{"id":98669,"date":"2026-01-08T20:45:07","date_gmt":"2026-01-08T20:45:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/98669\/"},"modified":"2026-01-08T20:45:07","modified_gmt":"2026-01-08T20:45:07","slug":"flavonoidi-darbiba-petijums-atklaja-ogu-kas-spej-pagarinat-dzivi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/98669\/","title":{"rendered":"Flavono\u012bdi darb\u012bb\u0101: p\u0113t\u012bjums atkl\u0101ja ogu, kas sp\u0113j pagarin\u0101t dz\u012bvi"},"content":{"rendered":"<p>Zin\u0101tnieki ilgi mekl\u0113ja jaun\u012bbas eliks\u012bru. Gadu desmitu p\u0113t\u012bjumu gait\u0101 vi\u0146i non\u0101ca pie secin\u0101juma, ka ir re\u0101li pagarin\u0101t dz\u012bvi, izv\u0113loties pareizus produktus.<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>\u00abNe\u0113d dz\u0113rvenes, ja nem\u0101ki raut pieri\u00bb, \u2014 v\u0113sta sena paruna. Tom\u0113r Pensilv\u0101nijas p\u0113tnieki, pabeigu\u0161i savu p\u0113t\u012bjumu un public\u0113ju\u0161i rezult\u0101tus \u017eurn\u0101l\u0101 The Journal of Nutrition, ar to nepiekr\u012bt. Dz\u0113rvene k\u013cuva par vi\u0146u zin\u0101tnisk\u0101 intere\u0161a centr\u0101lo objektu.<\/p>\n<p>Asto\u0146u gadu p\u0113t\u012bjuma m\u0113r\u0137is bija analiz\u0113t flavono\u012bdu ietekmi uz eksperimenta dal\u012bbnieku \u2014 37 232 cilv\u0113ku \u2014 organisma im\u016bnfunkcij\u0101m.<\/p>\n<p>Pirms galven\u0101 darba posma autori analiz\u0113ja br\u012bvpr\u0101t\u012bgo uztura paradumus, kas \u013c\u0101va noteikt, k\u0101du daudzumu bioakt\u012bvo vielu vi\u0146i sa\u0146\u0113ma no og\u0101m.<\/p>\n<p>Zin\u0101tniekus pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m interes\u0113ja flavono\u012bdi \u2014 ogu galven\u0101s sast\u0101vda\u013cas, kur\u0101m piem\u012bt daudzas aizsarg\u0101jo\u0161as un pat \u0101rstnieciskas \u012bpa\u0161\u012bbas.<\/p>\n<p>Flavono\u012bdi (vai bioflavono\u012bdi) ir biolo\u0123iski akt\u012bvo vielu grupa, kas stiprina asinsvadu sienas un kam piem\u012bt antiaritmiska, antihipertens\u012bva un antioksidantad \u012bpa\u0161\u012bbas.<\/p>\n<p>Ilgtermi\u0146a nov\u0113rojumi \u013c\u0101va izdar\u012bt divus secin\u0101jumus. Pirmais no tiem iedro\u0161ina, otrais \u2014 rada ba\u017eas. Tika konstat\u0113ts, ka liel\u0101ks ogu un attiec\u012bgi flavono\u012bdu pat\u0113ri\u0146\u0161 ir saist\u012bts ar samazin\u0101tu mirst\u012bbas risku pieaugu\u0161o dal\u012bbnieku vid\u016b.<\/p>\n<p>Tom\u0113r ne visi seko nepiecie\u0161amo vielu uz\u0146em\u0161anai sav\u0101 organism\u0101 un regul\u0101ri \u0113d ogas, kas ir pesimistiska secin\u0101jumu da\u013ca.<\/p>\n<p>Tikm\u0113r vien puse gl\u0101zes dz\u0113rve\u0146u, melle\u0146u vai zeme\u0146u dien\u0101 var piln\u012bb\u0101 apmierin\u0101t diennakts vajadz\u012bbu p\u0113c flavono\u012bdiem. M\u016bsdienu tehnolo\u0123ijas \u013cauj baud\u012bt \u0161\u012bs ogas visu gadu, ne tikai to nogatavin\u0101\u0161an\u0101s sezon\u0101.<\/p>\n<p>L\u012bderis starp augiem, kas ietekm\u0113 priek\u0161laic\u012bgas mirst\u012bbas risku, izr\u0101d\u012bj\u0101s dz\u0113rvene, kas samazina \u0161o risku gandr\u012bz par 31 %. Tai seko mellenes (21 %) un zemenes (14 %).<\/p>\n<p>\u0160\u012bs ogas k\u013cuva par vispopul\u0101r\u0101kaj\u0101m p\u0113t\u012bjuma dal\u012bbnieku vid\u016b, t\u0101p\u0113c citas sugas netika iek\u013cautas anal\u012bz\u0113. Sal\u012bdzin\u0101jums tika veikts ar tiem, kas praktiski nepat\u0113r\u0113ja ogas vai visp\u0101r neiek\u013c\u0101va t\u0101s sav\u0101 uztur\u0101.<\/p>\n<p>\n                            Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<br \/>Iez\u012bm\u0113jiet tekstu un spiediet Zi\u0146ot par k\u013c\u016bdu pogas   , lai nos\u016bt\u012btu labojamo teksta fragmentu redaktoram!<\/p>\n<p>                                Zi\u0146ot par k\u013c\u016bdu<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Zin\u0101tnieki ilgi mekl\u0113ja jaun\u012bbas eliks\u012bru. Gadu desmitu p\u0113t\u012bjumu gait\u0101 vi\u0146i non\u0101ca pie secin\u0101juma, ka ir re\u0101li pagarin\u0101t dz\u012bvi,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":98670,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[77,76,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-98669","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-bizness","9":"tag-business","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115861436693993246","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/98669","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=98669"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/98669\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/98670"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=98669"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=98669"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=98669"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}