\u0101jumiem Lozann\u0101.<\/p>\n<p>Olimpisk\u0101s v\u0113rt\u012bbas laika griezum\u0101<\/p>\n<p>Izst\u0101des m\u0113r\u0137is ir par\u0101d\u012bt, k\u0101 sporta v\u0113rt\u012bbas ir att\u012bst\u012bju\u0161\u0101s un saglab\u0101ju\u0161\u0101s gadsimtu gait\u0101. K\u0101 nor\u0101da Olimpisk\u0101 muzeja direktore Anhelita Teo (Angelita Teo), izst\u0101de pied\u0101v\u0101 retu iesp\u0113ju izp\u0113t\u012bt, k\u0101 sports ir veidojis sabiedr\u012bbas cauri laikiem. Tiek uzsv\u0113rts, ka t\u0101das v\u0113rt\u012bbas k\u0101 izcil\u012bba, draudz\u012bba un cie\u0146a ir dzi\u013ci iesak\u0146oju\u0161\u0101s un joproj\u0101m ir noz\u012bm\u012bgas m\u016bsdien\u0101s. Izst\u0101des kuratori, tostarp Anne-Sesila \u017dak\u0101rda (Anne-C\u00e9cile Jaccard) no Olimpisk\u0101 muzeja un Lionels Pern\u0113 (Lionel Pernet) no V\u0113stures muzeja Lozann\u0101, ir centu\u0161ies rad\u012bt dialogu starp senajiem un modernajiem sporta sasniegumiem, lai par\u0101d\u012btu, k\u0101 ide\u0101li ir paliku\u0161i nemain\u012bgi, pat ja sp\u0113\u013cu norise un sasniegumi ir main\u012bju\u0161ies. Piem\u0113ram, Maikla D\u017eonsona zelta skrie\u0161anas kurpes, kas k\u013cuva par ikonisku simbolu vi\u0146a uzvar\u0101m Atlant\u0101, tiek izst\u0101d\u012btas l\u012bdz\u0101s ant\u012bk\u0101m terakotas p\u0113das skulpt\u016br\u0101m, radot vizu\u0101lu saikni starp da\u017e\u0101diem laikmetiem.<\/p>\n<p>Mil\u0101na gatavojas olimpiskajam notikumam<\/p>\n<p>Izst\u0101de ir da\u013ca no pla\u0161\u0101kas Kult\u016bras olimpi\u0101des programmas, kas tiek organiz\u0113ta pirms 2026. gada Mil\u0101nas-Kort\u012bnas ziemas olimpiskaj\u0101m sp\u0113l\u0113m. \u0160\u012b programma ietver da\u017e\u0101dus pas\u0101kumus un iniciat\u012bvas, kuru m\u0113r\u0137is ir veicin\u0101t olimpisko v\u0113rt\u012bbu izpratni sabiedr\u012bb\u0101. Mil\u0101na un Kort\u012bna d&#8217;Ampeco k\u013c\u016bs par pirmo pils\u0113tu p\u0101ri, kas r\u012bko gan vasaras, gan ziemas olimpisk\u0101s sp\u0113les. Pils\u0113ta piedz\u012bvo p\u0101rv\u0113rt\u012bbas, gatavojoties milz\u012bgajam sporta pas\u0101kumam, kas paredz\u0113ts no 2026. gada 6. l\u012bdz 22. febru\u0101rim. Papildus izst\u0101dei pils\u0113t\u0101 notiek ar\u012b citi ar olimpiskaj\u0101m sp\u0113l\u0113m saist\u012bti pas\u0101kumi, piem\u0113ram, izst\u0101des par m\u0101kslas plak\u0101tiem un da\u017e\u0101di kult\u016bras pas\u0101kumi. Pils\u0113tas infrastrukt\u016bra un galven\u0101s t\u016brisma vietas ir rot\u0101tas ar olimpisko sp\u0113\u013cu logo, radot sv\u0113tku atmosf\u0113ru un atg\u0101dinot par gaid\u0101mo notikumu.<\/p>\n<p>Maikla D\u017eonsona mantojums<\/p>\n<p>\u012apa\u0161a uzman\u012bba izst\u0101d\u0113 piev\u0113rsta Maikla D\u017eonsona mantojumam. Vi\u0146a ikonisk\u0101s zelta skrie\u0161anas kurpes, kas k\u013cuva par simbolu vi\u0146a pan\u0101kumiem 1996. gada Atlantas olimpiskaj\u0101s sp\u0113l\u0113s, kur vi\u0146\u0161 ieguva nepr\u0101t\u012bgu otro vietu 200 un 400 metru skr\u0113jienos, ir viens no izst\u0101des galvenajiem ekspon\u0101tiem. D\u017eonsons, kur\u0161 paz\u012bstams k\u0101 \u201cV\u012brs ar zelta kurp\u0113m\u201d, sasniedza asto\u0146us pasaules rekordus un ieguva \u010detras olimpisk\u0101s zelta meda\u013cas. Vi\u0146a kurpes, kas izgatavotas ar \u012bpa\u0161u Nike dizainu, tostarp vienas ar iek\u013cautu 24 kar\u0101tu zeltu, nav tikai sporta invent\u0101rs, bet ar\u012b kult\u016bras fenomens, kas simboliz\u0113 sasniegumus un izcil\u012bbu. Da\u017eas no \u0161\u012bm kurp\u0113m tika p\u0101rdotas labdar\u012bbai, bet tagad t\u0101s apl\u016bkojamas Mil\u0101nas izst\u0101d\u0113 k\u0101 da\u013ca no pla\u0161\u0101kas olimpisko v\u0113stures.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Olimpisko sp\u0113\u013cu v\u0113sture vienuviet Mil\u0101n\u0101, gatavojoties 2026. gada ziemas olimpiskaj\u0101m sp\u0113l\u0113m, ir atkl\u0101ta v\u0113rien\u012bga izst\u0101de, kas apmekl\u0113t\u0101jus iepaz\u012bstina&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":96160,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[17],"tags":[35,39,38,36,37,34,40,23882,3069,1500,67,23883,527],"class_list":{"0":"post-96159","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-sports","8":"tag-latvia","9":"tag-latvian","10":"tag-latviesu","11":"tag-latviesu-valoda","12":"tag-latviesuvaloda","13":"tag-latvija","14":"tag-lv","15":"tag-maikls-dzonsons","16":"tag-milana","17":"tag-olimpiskas-speles","18":"tag-sports","19":"tag-vestures-izstade","20":"tag-ziemas-olimpiskas-speles"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115847969053741804","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/96159","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=96159"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/96159\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/96160"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=96159"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=96159"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=96159"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}