![\"Aizvad\u012btais](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/1767958929_745_.jpeg\"\/)
<\/a><\/p>\nAizvad\u012btais gads Latvijas fintech nozarei iez\u012bm\u0113 b\u016btisku p\u0101reju. No nozares, par kuru ilgsto\u0161i tika run\u0101ts n\u0101kotnes kontekst\u0101, finan\u0161u tehnolo\u0123iju jeb fintech nozare jau \u0161obr\u012bd k\u013cuvusi par izm\u0113r\u0101mu un noz\u012bm\u012bgu tautsaimniec\u012bbas sektoru. \u0160\u012bs p\u0101rmai\u0146as \u013cauj izdar\u012bt vair\u0101kus secin\u0101jumus, kas ir svar\u012bgi ne tikai nozares dal\u012bbniekiem, bet ar\u012b politikas veidot\u0101jiem un investoriem.<\/p>\n
Fintech nozare \u2013 no jaunuz\u0146\u0113mumiem l\u012bdz nobriedu\u0161am tirgus segmentam<\/p>\n
\u0160obr\u012bd Latvij\u0101, saska\u0146\u0101 ar RTU R\u012bgas Biznesa skolas Baltijas Finan\u0161u centra \u201cFintech observatorijas\u201d datiem, darbojas 127 fintech uz\u0146\u0113mumi, kas nodarbina vair\u0101k nek\u0101 3600 darbinieku, rada gandr\u012bz 370 miljonu eiro apgroz\u012bjumu un, k\u0101 r\u0101da dati, 2024. gad\u0101 nodok\u013cos samaks\u0101ti vair\u0101k nek\u0101 90 miljoni eiro. \u0160ie r\u0101d\u012bt\u0101ji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuz\u0146\u0113mumu vide vai atsevi\u0161\u0137u tehnolo\u0123isku risin\u0101jumu kopums, bet gan stabila ekonomikas da\u013ca ar re\u0101lu pienesumu valsts bud\u017eetam un nodarbin\u0101t\u012bbai.<\/p>\n
B\u016btiski uzsv\u0113rt, ka nozare \u0161o poz\u012bciju nav sasniegusi p\u0113k\u0161\u0146i. Fintech nozare Latvij\u0101 ir att\u012bst\u012bjusies pak\u0101peniski, un \u0161odien t\u0101 b\u016btiski at\u0161\u0137iras no situ\u0101cijas, k\u0101d\u0101 atrad\u0101s pirms desmit gadiem. Straujas tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bbas apst\u0101k\u013cos \u0161is ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustr\u0113 ar\u012b invest\u012bciju platformu sektors \u2013 viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem nozares virzieniem \u2013, kur Latvij\u0101 re\u0123istr\u0113tas platformas apkalpo vair\u0101k nek\u0101 645 000 investoru vis\u0101 Eirop\u0101, apliecinot viet\u0113jo uz\u0146\u0113mumu sp\u0113ju konkur\u0113t Eiropas Savien\u012bbas tirgos.<\/p>\n
Vienlaikus nozares strukt\u016bra k\u013c\u016bst arvien sabalans\u0113t\u0101ka. Liel\u0101kie segmenti ir kredit\u0113\u0161ana, maks\u0101jumu iest\u0101des un da\u017e\u0101du finan\u0161u tehnolo\u0123iju izstr\u0101d\u0101t\u0101ji \u2013 jomas, kas ne tikai papla\u0161ina finan\u0161u pakalpojumu pieejam\u012bbu un uzlabo to kvalit\u0101ti, bet ar\u012b veicina mazo, inovat\u012bvo uz\u0146\u0113mumu kredit\u0113\u0161anu, kas ilgsto\u0161i bijusi viens no Latvijas ekonomikas izaicin\u0101jumiem. Uz\u0146\u0113mumu skaita pieaugums \u0161ajos segmentos liecina, ka uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vid\u0113 arvien pla\u0161\u0101k tiek izmantoti fintech risin\u0101jumi \u2014 tie k\u013c\u016bst par ikdienas, pamata r\u012bkiem finan\u0161u un biznesa procesu nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101, nevis tikai par alternat\u012bvu tradicion\u0101lajiem finan\u0161u pakalpojumiem.<\/p>\n
Fintech k\u0101 nobriedis sarunu partneris finan\u0161u politikas veido\u0161an\u0101<\/p>\n
Aizvad\u012btais gads iez\u012bm\u0113j\u0101s ar\u012b ar noz\u012bm\u012bgiem politikas l\u0113mumiem. Fintech att\u012bst\u012bbas strat\u0113\u0123ijas pie\u0146em\u0161ana pa\u0161\u0101 gada izska\u0146\u0101, k\u0101 ar\u012b konkr\u0113tas izmai\u0146as nodok\u013cu un kred\u012btinform\u0101cijas regul\u0113jum\u0101 skaidri par\u0101da, ka fintech nozare valsts l\u012bmen\u012b tiek uztverta k\u0101 noz\u012bm\u012bga ekonomikas politikas sast\u0101vda\u013ca, nevis tikai k\u0101 atsevi\u0161\u0137u uz\u0146\u0113mumu vai tehnolo\u0123isku risin\u0101jumu kopums.<\/p>\n
Vienlaikus j\u0101uzsver, ka strat\u0113\u0123ija pati par sevi v\u0113l nenoz\u012bm\u0113 rezult\u0101tu. Iz\u0161\u0137iro\u0161a b\u016bs t\u0101s praktisk\u0101 ievie\u0161ana un sp\u0113ja ilgtermi\u0146\u0101 saglab\u0101t l\u012bdzsvaru starp inov\u0101ciju atbalstu un augstiem atbilst\u012bbas standartiem. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 b\u016btiska loma ir ar\u012b nozares pa\u0161apzi\u0146ai un sp\u0113jai formul\u0113t vienotu poz\u012bciju dialog\u0101 ar regulatoru un politikas veidot\u0101jiem. To apliecina pieaugo\u0161\u0101 uz\u0146\u0113mumu iesaiste nozaru asoci\u0101cij\u0101s \u2014 2025. gad\u0101 Fintech Latvija asoci\u0101cij\u0101 tiek p\u0101rst\u0101v\u0113ti 46 z\u012bmoli un 39 uz\u0146\u0113mumi, un biedru skaits p\u0113d\u0113jo divu gadu laik\u0101 ir audzis \u013coti strauji, katru gadu aptuveni dubultojoties. Tas atspogu\u013co gan nozares izaugsmi, gan uz\u0146\u0113mumu v\u0113lmi akt\u012bvi iesaist\u012bties politikas veido\u0161anas proces\u0101 un struktur\u0113t\u0101 dialog\u0101 ar publisko sektoru.<\/p>\n
Uzraudz\u012bba, kas piesaista, nevis bremz\u0113<\/p>\n
B\u016btisks secin\u0101jums par p\u0113d\u0113jiem p\u0101ris gadiem fintech nozar\u0113 ir tas, ka izaugsme notiek un var notikt regul\u0113t\u0101 un labi uzraudz\u012bt\u0101 vid\u0113. Latvija \u0161aj\u0101 laik\u0101 sevi arvien skaidr\u0101k ir pieteikusi k\u0101 fintech centru uz\u0146\u0113mumiem, kas v\u0113las ien\u0101kt Eiropas Savien\u012bbas tirg\u016b, ieg\u016bt licenci un darboties prognoz\u0113jam\u0101 regulat\u012bv\u0101 vid\u0113.<\/p>\n
2025. gad\u0101 tirg\u016b ien\u0101ca jauni licenc\u0113ti dal\u012bbnieki maks\u0101jumu un kolekt\u012bv\u0101s finans\u0113\u0161anas jom\u0101s, savuk\u0101rt gada izska\u0146\u0101 Latvij\u0101 tika izsniegtas ar\u012b pirm\u0101s licences saska\u0146\u0101 ar MiCA regul\u0113jumu, iez\u012bm\u0113jot jaunu posmu kriptoakt\u012bvu uzraudz\u012bb\u0101. \u0160eit b\u016btiska loma bijusi Latvijas Bankas paveiktajam darbam, veidojot pieejamu, profesion\u0101lu un saprotamu uzraudz\u012bbas praksi, kas b\u016bs svar\u012bga ar\u012b turpm\u0101k, uzturot un pilnveidojot \u0161o pieeju.<\/p>\n
Pozit\u012bvs solis regul\u0113juma pilnveid\u0113 bija ar\u012b groz\u012bjumi kred\u012btinform\u0101cijas regul\u0113jum\u0101, sa\u012bsinot termi\u0146u jaunu kred\u012btsaist\u012bbu zi\u0146o\u0161anai no 10 l\u012bdz 3 darba dien\u0101m. \u0160\u012bs izmai\u0146as liel\u0101 m\u0113r\u0101 balst\u0101s fintech uz\u0146\u0113mumu tehnolo\u0123iskaj\u0101s iesp\u0113j\u0101s un nozares ilgsto\u0161ajos aicin\u0101jumos uz \u0101tr\u0101ku un prec\u012bz\u0101ku datu apriti, uzlabojot kred\u012btsp\u0113jas nov\u0113rt\u0113juma precizit\u0101ti, veicinot atbild\u012bgu kredit\u0113\u0161anu un b\u016btiski samazinot finan\u0161u kr\u0101pniec\u012bbas riskus.<\/p>\n
L\u0113mumi, kas nosaka izaugsmes kvalit\u0101ti<\/p>\n
Fintech nozares uz\u0146\u0113mumu skaita pieaugums nevar b\u016bt vien\u012bgais m\u0113r\u0137is. Noz\u012bme ir tam, cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 nozare veicina ekonomisko att\u012bst\u012bbu un konkur\u0113tsp\u0113ju \u2014 uzlabo finans\u0113juma pieejam\u012bbu att\u012bst\u012bbai, iekaro \u0101rvalstu tirgus un papildina valsts bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumus.<\/p>\n
Aizvad\u012btais gads par\u0101da, ka Latvij\u0101 ir izveidojusies akt\u012bva un nobriedusi fintech ekosist\u0113ma, kas sp\u0113j att\u012bst\u012bties ar\u012b augstu atbilst\u012bbas pras\u012bbu apst\u0101k\u013cos. Uzs\u0101ktais virziens \u2014 veidojot uz att\u012bst\u012bbu v\u0113rstu vidi un saglab\u0101jot cie\u0161u sadarb\u012bbu ar regulatoru un politikas veidot\u0101jiem \u2014 ir j\u0101turpina, lai fintech nozare ar\u012b turpm\u0101k sniegtu notur\u012bgu pienesumu Latvijas ekonomikas att\u012bst\u012bbai.<\/p>\n
\u0160\u012b kontekst\u0101 ir j\u0101v\u0113rt\u0113 ar\u012b \u0161obr\u012bd apspriest\u0101s izmai\u0146as uzraudz\u012bbas sist\u0113m\u0101, paredzot nebanku kredit\u0113t\u0101ju uzraudz\u012bbas nodo\u0161anu Latvijas Bankai. Fintech Latvija p\u0101rst\u0101v\u0113to uz\u0146\u0113mumu v\u0113rt\u0113jum\u0101 pied\u0101v\u0101tajai reformai t\u0101s pa\u0161reiz\u0113j\u0101 redakcij\u0101 nav skaidras pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas. T\u0101 rada jaut\u0101jumus par proporcionalit\u0101ti, administrat\u012bvo slogu un ietekmi uz kredit\u0113\u0161anas pieejam\u012bbu, \u012bpa\u0161i maz\u0101kiem tirgus dal\u012bbniekiem. Fintech un nebanku kredit\u0113\u0161anas segments jau \u0161obr\u012bd att\u012bst\u0101s stabilos tempos, un \u0161\u0101da reforma nav identific\u0113ta k\u0101 nepiecie\u0161ams priek\u0161noteikums nozares izaugsmei. Vienlaikus ar\u012b apgalvojumi par nepietiekamu uzraudz\u012bbu l\u012bdz \u0161im nav pamatoti ar datiem.<\/p>\n
Ja run\u0101jam par faktoriem, kas veicina izaugsmi un konkur\u0113tsp\u0113ju, parasti varam pa\u013cauties, ka nozare pati tos zina vislab\u0101k. Un \u0161eit b\u016btu svar\u012bgi, ka nozares politikas veidot\u0101ji ieklaus\u0101s uz\u0146\u0113mumu pieredz\u0113, ieteikumos un ar\u012b ba\u017e\u0101s, un nevirza reformas, kur\u0101m ir risks labi izskat\u012bties tikai \u201cuz pap\u012bra\u201d. Savuk\u0101rt, valsts iejauk\u0161an\u0101s, dikt\u0113jot noteikumus, b\u016btu attaisnojama tikai gad\u012bjumos, kas saist\u012bti ar kop\u0113j\u0101s finan\u0161u stabilit\u0101tes nodro\u0161in\u0101\u0161anu, vai ar\u012b pat\u0113r\u0113t\u0101ju intere\u0161u aizsk\u0101rumiem.<\/p>\n
Interes\u0113 \u0161\u012b t\u0113ma? S\u0101c sekot \u0161iem atsl\u0113gas v\u0101rdiem un sa\u0146em pazi\u0146ojumus, kad ir pieejams jauns saturs!<\/p>\n